Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, kļūstot par lielāko SIA Lattelecom kapitāldaļu īpašnieku. Kāpēc šis darījumus netika īstenots?

N. Melngailis: Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem. Protams, īsi pēc šiem notikumiem sākās finanšu krīze un viss apstājās. Darījums bija iespējams, bet tas nenotika valdības lēmuma dēļ – vienkārši Ministru kabinets nespēja pieņemt lēmumu, kas rezultējās ar sarunu pārtraukšanu.

Kopš tiem laikiem nekādas būtiskas pārmaiņas Lattelecom dalībnieku vidū tā arī nav notikušas, bet šovasar ir parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas valdību un Telia. Kā vērtējat šo situāciju?

N. Melngailis: Kopš nestrādāju SIA Lattelecom (bija valdes priekšsēdētājs no 17.12.2004. līdz 13.12.2007.), man nav informācijas par šī uzņēmuma darbību un tā īpašnieku attiecībām. Arī par memorandu neko komentēt nevaru, jo neesmu ar to iepazinies. Varu tikai secināt, ka būtībā situācija jautājumā ap un par Lattelecom un LMT pēdējo 11 gadu laikā nav būtiski mainījusies, kaut arī abi uzņēmumi ir attīstījušies. Politikā bieži vien izdevīgāk ir nepieņemt lēmumus, nekā tos pieņemt, jo nav jau izvērtējuma par to, kādas sekas un riski iestājas lēmuma nepieņemšanas situācijā. Varu secināt, ka politiska lēmuma pieņemšana saistībā ar Lattelecom un LMT vienmēr ir bijusi problemātiska.

Visu rakstu Lielākās ASV investīcijas Baltijas reģionā lasiet piektdienas, 14.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

LASI VĒL:

Melngailis: Blackstone investīcijas Luminor Bank kapitālā plānotas uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem

Papildināta - Banku pārstāvji: Blackstone ienākšana Baltijā apliecina uzticību mūsu reģionam

Papildināta - Blackstone iegādāsies 60% Luminor akciju