Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, sacīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.
Viņš atzīmēja, ka, lai gan enerģētiskās koksnes cena kopš jūlija, kad LVM veica šķeldas papildapjoma izsoli Latvijas siltumražotājiem, ir samazinājusies par 30%, ražošanas izmaksas ir palielinājušās. Vienlaikus tirgū no siltumražotājiem ir novērojamas gaidas.
Siltumražotāji pēc saspringtās apkures sezonas ir "paņēmuši atvaļinājumu" pirms gatavošanās nākamajai sezonai un gaida, ka cenas varētu turpināt kristies, stāstīja Meirāns.
Viņš norādīja, ka jau patlaban var pārliecināti teikt, ka šis gads enerģētiskās koksnes tirgū būs citādāks. Kā viens no ietekmējošajiem faktoriem ir ārkārtējās situācijas izsludināšana egļu audzēs astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanai.
Viņš paredzēja, ka ārkārtējās situācijas ietekmē no 1.aprīļa līdz vasaras beigām koksnes apjoms samazināsies. Tās cirsmas, kuras noteiktas kā veselīgās mežaudzes, nevarēs cirst, samazināsies kopējais ciršanas apjoms, kā rezultātā samazināsies šķeldas apjoms. Turklāt samazināsies arī apaļo kokmateriālu apjoms, no kā rodas arī pārējie blakusprodukti, tostarp skaidas un miza.
Kā otru faktoru viņš minēja ciršanas apjomu samazinājumu kopējā tirgus cenu līmeņa ietekmē. Meirāns skaidroja, ka apaļo kokmateriālu cenu līmenis pret pagājušo gadu ir būtiski samazinājies, jo pieprasījums pēc gatavās produkcijas, piemēram, dēļiem, brusām vai OSB plāksnēm ir būtiski samazinājies. Tā rezultātā pircēji, kas iegādājas apaļos kokmateriālus, samazina savas cenas.
"Rodas jautājums, vai privātajiem mežu īpašniekiem būs tikpat liela aktivitāte un vēlme izstrādāt apjomu," teica Meirāns, uzsverot, ka katrs meža īpašnieks domā vai apjomu izstrādāt tagad vai tomēr pagaidīt. Turklāt, ja pērn cenas bija labas, šogad tās ir samazinājušās.
Ja vien nav spiedoša situācija, meža īpašnieks novilcinās mežu izstrādi un tādējādi radīs papildu apjoma samazinājumu tirgū, prognozēja Meirāns.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka LVM ražošanas apjomus plāno nodrošināt saviem pircējiem tādā apjomā, kāds tas bija paredzēts gada sākumā - septiņi miljoni kubikmetru koksnes gadā. Meirāns atzīmēja, ka grūti spriest, cik daudz apjoma nodrošinās citi tirgus dalībnieki, bet to ietekmēs mizgrauzis un kokmateriālu cenas.
Trešā tirgu ietekmējoša lieta, kuru, pēc Meirāna ieskatiem, iespējams, neredz siltumražotāji, ir tas, ka pagājušajā gadā būtiski kāpa šķeldas cena un visi, kuriem bija iespēja, sarosījās un sāka ražot šo apjomu.
Meirāns prognozēja, ka, ja šogad cenas būs būtiski zemākas, pie lielākām izmaksām vairs nevarēs tik labi nopelnīt un interese par šķeldas ražošanu būs krietni mazāka.
Ja nesaglabāsies konkurētspējīga cena, kas ir gan tas, ko var atļauties siltumražotāji, gan tas, par kādu cenu var saražot, var būtiski nokristies privātā sektora piedāvātais enerģētiskās šķeldas apjoms, uzsvēra Meirāns.
Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Baltijas jūras reģiona valstīs, tiek daudz domāts, kā palielināt atjaunojamos resursus, tostarp tiek investēts dažāda veida katlu māju izveidē. Tā kā jauni projekti tiek realizēti ne tikai Latvijā bet arī kaimiņvalstīs, Baltijas valstīs starpvalstu piegādes notiek un konkurence starp valstīm arī palielinās.
"Vēl nevajadzētu aizmirst, ka mēs atrodamies Baltijas jūras krastā un mums blakus atrodas lielas Ziemeļjūras valstis, piemēram, Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija, kas arī kāro pēc enerģētiskās šķeldas un katru gadu uz šīm valstīm ir arī enerģētiskās šķeldas eksports," atgādināja Meirāns.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 566,577 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
