Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.

Republika.lv raksta, ka, iespējams, tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.

Emsis paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 tūkstoši dolāru, taču — tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6,5 tūkstošu dolāru apmērā.

Skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījusi aizdomas KNAB pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, uzsākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeri. Paskaidrojumus birojam esot sniedzis ne tikai Emsis, bet arī viņa partijas biedrs Viesturs Silenieks.

Emsis esot vēlējies savas saimniecības vajadzībām iegādāties traktoru, tādēļ vērsies pie kāda sava paziņas ar lūgumu aizdot minēto summu. Paziņa piekritis. Aizdevumu Emsis no labvēļa nav saņēmis ar bankas pārskaitījumu vai pats personīgi, bet to viņam atgādājis Silenieks. Pēc tam Emsis esot devies uz Ministru kabineta ēku, kur notikusi koalīcijas partneru tikšanās. Tur arī Emsis esot neveiksmīgi aizmirsis savu portfeli, visticamāk, premjera ēdamzālē. Tomēr tiesībsargi vairāk sliecoties domāt, ka nekāds aizdevums reāli nav noticis, un ka Silenieka savam priekšniekam nodotā nauda varētu tikt definēta savādāk.

Tā kā Eiropas Savienībā nekontrolētās eiro uzraudzības dēļ patlaban valda haoss, Latvijas iestāšanas eirozonā notiek vissliktākajā brīdī, tikmēr Latvijas Banka «rīkojas tā, it kā jau esam eirozonā», norāda ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Gatavojamies iestāties eirozonā vissliktākajā brīdī. Eiro priekšrocības sāk zust, vienlaikus sāk izpausties eiro trūkums. Ja nebūtu notikumu sakarā ar eiro krīzi, kas pārņēmusi vairākas Eiropas dienvidu valstis, atbilde būtu - ir jāiet. Eiro ieviešana Eiropā savulaik notika nekonsekventi. Eiro tika ieviests, neizveidojot vienotu valūtas uzraudzības un regulācijas mehānismu, proti, katra valsts, kas ir eirozonā, varēja rīkoties relatīvi brīvi. Tas noveda pie totāla haosa, kam neredzu ne gala, ne malas,» sacīja Emsis.

Viņš arī norādīja, ka situācija Latvijā ir īpatnēja, jo Latvijas Banka rīkojas tā, it kā jau valsts būtu iestājusies eirozonā.

Latvijas sabiedrības lielākā problēma ir jūsmināšanās par savu nevarību un apzināta traucēšana tam, kuram «lietas virzās sekmīgāk», atzina ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Valstī notiek pietiekami daudz labu lietu, tomēr ne tāpēc, ka progress tiek īpaši veicināts no valsts puses, bet tādēļ, ka cilvēki ir kreatīvi un iniciatīvas bagāti. Latvijas problēma ir zināms mazohisms un jūsmināšanās pašiem par savu nevarību. Otra lieta ir nacionālās mentalitātes problēma - nenovīdība un traucēšana tam, kuram lietas virzās sekmīgāk. Stāsts par lielāko prieku saistībā ar kaimiņa nosprāgušo govi diemžēl ir aktuāls. Pazīstu uzņēmējus, kuru projektus sabiedrība «norakusi» elementāras skaudības dēļ. Piemēram, Tukuma lidostas projekts apstādināšana, būšot par daudz trokšņa. Par investīcijām un darbavietām tajā brīdī tiek aizmirsts,» sacīja Emsis.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk.»

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ekspolitiķis Indulis Emsis, ar kura vārdu no Atmodas sākuma līdz pat 2004. gadam asociējās visa vides aizsardzības politika Latvijā.

Emsis, atspēkojot uzskatu, ka viens no uzņēmējdarbības attīstības šķēršļiem Latvijā ir pārāk stingras vides aizsardzības prasības, norāda, ka «nevienam nav šaubu, ka prasības ir objektīvi nepieciešamas vides ilgtspējai». «Problēma ir birokrātiskās sistēmas sapiņķerētība. Uzņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā,» tā viņš.

Atbildot uz jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Emsis norāda: «Samazināt šo sistēmu regulējošo normatīvo aktu apjomu un skaitu. Tā ir vienīgā debirokratizēšanas sistēma pasaulē. Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk. Integrējot vides aizsardzības sistēmu Eiropas sistēmā, mēs diezgan nekritiski pārņēmām prasību kopu, kas ir nepieciešama, bet kas būtu jāpadara paveicama mazai valstij. Mēs nevaram mūsu ierēdniecības kapacitāti salīdzināt, teiksim, ar Vāciju vai Franciju, mums jāņem piemērs no Šveices.»

