Jaunākais izdevums

Lielākajai daļai cilvēku cietums ir vieta, kurā negribētos nokļūt, savukārt, dienvidkorejiešiem, kurus nogurdinājusi ikdiena, pāris dienas mākslīgā cietumā ir glābiņš.

Kopš 2013. gada iestāde ar nosaukumu Cietums manī uzņēmusi vairāk nekā divus tūkstošus «cietumnieku», no kuriem liela daļa ir stresa «saēsti» biroju darbinieki un studenti.

«Cietumā» noteikumi ir stingri. Nedrīkst runāt ar citiem ieslodzītajiem, nedrīkst lietot mobilos telefonus un pulksteņus. Klientiem tiek izsniegts speciāls, zils apģērbs, jogas paklājs, tējas komplekts, pildspalva un piezīmju grāmatiņa. Jāguļ uz grīdas. Istabiņā nav spoguļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – atjaunotais VEF ražošanas korpuss

Zane Atlāce - Bistere, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts Elektrotehniskās fabrikas Ražošanas korpusa fasāžu restaurācijā un korpusa pārbūvē Brīvības gatvē 214I.

Žūrijas komisijas pārstāvis, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka atjaunotais ražošanas ir veiksme visiem iesaistītajiem – pilsētai, arhitektiem un arī pasūtītājam.

«Pilsētai – kā atgūta slavenas vēstures daļa, kas turklāt ir saglabājusi savu rūpniecisko raksturu un pat specifiku. VEFa teritorija ir piedzīvojusi daudz kvalitātes un stila ziņā raibu pārbūvju, kas, iespējams, mazina tās stilistisko veselumu un pilsētbūvniecisko kvalitāti. Pienesums ir arī daļēji saglabātā substance un eksponētās autentiskās detaļas. Arhitektiem – kā neapcirpta ideja, ko ir izdevies iegrozīt starp visiem parastajiem ierobežojumiem, iegūstot pasūtītāja uzticību un iespēju turpināt darbu vēl neizbūvētajās kārtās ar lielu iespēju to veikt tikpat kvalitatīvi. Pasūtītājam – kā vajadzībām atbilstošs, kārtībā savests īpašums, kurš kopdarba gaitā noteikti ir kļuvis vērtīgāks. Daudz kas no redzētā ir bijis pieejams tikai bildēs, taču arī no ārpuses ikdienā vērojamais objektā pārliecina ar kvalitāti un neuzbāzīgu smalkumu. Arhitektu darbs pasūtītāja pārliecināšanā ir vainagojies panākumiem, nav sadragāta arī ēkas patina, lietojot ķieģeļu atjaunošanas metodes, kas tos nebojā un atklāj vēsturiskos slāņus. Iepriecina arī jaunā stiklojuma izvēle, kas tuvināta vēsturiskajam, saglabājot dalījuma smalkumu,» savā vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – viesnīca Kaļķu ielā

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – RSU dienesta viesnīca

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūvē Dārza ielā 5.

Viesnīcā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Varam piedāvāt atvest tādas preces no IKEA, kādu nav Latvijā»

Elīna Pankovska, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Tā, piemēram, SIA Ekopaka (mebo.lv) vadītājs Ivars Leicis uzsver, ka nekas traģisks nenotiks, jo piedāvātais sortiments atšķiras.

«Mēs sniedzam transporta pakalpojumus. Proti, cilvēki var pasūtīt lietas un mēbeles no IKEA Polijas veikala. Visticamāk, mums samazināsies pasūtījumu skaits, jo cilvēki paši brauks uz IKEA tepat, Pierīgā. Tomēr, domājams, tas nebūs tik traģiski, jo varam piedāvāt atvest tādas preces, kādu nav Latvijā, jo piedāvātais sortiments atšķiras,» viņš saka.

Tāpat cilvēkiem patīkot, ka «varam ne tikai piegādāt, bet arī samontēt», viņš akcentē.

Pagājušas nedaudz vairāk nekā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm.

IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Samazinot izmaksas, atkārtoti izsludina konkursu Liepājas cietuma būvniecībai

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mainīs Liepājas cietuma būvniecības projektu

Elīna Pankovska, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izsludināts jauns iepirkums par jaunā Liepājas cietuma būvniecību; veiktas izmaiņas arī pašā projektā.

Jau gadiem tiek runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, infrastruktūra – novecojusi, kamerās ir liels skaits ieslodzīto, nepieciešams arī papildu personāls, kas attiecīgi rada lielākas izmaksas. Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms vairāk nekā 30 gadiem Jēkabpilī. Šobrīd sperts atkārtots solis, lai 2020. gadā varētu sākt īstenot un 2023. gadā pabeigt Liepājas cietuma projektu. Šī ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā runā, ka nākamais rindā aiz Martinsona ir Jaunups. Vai tie, kas tagad prasa atlaist Rīgas domi, tad prasīs valdības atlaišanu un ārkārtas Saeimas vēlēšanas? Ko tad darīs prezidents, un ko darīs valdība? Vai norobežoties tiešām būs tik viegli? Edgars Jaunups, kurš bīda Kariņa valdību, var izrādīties tās kapracis.

KNAB vadītājs Jēkabs Straume norāda, ka tas ir tikai sākums. Aizturētais Martinsons valstī bija izvērsis plašu darbību. Par to, ka viņu interesēja valdības līmenis, liecina arī aktīva politisko spēku finansēšana, īpaši atbalstot Jaunupu. Ja tas ir tikai sākums, tad būs loģisks turpinājums. Ir kļuvis zināms, ka Jaunups bijis regulārs Tauriņu pirts viesis sarunās, kuras ierakstīja izmeklētāji. Kas būs tālāk?

Tajā brīdī, kad/ja «iesēdinātu» Jaunupu, būtu jāatlaiž valdība. Tad būtu tāda pati situācija kā Rīgas domē, kur prasa Ušakova atkāpšanos un domes atlaišanu. Vai nacionāļi tādā situācijā pieņems līdzīgu lēmumu kā savā kongresā, prasot Gerhardam atlaist Rīgas domi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Brasas cietuma pārvesti pēdējie ieslodzītie, ar nākamo nedēļu cietums tiks likvidēts

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Nesaskaņu dēļ valdība lemšanu par budžetu pārceļ uz nākamo nedēļu

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildus resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieteikti divi jautājumi - Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par papildus pieejamajiem līdzekļiem 2020.gadā, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums par Liepājas cietuma celtniecību. Pirms lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, ministri vienojās slēgtā sēdē izskatīt jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ministriem bijušas nesaskaņas par cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. No šī jautājuma virzības lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu 2020.gadā varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem. Līdz šim FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Saeima pirmajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu. Balsojumu ievadīja premjera Krišjāņa Kariņa uzruna, kas principiāli skaidroja budžeta prioritātes un sniedza priekšstatu par cerību pamatojumu. Cerības mums ir lielas – 2020. gada budžetā izdevumos plānoti 10 miljardi eiro, bet ieņēmumi 9,9 miljardi eiro. Tas viss pie noteikuma, ka IKP izaugsmes prognoze ir 2,8%.

Premjers budžeta skaidrošanu iesāka ar vēsturisku retrospektīvu, sadalot Latvijas attīstību posmos kopš 1990. gada. Brīvības atgūšana ir pirmais posms, bet tagad, lūk, ir piektais – valsts sakārtošanas posms. Par nozīmīgāko šīs valdības paveikto darbu premjers nodēvēja finanšu sektora kapitālo remontu, kas nupat būšot galā. «Kauliņi ir salikti vietās, jaunā FKTK vadītāja apstiprināta amatā,» tā premjers. Ar degsmi viņš solīja sakārtot prioritārās jomas – veselības aprūpi un izglītības sistēmu, solīja vērienīgāko pensiju indeksāciju un neapliekamā minimuma celšanu līdz 300 eiro. Papildu līdzekļi paredzēti veselības sistēmai, pedagogu algām, iekšlietu sistēmai, pat zinātnei 8 miljoni ir iecerēti. Līdztekus optimismam par izaugsmi 2020. gadā premjers pastāvēja uz skolu tīkla un slimnīcu tīkla reformēšanu, norādot, ka, piemēram, 40 slimnīcas diviem miljoniem iedzīvotāju ir par daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV: Bernardam Medofam ir jānomirst cietumā

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bernardu Medofu no viņam piespriestā 150 gadu cietumsoda nav jāatbrīvo pirms termiņa, pat ja viņam ir nieru mazspēja, tā lēmuši federālie prokurori, ziņo "CNN".

81 gadu vecais B. Medofs, kurš vadīja lielāko Ponzi shēmu vēsturē, pagājušajā mēnesī lūdza atbrīvošanu no cietuma, sakot, ka viņam ir atlicis dzīvot mazāk kā 18 mēnešus.

Taču atbrīvošana viņam atteikta norādot, ka B. Medofa noziegums ir "bijis vēl nepieredzēts pēc apjoma un tā radītajām sekām" un "tas ir pietiekams iemesls", lai noraidītu viņa lūgumu.

Norādīts arī, ka kopš soda piespriešanas B. Medofs ir pierādījis pilnīgu izpratnes trūkumu par savu noziegumu nopietnību un līdzjūtības trūkumu upuriem, kas apliecina, ka viņam nepienākas priekšlaicīga atbrīvošana no cietumsoda.

B. Medofs tika arestēts 2008. gada decembrī, pamatojoties uz apgalvojumiem, ka prestižā aktīvu pārvaldīšanas firma, kuru viņš vadīja Manhetenā, faktiski bija piramīdas veida shēma, kas tūkstošiem cilvēku atņēma miljardiem dolāru. Viņš atzina savu vainu 11 kriminālnoziegumos, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu un finanšu dokumentu viltošanu. Cietumsoda izciešanu viņš sāka 2009. gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru