Enerģētika

Enefit šogad plāno izlemt par iesaistīšanos mājsaimniecību dabasgāzes tirgū

LETA, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Energokompānija "Enefit" šogad plāno pieņemt lēmumu, vai sākt tirgot dabasgāzi mājsaimniecību segmentā, intervijā teica "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

No 1.maija, kad pilnībā tiks liberalizēts gāzes tirgus mājsaimniecībām, "Enefit" vēl tajā nepiedalīsies, bet pētīs situāciju. Mertens skaidroja, ka lielā mērā tas ir saistīts ar to, kā vispār Latvijā tiek plānota enerģētikas politika.

"Ir skaidrs, ka saistībā arī ar klimata politiku Eiropā virzība pamatā ir uz elektrifikāciju. Ja mēs pašlaik iesaistāmies gāzes tirdzniecībā un attiecīgi veicam investīcijas, tad jautājums ir, cik šis tirgus būs pastāvīgs vidējā un ilgtermiņā un vai nesekos enerģētikas politikas lēmumi, kas var mainīt tirgus apjomu," teica Mertens.Viņš sacīja, ka, piemēram, pērn bija lēmums, ka Rīgā no 2025.gada pamazām būs jāatsakās no fosilā kurināmā izmantošanas apkurē, un "Enefit" nav informācijas, vai nesekos kādi citi lēmumi, kas attīstību vairāk virzīs uz elektrifikāciju.

"Tie visi ir biznesa riski, kas ir jāņem vērā, pirms mēs pieņemam gala lēmumu iet vai neiet mājsaimniecību tirgus segmentā," teica Mertens, paužot cerību, ka gala lēmumu "Enefit" pieņems šogad.

Vienlaikus Mertens piebilda, ja lēmums būs pozitīvs, "Enefit" būs gatavs iesaistīties dabasgāzes tirgus mājsaimniecību segmentā pirms nākamās apkures sezonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit ieguldīs 5 miljonus eiro elektroauto uzlādes tīkla attīstībā Latvijā

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Igaunijā pieejamo Enefit Volt elektroauto uzlādes tīklu, energouzņēmums Enefit šogad Latvijā investēs 5 miljonus eiro, t. sk. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF līdzfinansējumu 500 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma mērķis ir jau šogad sākt sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem par vairāk nekā 100 publisko elektroauto uzlāžu staciju izveidi, lai tuvāko gadu laikā radītu Baltijā plašāko uzlādes tīklu.

2023.gadā piecās vietās uz Ventspils, Bauskas un Tallinas šosejas plānots izbūvēt desmit Enefit Volt ātrās uzlādes stacijas ar maksimāli lielāko iespējamo jaudu - 300 kilovatu. Šis ir šobrīd pasaulē viens no jaudīgākajiem pieejamajiem uzlādes risinājumiem, kas ļauj vien 20 minūtēs elektroauto bateriju uzlādēt līdz aptuveni 80% līmenim. Katrā uzlādes vietā būs divas uzlādes iekārtas, piedāvājot vienlaikus uzlādēt četrus elektroauto.

Stacijas tiks izvietotas Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju savienojošā Eiropas transporta tīklā (TEN-T), vietās, kur elektroauto īpašnieki uzturas ilgstoši un regulāri - pie lielveikaliem, biznesa centriem un viesnīcām. Līdzīgi kā šobrīd Igaunijā, arī Latvijā klienti uzlādes stacijās varēs norēķināties ar Enefit Volt lietotni, maksājot par izmantotajām kilovatstundām, nevis uzlādes laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas kompānija "Enefit" No 2023.gada janvāra pievienojies elektroenerģijas aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programmai, nodrošinot valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem, informē "Enefit" pārstāvji.

"Enefit" kļuvis par vienu no trijiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā, kas izstrādājis informācijas tehnoloģiju rīku, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt valsts piešķirto atlaidi aizsargātajiem lietotājiem.

Aizsargāto lietotāju valsts atbalsta programma nodrošina atlaides daudzbērnu ģimenēm, trūcīgām vai maznodrošinātām personām, ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti un personām ar pirmās invaliditātes grupu vai tās aizgādnim dod iespēju saņemt valsts atlaidi elektroenerģijai. Informācijas tehnoloģiju rīks savieno "Enefit" klientu sistēmu ar Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) informācijas sistēmu, kas apstrādā saņemtos datus un nosaka, kuri no klientiem ir aizsargātie lietotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgas enerģijas ražotājs Enefit Green ienāk Latvijas saules elektroenerģijas tirgū, apstiprinot investīcijas divu saules elektrostaciju būvniecībai valsts rietumu daļā Ādažu novadā, Kadagas un Carnikavas pagastos.

Kopējais investīciju apjoms šo projektu īstenošanā sasniedz aptuveni 9 miljonus eiro.

Šie būs pirmie Enefit Green Latvijā izveidotie saules enerģijas parki ar kopējo jaudu 17 megavati - seši megavati saules parkā Austrumi PV Ādažu novada Kadagas pagastā un 11 megavati saules parkā Dzērves PV Ādažu novada Carnikavas pagastā. Šobrīd Latvijā Enefit Green pārvalda arī koģenerācijas staciju Valkā un granulu ražotni Brocēnos.

Kā norāda Enefit Green vadītājs Latvijā Juris Antužs, ienākšana Latvijas saules enerģijas tirgū ir būtiska daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. "Enefit Green pašlaik darbojas un būvē saules elektrostacijas Igaunijā un Polijā. Jaunu saules enerģijas parku izveide Latvijā ne tikai palielinās uzņēmuma enerģijas ražošanas portfeli, bet arī palīdzēs to diversificēt," komentē Antužs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit Green Igaunijā sāks būvēt Baltijas valstīs lielāko vēja parku

LETA--ERR, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas kompānija "Enefit Green" Igaunijas rietumos šomēnes sāks būvēt Baltijas valstīs lielāko vēja parku ar 38 turbīnām, kuru pabeigt plānots nākamgad.

255 megavatu (MW) vēja parkā Sopi-Totsi, kas atrodas Ziemeļpērnavas pašvaldībā, tiks investēti 305 miljoni eiro.

Kad tas sāks darboties, vēja enerģijas apmērs Igaunijā dubultosies un parks varēs saražot vairāk nekā 8% no Igaunijas elektrības vajadzībām, informēja "Enefit Green" Āvo Kermass.

Turbīnas atradīsies 240 metru augstumā un elektrību tīklā sāks piegādāt vēl pirms visa vēja parka pabeigšanas.

6.janvārī "Enefit Greeen" parakstīja 67,3 miljonu eiro līgumu par vēja parka būvniecību ar "Nordecon Betoon", "Verston" un "Connecto".

Tāpat "Enefit Green" būvēs 63 MW saules parku Ziemeļpērnavā, kur jau nākamgad plāno izveidot arī zaļās enerģijas industriālo parku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Enefit šogad mājsaimniecību segmentā strauji palielinājusi mājsaimniecību klientu portfeli, kas sasniedz jau 100 000 klientu un izstrādā jaunus pakalpojumus.

Uzņēmuma apgrozījums pirmajos deviņos mēnešos sasniedzis 140 miljonus eiro, savukārt EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas šajā periodā bija 2,1 miljons eiro. Uzņēmuma turpmākās attīstības fokusā ir elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumu jeb bateriju piedāvājums gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, kā arī elektroauto uzlādes tīkla izveide.

Klientu skaita pieaugums par 56% nepilna gada laikā un sekmīgie finanšu rezultāti panākti, efektīvi īstenojot uzņēmuma stratēģiju – strauji palielināt vēja un saules elektrostaciju skaitu Baltijā, kā arī aktīvi izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Arvien lielāku interesi gūst enerģijas uzkrāšanas risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ošukalns investējis 350 000 eiro saules paneļu parkā Jēkabpilī

Db.lv, 15.03.2023

Projekts ir īpašs ar to, ka saules paneļi izvietoti uz nestandarta formas jumta, kas prasīja sarežģītāku inženiertehnisko risinājumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valsts kapitālsabiedrībām jādod iespēja piesaistīt investīcijas kapitāla tirgū

Santa Purgaile, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas milžu – AS Latvenergo, Ignitis Group un Enefit Green – investīcijas atjaunojamo energoresursu (AER)projektos Latvijā tuvāko gadu laikā varētu pārsniegt vienu miljardu eiro, liecina uzņēmumu sniegtā informācija.

Līdz 2030. gadam Latvenergo kopējo vēja un saules elektrostaciju jaudu savā portfelī Latvijā plāno palielināt līdz 2,3 gigavatiem (GW), Ignitis Group nākamo septiņu gadu laikā mūsu valstī iecerējis palielināt savu atjaunojamās enerģijas resursu projektu portfeli līdz 1,3 GW, savukārt Enefit Green pašlaik lemj par investīciju veikšanu divu saules parku būvniecībā ar kopējo jaudu 17 megavati (MW). Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīkla (European Network of Transmission System Operators for Electricity) dati liecina, ka šī gada 4. janvārī Latvijā bija uzstādīts 165 MW vēja un 63 MW saules jaudas. Vēl 1609 MW jaudas bija pieejami mazajās un lielajās hidroelektrostacijās (HES), 177 MW – biomasas koģenerācijas stacijās, bet 1157 MW – dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā tarifi, ko lielākie elektroenerģijas tirgotāji fiziskām personām un uzņēmējiem piedāvā fiksēt, slēdzot terminētu ilgtermiņa līgumu, vidēji pieauguši apuveni 6,5 reizes, liecina DB veiktā aptauja.

2020. gada oktobrī, slēdzot līgumu uz vienu, diviem gadiem, elektroenerģiju patērētāji no lielākajiem tirgotājiem varēja iegādāties par vidēji 54 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tikmēr šogad tirgoņu piedāvājumi fiksēto cenu līgumos vidēji svārstās no 320 līdz 400 EUR/MWh. Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem.

Zemākā līmenī cenas var fiksēt, slēdzot ilgtermiņa līgumus - sākot no trim līdz pat desmit gadiem. Edgars Cvetkovs, SIA Enefit Biznesa klientu segmenta vadītājs norāda, ka, lai gan izvēles iespējas tirgū ir plašas, viens izdevīgākais piedāvājums šobrīd neeksistē.

Ilgtermiņā lētāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi grozījumus noteikumos jaudas rezervēšanas maksas noteikšanai elektroenerģijas ražotājiem; nozares pārstāvji šo ieceri vērtē pretrunīgi.

SPRK skaidro, ka grozījumi izstrādāti ar mērķi novērst situācijas, kurās elektroenerģijas ražotāji ilgstoši rezervē tīkla jaudas, neveicot nekādas faktiskās darbības pieslēguma izbūvei. Pēc AS Augstsprieguma tīkls aplēsēm sagaidāms, ka vienas jaudas vienības izmaksas pēc grozījumu stāšanās spēkā varētu būt no 30 līdz 50 eiro par vienu kilovatu (kW). Vairāki enerģētikas nozares pārstāvji grozījumus noteikumos uzskata par pareizu soli sistēmas sakārtošanas virzienā, taču citi tiesību normu izmaiņās saskata draudus vēja un saules parku projektu attīstībā.

Attīsta tikai uz papīra

Ieviešot jaudu rezervācijas maksu, tiktu novērstas līdzšinējā regulējuma nepilnības un vienlaikus radīts sava veida prioritāšu regulējums, kur tīkla jaudas kā pirmie iegūtu projekti ar augstāku ieviešanas gatavību, spriež Krists Mertens, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā sasniegt kapitāla tirgus attīstībai valstiski nospraustos mērķus?