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Vācijas baņķierim, kurš atzinies tiesai 44 miljonu ASV dolāru kukuļa pieņemšanā no Formula-1 šefa Bernija Eklstona (Bernie Eccelstone), piespriests viena gada cietumsods, vēsta thelocal.de.

Vācijas bankas Bayern Landesbank riska menedžeris Gerhards Gribkovskis (Gerhard Gribkowsky) pagājušajā nedēļā atzinis, ka 2006. gadā pieņēmis B. Eklstona kukuli. Baņķeris pieņēmis 44 milj. ASV dolāru, apmaiņā nodrošinot, ka lielākā daļa bankas pārvaldībā nokļuvušo Formula-1 akciju tiek pārdotas B. Eklstona izvēlētiem kandidātiem. Formula-1 akcijas banka Bayern Landesbank pārņēma pēc Kirch media group bankrota. Tāpat negodīgais baņķieris nedeklarēja gūto naudu Vācijas nodokļu institūcijās, pārvietojot to uz Austriju.

Baņķiera aizstāvji uzsvēruši Formula-1 vadītāja vainu, kas «ievilcis» G. Gribkovski šajā darījumā, savukārt prokurors uzsvēra, ka apsūdzētajam ir «milzīga krimināla enerģija».

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Pastāv reāla iespēja, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis sniedzis apzināti nepatiesu liecību pirmstiesas kriminālprocesā, atsaucoties uz Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju, ziņo Latvijas Radio.

Procesa virzītājs piektdien, 21.septembrī, pieņēmis lēmumu uzsākt jaunu kriminālprocesu pret Induli Emsi.

Prokuratūrā nekomentē, vai Emsis sniedzis nepatiesas liecības Ventspils amatpersonu krimināllietā, taču atzīst, ka viena no iespējamām nepatiesām liecībām sniegta krimināllietā, kas saistīta ar Emša portfeļa nozagšanu. Emsim pagaidām nav piemērots aizdomās turamā statuss. Viņa imunitātes atcelšanu prokuratūra nelūgs, jo to var darīt tikai tad, kad tiek uzrādīta apsūdzība, ziņo Latvijas Radio.

Valsts prezidenta Valda Zatleta paziņojums saistībā ar informāciju, ka pret Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi sākts kriminālprocess.

"Esmu saņēmis Latvijas Republikas ģenerālprokurora sniegto informāciju, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis ir persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, jo pastāv reāla iespēja, ka I.Emsis ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu – apzināti sniedzis nepatiesas liecības.

Uzsveru, ka minētā kriminālprocesa virzība ir vienīgi procesa virzītāja – Ģenerālprokuratūras - kompetencē. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi, lai izmeklēšana notiktu neatkarīgi, objektīvi un tiesiski.

Respektējot nevainīguma prezumpcijas principu, uzsveru, ka valsts augstāko amatpersonu rīcības standartiem ir jābūt daudz augstākiem nekā jebkuram citam valsts iedzīvotājam, jo amatpersonas rīcības sekas skar ne vien pašas personas reputāciju, bet arī būtiski ietekmē Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts tēlu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Mārtiņš Roze paziņojis, ka Induļa Emša vietā Saeimas priekšsēdētāja amatam ZZS virzīs Gundaru Daudzi, kurš tāpat kā valsts prezidents Valdis Zatlers pēc profesijas ir ārsts. ZZS uzskata, ka Daudze gūs Saeimas vairākuma atbalstu, ziņo Latvijas Radio.

G. Daudze pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij.

"Es atkāpjos no Saeimas priekšsēdētāja amata un arī no Saeimas deputāta amata," ar šādiem vārdiem 22. septembrī Indulis Emsis atkāpies no sava amata, kā arī nolicis deputāta mandātu. Aiziešanu no amata viņš pamato ar vēlmi netraucēt tiesībsargu darbu attiecībā uz viņam izvirzīto apsūdzību.

Ģenerālprokuratūra informējusi, ka pastāv reāla iespēja, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis sniedzis apzināti nepatiesu liecību pirmstiesas kriminālprocesā, kas saistīts ar Emša portfeļa nozagšanu. Procesa virzītājs piektdien pieņēmis lēmumu uzsākt jaunu kriminālprocesu pret Induli Emsi.

