Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņo, ka plānotais saules enerģijas parks Brocēnos, Saldus novadā, ir nonācis projektēšanas stadijā.

Šī saules enerģijas projekta uzstādītā jauda būs 115 MW, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem saules enerģijas parkiem Latvijā. Saules paneļu parku Latvijas elektrotīklam plānots pievienot līdz 2025. gadam.

Paredzams, ka pēc tā uzbūves un nodošanas ekspluatācijā, saules enerģijas parks Brocēnos ik gadu saražos aptuveni 120 000 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas pielīdzināma ~ 57 000 mājsaimniecību ikgadējam elektroenerģijas patēriņam.

Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs saka: “Brocēnos saražotā zaļā elektroenerģija būs vērtīgs pienesums mūsu valsts kopējam energotīklam, tā balstot Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā. Turpinot paplašināt atjaunīgo energoresursu infrastruktūru, arvien vairāk redzēsim pozitīvu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un enerģētisko drošību, kas sniegs labumu arī iedzīvotājiem, samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas.”

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Ieguldot vairāk nekā vienu miljonu eiro, Rīgas ostā strādājošais uzņēmums SIA “Baltic Container Terminal” (BCT) ir izbūvējis jaunu saules paneļu elektrostaciju, kas turpmāk ar zaļo enerģiju aizvietos daļu no uzņēmuma darbībai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.

1974 saules paneļi ir izvietoti uz uzņēmuma teritorijā esošās noliktavas jumta 11 600 m² platībā. Elektrostacijas invertoru kopējā jauda 0,875 MW un šāda elektrostacija ar saražoto enerģiju spēj nodrošināt 250 vidēju Latvijas mājsaimniecību patēriņu.

Jaunais saules paneļu parks atklāts 6. septembrī, klātesot BCT akcionāriem no Maltas holdinga “Mariner” un Rīgas brīvostas vadībai. Zaļās elektroenerģijas projekta ietvaros uzņēmumā BCT ir izbūvēta un uzsākusi darbu arī jauna transformatoru apakšstacija. Tajā pagaidām ir viens 1000 kVA transformators, taču paredzēta vieta arī otram transformatoram, jo uzņēmuma attīstības plānos paredzēta vēl viena saules paneļu parka izbūve.

Tirdzniecības centrs “Spice” ir spēris vēl vienu soli pretim ilgtspējai, uz sava jumta uzstādot saules paneļu parku.

Tādējādi “Spice” šobrīd ir kļuvusi par pirmo tirdzniecības centru, kas to izdarījis. Šis novatoriskais projekts ir pirmais šāda veida projekts Baltijā un ir daļa no tirdzniecības centra apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu un atjaunīgo enerģiju.

Saules paneļu parks, kas tika uzstādīts 2022. gada nogalē sadarbībā ar “Elektrum”, savā izmērā sasniedz 5000 kvadrātmetrus uz tirdzniecības centra stāvvietas jumta. Kopumā uzstādīti 1450 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 652 kW, kas tirdzniecības centram ik gadu saražos vismaz 555 531 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās 15% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa un sniedz iespēju būt neatkarīgākiem no elektroenerģijas ražotājiem un tirgus cenām.

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Jēkabpils novada Salas pagasta kokapstrādes uzņēmums “Kontekss”, turpinot sadarbību ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, šovasar noslēdzis energoefektivitātes uzlabošanas projekta otro kārtu. Esošais 223 kW saules paneļu parks ir papildināts ar 170 kW, sasniedzot kopējo jaudu 393 kW.

3000m2 platībā uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos ap 340 000 kWh elektroenerģijas, tādējādi nosedzot vairāk nekā 15% no uzņēmuma kopējā gada elektroenerģijas patēriņa.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums SIA “Kontekss” nodarbojas ar līmētu koka logu un durvju sagatavju, kā arī plātņu materiālu izstrādi. Ražošanas procesā tiek veikts pilns kokmateriālu pārstrādes cikls – sākot ar baļķu sazāģēšanu, beidzot ar ražošanas procesa atlikumu pārstrādi apkures granulās.

