Valsts prezidenta Valda Zatleta paziņojums saistībā ar informāciju, ka pret Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi sākts kriminālprocess.

"Esmu saņēmis Latvijas Republikas ģenerālprokurora sniegto informāciju, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis ir persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, jo pastāv reāla iespēja, ka I.Emsis ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu – apzināti sniedzis nepatiesas liecības.

Uzsveru, ka minētā kriminālprocesa virzība ir vienīgi procesa virzītāja – Ģenerālprokuratūras - kompetencē. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi, lai izmeklēšana notiktu neatkarīgi, objektīvi un tiesiski.

Respektējot nevainīguma prezumpcijas principu, uzsveru, ka valsts augstāko amatpersonu rīcības standartiem ir jābūt daudz augstākiem nekā jebkuram citam valsts iedzīvotājam, jo amatpersonas rīcības sekas skar ne vien pašas personas reputāciju, bet arī būtiski ietekmē Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts tēlu.

Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētājam P.Sobotkam paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem un Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Čehijas parlamentu.

Ceturtdien, 13.septembrī

17.00........ Ierašanās Rīgā.

Lidostā "Rīga".

Piektdien, 14.septembrī

10.00........ Tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi.

Viesu zālē, Jēkaba ielā 11. TV, foto iespēja.

10.40........ Preses brīfings.

Baltajā zālē, Jēkaba ielā 11.

11.00........ Tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Rīgas pilī, Pils laukumā 3.

11.40........ Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums.

Strēlnieku laukumā 1.

14.40........ Tik��anās ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem.

Viesu zālē, Jēkaba ielā 11.

15.25........ Tikšanās ar Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Čehijas parlamentu.

Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

16.20........ Vecrīgas apskate.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Mārtiņš Roze paziņojis, ka Induļa Emša vietā Saeimas priekšsēdētāja amatam ZZS virzīs Gundaru Daudzi, kurš tāpat kā valsts prezidents Valdis Zatlers pēc profesijas ir ārsts. ZZS uzskata, ka Daudze gūs Saeimas vairākuma atbalstu, ziņo Latvijas Radio.

G. Daudze pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij.

"Es atkāpjos no Saeimas priekšsēdētāja amata un arī no Saeimas deputāta amata," ar šādiem vārdiem 22. septembrī Indulis Emsis atkāpies no sava amata, kā arī nolicis deputāta mandātu. Aiziešanu no amata viņš pamato ar vēlmi netraucēt tiesībsargu darbu attiecībā uz viņam izvirzīto apsūdzību.

Ģenerālprokuratūra informējusi, ka pastāv reāla iespēja, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis sniedzis apzināti nepatiesu liecību pirmstiesas kriminālprocesā, kas saistīts ar Emša portfeļa nozagšanu. Procesa virzītājs piektdien pieņēmis lēmumu uzsākt jaunu kriminālprocesu pret Induli Emsi.

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies prokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret vairākām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām, tostarp pašreizējo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu.

Par to vēstīja LTV raidījums de facto. Raidījums ziņoja, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultātā no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.

Strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību, un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās, un VID attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku, un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras (ONCNS prokuratūra) virsprokurors atcēlis Valsts policijas lēmumu saistībā ar atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par Valsts kontroles iesniegumu par Centrālās zemes komisijas (CZK) revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju, bija konstatējusi pārkāpumus dienesta transportlīdzekļa izmantošanā un grāmatvedības dokumentu kārtošanā, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne.

Valsts policija atteicās uzsākt kriminālprocesu, norādot, ka Valsts kontroles konstatētajos pārkāpumos nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Pēc Valsts kontroles sūdzības šo lēmumu negrozītu atstāja arī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors.

Šā gada septembrī Valsts kontrole iesniedza ģenerālprokuroram iesniegumu, kurā atkārtoti lūdza izvērtēt CZK amatpersonu rīcību. ONCNS prokuratūras virsprokurors, izvērtējot šo iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un pārbaudot lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu likumību un pamatotību, konstatēja, ka Valsts kontroles materiāli satur ziņas, kuras norāda uz reālu iespēju, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi, un šīs ziņas ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.

Galvas ciršana augsta līmeņa amatpersonām daļai sabiedrības allaž ir patikusi. Lai gan šonedēļ demisionējušasi ekonomikas ministrs Jurijs Strods apgalvo, ka šāds solis ir saistīts tikai un vienīgi ar problēmām ģimenē, tā vien izskats, ka problēmas valdības iekšienē pastāv, un nu tās arvien vairāk spraucas uz āru.

