Jaunākais izdevums

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa ceturtdien atcēlusi Eiropas Komisijas (EK) 2013.gadā noteikto daļējo aizliegumu insekticīda fipronila izmantošanai, apmierinot Vācijas ķīmijas giganta BASF sūdzību.

Vienlaikus tiesa atstājusi spēkā EK noteikto daļējo aizliegumu izmantot trīs neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļus - tiametoksamu, imidakloprīdu, klotianidīnu, kas tiek vainoti par bišu populāciju nogalināšanu. Tomēr attiecībā uz šiem līdzekļiem ES jau spērusi radikālāku soli, aprīļa beigās vienojoties pilnībā aizliegt to lietošanu ārtelpās. Sūdzību par šo līdzekļu daļēju aizliegšanu bija iesniegušas Vācijas ķīmijas kompānijas «Bayer» un «Syngenta».

Attiecībā uz fipronilu tiesa nolēma, ka EK nav pilnībā novērtējusi sekas tā daļējam aizliegumam, kad pieņēma attiecīgo lēmumu 2013.gadā.

Tiesas lēmums atceļ ierobežojumus fipronilu lietot tikai siltumnīcās un uz augiem, kas tiek novākti pirms ziedēšanas, tādiem kā puravi un sīpoli.

Tiek uzskatīts, ka arī fipronils ir kaitīgs bišu populācijām.

Tiesas lēmumu divu mēnešu laikā var pārsūdzēt bloka augstākajā tiesu instancē - ES Tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas drošai ceļošanai šajā gadā

LETA, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija izstrādājusi vadlīnijas tūrisma un transporta nozarēm, ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm šogad pakāpeniski atcelt ceļošanas ierobežojumus un ļaut nozarēm atsākt darbību, vienlaikus ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus, liecina Eiropas Komisijas paziņojums.

Paziņojumā vēstīts, ka vadlīniju paketes nolūks ir arī palīdzēt Eiropas Savienības (ES) tūrisma nozarei atgūties no pandēmijas, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, un nodrošinot, lai Eiropa arī turpmāk būtu iecienīts galamērķis.

Eiropas Komisijas tūrisma un transporta vadlīnijās norādīts, ka plānots drošā veidā atjaunot pārvietošanās brīvību un atcelt iekšējās robežkontroles tūrisma nozarē. Dalībvalstīm gūstot sekmes vīrusa izplatības mazināšanā, vispārēji brīvās pārvietošanās ierobežojumi būtu jāaizstāj ar precīzāk orientētiem pasākumiem.

Tūrisma un transporta vadlīnijas paredz sākt ar ierobežojumu atcelšanu starp apgabaliem vai dalībvalstīm, kur epidemioloģiskā situācija ir pietiekami līdzīga. Šādai pieejai jābūt arī elastīgai un jāietver iespēja noteiktus pasākumus ieviest no jauna, ja epidemioloģiskā situācija to prasa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Savienības līmenī tiek gatavots jauns digitālo pakalpojumu nodoklis

Laura Mazbērziņa, 09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju.

Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti.

Jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem.

«Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas Eiropas Savienības mērogā jaunais pārejas perioda digitālo pakalpojumu nodoklis no apgrozījuma radītu ap 5 miljardu eiro ieņēmumus gadā visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Šie ieņēmumi tad tiktu pārdalīti dalībvalstīm,» komentē Ilona Butāne, EY partnere Baltijas valstīs un EY nodokļu prakses vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksporta veicināšana: Rūpīgi jāizvēlas piemērotākos pasākumus

Anda Asere, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem tiks nodrošināti 15 miljoni eiro ES finansējuma

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eiropas Parlaments atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, sākot ar 2021. gadu

Žanete Hāka, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021. gadā atteikties no ziemas un vasaras laika mijas, informē EP.

Tās ES valstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiktu 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras saglabātu ziemas laiku - 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. To paredz noteikumu projekts, kuru Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja ar 410 balsīm pret 192, 51 deputātam atturoties.

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu atteikties no laika maiņas, taču nolēma pēdējo maiņu atlikt no Eiropas Komisijas rosinātā 2019. uz 2021. gadu.

Aizsargāt vienoto tirgu Eiropas Parlaments arī vēlas, lai ES valstis saskaņotu savu izvēli. Tas nepieciešams, lai netiktu traucēta ES vienotā tirgus darbība.

Ja Eiropas Komisija konstatētu, ka plānotais regulējums ievērojami un pastāvīgi traucētu vienotā tirgus darbību, tā varētu ierosināt uz vienu gadu atlikt lēmuma stāšanos spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā koronavīrusa izraisīto krīzi un tās ietekmi uz vīna nozari, Eiropas Komisija 7.jūlijā pieņēma papildu ārkārtas pasākumu kopumu šīs nozares atbalstam.

Vīna nozare ir viena no vissmagāk skartajām lauksaimniecības pārtikas nozarēm, jo visā ES strauji mainījās pieprasījums un tika slēgti restorāni un bāri, un patēriņš mājās šo pieprasījumu nekompensēja.

Jaunie pasākumi ietver atļauju tirgus dalībniekiem uz laiku pašiem organizēt tirgus pasākumus, Eiropas Savienības ieguldījuma palielināšanu valsts atbalsta programmām vīna nozarē un avansa maksājumu ieviešanu par destilāciju un uzglabāšanu krīzes situācijā.

"Vīna nozare ir viena no tām nozarēm, ko visvairāk skārusi koronavīrusa krīze un ar to saistītie visā ES īstenotie ierobežošanas pasākumi. Komisijas pieņemtais pirmais tirgus pasākumu kopums jau ir sniedzis ievērojamu atbalstu. Tomēr neskaidrības saistībā ar krīzes mērogu ES un pasaules līmenī un rūpīga tirgus novērošana ir likušas mums ierosināt jaunu pasākumu kopumu vīna nozarē. Esmu pārliecināts, ka šie pasākumi ātri dos konkrētus rezultātus ES vīna nozarē un drīzumā nodrošinās stabilitāti," norāda Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Vojcehovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eiropas divkosība nakts aizsegā. Zaļās maskas tiek noņemtas un protekcionisma karogi uzvilkti

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri.

Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas Komisija Parlamentā pompozi prezentēja tās Zaļo kursu, nakts aizsegā – slepus un, pazemojot jauno Eiropas Komisiju, Rietumeiropas zaļie, kreisie un daļa liberāļu kopā ar Somijas prezidentūru sapakoja šo vienošanos.

Kliedzošākais fakts - visiem auto kravu pārvadātājiem būs jādzenā savi auto furgoni ik pēc 8 nedēļām atpakaļ uz savām reģistrācijas valstīm kaut vai 3000 km un kaut vai bez kravas. Zaļie un viņu jūsmīgie domubiedri, kuri tikai dažas stundas pirms tam kaismīgi aplaudēja fon der Leijenas Zaļajam kursam, dienasgaismai izdziestot, piespieda tik būtiski palielināt CO2 izmešus, bezjēdzīgi dzenājot desmitiem tūkstošu kravas automašīnu ar vienu mērķi - jūs nelieniet mūsu, Rietumeiropiešu, bagātajos tirgos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Saeimas komisija atbalsta pilnvaru termiņu ierobežojumu Latvijas Bankas prezidentam

LETA, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt, ka Latvijas Bankas prezidents šo amatu varēs ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Tomēr atbalstu komisijā neguva ideja paplašināt tiesības atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu.

Vienlaikus komisija šodien noraidīja «Vienotības» Saeimas frakcijas deputātu virzītos grozījumus likumā par Latvijas Banku. «Vienotības» priekšlikums paredzēja papildināt likumu ar iespēju apturēt pilnvaras, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā.

Šodien noraidītais likumprojekts arī paredzēja nosacījumus, kādiem jāatbilst centrālās bankas vadībai, un iespēju Saeimai rosināt balsojumu par viņu atbrīvošanu no amata saistībā ar neatbilstību šiem nosacījumiem.

Komisija vienojās, ka likumā tiks iekļauti nosacījumi, kādiem jāatbilst centrālās bankas prezidentam, tomēr tie arī var nebūt precīzi tādi paši, kādi bija noraidītajā likumprojektā. Alternatīvajā likumprojektā nebūs paredzēta iespēja atbrīvot Latvijas Bankas vadītāju par neatbilstību nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā liks pamatus Eiropas līderībai mākslīgā intelekta jomā

Zane Atlāce - Bistere, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde 26. - 28. jūnijā Rīgā uzņems vērienīgāko Eiropas pasākumu lielo datu un mākslīgā intelekta (AI) jomā – Lielo datu privātās un publiskās partnerības samitu BDV PPP Summit.

Tajā piedalīsies ap 200 lielo datu un mākslīgā intelekta ekspertu un Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju. Samita mērķis ir apzināt AI jomas, kurās Eiropa var kļūt par globālu līderi, un veidot publisko un privāto partnerību šīs līderības nodrošināšanai.

«Kā samita līdzorganizētāji esam pagodināti pirmo reizi Rīgā uzņemt Eiropas izcilākos prātus lielo datu un mākslīgā intelekta jomā. Tā ir vienreizēja iespēja mums kopā ar pārējiem samita dalībniekiem apzināt, kā izmantot lielos datus kopā ar mākslīgo intelektu, lai risinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās problēmas. Mums īpaši rūp, lai mākslīgais intelekts respektētu Eiropas pamatvērtības un lai tas vienlīdz labi saprastu gan lielās, gan mazās valodas. Latvijas inovācijas publiskajā un privātajā sektorā var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm, kā attīstīt daudzvalodīgu mākslīgo intelektu,» norāda Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eiropas Komisija vēlas «apgriezt spārnus» reversajam PVN

Māris Ķirsons, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Eiropas Komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso PVN sadzīves elektronikai, kas jau ir spēkā ar šā gada 1. janvāri.

Eiropas Komisija (EK) nolēma tomēr rekomendēt Eiropas Padomei (EP) neatļaut Latvijai piemērot reverso PVN sadzīves elektronikai, kas jau ir spēkā ar šā gada 1. janvāri, Finanšu ministrija sola nepadoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreizējā situācijā nekas nemainīsies, sola finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atzīst, ka Eiropas Komisijas nostāja ir bijis pārsteigums, tomēr «plinte krūmos netiks mesta». «Strādāsim kopā ar nozaru asociācijām un gatavosim papildu argumentus,» uzsver finanšu ministre. Viņai Eiropas Komisijas vēlme liegt Latvijā piemērot reverso PVN nešķiet loģiska, jo pērn tur tika saskaņots reversais PVN mobilajām ierīcēm un tagad bija vēlme to paplašināt, attiecinot uz spēļu konsolēm un visu sadzīves elektroniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES valstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, varētu nesaņemt ES maksājumus

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts, informē EP.

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.

Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām: pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību; pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās; nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru