Jaunākais izdevums

Sociāli atbildīga investēšana ir plaša sfēra, kas ir pakļauta ļoti dažādām interpretācijām.

Pēdējo gadu laikā investīciju pasaulē populāri runāt par ētisku un sociāli atbildīgu ieguldīšanu. Jāņem gan vērā, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem var slēpties kaut kas līdzīgs reklāmai, un, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka pietiekami daudzu līdzekļu pārvaldnieku prakse realitātē rāda, ka tiem pašiem vecajiem ieguldījumu produktiem tiek piedēvēti vien jauni, šiem laikiem atbilstošāki nosaukumi, bet tas, kur šie fondi iegulda, daudz nemainās. Jau ziņots, ka dažādus sociāli atbildīgus fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos), ņemot vērā aktuālo modes tendenci, arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock un Morgan Stanley (vai arī tiek pārdēvēti vecie fondi).

Visa rezultātā kompānijas var tikt individuāli vērtētas, piemēram, pēc ESG (Environmental, Social and Corporate Governance jeb ESG) skalas. Kopumā gan jāteic, ka nav kādas vienota globāli atzītas definīcijas par to, kas veido sociāli atbildīgus standartus. Tas dažādiem indeksu veidotājiem un citiem lēmumu pieņēmējiem ļauj šajā ziņā lielā mērā vadīties pēc savām sajūtām. «Katram ir sava definīcija par ESG. Līdz ar to mēs esam nākuši klajā arī ar savu definīciju par ESG attiecībā uz mūsu produktiem. Mēs un mūsu partneri vēlamies, lai tiek skaidri attēlots, ka konkrētie fondi ir ESG fondi. Izmaiņas to ieguldījumos gan ir minimālas,» atklāj Deutsche Bank eksperti.

Pieejamā informācija liecina, ka Deutsche Bank šogad mainījusi nosaukumu jau pieciem saviem fondiem uz tādiem, kas lielākā mērā saistās ar sociāli atbildīgas investēšanas prakses uzsvēršanu. Tiek arī, piemēram, izcelts, ka agrākie BNP Paribas Asset Management «Dynamic» fondi nu tie saukti par «Sustainable». Kompānijas pārstāvji gan piebilst, ka nosaukuma maiņa attēlo, kā šie fondi tika pārvaldīti arī pirms tam. WSJ arī raksta, ka pagājušonedēļ, piemēram, finanšu uzņēmums Touchstone Investments pārdēvēja savu Total Return Bond fondu par Impact Bond, kas būtībā ir žargons ieguldījumiem, kas it kā padara pasauli par labāku vietu.

Visu rakstu Seko modei un maina nosaukumu lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Luminor bankas apvienošanas noslēdzošos soļus, Luminor Asset Management IPAS paziņojusi par Luminor Ieguldījumu plānu apvienošanu.

No 28.decembra apvienoti Luminor (N) Konservatīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Konservatīvais ieguldījumu plāns, kā arī Luminor (N) Aktīvais ieguldījumu plāns un Luminor (D) Aktīvais ieguldījumu plāns.

«Līdz šim klientiem bija pieejami divi Luminor aktīvie ieguldījumi plāni un divi Luminor konservatīvie ieguldījumi plāni. Šiem ieguldījumu plānu pāriem bija līdzīgas ieguldījumu politikas, līdzīgas vai vienādas riska kategorijas, kā arī ir bijuši ļoti līdzīgi ienesīguma rezultāti pagātnē,» skaidro Iļja Arefjevs, Luminor Asset Management valdes loceklis.

«Tādēļ tika pieņemts lēmums apvienot plānus ar līdzīgu ieguldījumu politiku, pievienojot Luminor (D) Konservatīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Konservatīvajam ieguldījumu plānam, kā arī Luminor (D) Aktīvo ieguldījumu plānu Luminor (N) Aktīvajam ieguldījumu plānam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko 2019. gads sola pensiju kapitāla krājējiem?

Luminor Asset Management valdes loceklis Iļja Arefjevs, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies.

Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim – kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.

Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam

Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā, vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā līmeņa pensiju naudu ieguldīšanas riska kapitālā stimulēšanas priekšlikumiem liela pretestība, redz daudz risku, tāpēc šādu ideju tālākai virzībai atbalsta nav.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti bija ļoti skeptiski noskaņoti, jo vairāk tāpēc, ka otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darba rezultāti nav iepriecinoši – plāna ieguldītāji ciešot zaudējumus, bet pārvaldnieki pelnot. Proti, pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs, turklāt šāda situācija esot novērota tikai trešo reizi, vienlaikus šo īstermiņa stāvokli nedrīkstot attiecināt uz visu laiku.