“Saules elektrostacijas pirmo kārtu realizējām 2022. gadā tieši pirms energokrīzes iestāšanās, tā palīdzot uzņēmumam pārdzīvot 2022. gada rudens/ziemas izaicinošo periodu. Novērtējot pirmajā kārtā uzstādīto saules paneļu ieguvumu, pieņēmām lēmumu jaudu palielināt. Ikmēneša elektrības rēķini ir viens no galvenajiem apliecinājumiem tam, ka investīcijas saules parka izveidē bija pareizs lēmums,” komentē SIA “Kontekss” līdzīpašnieks Mārtiņš Gailis.

Ja paskatāmies uz mūsu valsts novietojumu kartē un papētām, kādi resursi mums ir pieejami, jāsecina, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls vēja enerģijas izmantošanā, spriež Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs.

Dominējošais vēja virziens pārsvarā ir no dienvidrietumiem, kas nozīmē, ka visi vēji gāžas pāri Latvijai, jautājums tikai - kā to vēju noķert, domā A.Bāliņš, piebilstot, ka mūsu valstī ir arī pietiekami daudz saules. Teorētiski Latvijā saules resurss ir pat pieejamāks un ražīgāks nekā Dānijā vai Ziemeļvācijā, kur saules parki ir ļoti attīstīti, atzīmē European Energy Latvijas biroja vadītājs, norādot, ka šobrīd elektroenerģijas cenu mūsu reģionā galvenokārt nosaka gāzes cenas, taču, palielinot saules un vēja jaudas, būtu iespējams izvairīties no fosilo energonesēju cenu iespaidojošajiem aspektiem.

Fragments no intervijas

Jūnijā apritēja gads kopš European Energy atklāšanas pasākuma Latvijā. Kā jums šī gada laikā ir gājis - kas ir paveikts?

Ieguldot 33 miljonus eiro, 6. septembrī netālu no Krakovas, atklāts 60 MW Žezavas saules enerģijas parks. To realizējot, tas kļuvis par vienu no līdz šim lielākajiem saules enerģijas parkiem Polijā, kā arī par “Sunly” nozīmīgāko projektu šajā valstī.

Augustā Žezavas projekta saražotā elektroenerģija veidoja 43% no kopējā prognozētā elektroenerģijas ražošanas apjoma visos “Sunly” saules enerģijas parkos Polijā. 50 hektāru plašā parka jauda ir 60MW, un vidējais enerģijas ražošanas apjoms gadā - 65 000 MWh. Paredzams, ka saules enerģijas parks spēs apmierināt aptuveni 80 000 iedzīvotāju lielas pilsētas elektroenerģijas vajadzības gadā, nodrošinot to 30 000 mājsaimniecībām, kā arī nepieciešamo pilsētas infrastruktūrai. Uzņēmumam ir vērienīgi plāni attīstīt vairāk nekā 30 GW atjaunojamās enerģijas projektu portfeli Baltijas valstīs un Polijā.

“Sunly” dibinātājs un izpilddirektors Priits Lepaseps (Priit Lepasepp) uzsver, ka Žezavas saules parks ir tikai sākums uzņēmuma plāniem Polijā. “Mēs Polijas tirgu uztveram kā ļoti pievilcīgu un ar lielu potenciālu attīstībai nākotnē. Ciešā sadarbībā ar komandu Polijā, kas apzina dažādas iespējas, redzam, ka tuvāko gadu laikā, mēs palielināsim tīras enerģijas ražošanas apmērus reģionā,” uzsver P. Lepaseps.

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Distribūcijas un loģistikas uzņēmums “Sanitex” energoefektivitātes uzlabošanā investējis 1,5 miljonus eiro un uzstādījis sešus saules parkus savos objektos visā Latvijā – Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Ķekavas novadā.

Saules paneļu elektrostacijas kopā saražos līdz 2150 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 1000 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā un ļaus “Sanitex” samazināt CO2 emisijas par 690 tonnām gadā.