Mēs nolaidāmies lejup gandrīz 80 metrus pa tuneli, klausoties Orlando Arias, gidā, kurš aizveda mūs uz Nemoconu, Andu ciemu, kas atrodas starp kalniem un dabiskiem sāls nogulumiem uz ziemeļiem no Bogotas. Viņa stāsti ļāva mums koncentrēt mūsu prātus tumšajā, aukstajā raktuvē ar izteikto mitrumu, piedzīvoto apraksta fotogrāfs.

Orlando piesaistījis uzmanību, kad viņš apgalvojis, ka šajā vietā redzējis elfus. Fotogrāfs jautājis, kādi tie izskatās. Uz to gids atbildējis: «Mazi ar iegarenām ausīm, bērnu lielumā un ļoti neglīti.» Viņš parādījis arī fotogrāfiju - tajā bijušas redzamas septiņas mazas, zaļas radības ar lielām ausīm. Neraugoties uz bērnībā dzirdētajiem stāstiem, fotogrāfam tomēr tas viss šķitis ļoti šaubīgi, bet tūre turpinājusies.

Gids izvadājis pa visām galvenajām vietām šajā raktuvē, kas katru gadu piesaista aptuveni 80 tūkstošus tūristu.

Izejot no raktuves, fotogrāfs vaicājis Orlando, vai viņš patiešām ir redzējis elfus. Smaidot gids atzinies, ka fotogrāfija ir viltojums.

Kādam Krievijas hakerim izdevies izvairīties no reāla cietumsoda, neskatoties uz to, ka viņš atzinies 10 miljonu ASV dolāru zādzībā no bijušās Royal Bank of Scotland (RBS) divīzijas WorldPay, ziņo The Inquirer.

Pirms trim gadiem 27 gadus vecais Jevgēņijs Aņikins bijis iesaistīts starptautiskā kibernoziegumā, kura ietvaros tika «uzlauztas» RBS datorsistēmas, kas tika izmantotas RBS struktūrvienībā ASV, kur WorldPay bija pakalpojums, ko bankas klienti izmantoja sava atalgojuma saņemšanai.

Pēc piekļūšanas aizsargātajai informācijai hakeri palielināja maksimāli pieļaujamo naudas noņemšanas summu un veica bankomātu reidus Eiropā, Āzijā un ASV.

Lai arī J. Aņikins, kurš par iegūto naudu bija iegādājies divus dzīvokļus un automašīnu, atzinās nodarītajā noziegumā, viņam netika piespriests reāls cietumsods. Tā vietā viņam piespriests piecu gadu nosacīts sods.

Tehnoloģiju kompānijas Samsung stratēģisko jautājumu direktors Jons Sons (Young Sohn) atzinies, ka mājās dod priekšroku Apple ražotajām ierīcēm.

Intervijā tehnoloģiju medijam MIT Technology Review J. Sons norādījis, ka, neskatoties uz patentu pārkāpumu tiesvedībām starp abām kompānijām, viņam joprojām patīk Apple produkti.

«Es mājās lietoju Mac datorus. Es vienmēr esmu lietojis Mac, iPhone un iPad. Man ir arī Galaxy viedtālrunis,» sacīja Samsung stratēģisko jautājumu direktors. J. Sons skaidroja, ka Apple ražotās ierīces izmantojot mājās, bet Samsung – savā darba vietā.

Samsung pārstāvis norādīja, ka viņa kompānijas ražotie produkti tehnisko parametru ziņā ir labāki par Apple ierīcēm, tomēr piekāpjas «ekososistēmas» - piemēram, iCloud mākoņskaitļošanas servisa – ziņā. «Man patīk, ka mana ģimene mājās, Korejā, tūkstošiem kilometru attālumā, var redzēt manu dienaskārtību un visas manas fotogrāfijas. Es domāju, ka mēs šajā lauciņā varam sasniegt daudz vairāk nekā patlaban,» sacīja J. Sons.

Db.lv publicē LG Electronics komentāru par negadījumu ar mobilo telefonu Dienvidkorejā. Db.lv jau vēstīja, ka tika pieļauta iespēja - mobilā telefona baterijas dēļ miris cilvēks.

"LG Electronics (LG), pasaules līderis un tehnoloģiju novators patēriņa elektronisko ierīču ražošanas jomā, ir apstiprinājis, ka nesen notikušais 33 gadus vecā būvdarbu strādnieka nāves gadījums Korejā pretēji iepriekš atspoguļotajai informācijai presē nav saistīts ar uzņēmuma LG mobilajiem tālruņiem vai to akumulatoriem.

Cietušā darbabiedrs, kas pirmais ziņoja par notikušo, ir apsūdzēts par slepkavību bez iepriekšēja nodoma. Aizdomāts turētais ir atzinies policijai, ka viņš, pārvietodamies ar kravas auto pretējā virzienā, netīšām ir trāpījis cietušajam ar 15 tonnu smagu hidraulisko urbšanas ierīci, un šis negadījums bija tas, kas izraisīja cietušā nāvi. Sākotnēji nepatiesais paziņojums, ko sniedza aizdomās turētais, bija mēģinājums slēpt savu nodarījumu, tādējādi maldinot žurnālistus un sabiedrību, ka LG mobilais tālrunis kaut kādā veidā ir bijis šīs traģēdijas iemesls. Tas nepelnīti iedragāja uzņēmuma reputāciju vairāk nekā dienas garumā. Pagājušajā naktī policija ziņoja par negadījuma patiesajiem iemesliem, bet šorīt pieprasīja cietušā darbabiedra aresta orderi.

Kāds jaunietis no Igaunijas, kurš darbojies starptautiskā noziedznieku grupējumā Lielbritānijā veicis trīs bruņotas laupīšanas, kopumā no juvelierizstrādājumu veikaliem nolaupot dārglietas 600 tūkst. mārciņu (481 tūkst. latu) vērtībā, ziņo Yorkshire Post.

Tagad gan 19 gadus vecais Igaunijas pilsonis Sanders Sariks ir notverts un viņam piespriests sods – brīvības atņemšana uz 11 gadiem.

Igaunis palīdzējis apzagt trīs dārglietu veikalus. Katru reizi viens no grupas locekļiem iegājis veikalā, izliekoties par pircēju, tad izvilcis neīstu ieroci un draudējis veikalniekiem, kamēr pārējie laupītāji saskrējuši veikalā un apzaguši veikala skatlogus un vitrīnas.

S. Sariku aizturēja jau šogad janvārī, pamatojoties uz netālu no aplaupītā veikala atrastā āmura un apģērba DNS analīžu rezultātiem.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem vajadzētu izvērtēt, vai viņa turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām, kā arī atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

«Deputātam, tajā skaitā arī pašvaldības domes priekšsēdētājam, savā darbībā ir jāievēro morāles un ētikas normas. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs arī ārpus savu amata pienākumu pildīšanas neievēro morāles un ētikas normas, veic prettiesiskas darbības, atzīmē R.Vējonis.

Priekšsēdētāja prettiesiska rīcība graujot ne tikai viņa paša, bet arī visas pašvaldības autoritāti, turklāt par nelikumīgām medībām likumdošana paredz kriminālatbildību.

Jāatgādina, ka Z.Caune tika sastapts netālu no nelikumīgu medību vietas un vēlāk pieķerts melos, raksta zz.lv.

Pēc Jelgavas novada domes deputātu sapulces, kas notikusi aiz slēgtām durvīm, deputāti atzina, Z.Caune viņiem gan ir atzinies melos un paudis nožēlu. Viņš arī teicis, ka tad, ja kādā no ekspertīzēm apstiprināta viņa saistība ar nelikumīgajām medībām, viņš esot gatavs nekavējoties demisionēt. Pagaidām viņš to nedarīšot, ziņo portāls. Deputāti sagaidīšot ekspertīžu atzinumus un tad domāšot, vai prasīt novada šefa atkāpšanos vai pašiem balsot par viņa atstādināšanu.

ASV federālā tiesa piespriedusi 50 gadus ilgu cietumsodu pērn sabrukušās investīciju pakalpojumu kompānijas Peregrine Financial Group vadītājam Raselam Vesendorfam (Russell Wasendorf) par krāpniecību lielos apmēros.

Peregrine Financial Group sabruka aizvadītā gada jūlijā, kad atklājās 215 miljonu ASV dolāru liels iztrūkums klientu uzticētajos pārvaldāmajos līdzekļos. Atklājumu veicināja R. Vesendorfa pašnāvības mēģinājums. Peregrine Financial Group bijušais vadītājs bezsamaņā tika atrasts automašīnā pie kompānijas galvenās ēkas, bet blakus viņam bija pēcnāves vēstule, kurā viņš atzinās, ka gandrīz divu desmitgažu laikā zadzis klientu naudu – slepenībā to izņemot un viltojot dokumentāciju. Dokumentus R. Vesendorfs viltojis izmantojot Photoshop fotogrāfiju apstrādes programmu un vienkāršus printerus. Savos nodarījumos viņš arī atzinies tiesā.

Zvērināto tiesa Ņujorkā otrdien atzina ASV eksprezidenta Donalda Trampa ģimenes kompāniju ''Trump Organization" par vainīgu nodokļu krāpniecībā, dodot triecienu Trampam laikā, kad viņš plāno atkal kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās.

"Trump Organization" tika atzīta par vainīgu visos deviņos apsūdzības punktos. Šī ir pirmā reize, kad šis uzņēmums atzīts par vainīgu noziegumos, teikts prokuroru paziņojumā.

"Šī bija lieta par alkatību un krāpšanu. Manhatanā neviena korporācija nav pāri likumam," sacīja Manhatanas apgabala prokurors Alvins Brags.

Uzņēmuma draud naudassods apmēram 1,5 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir nieka summa miljardierim Trampam, bet tā kaitēs viņa reputācijai pirms 2024.gada prezidenta vēlēšanām.

"Trump Organization" un cita Trampa kompānija "Trump Payroll Corp." tika atzītas par vainīgām, ka tās 13 gadus īstenojušas shēmu nodokļu krāpniecībai un nemaksāšanai, viltojot uzņēmējdarbības dokumentus.

Ģimene no ASV bijuši šokēta par to, ka viņu ģimenes foto bez atļaujas izmantots lielformāta reklāmai Prāgā, vēsta BBC.

Daniela un Džefs Smiti savas ģimenes fotogrāfiju izmantoja kā Ziemassvētku kartiņu un ievietoja to arī interneta blogā.

Vēlāk kāds ģimenes draugs bijis ļoti pārsteigts, kad, viesojoties Čehijā, ieraudzījis Smitu ģimeni smaidam viņam pretī no lielformāta reklāmas plakāta lielveikalā.

Mario Bertuccio, kurš foto izmantojis sava veikala reklāmai, atzinies, ka viņš domājis - fotografija ir radīta ar datoru, tādēļ to nolēmis izmantot sava veikala, kas pārdod itāļu pārtiku, reklāmai.

Pēc ģimenes protesta viņš solījis reklāmā šo bildi vairs neizmantot un sacījis, ka, ja ģimene dzīvotu Prāgā, viņš tai uzdāvinātu vīna pudeli.

Dāņu režisors Larss fon Trīrs Kannu filmu festivālā ceturtdien ticis pasludināts par «nevēlamu personu», pateicoties viņa izteikumiem, kuros viņš jokojot sevi nosaucis par nacistu un Hitlera atbalstītāju, vēsta Reuters.

Režisors gan esot jau atvainojies, bet tas izrādījās pārāk novēloti. «Organizatori stingri nosoda šos izteikumus un pasludina Larsu fon Trīru par nevēlamu personu Kannu festivālā,» teikts pasākuma rīkotāju paziņojumā.

Preses konferencē, kas bija veltīta fon Trīra jaunajai filmai «Melanholija», režisoram tika vaicāts par viņa interesi nacistu estētikā.

«Es domāju, ka esmu ebrejs ilgu laiku. Es biju laimīgs būt ebrejs,» skaidroja fon Trīrs, kurš iepriekš ir atzinies, ka viņa māte pirms nāves esot atklājusi, ka viņam ir cits tēvs. «Es gribēju būt ebrejs, bet tad es uzzināju, ka patiesībā esmu nacists. Mana ģimene bija vācu izcelsmes, arī par to es biju laimīgs,» stāstīja režisors.

Maiami iedzīvotājs Alberts Gonzaless, kurš atmazgājis naudu caur Latviju, atzinies, ka nolaupījis 40 miljonu kredītkaršu un debetkaršu datu un atzinis savu vainu visos 20 apsūdzības punktos, raksta lenta.ru.

Viņš apstiprināja, ka 2003. gadā izmantojis kompāniju TJX, OfficeMax, BJ's Wholesale Club un citu kompāniju drošības sistēmu trūkumus. Iegūtā informācija tika pārdota, bet iegūtā nauda tika atmazgāta caur kontiem Latvijā.

Paredzēts, ka par šo lietu viņam draud 25 gadu cietumsods un 1.65 miljonu dolāru naudas sods. Turklāt, A. Gonzaless arī gaida citas lietas izskatīšanu - tajā viņš ir apsūdzēts par vēl 130 miljonu banku karšu datu nelikumīgu iegūšanu. Tas ir līdz šim vērienīgākais šāda veida gadījums.