Trūkst 200 milj. eiro

«Informatīvais ziņojums ir vērsts uz to, kā panākt, lai valsts fondēto pensiju līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, jo ieguldījumi riska kapitālā atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no ES vidējā līmeņa,» skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbaspēka deficīta apstākļos jāinvestē esošajos darbiniekos

Andrejs Ždans - Forevers valdes loceklis, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Forevers investējis aptuveni 80 000 eiro darbinieku apmācību programmās, no kuriem vairāk nekā ceturtā daļa ir apgūti no Eiropas Savienības fondiem. Lai celtu uzņēmuma konkurētspēju un rastu risinājumu pieaugošajam darbinieku deficītam, šā brīža svarīgākais uzdevums ir novirzīt investīcijas cilvēkresursos.

Tieši darbaspēka jautājums būs viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskarsies ikviens uzņēmums Latvijā turpmākajos gados. Pirmkārt, darbaspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Otrkārt, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējo septiņu gadu laikā (no 2011-2017. gadam) no Latvijas izbraukuši vairāk nekā 150 000 iedzīvotāji. Lai arī katru gadu palielinās to cilvēku skaits, kuri atgriežas, joprojām šī proporcija ir ar mīnus zīmi.Tai pašā laikā CSP dati liecina, ka šī gada nogalē bezdarbs Latvijā tuvosies 7%, bet nākamgad tas būs vēl mazāks. No vienas puses, ziņa par bezdarba līmeņa samazināšanos ir laba. No otras – jau šobrīd gandrīz katrs Latvijā strādājošs uzņēmējs ikdienā risina darbinieku deficīta problēmu, turklāt vēl viena negatīva tendence, ar ko jārēķinās, ir, ka lielākā daļa šī brīža bezdarbnieku dažādu iemeslu dēļ pastāvīgu darbu nemaz nemeklē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2018. gada ir būtiski samazinātas izmaksas par ieguldījumu plānu pārvaldīšanu, kas ļāvis ietaupīt ievērojamu līdzekļu apjomu, liecina informācija Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan fiksētās komisijas maksas samazinājums, gan mainīgās komisijas maksas aprēķina metodoloģijas pārmaiņas pensiju 2. līmeņa dalībniekiem divu gadu laikā ļāvušas ietaupīt kopumā aptuveni 62 miljonus eiro un samazināt pārvaldīšanas izmaksas (tajā skaitā, turētājbankas izmaksas un citas izmaksas) uz pusi, lēš centrālās bankas eksperti.

Pensiju pārvaldīšanas izdevumu relatīvais apmērs tagad ir tuvāks citu OECD valstu attiecīgajiem izdevumiem.

Jaunās prasības nosaka, ka maksimālā piemērojamā atlīdzība (t.sk. atlīdzības mainīgā daļa) konservatīvajiem plāniem nedrīkst pārsniegt 0,85%, savukārt sabalansētajiem un aktīvajiem plāniem – 1,1%. 2017. gadā maksimālais komisijas maksas apmērs bija attiecīgi 1,5% un 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 7,7 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP apjoms palielinājās par 0,7 %. IKP apjoma izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 2. ceturksnī – 2019. g. 2. ceturksnī (procentos)

2019. gada 2.ceturksnī pēc provizoriskajiem aprēķiniem lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums – par 24,5 %, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums ir 5,8 %.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 0,4 %. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pieaugums bija tikai gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 11,7 %. Pozitīvi nozares attīstību ietekmēja pieaugumi poligrāfijas nozarē – par 4,1 %, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 16,6 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 1,1 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 3,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 7,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrājumi finanšu tirgos vienmēr būs izdevīgāki par naudu «zeķē»

Kārlis Purgailis - IPAS CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika ieraksti sociālajos tīklos liecina par to autoru sarūgtinājumu un vienlaikus neizpratni, uzzinot, ka viņu ieguldījumi uzkrājošajā apdrošināšanā un pensiju 2. un 3. līmenī pagājušajā gadā nav nesuši peļņu, bet gan radījuši zaudējumus. Seko jautājumi – kāpēc tā, kurš vainīgs un vai «krāt zeķē» nav izdevīgāk?

