Jaunākais izdevums

Finanšu ministrijas (FM) nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosināts no nākamā gada reorganizēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), palēnām to pielīdzinot vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

FM sagatavotajā ziņojumā par izmaiņām nodokļos ieteikts pakāpeniski ierobežot un pielīdzināt to vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

Ja patlaban MUN likme noteikta 15% apgrozījumam līdz 40 000 eiro, tad FM rosina no nākamā gada noteikt MUN likmi 25% apgrozījumam līdz 20 000 eiro.

Ministrijā skaidroja, ka, palielinot MUN likmi līdz 25%, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļai vajadzētu palielināties tā, ka tā sasniegtu 170 eiro mēnesī, ja MUN darbība ir fiziskās personas pamatdarbība.

Savukārt, ja fiziskai personai paralēli MUN darbībai pastāv arī darba attiecības, nodokļus maksājot vispārējā režīmā, tad VSAOI tiks summēts, un VSAOI piemaksu līdz 170 eiro mēnesī veiks tikai tad, ja minētā VSAOI summa nesasniegs 170 eiro mēnesī.

Ministrija atsaucās uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ka MUN maksātājiem VSAOI slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem.

"Lai gan mikrouzņēmumu skaitam, gan arī to darbinieku skaitam ir tendence samazināties, tomēr joprojām mikrouzņēmumos nodarbināti 8% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem. Mikrouzņēmumu īpatsvars dominē tieši pakalpojumu nozarēs. Piemēram, ēku uzkopšanā mikrouzņēmumu īpatsvars sasniedz gandrīz pusi no visiem minētās sfēras uzņēmumiem. Minētais tiešā veidā liecina par darbaspēka nodokļu optimizāciju, jo pakalpojumu sniegšanā ir daudz mazākas cita veida izmaksas, kā, piemēram, ražojošās nozarēs. Minēto apstiprina arī fakts, ka aptuveni 70% no mikrouzņēmumu apgrozījuma tiek novirzīti darbaspēka izmaksās," informēja ministrijā.

Pēc FM sniegtās informācijas 2019.gadā 80 938 personas bija reģistrētas kā mikrouzņēmumos nodarbinātie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 10.novembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē, informē saeimas Preses dienestā.

Likuma grozījumi rosināti, jo vairāku gadu garumā MUN režīmā konstatētas vairākas nepilnības, tostarp tas plaši tiek izmantots nodokļu optimizācijas nolūkos. Šāda prakse kropļo konkurenci, kā arī MUN režīmā nodarbinātajiem ir ļoti mazas sociālās iemaksas, kas rada sociālā nodrošinājuma risku nākotnē, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka no nākamā gada mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas režīmu varēs izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks. Savukārt par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs jāpiemēro darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā. Darbinieka ienākumu no mikrouzņēmuma apliks ar algas nodokli un darbinieku apdrošinās kā darba ņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 9.oktobrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, kas paredz no 2021. gada pakāpeniski ierobežot MUN režīmu, attiecinot to tikai uz mikrouzņēmuma īpašnieku, palielinot likmi apgrozījumam un ieviešot citas izmaiņas.

Likumprojektā noteikts, ka turpmāk MUN var attiecināt tikai uz vienu personu – mikrouzņēmuma īpašnieku. Plānots, ka MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%.

Minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli 

Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka...

Par MUN maksātāju nevarēs kļūt pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, kā arī MUN maksātāja statusu vairs nevarēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību. No likuma tiek izslēgts MUN maksātāja darbinieka algas ierobežojums – 720 eiro mēnesī.

Nodokļu izmaiņas plānots ieviest trīs posmos 

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas...

Savukārt, ja MUN maksātājam būs darbinieki, par tiem darbaspēka nodokļi tiks piemēroti vispārējā kārtībā saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Tiek saglabāts līdzšinējais MUN ieņēmumu sadalījums starp valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (80%/20%).

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt 

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu...

Likumprojekts paredz arī pārejas noteikumus attiecībā uz MUN maksātājiem, kas reģistrēti vai ieguvuši MUN maksātāja statusu līdz šā gada 31. decembrim un šo mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot no 2021.gada pakāpeniski ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Likumprojektam piešķirta steidzamība, un pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 28.oktobrī Saeimā kopā ar citiem nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem.

