Nodokļi

EY: Partiju ieceres par PVN samazināšanu saskan ar ES politiku, bet jāvērtē to ietekme

Db.lv, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Kopš 2022. gada 6. aprīļa ES dalībvalstu iespējas noteikt samazinātas PVN likmes ir ievērojami paplašinātas. Atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām (piemēram, pārtikai) dalībvalstis var noteikt likmi, kas ir zemāka par 5%, kā arī noteikt 0% likmi. Tāpat ir paplašināts to preču un pakalpojumu kategoriju klāsts, kam samazinātās likmes ir iespējams piemērot. Piemēram, kopš 2022. gada 6. aprīļa samazinātu PVN likmi dalībvalstis var piemērot samazinātu PVN likmi saules enerģijas paneļu piegādei un uzstādīšanai uz privātiem mājokļiem, mājokļiem un sabiedriskām un citām ēkām, ko izmanto darbībām sabiedrības interesēs. Šādus konkrētus plānus partiju programmās ieraudzīt nevar, taču iespējams, ka tieši šajos jaunajos nosacījumos slēpjas iespēja ievest samazinātas PVN likmes, kas sasniegtu vēlamos mērķus.

“Otrkārt, samazināto PVN likmju ietekme uz preču un pakalpojumu gala cenu, kuru maksā iedzīvotāji nav vienkārši novērtējams jautājums un PVN samazināšana var ne vienmēr panākt vēlamo cenu samazināšanas efektu. Cenas vienlaicīgi ietekmē daudz un dažādi faktori, kuru vidū skaidri noteikt tieši piemērojamās PVN likmes ietekmi uz cenu var būt visai sarežģīti. Turklāt, dažādu tirgus īpatnību dēļ šī ietekme var būt atšķirīga dažādiem pakalpojumiem un precēm,” turpina I. Butāne.

“Samazinātas PVN likmes ieviešana patiesi var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, kuru maksā patērētājs. Tā kā PVN tiek uzskatīts par regresīvu nodokli, t.i. tas rada lielāku slogu tieši mazāk turīgajai sabiedrības daļai, šādā gadījumā tiktu sasniegts vēlamais mērķis un tiktu mazināts nodokļu slogs tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Tieši ar šādu redzējumu Eiropas Parlaments virzīja visai neseno “revolūciju” PVN likmju nosacījumos, kas jāievēro dalībvalstīm, kuras rezultātā tika paplašināta dalībvalstu brīvība ieviest dažādas samazinātās likmes,” stāsta Edžus Valdmanis, EY Nodokļu nodaļas vecākais projektu vadītājs.

“Tomēr, pieredze rāda, ka PVN likmes samazināšana var arī nedot vēlamo efektu, uzņēmējiem paaugstinot cenas un optimizējot peļņas rādītājus sarežģītas konkurences apstākļos, kā rezultātā cenas, ko maksā patērētājs samazinājums ir neliels vai cena paliek nemainīga. Šādu scenāriju reālāku padara apstākļi, kuros uzņēmumu izmaksas strauju pieaug. Turklāt zaudētos budžeta ieņēmumus var nākties kompensēt citā veidā,” turpina E. Valdmanis.

Jebkurš PVN likmes samazinājums būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā pastāvošos tirgus mehānismus un apstākļus, rūpīgi izvērtējot likmes samazināšanas potenciālo ietekmi uz preču vai pakalpojumu cenu. Lai gan PVN likmes samazināšana var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, solījums, ka likmes samazināšana jebkurai preču vai pakalpojumu kategorijai nesīs gan ieguvumu patērētajiem, gan būs līdzsvarota no valsts budžeta ilgtspējas viedokļa, būtu jāuztver visai piesardzīgi.

Nobeigumā jāatzīmē, ka neskatoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem citas ES dalībvalstis, reaģējot uz COVID-19 pandēmijas radītajām sekām un enerģētikas krīzi, ir aktīvi izmantojušas PVN likmju samazināšanu savā nodokļu politikā, veicot provizoriskus izvertējumus un paredzot rūpīgi izvēlētos ierobežojušos pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koalīcijas partneri skeptiski par PVN samazināšanu primārajiem pārtikas produktiem

LETA, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partneri pauž samērā skeptisku nostāju par Nacionālās apvienības atbildībā esošās Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikumu pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt primārajiem pārtikas produktiem.

ZM informatīvā ziņojumā aicina valdību atbalstīt PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem.

"Jaunās Vienotības" politiķis Kārlis Šadurskis apgalvoja, ka PVN samazināšana gaļas un piena produktiem nesamazinās gala cenu, tā tikai ļaus starpniekiem vairāk nopelnīt. PVN samazināšana neatsaucas uz produktu gala cenu, uzsvēra deputāts, jo cenas nosaka tirgus, nevis nodokļi.

Kā piemēru Šadurskis minēja nodokļa samazināšanu Latvijā audzētiem dārzeņiem, kad cenas šiem produktiem neesot mainījušās. "Nez kāpēc sabiedrībā ir izveidojies viedoklis, ka nodokļu samazināšana uzlabos situāciju," sprieda politiķis, minot, ka pirmsvēlēšanu periodā pieaug populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN samazinājums pārtikai – ko iegūst vai zaudē ražotājs, patērētājs un valsts?

Vita Zariņa, Dr.oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku analītiķi norāda, ka šogad inflācija Latvijā turpinās kāpt, tās stabilizācija vai samazināšanās gaidāma vien gada nogalē. Inflācija atstāj aizvien jūtamāku ietekmi uz cenām un patērētāju iespējām iegādāties kāroto.

Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Zemkopības ministrija minēja priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) primārajiem pārtikas produktiem. Šāds solis nav viennozīmīgs – tas radītu gan priekšrocības, gan trūkumus, taču, kopumā raugoties, tas nesniegs cerēto rezultātu tādā apjomā, kā to varētu sagaidīt daļa sabiedrības. Daudz būtiskāks efekts būtu no izmaiņām darbaspēka nodokļos, kas ļautu ražotājiem nepaaugstināt cenas, turklāt arī darba ņēmējiem būtu plašāka rocība un nauda paliktu pašmāju ekonomikā.

PVN samazinājums nenozīmē tāda paša apjoma cenu samazinājumu

Ideja par PVN samazinājumu pārtikai nav jauna. 2018. gadā jau tika realizēts eksperiments ar 5% PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktais pētījums apliecināja, ka augļu, ogu un dārzeņu cena samazinājās par 11,7%. Jāpiezīmē, ka ilgtermiņā šis samazinājums pakāpeniski izlīdzinājās. Šobrīd Zemkopības ministrija piedāvā PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka PVN samazināšana par 16% nenozīmē, ka arī minēto produktu cena samazināsies tieši šādā apjomā. Brīvā tirgus ekonomikā valsts nevar diktēt ražotājiem vai tirgotājiem, kā rīkoties pēc PVN samazinājuma, tāpēc pastāv risks, ka uz šādu izmaiņu rēķina nopelnīs starpnieki, bet patērētāji nesajutīs reālas izmaiņas savos maciņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai?

Māris Ķirsons, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieaugumu ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Produktivitātes foruma locekle, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.

Viņasprāt, valdībai būs jāīsteno uzņēmumu atbalsta un sociālās aizsardzības programmas, kas daļēji kompensētu inflācijas pieaugumu, tomēr valdība nespēs pilnīgi kompensēt cenu pieaugumu – tādu līdzekļu valsts budžetā nebūs.

Fragments no intervijas

Vai Latvijā būtu jāizstrādā kāda pretinflācijas programma?

Ņemot vērā, ka inflācijas pieaugums skar visas Eirozonas valstis, Eiropas Centrālā banka (ECB) sāk virzību uz monetārās politikas pielāgošanu. Tieši ECB iedarbinās pretinflācijas monetārās politikas instrumentus, kas mazinās cenu pieaugumu. Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība ir mazināt cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Šobrīd Latvijā ir aktīvi diskutēta netiešo nodokļu (pievienotās vērtības, akcīzes) samazināšana, lai cīnītos ar cenu pieaugumu. Tomēr pasaules un arī Latvijas pieredze rāda, ka nodokļu samazināšana ne vienmēr dod vēlamo cenu samazināšanas efektu, bet noteikti pasliktina budžeta bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PVN samazināšana elektrībai un gāzei radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu ietekmi uz budžetu

LETA, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijas un gāzes piegādēm visām mājsaimniecībām no 21% uz 12% vai uz 5% radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu gadā.

Tas norādīts valdības 19.aprīlī apstiprinātajā Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

EM aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī pie šāda scenārija negatīvā fiskālā ietekme būtu ap 1,6 līdz 2,7 miljoniem eiro. Gadījumā, ja energoresursu cenu pieaugums būs straujāks nekā bija prognozēts, attiecīgi palielinātos arī negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu.

Tāpat ministrija kā vēl vienu opciju energoresursu cenu ietekmes samazināšanai vēstulē arī aprakstījusi iespēju attiecībā uz akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei, ko mājsaimniecības izmanto par kurināmo.

EM norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra stājās spēkā jauni dabasgāzes gala tarifi mājsaimniecībām. Akcīzes nodokļa īpatsvars mājsaimniecībām veido nelielu daļu no gala tarifa par dabasgāzi. Tas ir 1,6% mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē tikai ēdiena pagatavošanai, 1,8% - mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī ūdens uzsildīšanai, un 2,15% tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir nosūtījusi vēstuli ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei un finanšu ministram Jānim Reiram, vēršot uzmanību, ka liela daļa uzņēmēju ir smagas izvēles priekšā – turpināt uzņēmējdarbību apkures sezonā ar būtiskiem zaudējumiem vai slēgt savus uzņēmumus.

Viesmīlības nozare norāda, ka ļoti labi izprot pašreizējo situāciju ar energoresursu krīzi visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī to, ka valsts budžeta iespējas neļauj atbalstīt visus uzņēmējus. Tāpēc LVRA un LRB aicina valdību rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanas pakalpojumiem, līdzīgi kā to ir izdarījušas lielākā daļa ES valstu.

“No savas puses apliecinām, ka viesmīlības nozare ir ieinteresēta atbalstīt valsts noteikto kursu energoresursu patēriņa samazināšanā. Mūsu pārstāvētās nozares uzņēmumi ir apņēmušies veikt visas no tiem atkarīgās darbības, lai samazinātu energoresursu patēriņu t.sk. komforta temperatūras samazināšanu telpās u.c. Tāpat arī ļoti atzinīgi vērtējam Ekonomikas ministrijas izstrādāto atbalsta programmu atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai juridiskām personām, kuru plānots apstiprināt valdībā šī mēneša laikā,” teikts LRB un LVRA nosūtītajā vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam

Armanda Vilciņa, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji arvien biežāk dotu priekšroku lētākiem produktiem, bet dažas preces no sava groza izslēgtu vispār, stāsta Artūrs Čirjevskis, Food Union grupas vadītājs Eiropā.

Vietējiem spēlētājiem cenu kāpums un pieprasījuma samazinājums varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tāpēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana šobrīd ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, pauž A. Čirjevskis. Ja iepriekš mēs uz šo jautājumu skatījāmies kā uz instrumentu, kas veicinātu Latvijā saražoto piena produktu patēriņu un konkurētspēju, tad šobrīd tas ir arī nozares ilgtspējas jautājums, teic Food Union grupas vadītājs Eiropā, piebilstot, ka nozare to pašlaik redz kā teju vienīgo risinājumu, lai saglabātu piena produktu cenas normālā līmenī.

Fragments no intervijas

Food Union pašlaik darbojas gan Baltijā un Skandināvijā, gan citās valstīs. Kas ir galvenās tirgus atšķirības, ko esat novērojuši?

Komentāri

Pievienot komentāru