Pagājušais gads bija īpašs ar to, ka samazinājās ne tikai akciju, bet arī vairuma parāda vērtspapīru vērtība, kas vienlaikus notiek reti. Tas skaidrojams ar ASV Federālo rezervju sistēmas lēmumiem palielināt dolāru procentu likmes, kas tiešā veidā ietekmē parāda vērtspapīru vērtību. Rezultātā, neraugoties uz ieguldījumu diversifikāciju gan konservatīvākiem, gan riskantākiem ieguldījumu portfeļiem, tai skaitā pensiju plāniem, bija negatīva atdeve. Turklāt ne jau tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Labā ziņa ir tā, ka pēc izteikti negatīva decembra rezultāta janvāris ir sācies ar atkopšanos, akciju indeksiem pieaugot. Taču nervozitāte tirgū diemžēl saglabājas, un šis gads solās būt diezgan svārstīgs. Tajā pašā laikā skaidrs ir viens – «krāt zeķē» vienmēr ir bijis un būs visneizdevīgākais variants, jo inflācijas rezultātā nauda garantēti zaudēs daļu savas vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neatstāsim izglītību un zinātni bāreņos

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi zinātnē un izglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā (P&A) ir atslēga tam, lai izkļūtu no zemu ienākumu slazda. Tā vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Muižnieks un Uldis Rutkaste.

Viņi norāda, ka, veicot reformas un palielinot ieguldījumus P&A, šī brīža jaundzimušie varētu uzsākt darba gaitas ar vidējās algas līmeni 50–60% robežās no Vācijas atbilstošā rādītāja, un viņu bērni jau varētu rēķināties ar 80–90%. Ja reformas netiek veiktas un ieguldījumi netiek palielināti, Vācijas ienākumu līmeni, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt nekad, apgalvo ekonomisti.

Tieši no ieguldījumu līmeņa P&A ir atkarīgs tas, cik augsta būs mūsu ekonomikas produktivitāte, vai tautsaimniecības struktūrā dominēs nozares ar augstu pievienoto vērtību, kas nozīmē labi apmaksātas darba vietas un kopējā dzīves līmeņa paaugstināšanos. Pašlaik, pirms vēlēšanām, klausoties gan Saeimā pārstāvēto, gan nepārstāvēto politiķu runās un solījumos, diemžēl jāsecina, ka Latvijā politiskā līmenī nav stipru lobistu, kas būtu gatavi iestāties par finansējuma palielinājumu P&A.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumeiropas valstīs ieguldījumi akcijās ir viens no iecienītākajiem mājsaimniecību finanšu uzkrājumu veidiem, taču Latvijā šī tendence ir pretēja un vērtspapīros investē vien neliela daļa mājsaimniecību, stāsta eksperts investīciju jautājumos Māris Rambaks.

Nereti valda uzskats, ka ir sarežģīti izvēlēties uzņēmumus, kuros sākotnēji ieguldīt, taču atliek tikai paskatīties apkārt.

Izvēle pietiekama

Investīciju ziņā Latvija atrodas citādā situācijā nekā Rietumvalstis, tomēr, lai nonāktu esošajā situācijā, arī Rietumvalstu investīciju kultūra ir veidojusies pakāpeniski. Sākotnēji arī Rietumeiropas valstu mājsaimniecības lielākoties naudu uzkrāja bankā, pēc tam ieguldīja nekustamajā īpašumā, bet lēnām domāšanas virziens mainījās - pamazām tika veidoti ieguldījumi akcijās, un pēc tam to īpatsvars kopējā uzkrājumu apjomā auga, atgādina eksperts. Mūsdienās ieguldīt akcijās ir ļoti vienkārši, pieejamas daudzas tehnoloģijas, viedtālruņi un biržas infrastruktūra, kas gan sniedz pieeju akciju tirgiem un to analīzei, gan ļauj sekot līdzi saviem ieguldījumiem. Turklāt investīcijas akcijās noteikti nav nodarbošanās tikai individuāli izredzētajiem, kā tas dažkārt tiek minēts. Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka nepastāv vienota formula, ar ko sākt ieguldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Babītes ražotne kļūs par Orkla grupas mērču un majonēžu ražošanas centru

Dienas Bizness, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie ieguldījumi infrastruktūrā šogad sagaidāmi "Latvijas Valsts ceļos" – vismaz 250,5 miljoni eiro, otrajā vietā seko "Rail Baltica" projekta realizācija, kas sāksies jau 2020. gada rudenī, ja projektēšanas darbi noritēs, kā plānots. Visbēdīgākā aina pēc pašreizējiem datiem ir "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras projektos.

Jau martā tika paziņots par vērienīga elektrifikācijas projekta pārtraukšanu, tomēr, neraugoties uz problēmām, uzņēmums šogad realizēs divus investīciju projektus.

Kopējie ieguldījumi ceļu un dzelzceļu tīklā ir grūti aprēķināmi, jo dažādi projekti tiek realizēti vairākus gadus, tomēr var prognozēt, ka šogad Latvijas autoceļu un dzelzceļa infrastruktūrā tiks investēti vismaz 350 miljoni eiro.

Gusts Kaļiņins, SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība Igate" izpilddirektors žurnālam "Dienas Bizness" atzīst: "Šis gads ceļu būvniecības uzņēmumiem, ņemot vērā vispārējo situāciju, izskatās izaicinājumu pilns. Kaut tirgus dalībnieku skaits varbūt ir samazinājies, konkurence ir kļuvusi nežēlīgāka. Visi savus piedāvājumus rēķina vēl skrupulozāk, jo visiem ir bažas par šā gada portfeļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nauda būs vajadzīga arī vecumdienās

Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam laikā, kurā sabiedrība noveco. Arī Latvijā, tāpat kā citās pasaules labklājības valstīs, pieaug vidējais mūža ilgums un līdz ar to palielinās pensionēšanās vecums.

Šodienas strādājošie pēc 63 gadu vecuma sliekšņa pārkāpšanas vairs nevar rēķināties ar mierīgu atpūtu, rušinoties dārzā un rūpējoties par mazbērniem. Diemžēl vai par laimi, jāstrādā būs ilgāk. Daudz nozīmīgāki kļūst arī pašu iedzīvotāju ieguldījumi uzkrājumu veidošanā, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz valsts nodrošināto pensiju, ar kuru, visdrīzāk, nepietiks iepriekšējās dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Individuālu uzkrājumu veidošanas nepieciešamību paredz arī Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma.

Par piemērotāko metodi uzkrājumu veidošanā un pārtikušu vecumdienu nodrošināšanā jādomā savlaicīgi. Tas nozīmē – jau tagad. Sabiedrības pārmaiņu radītās sekas draud ar pieaugošu sociālo nevienlīdzību, jo tagad strādājošie, maksājot kredītus, dzīvojot šodienai un atliekot uzkrājumu veidošanu uz vēlāku laiku, var nepaspēt izveidot būtiskus iekrājumus līdz vecumdienu sasniegšanai. Šīs paaudzes var attapties vēl drūmākā finansiālā stāvoklī nekā šodienas pensionāri – īpaši tie, kas nevarēs atļauties pensionēties, taču veselības problēmu vai citu apsvērumu dēļ arī nespēs turpināt pilnas slodzes darbu. Tāpēc ir svarīgi, lai vēlme un motivācija veidot uzkrājumus rodas līdz ar darba gaitu sākšanu. Kādam tās ir regulāras iemaksas pensiju 3. līmenī, citam uzkrājošā apdrošināšana vai ieguldījumi fondos un akcijās. Galvenais, lai vienīgais «plāns» nākotnei nebūtu laimests loterijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā gaidāmas ilgas debates par administratīvi teritoriālo reformu.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja Inga Goldberga 2. oktobrī aicināja deputātus uzklausīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministru Juri Pūci par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) konceptuālo ziņojumu, kas jau apstiprināts valdībā. Steiga patiešām ir, jo jauno pašvaldību vēlēšanām jānotiek 2021. gada jūlijā, bet Eiropas likumdošana nosaka, ka visiem likumdošanas aktiem jābūt gataviem gadu iepriekš, t.i., jau 2020. gada jūnijā. ATR likumprojekts Saeimā nonāks 1. decembrī, kā solīts, un būs 1998. gadā iesāktās teritoriālas reformas turpinājums. Iepriekš uzsāktā reforma pieļāva pašvaldībām apvienoties brīvprātīgi, bet tikai nedaudz pašvaldību to izdarījušas, tādēļ arī martā Saeima uzticēja VARAM veikt ATR piespiedu kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,7 %.

2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, mežsaimniecības un mežizstrādes pievienotā vērtība palielinājās par 27 %. Šis ievērojamais pieaugums kompensēja kritumu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Salīdzinoši zemos pieaugumu novērtējumus vairākās nozarēs ietekmēja patēriņa, ražotāju un biznesa pakalpojumu cenu kāpumi.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 1 %. Nozīmīgākais kāpums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6 %. Savukārt kritums vērojams pārtikas produktu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %,datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 4 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) – par 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru