Latvijas Parlaments salīdzinājumā ar citām valstīm ir viens no visšvakāk atalgotajiem. «Mēs tiešām dzīvojam pieticīgi,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka pirms neilga laika pieņemtais lēmums, ar kuru deputāti nolēma savas algas nesamazināt, lielākoties bija ažiotāža.

«Ažiotāža bija lielāka nekā problēma, jo pagājušajā gadā arī Saeima, tai skaitā deputāti samazināja savu atalgojumu divas reizes un šobrīd tas ir par 35% mazāks nekā to noteiktu likums Saeimas kārtības rullī,» skaidroja G.Daudze, atzīmējot, ka tas tika terminēts līdz pērnā gada 31.decembrim, jo toreiz vēl nebija pārliecības, vai šogad deputātu atalgojumu nevajadzēs samazināt vēl.

«Bet tā kā bija uzstādījums un vienošanās arī izpildīt, ka nevienai no valsts budžeta finansētai nozarei šajā gadā atalgojums salīdzinājumā ar 2009.gada otro pusgadu netiks samazināts, tad arī Saeimas deputātu atalgojums palika pērnā gada līmenī,» sacīja G.Daudze.

Prezidenta prasību neizdosies izpildīt un Satversmes grozījumus līdz 31.martam nebūs iespējams pieņemt, paziņojis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Ja tas netiks izpildīts, prezidents solījis Saeimu atlaist. G.Daudze skaidroja, ka Saeima aktīvi ķērusies pie pārējo prezidenta uzdevumu pildīšanas - jau izveidota uzraudzības padome, kam būs jāuzrauga starptautisko aizdevumu izlietojums. Tāpat jau šodien otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Vēlēšanu likumā, kas arī bija viens no prezidenta uzdevumiem. Runājot par grozījumiem Satversmē, Daudze iztiecās, ka pašreizējā kārtība, kas paredz prezidentam tiesības jautājumu par Saeimas atlaišanu nodot referendumam, par labu nenākot. Tomēr esot skaidrs, ka līdz marta beigām grozījumi Satversmē nevar tikt pieņemti.

Vienīgais ārstu pateicību problēmas risinājums ir algu palielināšana. Šādu viedokli Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze paudis intervijā laikrakstam Latvijas Avīze.

G. Daudze uzskata, ka pašreizējā situācija, kad ārsta amatalga ir 500 lati pirms nodokļu nomaksas par vienu slodzi, ir nožēlojama. "Algai vajadzētu būt vismaz trīs reizes lielākai, lai kaut kas mainītos," tā viņš.

G. Daudze arī uzskata, ka, tā kā ārsts atbild par cilvēka veselību un dzīvību, šādam darbam jābūt atbilstoši atalgotam. Atsevišķu specialitāšu ārstu trūkumā Daudze vaino nepārdomāto veselības aprūpes politiku un veselības izglītības politiku 90. gados, kā arī pārāk zemo atalgojumu. "Kāda var būt motivācija mācīties par ārstu, ja pēc desmit gadu studijām cilvēks var nopelnīt 500 latus uz papīra, bet, strādājot kā rezidents, vispār ir pliks un nabags. Šādā situācijā varu tikai pateikties Dievam, ka mani bērni neiet mācīties medicīnu," saka G. Daudze.

«Saeimai tiem vai citiem līdzekļiem ir izdevies pieņemt tos lēmumus, kas Latvijas valsti izglāba no bankrota,» tā ir viena no trim būtiskākiem lietām, ar kuru esošā Saeima ieies vēsturē.

Tā otrdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

«Otrkārt, tīri politiski, šī Saeima varētu ieiet vēsturē ar to, ka tika izdarīti grozījumi Satversmē, kas izmaina Saeimas ārkārtas vēlēšanu kārtību, un paredz to, ka iniciatīva var būt arī no vēlētāju puses,» stāstīja G. Daudze.

Savukārt trešā lieta, pēc G. Daudzes domām ir tāda, ka esošā Saeima vairāk nekā iepriekšējā, strādā komunikācijā ar sabiedrību.

Vienlaikus, komentējot Saeimas negatīvo balsojumu par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā un kādu tas atstās uz Saeimas prestižu, G. Daudze paskaidroja, ka Saeima nav iestāde šī jēdziena klasiskā izpratnē, kur viens ir direktors un visi pārējie pakļaujas kaut kādiem rīkojumiem no tā, kurš apstiprināts par iestādes vadītāju.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) savu vietu tomēr vairāk redz parlamentā nevis izpildvarā, taču tas neesot galīgais lēmums.

Tomēr, ja šis amats paliek ZZS, tad G.Daudze būtu gatavs darbu turpināt. Tā viņš norādīja, raidījumā 900 sekundes.

G.Daudze skaidroja, ka Saeimā esot uzsāktas daudz labas lietas, kuras viņš gribētu turpināt, neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās darbu kā Saeimas priekšsēdētājs vai nē. Viņš arī piebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja amats patlaban jau ir kļuvis līdzvērtīgs nopietna ministra amatam. Tomēr patlaban viss esot atkarīgs no tā, kā tad izveidosies koalīcija un kas to veidos, un kāda būs pārstāvošo spēku proporcija parlamentā un valdībā.

G.Daudze arī norādīja, ka ZSS būtu tradicionāli jāturpina uzņemties atbildība gan par zemkopības nozari, gan vidi. Viņš neredzu politisku loģiku, kāpēc no šo nozaru vadības ZZS varētu atteikties.

Partija Pilsoniskā savienība (PS) izsaka sašutumu par to, ka valsts augstākās amatpersonas biedē Latvijas pilsoņus, lai atturētu viņus no piedalīšanās tautas nobalsošanā par tautas tiesībām rosināt Saeimas atsaukšanu atsaukt. Tautas nobalsošana ir augstākā valsts lēmējinstitūcija. Bet šo politiķu argumenti ir melīgi, liekulīgi un prettautiski, uzsver PS.

„Tāpat Gundars Daudze (ZZS) un Gundars Bērziņš (TP) apgalvo, ka sekmīgs referendums nozīmēs Krievijas ietekmes palielināšanos, ka tas apdraud latviešu valodu, pilsonību un valsts iekārtu. Gluži otrādi, tieši pašlaik pie varas tikušie mēģina pārdot Latviju dziļākā atkarībā no Gazprom, ir noslēguši apšaubāmas kvalitātes robežlīgumu ar Krieviju, kārto biznesu ar padomju izlūkdienesta pulkvežiem un rosina piešķirt vēlēšanu tiesības nepilsoņiem.

Gundars Daudze apgalvo, ka tautas iesniegtais likumprojekts apdraud demokrātiju, ka mazākums pakļaus vairākumu. Gluži otrādi, demokrātiju Latvijā apdraud Saeima, kas ievēlēta negodīgi – ciniski un rupji pārkāpjot aģitācijas noteikumus.

Paraksti iesniegti tikai pāris minūtes pēc tam, kad finanšu ministrs izskatīšanai Saeimā iesniedza 2008.-2010. gada valsts budžeta likumprojektu.

Šādi Db rīkojās, jo valdība budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi jau ir akceptējusi, un tagad lēmumu pieņemšana ir likumdevēju - Saeimas deputātu ziņā. Savāktie paraksti tiks iesniegti Saeimas Budžeta komisijai, un ekonomikas eksperti izvērtēs uzņēmēju prasību īstenošanas iespējamo ietekmi uz valsts ekonomiku, sarunā ar izdevniecības Dienas bizness valdes priekšsēdētāju Gastonu Nei­mani un Db galveno redaktori Līgu Dzirnekli apsolīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. «Paldies jums par to, ka jums vispār ir izdevies sabiedrību iesaistīt akcijā šajos laikos, kad tā ir tik inerta un grūti iekustināma. Tas vien jau apliecina, ka šī problēma ir aktuāla,» tā G. Daudze.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ekonomists un tautsaimnieks, tādēļ viņa pirmie darbi un prioritātes, stājoties amatā, būs konkurētspējīga un kvalitatīva izglītība, tautsaimniecības attīstīšana un Latvijas konkurētspējas celšana, LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja jaunā Prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Turpmāk valstij jāliek īpašs uzsvars uz izglītību, lai tā netiktu iegūta tikai diploma dēļ, bet sniegtu vērtīgas zināšanas un prasmes, skaidroja G. Daudze.

Jautāts par to, kā vērtē šīs Saeimas darbu, kurā strādājis arī pats, G. Daudze atbildēja, ka viņam ir žēl, ka tā nav izmantojusi savu potenciālu, jo ievēlēti spējīgi cilvēki ar labām valodu zināšanā, kam nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Turklāt G. Daudze prognozēja, ka pašlaik ir pārtrūcis līdzīgi politiski orientēto partiju konsolidācijas process, tādēļ, ja rudenī notiks 11. Saeimas vēlēšanas, tās sastāvs varētu būt ļoti sadrumstalots.