Likumprojekta izskatīšanu pavadīja opozīcijas politiķu kritika par plānotā regulējuma negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbību un ekonomiku kopumā.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka daudzās pasaules valstīs jaunu un mazu uzņēmumu veidošana tiek veicināta un pastāv īpašie nodokļu režīmi šādas uzņēmējdarbības veicināšanai.

"Jūs taču negribat pateikt, ka visas valstis ir stulbas, ka viņiem nav vienāds nodokļu režīms? Finanšu ministrija (FM) dara savu darbu, FM nevar zināt visu par visām tēmām, nevar orientēties un arī neorientējas," secinājis politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2.decembrī galīgajā lasījumā apstiprināja 2021. gada valsts budžetu un nodokļu izmaiņas, ignorējot uzņēmējus, kuri praktiski būs spiesti Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos tikt galā arī ar valdības mestajiem izaicinājumiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība nav sadzirdējusi 84%* Latvijas uzņēmēju viedokli krīzes laikā nodokļu reformu neveikt. Saeimas apstiprinātās nodokļu izmaiņas mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem īpaši būtiski Covid-19 vīrusa izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Saeima ilgstošajās diskusijās nav sadzirdējusi LTRK iebildumus, ka šobrīd nav īstais brīdis ieviest minimālo VSAOI un noteikt, ka tā apmēra nodrošināšana ir darba devēja pienākums. Likums arī nenodrošina iespēju iemaksu veicējam paredzami plānot savu darbību attiecībā uz minimālā VSAOI kopējo slogu uzņēmumā, kā arī nepiedāvā minimālo VSAOI ieviest pakāpeniski gan attiecībā uz spēkā stāšanās termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru.

Krīzes laikā neprofesionāli lēmumi nav pieļaujami 

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja...

LTRK vērš uzmanību, ka katrai personai pašai ir jānodrošina minimālo VSAOI veikšana, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību. Tāpat Saeimas apstiprinātajā likumā nav piedāvāts risinājums, lai sociālās apdrošināšanas sistēmā iesaistītos arī tās personas, kuras ir darbspējīgā vecumā un uz kurām nebūtu attiecināma neviena no likumā paredzētajām izņēmumu kategorijām. Tas veicinās darba vietu neuzrādīšanu un nokļūšanu ēnu ekonomikā, un tādējādi pašreizējie aplokšņu algu saņēmēji paliks ēnā un nepiedalīsies nodokļu nomaksā un sociālā budžeta veidošanā.

“Nav atbalstāms, ka minimālo sociālo iemaksu ieviešana notiek šobrīd – pašā krīzes epicentrā un ar tādu steigu. Tāpat nav skaidrs, kādēļ krīzes laikā jālikvidē mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms, kas sevi pierādīja kā teicamu mehānismu, lai cilvēkiem krīzes laikā būtu vieglāk iesaistīties biznesā un pelnīt naudu sev pašiem. Saeima un valdība cenšas “apkarot” MUN režīmu, argumentējot ar nodokļu optimizēšanas shēmu iespējamību. Vai tādēļ ir jānoliek zem sitiena aptuveni 37 000 uzņēmēju, kam šis nodokļu maksāšanas režīms palīdz gūt ienākumus? Šis valdības teorētiski uz papīra izstrādātais un Saeimas apstiprinātais eksperiments dzīvē var beigties ar lielāku ēnu ekonomiku, samazinātiem ienākumiem valsts budžetā un lielāku bezdarbu,” norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Arī darba devēji norāda, ka augstas nenoteiktības un nedrošības apstākļos, nevajadzēja veikt grozījumus VSAOI un nodokļu sistēmā. Šīm izmaiņām bija jānotiek pakāpeniski un jāstājas spēkā tikai pēckrīzes periodā. Tāpat darba devēji ir neizpratnē, kāpēc netika ņemti vērā LDDK priekšlikumi IIN likuma grozījumiem par to izdevumu kompensēšanu, kas rodas strādājošajiem par attālināto darbu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ, darba devēji no visām tautsaimniecības nozarēm – gan lielie un vidējie, gan arī mazie uzņēmumi – arvien vairāk sāk ieviest elastīgākas darba formas, tostarp attālināto darbu, tāpēc darba devējiem bija svarīgi, lai valsts nāktu pretī un budžeta paketē ietvertu lielāku kompensācijas apmēru. Šobrīd sanāk, ka valsts uzņēmējiem uzliek par pienākumu veicināt attālināta darba iespējas, bet nesniedz darba devējam palīdzību to nodrošināt.

“Nav pieļaujams, ka Saeima krīzes laikā neieklausās darba devējos un darba ņēmējos, kas sniedz kvalitatīvus priekšlikumus uzņēmējdarbības un nodarbinātības uzlabošanai,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK uzskata, ka šobrīd jo īpaši svarīgi ir gudri un saskaņoti izmantot visas pieejamās investīciju iespējas un finansējuma avotus, jo īpaši – Eiropas atjaunošanas un noturības mehānisma, lai Latvijas ekonomikas varētu nostāties uz stabila izaugsmes un attīstības ceļa.

LTRK savukārt atgādina, ka Covid-19 vīrusa izplatības laikā, kad valdība ar saviem lēmumiem ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību un aicina uzņēmumus un iedzīvotājus strādāt attālināti, valdība un Saeima neatbalstīja LTRK priekšlikumus palielināt ar iedzīvotāja ienākuma nodokli neapliekamos limitus darbinieku ēdināšanas izdevumu segšanai un ar attālināto darbu saistīto izdevumu kompensēšanai. Šie priekšlikumi sniegtu atbalstu gan uzņēmumiem, kuru darbība ir ierobežota, gan tiem, kas atbildīgi seko valdības aicinājumam īstenot attālināto darbu un pilnā apmērā kompensē savu darbinieku papildu izdevumus.

LTRK uzskata, ka piedāvātās izmaiņas MUN režīmā, īpaši ievērojot ar Covid-19 vīrusa izplatību saistītos riskus tautsaimniecībai, var sekmēt pretēju efektu sākotnēji iecerētajam mērķim. Nesabalansēta piedāvājuma rezultātā, nepiedāvājot režīma lietojamības uzlabojumus, straujas MUN režīma izmaiņas var sekmēt ēnu ekonomikas palielināšanos un iesaistes nodokļu nomaksā samazināšanos.

Saeima spērusi soli tuvāk Latvijas uzņēmumu konkurētspējas celšanai vismaz Baltijas reģionā – samazinot VSAOI likmi par 1%.Taču biedrība vienlaikus vēlas norādīt, ka piedāvātais samazinājums ir nepietiekams, lai nodrošinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, tamdēļ izšķiroši svarīga loma ir līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādājamam valdības plānam turpmākam darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž sarūgtinājumu, ka valdība neizmantoja iespēju novērst trūkumus un kļūdas budžeta projekta paredzētajās nodokļu izmaiņās.

LTRK jau iepriekš ir vairākkārt vērsusi gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un politisko partiju uzmanību, ka dažas no budžeta likumprojekta paketē iekļautajām nodokļu izmaiņām sekmēs ēnu ekonomikas un bezdarba palielināšanos, palielinās nevienlīdzību un radīs daudz lielāku neprognozējamību uzņēmējiem. Nozīmīgākās problēmas ir saistītas ar minimālās VSAOI ieviešanas kārtību un nepārdomātajām izmaiņām alternatīvajos nodokļu režīmos, bet atsevišķi nesamērīgi likmes pieaugumi paredzēti arī citos nodokļos.

Lai gan LTRK atbalsta virzību uz to, lai lielāks cilvēku skaits Latvijā būtu pilnvērtīgāk sociāli apdrošināti, veids kādu valdība piedāvā, nav pieņemams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu platformā Manabalss.lv iesniegta iniciatīva "Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu".

Kā norāda iniciatīvas iesniedzēji, "2021. gads sākās ar kārtējo jauno nodokļu reformu, kad tika veikti grozījumi trīs galvenajos nodokļu likumos: "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"(IIN), "Par valsts sociālo apdrošināšanu"(VSA) un Mikrouzņēmumu nodokļu likumā. Šī nodokļu reforma palielina nodokļu slogu Covid-19 pandēmijas laikā, ieviešot obligātās minimālās sociālās iemaksas, kas jāmaksā no saviem līdzekļiem. Tā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina – mikrouzņēmumu (MU) un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem, pašnodarbinātajiem. Tas novedīs pie krīzes gan kultūras, gan vairākās citās nozarēs, kuras līdz šim izmantoja darba specifikai atbilstīgus nodokļu regulējumus. Īstenota šajā nepiemērotajā laikā, nodokļu reforma nesniedz cilvēkiem nepieciešamo sociālo drošību. Tā skar fiziskās personas, kuras nodarbojas ar profesionālo darbību un mazā biznesa pārstāvjus; tā radīs papildus administratīvo slogu arī darba devējiem. No 2021. gada 1.janvāra nodokļu reformas rezultātā tiek atcelts patentmaksas nodokļu režīms. No 1.jūlija nodokļu reforma paredz – ieviest izmaiņas nodokļu maksātāja statusā un nodokļu režīmā privātpersonām, kas palielinās nodokļu likmi no 15% uz 54.09% apmērā MU un SIA darbiniekiem, kuriem tiek atcelts MUN maksātāja statuss; palielināt nodokļu likmi no 20% uz 25% un 40% apmērā autoratlīdzības saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem; ieviest minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu 500 eiro apmērā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tie lauksaimnieki, kuri no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,7 eiro katrā nodarbināšanas dienā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.

EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī.

Lai lauksaimnieks varētu piemērot sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem - lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai, lauksaimnieks 2021.gadā bija pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, kā arī lauksaimnieks nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Ainis Dābols - Kārtējā nodokļu reforma

Māris Ķirsons, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība kārtējo reizi plāno pārskatīt nodokļus un informatīvais ziņojums ir paredz 12 dažādus scenārijus. Šoreiz pārskatīs arī mikrouzņēmumu nodokļa likvidāciju un IIN nodokļa aprēķina kārtību.

Ainis Dābols sarunā ar Māri Ķirsonu izskatīja:

1) Nodokļu reformu scenārijus, to stiprās un vājās puses,

2) Analizēja pieņēmumus, kas slēpjas informatīvajā ziņojumā,

3) Latvijas attīstības scenārijus pašreizējā tirgū un ar pašreizējo likumdošanu un

4) Kādi ir ekonomiskās krīzes radīšanas priekšnosacījumi.

Video fragmenti:

00:01:43 - Informatīvais ziņojums par jauno nodokļu reformu

00:04:19 - Vai būs labums nodokļu maksātājiem?

00:08:43 - 12 nodokļu reformas varianti

00:11:11 - VID nebūs spējīgs jau uz nākamo gadu automatizēt nodokļu aprēķinu

00:14:13 - Cilvēki nesaprot, kas ir diferencētais neapliekamais minimums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņu, visticamāk, pārcels uz nākamo gadu, tā vietā tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu.

Līdz šim bija plānots, ka valdība jau šogad varētu nākt klajā ar piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, tomēr FM ziņojumā norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu jeb 2021.gada 31.maiju.

Termiņa pārcelšana tiek skaidrota ar Covid-19 straujo izplatību Latvijā un pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr FM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, par pamatu ņemot iepriekš Valsts kontroles veikto revīziju "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi".

Latvijā patlaban tiek piemēroti 307 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc FM aprēķiniem 2018.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,254 miljardi eiro, kas ir 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien plkst.9 galīgajā lasījumā sāks skatīt 2021.gada budžeta likumprojektu pakotni. Darbs pie budžeta notiks daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Paši politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu prasīt vismaz visu darba nedēļu, ja ne ilgāku laiku. Gaidāmas debates par 28 saistītajiem likumprojektiem, tāpēc parlaments šodien var netikt līdz lemšanai par nākamā gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi - 10,76 miljardi eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi - 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi - 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā, netiek plānots atlikt, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktā pēc koalīcijas partiju sanāksmes.

Premjers skaidroja, ka šīs nodokļu izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka visi Latvijā strādājošie ir sociāli apdrošināti. Viņš uzskata, ka Covid-19 krīze parādīja lielo nevienlīdzību starp cilvēkiem, kas strādā un par kuriem maksā sociālo nodokli, un tiem, par kuriem to nemaksā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija prasa atlikt minimālā VSAOI ieviešanu 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām...

"Nonākot kaut kādās grūtībās, piemēram, Covid-19 krīzē, viena daļa legāli strādājošo nebija nekādā veidā pasargāti. Valdībai bija milzu izaicinājums rast veidu, kā izveidot atbalsta programmas," teica Kariņš, piebilstot, ka šīs izmaiņas ir sen plānotas.

Kariņš arī atzīmēja, ka reformas spēkā stāšanās datumu "nav nekāda plāna mainīt". Viņš teica, ka vienmēr, notiekot izmaiņām, kāds pēdējā brīdi saprot, ka, iespējams, nav tām kārtīgi sagatavojies, tomēr, premjera ieskatā, visiem izdosies tām tik pāri un izdosies nodrošināt sociālo aizsardzību visiem Latvijā strādājošajiem, kas esot "pamatu pamats" šiem grozījumiem.

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

LETA jau ziņoja, ka Jaunā konservatīvā partija tika rosinājusi uz vēlāku laiku atlikt pašlaik no 1.jūlija paredzēto regulējumu par minimālās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu, kā arī izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā.

Likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" no 1.jūlija paredzētās minimālās iemaksas ir obligāts maksājums, ko par katru katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas. Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas - 1500 eiro ceturksnī.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Ja persona ir nodarbināta pie vairākiem darba devējiem vai arī vienlaikus ir darba ņēmējs un pašnodarbinātais, tad ienākumus summēs, lai noteiktu, vai tie sasniedz minimālo obligāto iemaksu objektu.

Savukārt, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Vairākas Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas atbalstītu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārcelšanu no 1.jūlija uz vēlāku laiku, izriet no partiju politiķu paustā maijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā uzņēmēju un politikas veidotāju diskusijā "Vai esošā nodokļu politika veicina tautsaimniecības attīstību?".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda, ka valsts un pašvaldību sektorā darbavietās vidējais atalgojums no gada uz gadu trīs gadu periodā ir kļuvis labāks nekā vidējais atalgojums darbavietās privātajā sektorā, sasniedzot turpat 1000 eiro gadā.

Pēdējo trīs gadu laikā – no 2017. gada līdz 2019. gada nogalei – valsts un pašvaldību sektorā aizņemto darbavietu skaits ir bijis praktiski nemainīgs – 260 tūkstoši darba vietu, ko "Dienas Bizness" pretnostatīja aptuveni 630 tūkstošiem darbavietu vispārējā nodokļu režīmā privātajā sektorā, klāt neskaitot mikrouzņēmuma nodokļa režīmā (MUN) esošās darba vietas, kas būtiski mainītu situāciju par sliktu privātā sektora darbavietas vidējai izpeļņai.

"Ja ekonomikā iestājas kritums, tad tam jāatspoguļojas uz visiem – nevis tikai un vienīgi uz privātuzņēmējiem, bet arī uz valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku, kā arī politiķu algām, jo nodokļu ieņēmumi taču ir mazāki," situāciju vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No jaunā gada stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā.

Izmaiņas nodokļu jomā skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), akcīzes nodokļa maksātājus un autoratlīdzības izmaksātājus.

Tāpat uzņēmumiem arī jārēķinās, ka no šodienas mainās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes.

Latvijā 49 nodokļu kontu vietā būs viens 

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu...

Mainās algas nodokļu, proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšana obligāto iemaksu (VSAOI) likmes.

Mainās arī minimālās darba algas apmērs - šogad tā būs 500 eiro, bet neapliekamo minimumu piemēros nodokļu maksātājiem, kuru gada ienākumi nepārsniegs 21 600 eiro jeb 1800 eiro mēnesī.

Vairāk par izmaiņām nodokļos 2021.gadā - infografikās!

Komentāri

Pievienot komentāru