Kopumā saules paneļi ir izvietoti uz ēku jumtiem 10 000 kvadrātmetru platībā, kas atbilstu futbola stadiona platībai.

“Šobrīd, strauji augot elektroenerģijas cenām, pieaug dažādu energoefektivitātes pasākumu loma. Vienlaikus tā ir arī iespēja domāt par ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem. Sadarbībā ar “Energiapartner” pašlaik uzstādām ievērojamu saules parku mūsu objektos visā Latvijā, kas būs nozīmīgs devums apkārtējai videi, ievērojami samazinot CO2 emisijas, kā arī nodrošinās aptuveni ceturtdaļu no mums nepieciešamās elektroenerģijas. Mēs paredzam, ka investīcijas atmaksāsies trīs līdz četru gadu laikā un ļaus mums nākotnē būt konkurētspējīgākiem, kā arī videi draudzīgākiem,” skaidro “Sanitex” valdes loceklis Kārlis Ābele.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Tekstila nomas uzņēmums SIA "Lindstrom", investējot 260 000 eiro, uz Piņķos esošā servisa centra jumta plāno uzstādīt 654 saules paneļus 2000 kvadrātmetru platībā, informē uzņēmumā.

"Lindstrom" prognozes liecina, ka saules paneļu parka izbūve nākamā gada pavasarī uzņēmumam gada laikā ļaus ietaupīt līdz 120 000 eiro, nodrošinot gandrīz 30% no kopēja elektrības patēriņa ražotnē.

"Lindstrom" pārstāvji norāda, ka strādāt videi draudzīgāk ir viens no uzņēmuma stratēģijas pamatprincipiem, vienlaikus ideju par saules paneļu uzstādīšanu ir paātrinājusi esošā energokrīze un nepieciešamība optimizēt patērētos resursus.

Lindstrom Latvija investē 30 000 eiro digitalizācijas risinājumos 

Pakalpojumu industrija šobrīd piedzīvo digitālo transformāciju, ko sekmē nepieciešamība ne tikai...

No visas saules paneļu parkā saražotās elektrības, "Lindstrom" operatīvās darbības uzturēšanai plāno izmantot 81%, savukārt kopējā elektroenerģijas tīklā tiks nodoti 19%.

"Lindstrom" vadītājs Ivars Šmits min, ka projekts atmaksāsies trīs ar pus līdz četru gadu laikā.

Plānots, ka jaunais saules paneļu parks uz Piņķu servisa centra jumta tiks uzstādīts nākamā gada pavasarī. Pašlaik projekts ir izstrādes stadijā.

Jau vēstīts, ka "Lindstrom" apgrozījums 2021.gadā bija 10,627 miljoni eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 3,8% un sasniedza 618 041 eiro.

Kompānija "Lindstrom" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 170 912 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Somijā reģistrētā "Lindstrom".

"SEB banka" piešķīrusi aizdevumu 3,7 miljonu eiro apmērā enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" lieljaudas industriāla saules enerģijas parka izbūvei Brocēnos, informē bankā.

Projektā uz 12,95 hektāriem zemes plānots uzstādīt 11 520 saules paneļus. Saules enerģijas parka saražoto zaļo elektroenerģiju izmantos būvmateriālu ražotājs "Schwenk Latvija".

Saules enerģijas parkā tiks uzstādīti paneļi ar kopējo jaudu 6,33 megavati (MW), kas ik gadu saražos aptuveni 5500 megavatstundas (MWh) zaļās elektroenerģijas. Saules enerģijas parka gada saražotais elektroenerģijas apjoms pielīdzināms vairāk nekā 2500 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam.

Realizējot šo atjaunīgās enerģijas projektu, atmosfērā gadā nonāks par 1663,19 tonnām mazāk CO2 emisiju - tas ir līdzvērtīgi 75 645 iestādītiem kokiem.

"Schwenk Latvija" valdes priekšsēdētājs un "Schwenk" Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders norāda, ka Brocēnu cementa rūpnīca jau tagad ir viena no videi draudzīgākajām Eiropā un ar nemitīgām investīcijām uzņēmums turpina virzīties uz klimatneitralitātes mērķi. Plānotais saules enerģijas parks blakus rūpnīcai nodrošinās 4-5% no "Schwenk Latvija" ikgadējā elektroenerģijas patēriņa".

Sauso būvmaisījumu ražotājs AS "Sakret Holdings" ieguldīs 250 000 eiro saules paneļu parka izveidē uzņēmuma ražošanas teritorijā Stopiņu pagastā, informē uzņēmuma pārstāvji.

No saules paneļiem iegūto zaļo enerģiju uzņēmums izmantos ražošanas vajadzībām, šim nolūkam nodrošinot līdz 50% nepieciešamās elektroenerģijas. Projektu iecerēts pabeigt 2024.gada pavasarī.

Paredzams, ka 518 uzstādītie saules paneļi saražos vidēji 256 000 kilovatstundu gadā.

"Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags skaidro, ka būvmaisījumu ražošanai ir sezonāls raksturs, proti, lielākie apmēri tiek saražoti vasarā, kad ir arī visvairāk saules gaismas.

Saules paneļu parka uzstādīšanu realizē AS "Latvenergo". Projektu plānots finansēt gan no uzņēmuma līdzekļiem, gan ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") finansējuma palīdzību Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvarā "#NextGenerationEU".

Izsludinot atklātu konkursu par saules parka izbūvi un aprīkojuma iegādi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) teritorijā plāno uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW.

Prognozes liecina, ka saules paneļa parka izbūve nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana ir viens no Conexus stratēģiskajiem virzieniem. Būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai pēc iespējas samazinātu energoresursu patēriņu krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi, jau šobrīd krātuvē tiek īstenoti nozīmīgi tehnoloģisko iekārtu uzlabošanas darbi krātuves modernizācijas projektu ietvaros, savukārt saules paneļa parka izbūve ļaus optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, kā ari mazinās ietekmi uz vidi.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) atklātas iepirkumu procedūras rezultātā noslēdzis līgumu ar SIA “Derex” par saules paneļu parka izbūvi, tai skaitā aprīkojuma iegādi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada pavasarim, tajā ieguldot 989 000 eiro.

Darbu ietvaros Inčukalna PGK teritorijā plānots uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW. Paredzams, ka saules enerģijas izmantošana ļaus saražot apmēram 1 000 000 kWh gadā un šī brīža prognozes liecina, ka tas nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Šobrīd ir pabeigta būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde un saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja par saules parka izbūvi. Tāpat saņemti tehniskie noteikumi no AS "Sadales tīkls" un jau drīzumā tiks uzsākti būvniecības darbi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā.

“Energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur tas ir tehniski pamatoti Conexus infrastruktūras uzturēšanā, ir viens no veidiem, kā varam rūpēties par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Conexus darbībā būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, līdz ar to saules paneļu parka izbūve ļaus ne vien optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, bet arī kopumā mazinās ietekmi uz vidi. Aplēses liecina, ka uzstādītais saules parks ļaus samazināt CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā līdz 300 tonnām gadā,” skaidro Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Turpinot apkārtējai videi draudzīgu risinājumu ieviešanu pārtikas ražošanā, SIA "Orkla Latvija" pilnībā pārgājusi uz 100% atjaunojamās enerģijas izmantošanu tās konservējumu, mērču un ēdienu piedevu ražotnē "Spilva".

Tas nozīmē, ka 1802 MWh elektroenerģijas ražošanā un piegādē radītās 545,7 tCO2 tiek samazinātas uz nulli. Šis solis ir daļa no "Orkla Latvija" Ilgtspējas stratēģijas īstenošanas attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību, paredzot līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopējā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% - vērtību ķēdē ārpus pašu darbības.

SIA "Orkla Latvija" turpina pāreju uz elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem arī citās ražotnēs, uz šo brīdi iegādājoties "zaļo" elektroenerģiju "Ādažu" čipšu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laimas" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram katram 50% apmērā, "Staburadzes" ražotnei 47% apmērā, "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā – 47% apmērā.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.