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece, 19.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tīkla tarifu sāga – nevēlēšanās vai bailes rast risinājumu?

Krists Mertens, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par visai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kritiski svarīgo “Sadales tīkla” tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām.

Šie ir jautājumi, kas jārisina strukturēti, konkrēti un caurspīdīgi – visiem galalietotājiem saprotamā veidā. Principi, kas ir šo tarifu noteikšanas un elektroenerģijas tirgus darbības pamatā, jau tā ir pietiekami sarežģīti, lai tajos spētu orientēties visas iesaistītās puses. Šobrīd redzamās darbības par to neliecina, radot pamatu bažām par to, cik pienācīgi tiek virzīts tarifu izmaksu samazināšanas jautājums.

Vairākkārtīgu cenu kāpumu jaunajā tarifu projektā galvenokārt nosaka iecere iespaidīgu, tīkla vajadzībām nepieciešamo, elektroenerģijas apjomu, iegādāties “pēc fakta” jeb par konkrētā brīža biržas cenām. Tā vietā, lai šīs izmaksas vismaz daļēji fiksētu ilgtermiņā. Drosmīga pieeja, ņemot vērā, ka jau vairāk nekā gadu biržas cenas līdzinās īstam kazino – no brīžiem, kad elektrība pieejama par brīvu, līdz tam, ka cenas sasniedz tūkstošiem eiro par megavatstundu. Rezultātā var nākties meklēt veidus, kā tarifos ietvertā elektrības iegādes izmaksas kompensēt no valsts līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" peļņa pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu vairāk nekā trīskāršojusies un bija 128,3 miljoni eiro, liecina uzņēmuma pārskats.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā gadā bija 2,2 miljardi eiro jeb par 69% lielāki nekā iepriekšējā gadā. No "Eesti Energia" ieņēmumiem 56% pērn guva ārpus Igaunijas: Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Visvairāk elektrības mazumtirdzniecība pieauga Latvijā, informēja uzņēmumā.

Latvenergo koncerna ieņēmumi provizoriski pieauguši par 72,9% 

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu...

Uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 333 miljoni eiro, kas bija par 37% vairāk nekā 2021.gadā.

Pērn "Eesti Energia" investēja 447 miljonus eiro, kas ir lielākās viena gada laikā veiktās investīcijas, par nepilniem 200 miljoniem eiro pārsniedzot 2021.gada ieguldījumu apmēru. Liela daļa investīciju saistīta ar grupas atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmuma "Enefit Green" ieguldījumiem vēja un saules parkos, kā arī sadales tīklu kompānijas "Elektrilevi" ieguldījumiem Igaunijas elektrotīklu attīstībā.

Kompānijas klientu skaits pērn audzis vairāk nekā par piektdaļu, un pagājušā gada beigās "Eesti Energia" bija 605 397 klienti Baltijas valstīs, Somijā un Polijā. Lietuvā kompānijas klientu skaits pēc četrkāršojās, Latvijā auga par 71%, Polijā - par 89% un Somijā - par 24%.

Pagājušajā gadā "Eesti Energia" saražoja 6260 gigavatstundas elektrības, kas ir par 20% vairāk nekā 2021.gadā. Kompānijas saražotais veidoja vairāk nekā 70% no Igaunijas patēriņa.

Ārvalstu tirgos "Eesti Energia" darbojas ar zīmolu "Enefit".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidām labas ziņas investoriem – lielāku aktivitāti Baltijas biržās

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju

Jānis Goldbergs, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka iepakojuma un dārza aprīkojuma ražotājs SIA Kronus pērno gadu noslēdza ar spīdošiem rezultātiem, tomēr turpmākajos divos gados neko tādu vairs nesola, jo pieprasījums rūk un Eiropas tirgu pārpludina lēti kokmateriāli no valstīm, kur kārtīgi koki nemaz nav sastopami

Par darbību, lai nezaudētu tirgu, saglabātu ražošanu un investīcijām jaunās ražotnēs Dienas Biznesa saruna ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Igoru Ževaku.

Nesen izziņojāt uzņēmuma pērnā gada rezultātus - apgrozījums pieaudzis par 42% līdz 124,7 miljoniem eiro, peļņa 10,59 miljoni. 2022. gads bija pirmais kara zīmē. Kā skaidrojat pērnā gada panākumus?

Visi pērnā gada sasniegumi patiesībā ir gada pirmajā pusē, kad turpinājās pēcpandēmijas pieprasījuma pieaugums. Otrkārt, gada pirmajā pusē nebija tik uzsvērti jūtama Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme. Jau gada otrajā pusē mēs izjutām lejupslīdi, pieprasījums pēc koka iepakojuma samazinājās. Pieņemu, ka tas nav attiecināms tikai uz mums, lejupslīdi kokapstrādes nozarē izjuta visi. Rudenī sākās tādi kā amerikāņu kalniņi ar cenām, pieprasījumu un visu citu. Atklāti runājot, gada noslēgumā bija traki, bet pavasarī vēl trakāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Divi bijušie Swedbank vadītāji kopā ar citiem uzņēmējiem izveidojuši uzņēmumu Mans uzkrājums

LETA, 13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elastīgu biroju telpu risinājumu uzņēmums “Workland” nolēmis vēl vairāk izvērst savu darbību Latvijā, vienojoties ar biroju kompleksu “Verde” paplašināt tur jau esošā “Workland” centra platību par teju 50%.

Abu uzņēmumu savstarpējais darījums paredz, ka sākot ar 2024. gada sākumu “Workland Verde” kopējā platība pieaugs līdz gandrīz 2200 m2, aizņemot ne tikai visu A ēkas 2. stāvu, bet arī daļu no 3. stāva.

“Workland Verde” pašlaik atrodas “Verde” biroju kompleksa 2. stāvā, paplašināšanas rezultātā kopējā platība pieaugs līdz 2200 m2 un aizņems daļu 3. stāva. Tajā tiks izveidoti pašreiz pieprasītākie risinājumi privātiem birojiem ar 1 līdz 4 darba vietām, kā arī mājīgas koplietošanas telpas, tai skaitā ar modernām tehnoloģijām aprīkotas sanāksmju zāles, individuālo sapulču un video zvanu mini-telpas, atpūtas stūrītis un ēdamzona.

“Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls: “Ir vairāki iemesli, kāpēc nolēmām paplašināties tieši biroju kompleksā “Verde”. No stratēģiski daudzsološās lokācijas līdz videi draudzīgām ērtībām – “Verde” piedāvā ideālu vidi mūsu augošajam klientu lokam. Ņemot vērā pašreizējās ekonomikas tendences, kuru iespaidā uzņēmumi samazina tradicionālos birojus un meklē elastīgākas opcijas, mūsu paplašināšanās notiek pareizajā laikā. Šīs paplašināšanās galvenais mērķis nav tikai telpu piedāvāšana, bet gan kopienas veicināšana. Pasaulē, kurā attālinātais darbs kļūst par ikdienas normu, kopienas sajūta, ko nodrošina Workland, ir svarīgāka kā jebkad. Mēs ne tikai palielinām kvadrātmetru platību, mēs palielinām iespējas iepazīties un sadarboties. “

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju komplekss “Verde”, attīstot papildu pakalpojumu klāstu, ir vienojies ar Latvijā atpazīstamo šefpavāru Lauri Aleksejevu par ilgtermiņa sadarbību - investējot turpat 600 000 eiro, vasarā plānots atvērt jauna koncepta dienas restorānu “Dia 36.line”.

Jaunais “Dia 36.line” dienas restorāns, kas darbosies arī kā kafejnīca un uzkodu bārs, būs 537 m2 plašs un atradīsies “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā.

Tā dizainu veido Veronika Novika saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un, protams, ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

“A-klases birojs nav iedomājams bez izcila ēdinātāja, un tieši tāds būs “Dia 36.line” restorāns. Esam cerības pilni, ka tas kļūs iecienīts ne vien mūsu nomnieku, bet arī Skanstes apkaimes un Rīgas klusā centra iedzīvotāju vidū,” komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore:.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldes uzņēmuma “Capitalica Asset Management” galvenajā komercobjektā Latvijā biroju kompleksā “Verde” sācies noslēdzošais otrās ēkas būvniecības posms. Tas ilgs tuvāko pusgadu, galvenokārt fokusējoties uz iekšdarbu veikšanu gan koplietošanas telpās, gan arī nomnieku birojos.

Rezultātā tiek plānots, ka B ēka ekspluatācijā tiks nodota 2024. gada pavasarī ar jau pilnībā gatavām telpām ar apdari, lai nomnieki, ar kuriem ir jau noslēgti nomas līgumi, varētu tajās ievākties līgumā paredzētajā termiņā.

Verde attīstītājs un būvfirma Velve pārtraukuši sadarbības līgumu 

Biroju kompleksa "Verde" attīstītājs - Lietuvas investīciju pārvaldes uzņēmums "Capitalica Asset...

Līdz ar iekšdarbu sākšanu otrajā ēkā, tika pabeigti visi pirms tam paredzētie būvdarbi. Proti – pabeigta stikla fasādes montāža, uz jumta uzstādītas dzesēšanas un ventilācijas iekārtas, kā arī ēka sagatavota ziemas sezonai. Līdztekus šobrīd ēkas septiņos stāvos jau notiek nomnieku telpu iekārtošana, tai skaitā sienu un paaugstināto grīdu uzstādīšana. Aktīvi norisinās arī koplietošanas telpu izbūve, tai skaitā liftu montāža un autostāvvietas izveide, un labiekārtošanas darbi ārpus ēkas jeb pieguļošajās teritorijās.

"Otrās “Verde” ēkas būvniecība ir uzņēmusi jaunus apgriezienus. Tas kļuvis iespējams pateicoties mūsu jaunajam ģenerālbūvniekam SIA “Capitalica Industries LV”, kas ietilpst “Capitalica Asset Management” uzņēmumu grupā. Būtiski - jaunais ģenerālbūvnieks jau šī gada augustā ir veiksmīgi pārņēmis no iepriekšējā būvnieka SIA “Velve” visus aktuālos darbus un apakšuzņēmējus, nodrošinot, ka B ēkas būvniecības process turpinās bez pārtraukuma un saskaņā ar nospraustajiem mērķiem – laika grafiku un kvalitātes līmeni," komentē Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore un valdes locekle.

“Verde” ir pirmais “Capitalica Asset Management” īstenotais projekts Latvijā, kura attīstībā tiks ieguldīti vairāk nekā 65 miljoni eiro.

Objekta ģenerālbūvnieks ir "Capitalica Industries LV", bet ekskluzīvais iznomāšanas un apsaimniekošanas partneris - Latvijā vadošā nekustamo īpašumu aģentūra “Colliers”.

Šobrīd par biroju kompleksa nomniekiem jau ir kļuvuši tādi uzņēmumi kā “Swisscom”, “Decta”, KPMG Latvija”, “Swetch”, “Merito Group”, “Workland”, “Enefit”, “VIA SMS Group”, “Tietoevry”, restorāns “Dia 36.line” un kafejnīca “Mollto”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti biroja kompleksa "Verde" otrās jeb B ēkas apjomīgākie būvdarbi, informē projekta attīstītāja "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

B ēkā ir pilnībā pabeigta otrās būves nesošā karkasa celtniecība, tai skaitā arī jumta metāla konstrukciju izbūves darbi, un drīzumā tiks uzsākta arī jumta hidrolizācijas izbūve. Gluži kā pirmā, arī otrā ēka ir 11 stāvus augsta, un tās izbūves darbos ir izmantotas vairāk nekā 3 000 tonnas stiegrojuma un 12 000 kubikmetri betona.

Pašreiz B ēkā tiek veikti vispārīgie būvdarbi, kā arī notiek tādu iekšējo inženiertīklu izbūve kā elektrības tīkli un aukstuma apgādes sistēma. Tuvākajā laikā pilnā apjomā tiks veikta arī pārējo inženiertīklu izveide. Paralēli noslēgumam tuvojas arī būvdarbu procesi, kas saistīti ar ēkas sagatavošanu darbiem ziemas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai šobrīd nav enerģētikas ilgtermiņa plāna un konkrēti sasniedzamie mērķi, un tas nepalīdz nozarei attīstīties, intervijā teica energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Viņš skaidroja, ka tie ir jautājumi politikas veidotājiem, vai Latvija fokusēsies uz energointensīvu uzņēmumu piesaisti, elektroenerģijas eksportu, kur ir liels potenciāls, zaļā ūdeņraža ģenerāciju, vai vienkārši uz valsts energokompāniju stabilas darbības nodrošināšanu, lai katru gadu valsts budžetā varētu ieskaitīt dividendes.

"Šobrīd nav skaidrs, kāds ir ilgtermiņa plāns un redzējums," teica Mertens, skaidrojot, ka tas, protams, nepalīdz nozarei, jo ir liels attīstītāju skaits, kuri ir gatavi Latvijā ieguldīt lielas investīcijas jaunu ģenerējošo jaudu attīstībā.

Viņš stāstīja, ka tas attiecas arī uz elektromobilitāti, jo tiek veiktas investīcijas elektroauto infrastruktūras attīstībā, bet konkrēti sasniedzamie mērķi nav skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju kompleksā “Verde” atvērts šefpavāra Laura Aleksejeva jaunākais dienas restorāns “Dia 36.line”.

Jaunais biznesa pusdienu restorāns ir 537 m2 plašs un atrodas “Verde” A ēkas lobija līmenī jeb 0. stāvā. Tā dizains veidots saskaņā ar kopējo “Verde” arhitektūras stilistiku – gaišas telpas apvienojumā ar dabīgu zemes toņu mēbelēm un ļoti daudz telpaugu, kas restorānam piešķir īpašu “urbāno džungļu” noskaņu.

Ēdienkarte veidota tā, lai ļautu baudīt un izgaršot plašu ēdienu klāstu - gan mājas gaumē, gan pēc pasaules virtuves receptēm gatavotos.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, valdes locekle saka: “Jaunajā “Dia 36.line” restorānā ir lieliska iespēja augsta līmeņa interjerā, taču par demokrātiskām cenām nobaudīt garšīgu un veselīgu ēdienu, kurš tapis neviena cita kā izcilā šefpavāra Laura Aleksejeva uzraudzībā. Šobrīd pats Lauris turpat katru dienu ir restorānā – pārliecinoties, lai viss atbilstu jaunradītajam “36.līnijas” dienas restorāna konceptam, kā arī pats pasniedzot ēdienu klientiem, lai uzreiz dzirdētu viņu atsauksmes un vēlmes. Nav šaubu, ka “Dia 36.line” kļūs ne tikai par “Verde” darbinieku, bet arī rīdzinieku iecienītu pusdienu un biznesa tikšanās vietu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājums Augstsprieguma tīkls un Sadales tīkls tarifu problēmai – jauna iepirkumu stratēģija

Krists Mertens, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs, 06.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Komentāri

Pievienot komentāru