Jaunākais izdevums

Atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijai nākamajos gados būs jāsasniedz vairāki nozīmīgi mērķi, kas radīs izaicinājumus visām iesaistītajām pusēm, taču nedrīkst pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas nākotnē var radīt nozīmīgas izmaksas iedzīvotājiem, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Atkritumu apsaimniekošana – 2019 atzina nozares eksperti.

Eiropas Savienība tuvākajiem gadiem noteikusi ambiciozus mērķus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu. Tā, sākot no 2020. gada, pakāpeniski jāīsteno pasākumi, lai līdz 2035. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto atkritumu apjoms sasniegtu vismaz 65% pēc masas, par mērķiem informēja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Tas ietver plānu līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 55% pēc masas, bet līdz 2030.gadam – vismaz līdz 60%. «Protams, katrs nākamais procents pārstrādei un reģenerācijai ir sarežģīts – gan savākšanas, gan apsaimniekošanas ziņā, tāpēc būtiski domāt par preču ražošanas procesu, lai samazinātu atkritumu un palielinātu atkārtoti izmantojamo materiālu apjomu,» uzsvēra eksperte.

2035. gadā drīkstēs apglabāt vien 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma. «Tad rodas jautājums – kas notiks ar atlikušajiem 25% atkritumu? Šajā ziņā iespējami vairāki varianti – kāpināt pārstrādi, vest atkritumus pārstrādāt uz citām valstīm, taču iespējams runāt arī par citām metodēm, piemēram, reģenerāciju,» viņa uzskaitīja, piebilstot, ka jau savlaicīgi ir jāizvēlas piemērotākais variants.

Eksperti uzskata, ka jāveicina dalītās savākšanas attīstība, un Latvijai diezgan liels izaicinājums ir bioloģiski noārdāmie atkritumi, no kuriem liela daļa tiek apglabāti atkritumu poligonos, taču mums šajā jomā jānodrošina, ka līdz 2020. gada 31. decembrim bioloģiski noārdāmiem atkritumiem jābūt dalīti vāktiem. Savukārt līdz 2025. gada 1. janvārim dalītas savākšanas sistēmas jāizveido arī tekstilmateriāliem.

Būtiska loma atkritumu šķirošanā ir pašvaldībām, taču nereti nav vērojama to ieinteresētība tās veicināšanā, atzina nozares pārstāvji.

«Pašvaldības nejūtas atbildīgas par pareizu un precīzu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši noteikumiem, sākot ar plānu, beidzot ar Eiropas regulām,» novērojusi Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere. Lai uzlabotu situāciju, viņa rosinātu piemērot sodus.

Viena no pēdējā laikā visvairāk diskusijas raisījušajām un aktuālākajām tēmām ir depozīta sistēmas ieviešana, kas, pēc konferences laikā notikušās ekspertu diskusijas dalībnieku teiktā, pašreizējā variantā nesasniegs vēlamos mērķus, taču radīs milzīgas izmaksas, ko, visdrīzāk, nāksies segt patērētājam. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru vidū vēl pirms neilga laika valdīja nostāja, ka depozītu sistēmu ieviest nevajag, taču pēdējo mēnešu laikā vairāki ražotāji domas mainījuši. Tajā pašā laikā šīs organizācijas vadītājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka negribētos, lai tiktu izveidota sistēma, kas būtu jauns OIK, kur jāpārmaksā par neadekvātiem mērķiem.

«Ir skaidrs, ka Eiropa noteikusi prasības, kas jāaizpilda, un mēs esam par to, lai tas tiktu darīts. Taču sistēma, kas patlaban tiek virzīta parlamentā, skar mazu daļu atkritumu. Protams, negribam, lai mežos mētātos plastmasas pudeles un iepakojumi, taču jautājums, cik šī sistēma ir efektīva. Ir ļoti svarīgi visos jautājumos definēt problēmu, un jāsaprot, kā visefektīvāk sasniegt šo mērķi,» pauda J. Endziņš.

Dati uzrāda, ka sistēma ne vienmēr ir efektīva, tādēļ Latvijai vēlreiz būtu jāpārdomā tās ieviešana. «Eiropā pēdējos desmit gados depozītu sistēma ieviesta tikai Lietuvā, taču dati liecina, ka Igaunija un Lietuva patlaban nemaz neizskatās labāk kā Latvija,» uzsvēra Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, kurš piebilda, ka 20 gados šajā jomā noticis milzīgs tehnoloģiskais progress un šobrīd iespējams sašķirot gandrīz visus atkritumus – tam tiek izmantoti atkritumu šķirošanas agregāti, kas atrodas arī Eco Baltia grupas rūpnīcā Liepājā un no atkritumu plūsmas var efektīvi atlasīt plastmasu.

Kopējā Latvijas problēma ir vāja cilvēku informētība par atkritumu šķirošanu, taču tad, kad parādās atkritumu konteineri, cilvēki šķiro atkritumus aktīvāk. Tādējādi aktīvāk jāstrādā pie cilvēku izglītošanas, ka nedrīkst mest atkritumus mežā, taču šī problēma Latvijā ir izteikta, jo trūkst infrastruktūras. Ja cilvēks aizbrauc, piemēram, atpūsties pie ezera vai uz pludmali, reti kurā vietā ir pieejamas vietas, kur atbrīvoties no atkritumiem. Tādējādi visas pastāvošās problēmas – piesārņojums, atkritumu šķirošana – būtu jāsadala un katrai no tām jāatrod risinājums, uzskata M. Simanovičs.

«Depozītu sistēma tādā formātā, kādā tā šobrīd tiek piedāvāta, ir ārkārtīgi dārgs risinājums ļoti mazai problēmas daļai,» domā arī Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Pēc viņa teiktā, PET pudeļu mežos būs mazāk, bet virkne citu atkritumu no mežiem nepazudīs. Sistēmas uzturēšanai ik gadu būs nepieciešami 30–40 miljoni eiro, un tiek atrisināti vien 1–1,5% problēmas, tādēļ viņš aicina nepārsteigties, pieņemot nepārdomātus lēmumus.

Galerijā augstāk - ieskats konferencē!

Visu rakstu lasiet 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāta Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krāpšanas lieta tiesā nonāks līdz gada beigām, Dienas Biznesam apstiprināja Latvijas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns

Jau pirms Jāņiem prokuratūra izsniedza apsūdzību A. Zakatistovam, pārmetot krāpšanu lielā apmērā. Deputātu apsūdz par 26 620 eiro izkrāpšanu un 2420 eiro izkrāpšanas mēģinājumu, naudu viņš saņēmis par it kā nesniegtām stratēģiskām konsultācijām SIA Eco Baltia grupa, kas pieder AS Eco Baltia. Pirmsšķietami, ka apsūdzības pamatā ir fakts, ka neeksistē dokumentētas konsultāciju versijas, kas neapgāžami pierādītu, ka A. Zakatistovs strādājis, lai naudu saņemtu. Apstiprinājumu faktam, ka A. Zakatistova sniegtās konsultācijas būtu iesniegtas drukātā vai digitālā formātā, neizdevās iegūt arī Dienas Biznesam.

Nauda padomniekam?

A. Zakatistovs ar V. Tamužu par konsultāciju sniegšanu vienojušies jau 2016. gadā. V. Tamužs ir uzņēmuma Eco Baltia padomes priekšsēdētājs un kopā ar deputātu šā gada 14. maijā publiskā preses konferencē izklāstīja savus sadarbības motīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide» šogad plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro mehānisko riepu pārstrādei rūpnieciskajā zonā Tukumā, pastāstīja «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts.

Kā skaidroja Aizbalts, apzinoties Latvijā vēsturiski izveidotā nelegālā riepu uzkrājuma apjomu, kas ir vismaz 47 000 tonnas, un, lai Latvijā attīstītu riepu pārstrādes nozari un savāktās riepas būtu iespējams ilgtspējīgi pārstrādāt, «Eco Baltia vide» šogad plāno sākt mehānisko riepu pārstrādi rūpnieciskajā zonā Tukumā.

Aizbalts atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs, lai saņemtu visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, lai pirmajā pusgadā varētu sākt uzstādīt iekārtas, kas riepas sasmalcinās pārslās vai pārstrādās granulās.

Viņš norādīja, ka «Eco Baltia vide» izmantotā tehnoloģija nākotnē ļaus mehāniski pārstrādāt līdz 8000 tonnām Latvijā savākto riepu, no kurām daļa tiks smalcināta un daļa pārstrādāta granulās, ražošanas procesā, veicot arī metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas. Tāpat viņš sacīja, ka sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam «Cemex», kur tās tiek izmantotas kā kurināmais enerģijas ieguvei. Savukārt saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - dažāda veida gumijas segumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia grupa: Ārkārtas situācijas izsludināšana, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā

LETA, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, visticamāk, bija pareizākais šajā situācijā, intervijā atzina atkritumu apsaimniekošanas koncerna SIA «Eco Baltia grupa» akcionārs un valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

«Izveidojusies bezprecedenta situācija. Mūsuprāt, ņemot vērā to, ka atlikušas pāris dienas līdz 15.septembrim un potenciālos haosa un piesārņojuma riskus, vienīgais jēdzīgais risinājums ir turpināt esošos līgumus. Jā, daļa rīdzinieku varētu palikt bez pakalpojuma, taču to var atrisināt ātrāk, nekā visā Rīgā pāris dienās mainīt kārtību un sākt jaunu līgumu pārslēgšanu atbilstoši nevienam nezināmiem nosacījumiem,» sacīja Simanovičs.

Pēc viņa teiktā, atbildīgajiem lēmējiem līdz galam nav izpratnes par to, kā praksē tiek nodrošināts pakalpojums un cik daudz resursu un soļu tas prasa. «Sarunu procedūra visā Rīgā nozīmētu, ka tās rezultātā izvēlētie operatori kaut kur brauc, kaut ko, kam tiek klāt, vāc un pēc tam mēģina saprast, kam tas piederējis un kurš šo pakalpojumu apmaksās. Mēs šādu scenāriju noteikti nevaram atbalstīt,» teica «Eco Baltia grupas» vadītājs un uzsvēra, ka steidzami jārisina jautājums par iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem pēc 15.septembra nebūs operatoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Jūlija vidū varēs sākt slēgt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotā kopsabiedrība «Rīgas vides pakalpojumi» atkritumu apsaimniekošanu pilsētā sāks 15.septembrī, savukārt līgumus ar jauno Rīgas atkritumu apsaimniekotāju pakalpojuma saņēmēji varēs slēgt jau no 15.jūlija, pastāstīja SIA «Clean R» valdes loceklis Guntars Levics.

Viņš skaidroja, ka tiks nodrošināti vairāki kanāli, kā noslēgt līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, primāri aicinot to darīt elektroniski, taču būs iespējams līgumu noslēgt arī klātienē.

Pēc Levica sacītā, prognozējamais klientu skaits, kam vajadzēs noslēgt līgumu, varētu būt no 35 000 līdz 40 000, tostarp gan privātmāju īpašnieki, gan namu apsaimniekotāji.

Par atkritumu šķirošanas nepieciešamību paredzēta informatīva un izglītojoša kampaņa, kas sāksies no 15.jūlija un turpināsies visu projekta laiku, kas ir 20 gadi.

Jau ziņots, ka pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA «CREB Rīga», kuru nodibinājuši divi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji «Clean R» un «Eco Baltia vide».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 110 000 eiro, jūnija beigās Siguldā, daudzdzīvokļu namu kvartālā Leona Paegles ielā tiks uzsākti darbi, lai ar jaunāko pilsētvides tehnoloģiju atbalstu ierīkotu pirmo dalītās atkritumu savākšanas viedpunktu Latvijā, informē SIA «Eco Baltia grupa».

Tas nozīmē, ka papildus šķirotiem stikla un vieglā iepakojuma atkritumiem iedzīvotāji varēs nodot bioloģiski noārdāmus sadzīves atkritumus un nešķirotos sadzīves atkritumus, maksājot tikai katrs par savu konkrēti nodoto atkritumu apjomu, un uzskaite tiks veikta, izmantojot pašvaldības izsniegtās Siguldas novada iedzīvotāju identifikācijas kartes.

Desmit esošos sadzīves atkritumu konteinerus plānots aizstāt ar diviem preskonteineriem, kas aprīkoti ar viedajām pilsētvides komunikāciju tehnoloģijām, sadzīves un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Savukārt vieglā iepakojuma un stikla šķirošanai tiks iekārtoti pazemes atkritumu konteineri. Plānots, ka jaunās tehnoloģijas palīdzēs par gandrīz 68 tonnām gadā samazināt poligonā noglabājamo sadzīves atkritumu apjomu, kā arī ierobežot oglekļa dioksīda emisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto tirgotāja SIA «Domenikss» valdē šī gada 29.jūlijā iecelta jauna valdes locekle Jolanta Jēkabsone, savukārt valdē darbu pārtrauca valdes loceklis Raitis Zeltiņš, informē uzņēmumā.

Raitis Zeltiņš darbu SIA «Domenikss» uzsāka 2018. gada 7. maijā kā uzņēmuma finanšu direktors, savukārt 2018. gada 9. novembrī tika iecelts uzņēmuma valdē. Šajā laikā Raita virsvadībā īstenoti vairāki projekti, tai skaitā finanšu un kontroles sistēmas pilnveidošana.

Turpretim «Domenikss» jaunā valdes locekle Jolanta Jēkabsone jau iepriekš strādājusi uzņēmumā no 1998. līdz 2013. gadam, sevi apliecinot dažādos nozīmīgos amatos kā galvenā grāmatvede, IT projektu vadītāja, finanšu direktore, administratīvā un finanšu direktore. No 2014. līdz 2019. gadam Jēkabsone bijusi AS «Eco Baltia» valdes locekle un finanšu direktore, vadot ne vien uzņēmuma grāmatvedības, finanšu un IT operācijas, bet arī juridisko departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikšanos uzņēmumu Izaugsmes programmai

Lelde Petrāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noskaidroti uzņēmumi, kuri turpinās dalību SEB uzņēmumu Izaugsmes programmā

Žanete Hāka, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Covid-19 darba tirgū radītās krīzes apstākļos atbalstītu Latvijas darbspējīgos iedzīvotājus, kas ir darba meklējumos, sociālā kustība "Latvija strādā" sadarbībā ar mobilo sakaru uzņēmumu "Tele2", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Nodarbinātības Valsts aģentūru un 14 darba devējiem aicina piedalīties Tiešsaistes karjeras dienā.

Tiešsaistes karjeras diena notiks 11. maijā plkst. 19:00 sociālajā vietnē Facebook. Vairāk: www.latvijastrada.lv un www.facebook.com/LatvijaStrada

"Pēc "Tele2" iniciatīvas kustība "Latvija strādā" tika izveidota 2018. gadā ar mērķi uzrunāt ārvalstīs strādājošos Latvijas valstspiederīgos atgriezties un strādāt Latvijā. 2020. gadā Covid-19 izraisīto izaicinājumu rezultātā kustība "Latvija strādā" paplašina savu darbību, caur vienotu platformu un aktivitāšu kopumu nodrošinot darba devējiem iespēju uzrunāt potenciālos darbiniekus Latvijā un ārvalstīs, savukārt darba ņēmējiem - atrast savu darbavietu," stāsta "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

TIEŠRAIDE: Konference Atkritumu apsaimniekošana – 2019

DB, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju gaida izaicinājumiem pilni gadi, jo pēc 2020. gada tiks ieviests jauns Atkritumu apsaimniekošanas plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kā arī tuvāko gadu laikā stāsies spēkā vairākas prasības un ES normas, kas mainīs ne tikai nozares spēlētāju un iestāžu, bet arī iedzīvotāju ikdienu.

Izdevniecība «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizē konferenci «Atkritumu apsaimniekošana – 2019», lai apspriestu jaunā plāna galvenos virzienus, izaicinājumus un nozares aktuālas problēmas.

Konferences programma lasāma, KLIKŠĶINOT ŠEIT.

Tiešraides laiks: 10:00 - 17:00

MĒRĶAUDITORIJA: Uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, nozaru pārstāvji, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārstāvji.

DARBA VALODA: latviešu un angļu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, ilgstoši dzīvojot lineārā ekonomikā, pieraduši saražot un izmest, un daudz nedomāt, kas notiek pēc tam. Tādēļ, runājot par mērķiem atkritumu nozarē, visas aktivitātes patlaban veidotas un politika balstīta uz šo aspektu, Izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Cilvēku skaits aug, planēta lielāka nekļūst, tādēļ jādomā, ko darīt ar neatjaunojamiem resursiem. Rezultātā pasaule virzās uz aprites ekonomikas modeli, kas faktiski nosaka, ka maksimāli ilgi resursus atstājam apritē. Tādēļ jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu, ko radām, un jāskatās, kā lietojam lietas, vai tās var labot vai atjaunot. Ja tas nav iespējams, jāizvērtē, cik daudz būs vietas, kur glabāt šos atkritumus.