Šodien ir pēdējā diena, ko līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvada valsts vadītāja amatā. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē jaunais Prezidents Andris Bērziņš nodos svinīgo zvērestu.

Kāda ir sajūta, dodot cilvēkam jaunu sirdi, līdz ar to - iespēju dzīvot? Uzlikt uz papīra to nevar, bet kardioķirurgam Gundaram Katlapam šī sajūta ir labi pazīstama. Viņš ir Virdžīnijas Valsts universitātes (VCU) Medicīnas centra sirds un plaušu transplantācijas programmas direktors un nodarbojas ne tikai ar dzīvu orgānu pārstādīšanu, bet arī mākslīgās sirds implantēšanu.

Piedzimt no jauna

Šī ierīce tomēr vēl nespēj pilnībā aizstāt dzīvu sirdi un parasti paliek pacienta krūšu kurvī, kamēr tiek atrasts sirds donors. Dažkārt pēc sirds nākas lidot pat 1000 kilometru un nereti pašam veikt gan sirds izņemšanas, gan pārstādīšanas operāciju.

Pagājušā gada laikā Gundars Katlaps ir izdarījis 12 sirds transplantācijas, un visas no tām ir bijušas sekmīgas. Apmeklējot VCU slimnīcu Ričmondā, iepazīstamies ar vienu no daktera Katlapa pacientēm. Tvailai ir 27 gadi, un pirms 10 dienām veikta sirds transplantācija, bet tagad viņa jau ir gatava doties mājās. Tvailai neārstējama sirds mazspēja attīstījās grūtniecības laikā, un viņa nomirtu pāris nedēļās, ja nesaņemtu jaunu sirdi, skaidro ārsts.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze rīt, 19. februārī, tiksies ar Latvijas akadēmiķiem un lielāko augstskolu rektoriem, lai diskutētu par augstāko izglītību un zinātni kā priekšnoteikumu ilgtspējīgai valsts attīstībai. G. Daudze ar speciālistiem pārrunās jauno Augstākās izglītības likumu, ko drīzumā plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā, informēja Saeimas Preses dienests.

''Esmu pārliecināts, ka pirms mūsu valstij svarīgu likumprojektu izskatīšanas Saeimā, nepieciešamas diskusijas ar konkrētās jomas ekspertiem un vadošajiem speciālistiem,'' uzsver Saeimas priekšsēdētājs. ''Tāpēc pirms Augstākās izglītības likums nonāk izskatīšanai Saeimā, gribu dzirdēt mūsu augstskolu vadītāju viedokli un vērtējumu,'' saka Gundars Daudze.

Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka akadēmiķu un augstskolu vadītāju viedoklis būs svarīgs arī citos ar izglītības jomu saistītos jautājumos.

Tikšanās laikā paredzēts iepazīties arī ar jauno zinātnes grantu vērtēšanas kārtību, kā arī prioritārajiem zinātņu virzieniem un jauno zinātnes doktoru sagatavošanas tendencēm.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas. Šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams, uzskata Saeimas spīkers Gundars Daudze.

«Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» norādīja G. Daudze.

Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs pirmdien nolēma samazināt Saeimas darbības nodrošināšanai 2010.gadā paredzētos izdevumus par 7%. Tādējādi parlamenta funkciju nodrošināšanai nākamgad plānots finansējums 11.56 miljonu latu apmērā, kas ir par 0.82 miljoniem latu jeb 7% mazāk nekā jau samazinātajā šā gada budžetā.

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā otrdien intervijā Latvijas Avīze, norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Visus viņus ievēlējuši Latvijas pilsoņi. Deputāti ir tādi paši cilvēki kā visi citi, viņiem piemīt tādi paši tikumi, netikumi vai ieradumi kā visiem. Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, kamēr turpinās pārkāpt likumu tikai tādēļ, ka var palikt nesodīti, kamēr dos kukuļus ceļu policistiem, jārēķinās, ka arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs,» sacīja G. Daudze.

Tāpat viņš piekrīt, ka nav nekā sliktāka kā pieņemt likumu, kuru neviens tāpat nepildīs. Tam spilgts piemērs ir grozījumi Alkohola aprites likumā.

Latviju un Japānu saista veiksmīgs politiskais dialogs, kas paver potenciālu ciešākiem ekonomiskajiem sakariem arī nākotnē, otrdien, 19.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariko Fudži (Mariko Fujii).

Atzinīgi vērtējot augošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp abām valstīm, G.Daudze aicināja strādāt pie starptautiskiem līgumiem, kas atvieglotu sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Latvija ir ieinteresēta noslēgt konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Ekspertu diskusijas par šo jautājumu starp trīs Baltijas valstu un Japānas pārstāvjiem plānotas februāra nogalē Lietuvā.

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniedza 41 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2014.gadā. Tokijā un Osakā strādā uzņēmums, kas veicina saplākšņa eksportu, tāpat Japānas tirgū tiek piedāvāti Latvijā ražoti medikamenti, saldumi un kosmētika. Saeimas priekšsēdētājas biedrs akcentēja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai un investīcijām transporta un loģistikas jomā.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Uz Saeimas spīkera Gundara Daudzes darba automašīnas varētu novietot bākuguni.

Par to šodien vēsta laikraksts Telegraf.

Pirms trim gadiem valdība samazināja to transportlīdzekļu skaitu, kuri varēja lietot speciālos skaņas un gaismas signālus. Visvairāk toreiz cieta privātās apsardzes kompānijas. Taču pagājis laiks, kaislības rimušās un joprojām daudzām valsts struktūrām ir mērķis būt galvenajiem uz ceļiem.

Paredzēts veikt grozījumus Noteikumos par operatīvo transportu, kas paredzēs atļaut Saeimas kancelejai spīkera izraukumos lietot skaņas vai gaismas signālu. Tāpat bākuguni varēs uzstādīt uz netrafarētas automašīnas, proti, uz parlamenta vadītāja limuzīna.

Šodien, 21.septembrī, pirmo reizi Dzejas dienu vēsturē tajās piedalīsies ne tikai tautā pazīstami un cienījamie dzejnieki, bet arī cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem. Pasākumu organizē Labklājības ministrija sadarbībā ar SIA "Poligrāfijas infocentrs", piedaloties sociālās aprūpes centram (SAC) "Mēmele".

"Māksla ir viens no veidiem, kas ļauj cilvēkiem tuvāk iepazīt vienam otru un labāk saprasties. Šodien dzeja ir mūsu solis pretim integrācijai, jo cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem bieži vien piemīt lieli talanti, kuri izpaužas gan gleznojumos un rokdarbos, gan mūzikā un dzejā. Tādēļ esmu patiesi gandarīts par dzejnieku iniciatīvu ne tikai iepazīstināt "Mēmeles" iedzīvotājus ar savu daiļradi, bet arī uzklausīt viņu sarakstītos dzejoļus," norāda Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze.

Gundars Daudze izsaka cerību, ka ar šo pasākumu tiks aizsākta jauna tradīcija, ko varētu turpināt arī nākamajos gados.

Pasākuma gaitā uzstāsies tādi dzejnieki kā Kornēlija Apškrūma, Maija Laukmane, Anita Skrjabe, Gunvalds Tarvids un Imants Auziņš, kā arī pieci SAC "Mēmele" dzīvojošie cilvēki vecumā no 35 līdz 50 gadiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Fakts, ka visas koalīcijas atbalsts demisionējušā Induļa Emša pēctecim Saeimas spīkera krēslā Gundaram Daudzem (Latvijai un Ventspilij) tika panākts tikai pēc noteiktas politiskās vienošanās, jau vien liek domāt, ka ar Aigara Kalvīša valdību kaut kas kārtībā nav.

Īpaši jau ņemot vērā, ka vienošanās faktiski paredz lūk, ko - Daudze tiek atbalstīts minētajā amatā, bet zaļie zemnieki neliek šķēršļus izmaiņām valdībā. Šādai situācijai varētu būt vismaz divi iemesli.

No vienas puses, nav noslēpums, ka lielāko iedzīvotāju daļu nebūt neapmierina pagalam neveiksmīgā valdības cīņa ar inflāciju - nupat tā ir sasniegusi savu rekordlīmeni. Savukārt prokuratūras nu jau ilglaicīgā rosīšanās vietējās politikas virtuvē, kā arī ekonomikas ministra Jurija Stroda (TB/LNNK) demisija ļauj Kalvītim un viņa vadītajai partijai patīk rīkot pasākumus, kas ļautu novērst daļai sabiedrības domas no ekonomiskās situācijas valstī.