FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī 

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Zane Atlāce - Bistere, 2019. gada 05. marts plkst. 15:39
Tevi varētu interesēt

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Lielākie kiberdrošības izaicinājumi ir valsts nozīmes uzbrukumi, uzbrukumi finanšu institūcijām, kiberuzbrukumi valsts nozīmes infrastruktūrai, rūpnieciskā spiegošana un dezinformācijas jeb fake news kampaņas.

Ja 2015.gadā kiberdrošība radīja zaudējumus 400 miljardu USD apmērā, tad 2019.gada prognoze ir 2,1 triljons USD.

Lielākie izaicinājumi kiberdrošībai 2019.gadā ir lielais iekārtu skaits, kas tiek pieslēgts internetam, datu atbilstība GDPR jeb datu drošības regulas prasībām; kvalificēta darbaspēka piesaiste un noturēšana.

M.Sperga norāda, ka cilvēki ir pieraduši internetam pieslēgt arvien vairāk ierīču, nedomājot par drošības aspektiem. Pieslēdzot arvien jaunas ierīces, rodas sajūta, ka dzīvojam it kā vienkāršāk, daudz ko varam paveikt ar pāris klikšķiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka dzīvojam drošāk. Bieži vien šie pāris klikšķi rada lielus drošības riskus. Patlaban pasaulē internetam ir pieslēgti 13,4 miljardi iekārtu, taču neliela daļa no pieslēgtajām ierīcēm ir saistītas ar mākoņpakalpojumu, kuru drošības līmenis ir augsts, teica M. Sperga. Viņš uzsver, ka būtiski saprast to, ka drošības risinājumi sen vairs nav antivīrusi. Ideoloģija mainās – ja kādreiz bija 80% perimetra aizsardzība un 20% iekšienē, tad tagad ir otrādi.

Praksē novērota interesanta tendence – jo mazāk naudas iespējams ieguldīt infrastruktūrā, jo straujāk aug ieguldījumi mākoņos.

28 Eiropas valstu vidū Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto 14,5%, Eiropā vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, Somijā un Zviedrijā tas pārsniedz 50%, Igaunijā 33%, Lietuvā vairāk nekā 20%. Līdz ar to Latvijai ir liels potenciāls, kur augt

M.Sperga uzsver, ka biznesam ir būtiski izrēķināt, cik maksā stunda vai diena dīkstāves, bet uzņēmēji to bieži vien nezina. Bet viņiem būtu svarīgi zināt, kas ir jāsargā un cik tas maksā – lai nesanāk tā, ka aizsargāšana maksā vairāk nekā tas, ko sargā.



Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 15. novembris plkst. 14:57

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma...

2018. gada 26. oktobris plkst. 13:30

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar...

2018. gada 09. oktobris plkst. 18:16

Nākamā gada pavasarī telekomunikāciju uzņēmums «Lattelecom» mainīs nosaukumu un zīmolu uz «tet»,...

2018. gada 14. septembris plkst. 6:59

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan...

2018. gada 06. septembris plkst. 11:32

Lidošanas ātrums, kameras kvalitāte, baterijas uzlādes un filmēšanas ilgums, kā arī pilotu...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2019. gada 04. marts plkst. 10:53

Digitālo produktu tulkošanas platforma Lokalise mērķē būt pirmajai izvēlei brīdī, kad programmētāji...

2019. gada 01. marts plkst. 17:07

1.marta pēcpusdienā lietotājiem nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapa, novēroja Db.lv....

2019. gada 26. februāris plkst. 12:52

Elektroniskās naudas iestāde Transact Pro sadarbībā ar tirdzniecības centru Spice uzsākusi izdot...

2019. gada 26. februāris plkst. 7:31

Norēķini ar telefonu nespēs izkonkurēt maksājumu kartes, prognozēja bankas «Citadele» valdes...

2019. gada 25. februāris plkst. 17:03

Eiropas nākamās paaudzes kosmosa raķetei Ariane 6 ir divi spēcīgi konkurenti -...

2019. gada 22. februāris plkst. 8:20

Mūsdienu finanšu pasaulē vienā sekundē var notikt ļoti daudz. Būtībā dažādi algoritmi...

2019. gada 21. februāris plkst. 10:52

Pašmāju tehnoloģiju uzņēmums Draugiem Group, investējot 100 tūkst. eiro, izveidojis piedzīvojumu brauciena...

2019. gada 20. februāris plkst. 18:08

Aparatūras un programmatūras tirgotājs SIA «MarkIT Latvija» 2018.gadā strādāja ar neto apgrozījumu...

2019. gada 19. februāris plkst. 7:13

Kompetences centros ir pabeigti 174 pētījumi, to rezultātā radītas 492 darba vietas,...

2019. gada 18. februāris plkst. 13:01

Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) secinājis, ka drošības riski, ko varētu...