Pakalpojumi

FOTO: Latgales jūgendstila pērle Lūznavas muiža

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Atdzimstot Latgales jūgendstila pērlei – Lūznavas muižai –, kura attīstās kā starptautisks mākslas, mūzikas un izklaides centrs, tiek sakārtota arī apkārtējā teritorija

Lūznavas muiža apmeklētājiem atvērta 2015. gadā pēc četrus gadus ilgas rekonstrukcijas, ko organizēja Rēzeknes novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu. Objekta kopējās izmaksas bija teju 1,3 miljoni eiro, no kurām Eiropas Savienības finansējums veidoja 463,7 tūkstošus eiro.

Ēka ir neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot XX gadsimta Eiropas arhitektūras un mākslas tendences.

Muižas atjaunošana ir viens no Rēzeknes novada nozīmīgākajiem projektiem gan finansējuma, gan veikto rekonstrukcijas darbu apjoma ziņā. Ēka turpmāk darbosies ne tikai kā Rēzeknes novada saietu nams, bet to plānots attīstīt kā starptautisku vides izglītības un mākslas centru, kā arī vietu, kurā tiks organizētas starptautiskas nometnes, semināri, mākslas plenēri u.c.

Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne stāsta, ka galvenās prioritātes ir ne tikai daudzveidīgas un kvalitatīvas kultūras izpausmes kā, piemēram, mākslu un garšu festivāls Mākslas pikniks, bet arī uzņēmēju atbalsta platformas veidošana, lai Rēzeknes novadā sekmētu inovatīvu un sociāli atbildīgu ekonomisko attīstību. Tāpēc muižai ir izveidojusies laba sadarbība ar Rēzeknes novada amata meistariem, uzņēmējiem, individuālajiem komersantiem, kuri nodrošina dažādus tūrisma papildpakalpojumus – izgatavo suvenīrus, ēdina, piedāvā naktsmītnes, organizē meistardarbnīcas, aktīvās atpūtas aktivitātes u.c.

Plašāk lasāms 7. augusta laikraksta Dienas Bizness pielikumā Biznesa Plāns - meklējiet tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Padziļinātās sadarbības milžiem būtiska ietekme uz visu valsti

Māris Ķirsons, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Savu un biznesa nākotni saista ar Latgali

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiščenko ģimene pussagruvušo padomju laika pirti, kas atrodas Lūznavas muižas parkā pārdesmit metru no restaurētās, bijušās poļu izcelsmes muižnieku Kerbedzu vasaras rezidences, iegādājās pavisam nejauši un tagad attīsta viesu namu Svilpaunieki.

Elīna un Mārtiņš Kiščenko ir ceļu būves inženieri – M. Kiščenko strādā par ceļu projektētāju, bet E. Kiščenko ikdienā veic ceļu un tiltu būvuzrauga pienākumus. «Tā kā drīzumā ir sagaidāms, ka Eiropas Savienības fondu budžets Latvijas ceļiem tiks apgriezts, ir jādomā, ko darīt, lai paliktu šeit, Latgalē. Mums ir savs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar ceļu projektēšanu un uzraudzību un sniedz inženierpakalpojumus, taču jau laikus esam sākuši gatavoties krīzei, kas gaidāma šajā nozarē. Tā radās ideja par tūrisma jomu, kurā mēs varētu darboties,» stāsta E. Kiščenko, uzsverot, ka viņu ģimene noteikti būs starp tām, kas paliks dzīvot un strādāt Latgalē, nevis aizbēgs uz Rīgu vai ārzemēm darba un labākas dzīves meklējumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties apstākļiem ārkārtējās situācijas laikā, pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" nedēļas laikā atvēris 33 produktu saņemšanas punktus "Maxima" veikalos visos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un Latgalē.

Tādējādi produktu iegāde internetā tagad pieejama visā Latvijā.

Vienlaikus tirgū sevi pieteicis jauns pārtikas veikals internetā "Deliv.lv", kura mērķis ir mest izaicinājumu lielajiem spēlētājiem, kļūstot par vienu no šobrīd diviem piegādātājiem Latvijā, kas pārtiku nogādā ne tikai pie pircējiem Rīgā, bet arī Latvijas novados.

"Mūsu nākotnes plānos bija darbības izvēršana ārpus Rīgas un tās apkārtnes reģioniem, bet, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju valstī, mēs pieņēmām lēmumu, ka droša un ērta pirkumu saņemšana Latvijas reģionu iedzīvotājiem jānodrošina pēc iespējas ātrāk. Kopā ar sadarbības partneriem mēs izstrādājām plānu, kā paaugstinātas dinamikas apstākļos nedēļas laikā varam padarīt e-tirdzniecību pieejamu Latvijas reģionos. Šobrīd esam atvēruši 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," skaidro Sanita Bērziņa, interneta veikala "Barbora.lv" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atbalsti pašmāju tūrismu: idejas brīvdienām Vidzemē

Lelde Petrāne, 04.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, kurā galvenajā lomā joprojām ir Covid-19 vīruss, lielāka uzmanība pievērsta pašu valsts apceļošanai.

Šajā rakstā piedāvājam interesantas idejas, ko redzēt un izbaudīt Vidzemē.

Atbalsti pašmāju tūrismu: idejas brīvdienām Latgalē 

Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, kurā galvenajā lomā joprojām ir Covid-19 vīruss,...

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pēc septiņiem gadiem Anglijā Rēzeknē īsteno lounge dārza koncepciju

Kristīne Stepiņa, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc septiņiem Anglijā pavadītiem gadiem un veiksmīgi tur sāktas uzņēmējdarbības, rēzeknietis Igors Ņikitins atgriežas dzimtajā pilsētā un atver Fresh Terasi.

Šī gada pavasarī Rēzeknes centrā īstenota lounge dārza koncepcija – brīvdienās tajā skan dzīvā mūzika un uzstājās dīdžeji. Drīzumā Fresh Terasē būs skatāmas stāvkomēdijas un pasākumi, kuros cilvēki stāsta savas uzņēmējdarbības neveiksmju stāstus, sola jaunais uzņēmējs, kuram par savām idejām mirdz acis un uz priekšu virza īstens latgalieša dzinulis.

Īpaša atmosfēra

Plānojis kopā ar draugu aizbraukt uz ārzemēm uz kādiem trim mēnešiem, taču tur pavadītais laiks ievilkās par septiņiem gadiem, atceras I. Ņikitins. Viņi abi ar draugu tur atvēruši uzņēmumu, kas nodarbojas ar auto rezerves daļu tirdzniecību. «Lai arī bizness gāja labi, pēc kāda laika notika emocionāls lūzums, un sāka vilk atpakaļ uz mājām. Tāpēc pieņēmām lēmumu atgriezties, apzinoties, ka apgrozījums samazināsies, ja nebūsim uz vietas klāt. Tā arī bija un šo biznesu nācās pārdot. Visi radi un draugi nevarēja saprast, kāpēc atgriežos, ja reiz man ārzemēs klājas labi,» stāsta I. Ņikitins. No Anglijas viņš ir atvedis pārvietojamu furgonu, aprīkotu ar ēdināšanas iekārtām, tādēļ nolēmis savu turpmāko dzīvi saistīt ar viesmīlības jomu. Tā kā I. Ņikitins ir studējis tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadību Biznesa augstskolā Turība, šī joma viņam nav sveša, tajā viņš jūtoties kā zivs ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,1 tūkstotis jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, tomēr valstī 13. martā izsludinātā ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību ir negatīvi ietekmējusi darba tirgu. Gada laikā nodarbināto skaits samazinājās par 1,5 tūkstošiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,7 procentpunktiem (tas ir vislielākais samazinājums ceturkšņos kopš 2010. gada), bet nodarbināto skaits – par 11,0 tūkstošiem. Vislielākais nodarbināto skaita samazinājums bija būvniecības nozarē.

Vērojams visstraujākais darbinieku (darba ņēmēju) skaita samazinājums pēdējo septiņu gadu laikā – 1. ceturksnī bija par 22,6 tūkstošiem mazāk darbinieku, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaktīvākie Čeku loterijas dalībnieki – Rīgā un Pierīgā

Lelde Petrāne, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Barbora.lv piedāvā pasūtīt produktus internetā arī Latgalē

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals "Barbora.lv" kļuvis pieejams arī Latgales iedzīvotājiem.

"Barbora.lv" atver pirkumu saņemšanas punktus Daugavpilī, Balvos, Jēkabpilī, Līvānos, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē un Dagdā, nodrošinot pārtikas iegādi internetā arī Latvijas reģionu iedzīvotājiem.

Piedāvāt attālinātas preču pasūtīšanas pakalpojumus reģionos "Barbora.lv" plānojusi jau ilgāku laiku, un pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar koronavīrusu un izsludināto ārkārtas situāciju valstī ir pasteidzinājuši šo idejas īstenošanu.

Attīstību reģionos "Barbora.lv" veic ciešā sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu "Maxima".

Latgalē produktu saņemšanas punkti atrodas – Daugavpilī – Strādnieku ielā 103 ("Maxima X" veikalā), Balvos – Bērzpils ielā 15 ("Maxima X" veikalā), Jēkabpilī – Brīvības ielā 108 ("Maxima XX" veikalā), Līvānos – Domes ielā 4 ("Maxima XX" veikalā), Ludzā – Latgales ielā 61 ("Maxima X" veikalā), Preiļos ­– Rēzeknes ielā 4A ("Maxima X" veikalā), Rēzeknē – Atbrīvošanas alejā 141 ("Maxima XX" veikalā), Dagdā – Daugavpils ielā 8A ("Maxima X" veikalā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības zemes tirgū pēdējos gados pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā zemes cena ir kāpusi. Vienlaikus interese par zemes iegādi no lauksaimniekiem ir. Finanšu institūcija "ALTUM" informē, ka palīdz lauksaimniekiem iegādāties zemi, izsniedzot finansējumu vidēji 11-13 miljonu eiro apmērā gadā.

Zemes tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir sašaurinājies, krītoties gan darījumu skaitam, gan iegādāto platību apjomam. To ietekmējis fakts, ka intensīvas lauksaimniecības reģionos samazinās pieejamās platības, darījumus ietekmējis arī cenu kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, neredzot šajā nišā lielas peļņas iespējas.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

Šobrīd no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdošanas tirgū nonāk vidēji vien 3-4%, tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 25% no visas valsts aramzemes tiek nomāta. Zemes īpašnieki nelabprāt zemi pārdod, tāpēc piedāvā to nomai. Dažkārt zemi nomāt ir dārgi, piemēram, Zemgalē kvalitatīvu īpašumu nomas cena sasniedz pat 300 EUR par hektāru gadā. Ja zemniekam ir vēlme paplašināties un tirgū parādās zeme, nereti ir situācijas, kad zemniekam finanšu līdzekļi zemes iegādei nepietiek.

"Ja lauksaimniekam parādās iespēja izpirkt iepriekš nomātu zemi, un tas ir izdevīgāk nekā turpināt to nomāt, var palīdzēt "ALTUM" atbalsts – no visiem zemes darījumiem lielākā daļa jeb 70% jau šobrīd ir tāda rakstura. Ja arī īpašnieks nolemj pārdot zemi, cena var būt augsta, tāpēc mēs esam izveidojuši tādu kreditēšanas programmu, kas ļauj iegādāties zemi ar atvieglotiem nosacījumiem, pirms to izdarījis kāds cits. Piemēram, ja banka nevar izsniegt finansējumu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma, tad "ALTUM" izsniegs aizdevumu arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz pat 30 gadiem. Tas ir svarīgi, jo sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem. Tāpat piedāvājam dzēst aizdevumu pirms termiņa, neprasot par to komisijas maksu," skaidro Diāna Lopeta, "ALTUM" centra reģiona vadītāja.

Vislielākais pieprasījums "ALTUM" aizdevumam zemes iegādei ir Vidzemes un Kurzemes reģionos gan apjoma, gan skaita ziņā. Tāpat aktīvi tiek finansēts Zemgales reģions, kur, līdzīgi kā tirgū kopumā, aizdevuma apjoms pieaudzis, bet darījumu skaits – sarucis. Lai arī Latgalē aktivitāte ir viszemākā, arī tur vidējais darījumu apjoms pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 30%.

Lauksaimniecības zemes cenas atšķiras pa reģioniem, ko ietekmē gan zemes kvalitāte, gan lauksaimniecības darbība. Jo lielāks pieprasījums, jo augstāka arī cena. Apvidos ar vērtīgāku zemi un intensīvāku lauksaimniecības darbību cena ir ievērojami augstāka – tā, piemēram, 95% gadījumu darījuma cena par hektāru svārstās no 1000 eiro Latgalē līdz pat 8000 eiro Zemgalē.

Turklāt zemes cenas publiskajos sludinājumu portālos mēdz būt norādītas augstākas par patieso darījumu vērtību. Objektīvu lauksaimniecības zemes cenu var meklēt portālā www.cenubanka.lv, kurā tiek apkopoti visi zemesgrāmatā reģistrētie darījumi.

Tomēr cenu pieauguma dinamika šobrīd sāk mazināties, jo pārdošanā arvien biežāk nonāk nekoptas zemes platības, par kurām lauksaimnieki nav gatavi maksāt neadekvāti augstās cenas, iespaidojot vidējo lauksaimniecības zemes cenu valstī.

Vēl viena lauksaimniecības zemes īpatnība ir tā, ka tā ir sadrumstalota, nereti pat ļoti mazos gabalos. Gandrīz trešdaļu no lauksaimniecības zemes īpašumiem veido īpašumi, kas ir mazāki par vienu hektāru, un ir gadījumi, kad vienai saimniecībai piederoši zemes īpašumi viens no otra atrodas pat vairāku kilometru attālumā. Tāpēc visos gadījumos, domājot par zemju apvienošanu, būtiski ir izvērtēt visas izmaksas, lai tās nenoēd sagaidāmos ieguvumus. Zemnieki ļoti labprāt iegādājas savai saimniecībai blakus esošas nelielās saimniecības, pieprasījums pēc šādiem darījumiem ir liels un arī cena mēdz būt pievilcīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Dmitrijs Juskovecs, AS Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Un kas pažēlos tos, kas viens otru nesastapa?

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem, kas ir lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp Latvijas reģioniem. Latgalē ir arī mazākais bērnu (līdz 14 gadiem) īpatsvars - 3,7% .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Komentāri

Pievienot komentāru