Par to liecina kaut vai premjera A. Kalvīša izteikumi, ka pietiekami ilgu laiku no Ekonomikas ministrijas nav varēts sagaidīt nekādu aktīvu rīcību inflācijas apkarošanas jomā.

Savukārt koalīcijas partneri visnotaļ rezervēti izsakās par pašreizējo Rīgas domnieku Eināru Cilinski kā iespējamo Stroda pēcteci. Kas tad šobrīd notiek Latvijas valdībā? Nenoliedzami par tās klupšanas akmeni nr. 1 ir kļuvusi inflācija, kuras apjoms ne tikai nemazinās, bet joprojām aug augumā (šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn - 10,1 %). Izskatās, ka premjers ir sapratis, ka viņa popularitāti esošā ekonomiskā situācija ir ievērojami pagrāvusi, bet savulaik valdības apstiprinātais inflācijas apkarošanas plāns tā vai citādi, bet ir cietis fiasko.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis atzinies nepatiesu liecību sniegšanā un samaksājis 5040 latu lielu soda naudu, informēja Prokuratūras preses centrs.

2007.gada 21.septembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā tika uzsākts kriminālprocess pret Induli Emsi par nozieguma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā.

2007.gada 17.oktobrī prokurors Juris Juriss Indulim Emsim izsniedza apsūdzību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā lietās, kas tika izmeklētas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tas ir, pēc Krimināllikuma 300.panta otrās daļas. Pēc apsūdzības saņemšanas, būdams nopratināts kā apsūdzētais, Indulis Emsis savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā atzina pilnīgi, kā arī apliecināja nožēlu par izdarīto.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors vakar atcēlis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, iepazinies ar pārbaudes materiāliem par iespējamu Krievijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes, atzina, ka policijas lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.

Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija (VP) apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

2007.gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas Republikas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Lūdzam plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot Somijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā, pieteikt akreditāciju Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā pa tālruni: 7082828 vai e-pastu: [email protected] līdz piektdienai, 31.augustam, pulksten 17.00. Akreditācijas kartes aicinām izņemt pirmdien, 3.septembrī, līdz pulksten 17.00 Valsts kancelejas 424.kabinetā (4.stāvā).

Otrdiena, 4.septembris

11.00 Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaida Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu, oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

(Brīvības piemineklis)

Foto, video iespēja

11.20 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Somijas Republikas premjerministra Matti Vanhanena oficiāls foto un video Ministru kabinetā

Šā gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaidīs augsto viesi pie Brīvības pieminekļa, kur notiks oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija.

Vizītes laikā Somijas premjerministrs tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un notiks Aigara Kalvīša un Matti Vanhanena kopīga preses konference.

Latvijā Somijas premjerministram paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi.

Jana Vektere

Valsts kancelejas

Komunikācijas departamenta konsultante

Tālr.: 7082919, mob.: 29244699

E-pasts: [email protected]

«Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk.»

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ekspolitiķis Indulis Emsis, ar kura vārdu no Atmodas sākuma līdz pat 2004. gadam asociējās visa vides aizsardzības politika Latvijā.

Emsis, atspēkojot uzskatu, ka viens no uzņēmējdarbības attīstības šķēršļiem Latvijā ir pārāk stingras vides aizsardzības prasības, norāda, ka «nevienam nav šaubu, ka prasības ir objektīvi nepieciešamas vides ilgtspējai». «Problēma ir birokrātiskās sistēmas sapiņķerētība. Uzņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā,» tā viņš.

Atbildot uz jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Emsis norāda: «Samazināt šo sistēmu regulējošo normatīvo aktu apjomu un skaitu. Tā ir vienīgā debirokratizēšanas sistēma pasaulē. Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk. Integrējot vides aizsardzības sistēmu Eiropas sistēmā, mēs diezgan nekritiski pārņēmām prasību kopu, kas ir nepieciešama, bet kas būtu jāpadara paveicama mazai valstij. Mēs nevaram mūsu ierēdniecības kapacitāti salīdzināt, teiksim, ar Vāciju vai Franciju, mums jāņem piemērs no Šveices.»

2007.gada 4.septembrī Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Somijas Republikas premjerministrs Matti Vanhanens (Matti Vanhanen).

Lūdzam plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot Somijas premjerministra oficiālo vizīti Latvijā, pieteikt akreditāciju Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā pa tālruni: 7082828 vai e-pastu: [email protected] līdz piektdienai, 31.augustam, pulksten 17.00. Akreditācijas kartes aicinām izņemt pirmdien, 3.septembrī, līdz pulksten 17.00 Valsts kancelejas 424.kabinetā (4.stāvā).

Otrdiena, 4.septembris

11.00 Ministru prezidents Aigars Kalvītis sagaida Somijas Republikas premjerministru Matti Vanhanenu, oficiālā sagaidīšanas un ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa

(Brīvības piemineklis)

Foto, video iespēja

11.20 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Somijas Republikas premjerministra Matti Vanhanena oficiāls foto un video Ministru kabinetā

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) jau pirms pāris gadiem sākusi kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā saistībā ar iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu.

Kā paskaidroja VP preses pārstāvis Dairis Anučins, izmeklējot 2012.gada augustā sākto kriminālprocesu saistībā ar Liepājas metalurgs atbildīgo amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties naudu un ļaunprātīgi izmantojot dienesta pilnvaras, kas vēlāk izmeklēšanā neapstiprinājās, ENAP konstatējusi arī citus apstākļus, kas liecina par iespējamu Liepājas metalurga naudas līdzekļu izkrāpšanu, izmantojot šim nolūkam speciāli izveidotu ārvalsts kompāniju un pārskaitot tai maksu par fiktīviem pakalpojumiem.

Tādēļ 2015.gadā, balstoties uz izmeklēšanā noskaidrotajiem faktiem, tika pieņemts lēmums sadalīt esošo kriminālprocesu un, lai turpinātu informācijas pārbaudi, sākt atsevišķu kriminālprocesu.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu un kļuvis par AS A Holding, liecina Firmas.lv informācija.

Tāpat no šodienas ir mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs.

No šodienas uzņēmuma valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs A Holding padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par A Holding padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs.

Pērn septembrī SIA Dīlers mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS Dīlers. Līdz kļūšanai par AS uzņēmuma īpašnieki bija Deniss Zaicevs (33,79%), Sergejs Zaicevs (33,21%) un Pjotrs Čerekovs (33%), liecina Firmas.lv informācija.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) veiktā kratīšana no amata atstādinātā lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieka Raimonda Lazdiņa kabinetā realizēta kriminālprocesā, kas saistīts ar zvērināta advokāta Mārča Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret SIA NP Foods un citiem uzņēmumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kratīšanas notikušas vēl trīs vietās, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Valsts policijas (VP) preses pārstāvis Toms Sadovskis apstiprināja, ka kratīšana lidostā veikta saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts pēc NP Foods iesnieguma. Jautāts, vai kratīšana tika veikta vēl trīs vietās, Sadovskis atbildēja apstiprinoši.

Tāpat, iztaujāts, vai starp šīm trim vietām bijis arī Miķelsona birojs, Sadovskis to apstiprināja.

Plašāku informāciju VP pagaidām nesniegs.

ENAP iepriekš bija sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, informēja NP Foods. «ENAP, pamatojoties uz NP Foods iesniegumu, ir sākusi kriminālprocesu saistībā ar Miķelsona un citu ar viņu saistīto personu vēršanos pret NP Foods un vēl citiem 24 Latvijas uzņēmumiem, savā darbībā izmantojot metodes, kurām ir reiderisma pazīmes,» norādīja uzņēmumā.

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Ģenerālprokuratūra uzticējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izlemt, vai ir pamats sākt kriminālprocesu pret personu, uz kuras sniegtajām liecībām balstoties bijušais Latvijas energokompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons tika aizturēts un vēlāk arī apcietināts.

Prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks aģentūrai BNS sacīja, ka Miķelsona iesniegums nosūtīts pēc piekritības KNAB.

Raidījums LNT ziņas iepriekš vēstīja, ka Miķelsons vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret personu, uz kuras sniegtajām liecībām balstoties viņš tika aizturēts un vēlāk arī apcietināts. Kriminālprocesu lūgts sākt par apzināti nepatiesu ziņojumu par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.

Miķelsona advokāts Egons Rusanovs aģentūrai BNS sacīja, ka Miķelsona iesniegums ir par nekonkrētu personu.

Jau vēstīts, ka Miķelsons 19.augustā pret 50 tūkstošu latu drošības naudu tika atbrīvots no cietuma, kur viņš atradās kopš jūnija vidus.

Kopš 2016.gada aprīļa par «aplokšņu algu» maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība, taču šajā laikā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav izdevies ierosināt nevienu kriminālprocesu, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Gadījumā, ja darba devējs «aplokšņu algas» izmaksājis tādā apmērā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas, bargākais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīva cietumsodam ir piespiedu darbs vai naudas sods, liedzot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Kriminālatbildības noteikšana tika pamatota ar nepieciešamību atvieglot darbu tiesībsargājošajām iestādēm. Kā toreiz norādīja Saeimā, «aplokšņu algu» izmaksāšanas fakts ir vieglāk pierādāms nekā izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kas arī iepriekš bijusi krimināli sodāma rīcība.