Jāanalizē ne tikai izejmateriāli un loģistikas ķēdes, bet arī tas, kā katrs cilvēks iepērkas – gudri vai vieglprātīgi. Izejot no šī faktora, ES noteikusi stingrus mērķus nākamajiem gadiem, viņa uzsvēra.

Pēc 2020.gada ik pa pieciem gadiem ir jāizpilda jaunas prasības, lai pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka 2035.gadā tiek pārstrādāti vismaz 65% sadzīves atkritumu apjoma, ko radām. 2020.gadā šis apjoms ir 50%. Tā kā ar katru procentu gan savākt, gan apsaimniekot atkritumus kļūst grūtāk, aizvien vairāk jādomā par to, kādas preces tiek ražotas un kā tās tiek izmantotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot sludinājumu portāla ss.com mājaslapu, šokēja lielais atkritumu izvešanas pakalpojumu piedāvājumu skaits, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja SIA Clean R valdes locekle Sanita Lazdāne.

«686 piedāvājumi bija par sadzīves atkritumu izvešanu, bet zināms, ka sadzīves atkritumus var izvest vienīgi pašvaldības izvēlēts komersants ar pašvaldības līgumu, tādējādi tas laikam ir tiesiskais nihilisms un tas nevienu nesatrauc,» viņa norādīja.

Sadaļā par atkritumu izvešanu ar lielgabarīta konteineru bija 256 ieraksti. No tiem tikai 24 komersanti ir sazīmējami pēc nosaukuma vai tālruņa un, visticamāk, nebaidās nosaukt sevi vārdā. Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) no tiem ir 12, bet atļaujas ir 11 no tiem, turklāt tie nav vieni un tie paši uzņēmumi, kaut arī tā tam vajadzētu būt, uzsvēra S. Lazdāne. Vien 9 ir iesnieguši statistikas datus. Kopumā BRAPUS sistēmā ir 98 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, pirms pāris gadiem tie bija 81, tādējādi neliels progress ir, taču publiski nav zināms, cik daudzi uzņēmumi faktiski izmanto BRAPUS sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamie gadi Latvijā atkritumu apsaimniekošanas ziņā būs izaicinājumiem pilni, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» atzina eksperti.

Tuvāko gadu laikā stāsies spēkā vairākas jaunas direktīvas, un nozarei būs jāsasniedz mērķi, kuru noteiktos rādītājus varēs panākt, tikai aktīvi uzlabojot situāciju šķiroto atkritumu jomā un veicinot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību apziņu par šādas rīcības nepieciešamību, atzina eksperti, uzsverot, ka arī pašvaldības šai jomai aizvien nepievērš pietiekami lielu uzmanību.

Galerijā augstāk - ieskats konferencē!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Pašvaldības nejūtas atbildīgas par pareizu atkritumu apsaimniekošanu

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības nejūtas atbildīgas par pareizu un precīzu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši noteikumiem, sākot ar plānu, beidzot ar Eiropas regulām, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.

Lai uzlabotu situāciju, R. Bendere rosina arī piemērot sodus. «Nepārtraukti ir jāspiež uz iedzīvotāju, no kura atkritumus ir visgrūtāk saņemt atpakaļ, turklāt jāspiež, ne tikai stāstot kādas ir sekas, bet arī uzliekot administratīvos sodus – šāda prakse ir visā Eiropā. Ko lai mēs citu darām? Ja pāris reizes viņš kļūdīsies, tad trešajā reizē darīs pareizi, jo sodu maksāšana būs nepatīkama,» viņa sacīja.

Tieši tāpat, pēc ekspertes domām, jāstrādā ar pašvaldībām. «Konkrētajai pašvaldībai, kas nav izpildījusi noteiktā plāna prasības, jābūt tai kas maksā sodus, nevis pārējām, kas ir šķirojušas un izglītojušas savus iedzīvotājus, šajā gadījumā nedarbojas vienlīdzības princips,» viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru