Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Mazā iedzīvotāju skaita un ierobežoto resursu dēļ Baltijas uzņēmēji nekad nespēs dominēt masu ražošanā un konkurēt ar pasaules lielākajām ekonomikām. Tomēr, apzinoties stiprās puses un atrodot savu nišu, mums ir iespēja iekarot un nostiprināt unikālu vietu arī globālā mērogā.

Dziļā saikne ar dabu, kas raksturīga šim reģionam, ļauj izvirzīties līderpozīcijās tieši ilgtspējas, tostarp zaļo inovāciju, jomā. Turklāt, būdami salīdzinoši mazi, esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmīgumu – īpašībām, kas ir ļoti svarīgas, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses.

Jāizmanto reģionālais potenciāls

Raugoties no patērētāju viedokļa, šobrīd interese par visu, kas ir zaļš un ilgtspējīgs, viennozīmīgi pieaug, un to īpaši var redzēt jaunāko paaudžu ikdienas izvēlēs. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijas iedzīvotāju dzīves līmenis mudina prioritizēt vērtību, ko var iegūt par konkrētu cenu, un iespēja iegādāties ilgtspējīgas preces vai pakalpojumus zināmā mērā aizvien ir privilēģija. Runājot par Baltijas reģiona konkurētspējas priekšrocībām, nereti novārtā tiek atstāti vietējie risinājumi. Ilgtspējas pamatā ir ietekmes uz vidi samazināšana, un, iegādājoties vietējos produktus – neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no tuvējām saimniecībām vai vairākkārt pārstrādātiem materiāliem, – ne vien ievērojami samazinām transporta radītās emisijas, bet arī palīdzam mūsu maciņiem.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Publiskā sektora iepirkumos, tostarp kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā.

Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt, ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja. Tieši ilgtspēja kļūst par aizvien svarīgāku iepirkumu komponenti, domājot ne tikai par IT risinājumu ietekmi uz vidi, bet arī par iespējām attiecīgo sistēmu izmantot ilgtermiņā, netērējot lielus budžeta līdzekļus par uzturēšanu un pilnveidošanu. Zaļās komponentes iekļaušana infrastruktūras un programmatūras izstrādes iepirkumos kļūst arvien izplatītāka gan publiskajā, gan privātajā sektorā visā pasaulē. Šīs prakses mērķis ir samazināt izstrādes un ekspluatācijas ietekmi uz vidi, veicinot energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un ilgtspējīgu resursu pārvaldību.

SIA “Reitan Convenience Latvia”, kas pārvalda Latvijā lielāko mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un lielāko kafejnīcu ķēdi “Caffeine”, 2024. gadā strādājusi ar uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu, kaut arī nav trūcis izaicinājumu lokālā un globālā mērogā.

Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn apgrozījums pieaudzis par 4,5 %, sasniedzot 91,3 miljonus eiro, peļņa palielinājusies līdz 1,1 miljonam eiro, savukārt nodokļos kopumā samaksāti 3,3 miljoni eiro.

“Man vissvarīgāk ir rūpēties par cilvēkiem un veidot spēcīgu, uz vērtībām balstītu kultūru. Tas arī ir mūsu galvenais veiksmes faktors, kas atspoguļojas rezultātos – spēcīga, mērķtiecīga komanda, kas iedegas par katru klientu,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena. Viņa uzsver – pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, ir izdevies izmantot katru iespēju, lai uzlabotu uzņēmuma veiktspēju.

AS “MADARA Cosmetics” ir saņēmusi nevalstiskās organizācijas “B Lab” sertifikātu “B Corp”, kļūstot par daļu no atbildīgas uzņēmējdarbības komūnas un ierindojoties starp tādiem pasaules zīmoliem kā “Patagonia”, “Danone”, “Aesop”, kā arī pievienojoties “Kalve Coffee” no Latvijas.

Šis sertifikāts apliecina uzņēmuma pamatvērtības, kas kopš dibināšanas brīža balstītas atbildībā pret vidi, cilvēkiem un pārvaldību, kā arī paver plašākas starptautiskās atpazīstamības iespējas zīmolam MÁDARA.

Atšķirībā no vairums citu organizāciju, “B Lab” uz uzņēmējdarbību raugās visaptveroši un uzņēmuma ietekmes novērtējumā ietver piecas galvenās kategorijas – pārvaldību, darbiniekus, kopienu, vidi un klientus. Lai iegūtu “B Corp” sertifikātu, uzņēmumam ir jāsaņem vismaz 80 punkti B ietekmes novērtējumā. Turklāt uzņēmumiem ir jāveic resertifikācija ik pēc trīs gadiem, kas nozīmē nepārtrauktu tiekšanos pēc arvien augstākiem rezultātiem.

“Lai gan ilgtspēja ir bijusi “MADARA Cosmetics” pamatvērtība jau kopš pirmsākumiem, “B Corp” sertifikācijas process ilga divus gadus, un mums bija būtiski, lai ne tikai formalizētu esošās ilgtspējas prakses, bet arī iegūtu jaunu skatījumu uz savu darbību – tostarp rūpīgi izvērtētu sadarbības partnerus. Bijām gandarīti, pārliecinoties par to atbilstību mūsu vērtībām,” norāda AS “MADARA Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte.

Siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāspēj pierādīt biomasas izcelsme, ilgtspēja, tās izsekojamība, pretējā gadījumā jāmaksā CO2 izmešu kvota.

Jau kopš 2023. gada 1. janvāra visai biomasai (šķelda, granulas, u.tml.), kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā un arī visā Eiropā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt.

„Baltie plankumi sistēmā joprojām ir, un tie var radīt riskus tiem siltumenerģijas ražotājiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, jo dokumentāri jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja gadījumā, kad auditori skrupulozi prasa ES direktīvas (RED II) nosacījumu izpildi,” situāciju skaidro Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs.

Viņš norāda, ka Latvijai un lielai daļai ES valstu šīs ES direktīvas ieviešana 2022. gada nogalē bija nosacīts jaunums, kamēr daļai vadošo Rietumeiropas valstu biomasas ilgtspējas pierādīšanas princips nav nekas jauns, jo tas eksistē jau aptuveni 10 gadus. „Tie, kuri Latvijā iegūto kurināmo koksni (šķeldu, granulas, briketes un malku) piegādā patērētājiem Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē, šādas direktīvas prasības jau iepriekš bija izpildījuši, jo šo valstu pircēji pieprasa norādīt piegādājamās biomasas izcelsmi, izsekojamību un ilgtspēju, kā arī tās ieguves procesā radīto CO2 izmešu apjomus,” tā D. Palejs.

Uzņēmumiem tiek piedāvātas ar vien jaunas iespējas pieteikties dažādu formātu atbalstam, lai ieviestu ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr finansējuma pieejamība vai formāla atsevišķu izmaiņu ieviešana nedrīkst kļūt par galveno iniciatoru pārmaiņām uzņēmumā.

Uzņēmuma uzmanības centrā vienmēr ir jābūt produkta vai pakalpojuma kvalitātei un tā konkurētspējai. Ja uzņēmuma darbība ir balstīta pārliecībā, ka tā uzdevums ir visefektīvākajā veidā dod vislielāko pievienoto vērtību saviem klientiem, visticamāk ilgtspējas jautājumi tiks sakārtoti kopsolī ar uzņēmuma izaugsmi. Tieši tā mēs 2016.gadā Ķekavā sākām audzēt vistas bez antibiotiku izmantošanas, kas joprojām ir viens no visnozīmīgākajiem soļiem mūsu produktu konkurētspējas nodrošināšanai, īpaši, Skandināvijas valstīs.

Pirmais solis ir produkta kvalitātes celšana

Formāla ekoloģisku prasību ievērošana neveicina produktu pārdošanu. Lai arī iedzīvotāji visā pasaulē ar vien biežāk norāda, ka uzņēmumu atbildīga rīcība un rūpes par vidi ir būtiskas, to neatspoguļo pārdošanas rādītāji . Pircēji mēdz iet garām produktiem, kuri pilnībā neapmierina viņu vajadzības . Ilgtspējīgām pārmaiņām ir jābūt ne tikai videi draudzīgām, bet arī jāpievieno vērtība produktam. Mūsu uzņēmuma ilgtspējas stāsts teju pirms desmit gadiem sākās nevis ar atteikšanos no papīra izmantošanas grāmatvedībā vai jaunu eksperimentālu tehnoloģiju izmantošanu, bet gan papildu vērtības pievienošanu produktam. Atteikšanās no antibiotiku izmantošanas putnu audzēšanā bija būtisks lēmums, kas neizbēgami radīja nepieciešamību veikt apjomīgas investīcijas un pēc būtības pārstrukturēt darbību. Uzņēmuma ražošanas process, darba vide, produktu drošība, resursu izmantošana tiek nemitīgi uzlabotas tā, lai ikviens gala patērētājs saņemtu produktu ar visaugstāko pievienoto vērtību un būtu gandarīts par savu izvēli.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Vēl nesen dzīvojām laikā, kad attīstītā pasaule un tās vadošie uzņēmumi bija vienoti apņēmībā mazināt cilvēces radīto ietekmi uz vidi. Šodien mūsu kopējā apņēmība vairs nav tik stingra un liek jautāt, kādēļ esam sākuši ļodzīties un vai varam to atļauties.

Skaidri zinām, ka uzņēmumiem, lai tie pastāvētu, ir jāspēj pelnīt – bet, vai tie var būt daļa no klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu risinājuma?

Pasaule pieprasa ilgtspēju, uzņēmumiem ir jākļūst labākiem

Klimatam mainoties, arvien labāk saprotam, ka vairs nevaram pieļaut tādu attieksmi pret vidi, pie kādas bijām raduši iepriekšējās desmitgadēs. Ilgtspējas principi ienāk mūsu ikdienā, un tie jau vārdiski izskaidro savu būtību – saglabāt spēju kaut ko darīt. Attiecinot uz uzņēmējdarbību, tas nozīmē saglabāt spēju strādāt gan tagad, gan nākotnē. Ilgtspējīgs uzņēmums ir godīgs un caurspīdīgs, tam rūp ne vien vide, bet arī vietējā kopiena, darbinieku labklājība, piegādes ķēdē iesaistīto personu labjūta, tas spēj pielāgoties un veidot inovācijas.

Izpildīt mājas darbus savlaicīgi un saglabāt savu vietu piegādes ķēdēs, papildus tam iegūstot priekšrocības konkurencē ar citiem piegādātājiem, kas mājas darbu izpildē kavējas. Tā ir realitāte, jo jau šodien lielie sadarbības partneri izvēlas piegādātājus, kas mērķtiecīgi iegulda ilgtspējā un samazina savus CO2 izmešus.

Ja vēl salīdzinoši nesen šāda pieeja bija tikai lielo kompāniju dienaskārtībā, tagad tā ir ikdienas realitāte arī mazajam un vidējam biznesam, kas vēlas sadarboties ar Eiropas un pasaules uzņēmumiem. Tāpēc īsā atbilde uz virsrakstā izvirzīto jautājumu, visticamāk, ir – nē, ilgtermiņā tas nav iespējams.

Ne tikai Eiropas Savienība ir noteikusi augstus mērķus klimata neitralitātes rādītāju sasniegšanā, ilgtspējas aspekti sadarbības uzsākšanai tie vērtēti arī citur, tostarp Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u.c. Kā tas ietekmē mūsu uzņēmumus ikdienā? Piemēram, Latvijas uzņēmums nodrošina loģistikas pakalpojumus kādam no Eiropas lielajiem uzņēmumiem.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. 2025. gadā vairāk nekā 60% jauno biroju ēku tiek būvētas pēc ilgtspējīgas būvniecības standartiem, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi, secināts CBRE Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā 2025.

“Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Mūsu būvuzņēmēji ir gatavi radīt energoefektīvus un ilgtspējīgus objektus, kas atbilst augstākajiem kvalitātes un vides standartiem. 2025. gadā būvniecība būs viens no Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem, un mēs prognozējam nozares pieaugumu par 4 – 5%,” pārliecināts Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Ilgtspējīga būvniecība kļūst par galveno attīstības virzienu Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, investoru un attīstītāju uzmanība aizvien vairāk tiek vērsta uz energoefektivitāti, zaļajām sertifikācijām un ilgtspējīgiem materiāliem.

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Interese par atjaunīgās enerģijas risinājumiem Latvijas uzņēmumos pieaug, neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar to ieviešanu.

Turpinot virzīt tehnoloģiskās inovācijas, īstenojot atbalstošu valsts politiku, kā arī padarot zaļo enerģiju pieejamāku un finansiāli izdevīgāku, jau tuvāko gadu laikā pieredzēsim būtiskas pārmaiņas gan patērētāju paradumos, gan uzņēmējdarbības praksē.

Lai pievērstu uzmanību šim un citiem ar atjaunīgo enerģiju saistītiem jautājumiem, ir jāmeklē iespējas, kā par to pastāstīt skaļi un veicināt ideju un pieredzes apmaiņu. Viens no veidiem ir dalība Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvā. Izceļot veiksmīgus piemērus un sasniegumus un parādot, kā zaļā enerģija var sniegt pienesumu ne tikai videi, bet arī uzņēmumu konkurētspējai, varam iedrošināt un sniegt motivāciju tiem uzņēmumiem, kuri par to domā, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Latvijas videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmums SIA “Eko Osta”, kura 100 % kapitāla daļu šogad iegādājās “Eco Baltia”, reorganizācijas rezultātā no 28. decembra tiek pievienots SIA “Oil Recovery” un turpmāk darbosies ar jauno nosaukumu.

“Eko Osta” iegādes darījums šā gada oktobrī tika īstenots caur “Eco Baltia” koncerna uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” meitas sabiedrību SIA “Oil Recovery”. Šā gada decembrī veikta uzņēmumu reorganizācija, kā rezultātā “Eko Osta” tika pievienota “Oil Recovery” un turpinās darboties kā SIA “Oil Recovery”.

Apvienotais uzņēmums turpina nodrošināt līdzšinējos pakalpojumus bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Abu pušu klientiem un partneriem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

”Eco Baltia” grupas vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Vides ilgtspēja ir nemitīgi pilnveidojams process, kura ietvaros cenšamies nodrošināt arvien plašāku un daudzveidīgāku atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes portfeli. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir ļāvusi būtiski paplašināt pakalpojumu klāstu arī tādos virzienos, kurus līdz šim valsts mērogā īstenot bijis izaicinājums.”

Šajā nedēļas nogalē, 8. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums CITS BAZĀRS, kur ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 labākie Latvijas skolēnu mācību uzņēmumi.

Rokassprādze ar iebūvētu lādētāju, filca ziepes no dabīgas vilnas roku kopšanai un UV starojuma apavu žāvētājs ir tikai daži no produktiem, ko līdzās skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu un tehnoloģiju precēm varēs atrast Citā Bazārā.

“Šogad jauniešu interese ir lielāka, nekā spējam uzņemt Citā Bazārā – saņēmām 450 pieteikumus, bet tirdzniecības centrā “Domina Shopping” būs sastopami 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Tas apliecina, ka jaunieši ir gatavi izmēģināt savus spēkus un piedāvāt savus izstrādājumus reālā biznesa vidē – tirdzniecības centrā. Tikpat svarīgi viņiem ir arī atrast atsaucīgus pircējus, ar kuriem sarunās var attīstīt komunikācijas un pārdošanas prasmes, gūstot vērtīgu pieredzi turpmākajai uzņēmējdarbībai. Tāpēc sestdien ikviens ir aicināts apmeklēt pasākumu un atbalstīt jaunos uzņēmējus,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Rīgas lidostā 30.aprīlī atklāta aviokompānijas “Norwegian” bāze Rīgas lidostā. Pastāvīgas bāzes atvēršana stiprinās uzņēmuma klātbūtni Latvijā. Rīgas lidosta būs bāzes lidosta 30 aviokompānijas pilotiem un 60 lidojumu ekipāžas darbiniekiem, nodrošinot tiešos savienojumus ar sešiem galamērķiem.

“Mums ir bijusi ļoti laba pieredze sadarbībā ar Latviju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Esam gandarīti oficiāli atklāt savu bāzi ar pilotiem un salona apkalpi. Šajā nedēļas nogalē uzsākam lidojumus uz Tivatu un Korfu, tādējādi palielinot mūsu maršrutu tīklu uz un no Latvijas līdz sešiem maršrutiem. Mūsu mērķis ir turpināt paplašināties šajā reģionā,” tā Geirs Karlsens, “Norwegian Air Shuttle ASA” izpilddirektors.

Aviokompānija “Norwegian” nodrošinās tiešos savienojumus no Rīgas ar Oslo, Trondheimu, Kopenhāgenu, Stokholmu, Korfu un Tivatu.

“Liels paldies LIAA par ieguldīto darbu sarunās ar aviokompāniju “Norwegian” un “Norwegian” par izdarīto izvēli savai jaunajai bāzei. Es esmu pārliecināts, ka šī izvēle bija pareizā, jo mēs – Ekonomikas ministrija un valdība – šobrīd intensīvi strādājam pie tā, lai Latviju padarītu par investīcijām pievilcīgāko vietu reģionā. Man ir gandarījums, ka “Norwegian” ir novērtējusi Latvijas izaugsmes potenciālu, kas mūsu skatījumā nozīmē valsts ekonomikas apjoma dubultošanos nākamo desmit gadu laikā”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.