Foto: pixabay.com

Padziļinātās sadarbības milžiem būtiska ietekme uz visu valsti 

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

Māris Ķirsons, 2019. gada 13. marts plkst. 6:42

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Latgales pārsteigums

65,93% no padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem reģistrēti Rīgā, bet vēl 15,91% – Pierīgā. Visretāk pārstāvētais reģions ir Latgale – tikai 2,07% dalībnieku pārstāv šo reģionu, taču Latgalē ir vairāk zelta līmeņa dalībnieku nekā, piemēram, Kurzemē. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem Zelta programmas dalībniekiem Latgalē reģistrēti trīs uzņēmumi, tas ir tikpat, cik Zemgalē, savukārt Kurzemē tie ir divi uzņēmumi. Tikmēr Latgale ļoti vāji pārstāvēta programmas sudraba līmenī, kur no 378 šī līmeņa uzņēmumiem tikai divi ir no Latgales. Reģionu vidū vislielākais programmas dalībnieku skaits reģistrēts Kurzemē – 6,39% no kopējā dalībnieku skaita. Tiesa, visbiežāk šī reģiona uzņēmumi pārstāvēti bronzas līmenī – ar 6,62% no kopējā uzņēmumu skaita šajā līmenī.

Izcelsmes jautājumi

Lursoft izpētījis, ka no programmā iekļautajiem uzņēmumiem ārvalstu kapitāls ir trešdaļai dalībnieku, salīdzināšanai – patlaban ārvalstu investīcijas ieguldītas 11,72% Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālos. Priekšgalā citām valstīm izvirzījusies Igaunija, kuras valstspiederīgie veikuši ieguldījumus 213 programmas dalībnieku pamatkapitālos. No lietuviešiem piederošajiem uzņēmumiem programmā iekļauti 177, bet vēl 117 uzņēmumu kapitāldaļas pieder pārstāvjiem no Zviedrijas. Programmā iekļauto uzņēmumu pamatkapitālos līdzekļus ieguldījuši uzņēmēji no 54 valstīm. Interesanti, ka 60 uzņēmumiem dalībnieku izcelsmes valsts ir Kipra, vēl četriem – Britu Virdžīnas, bet no Panamas, Kaimanu salām, Menas un Belizas ir pa vienam uzņēmumam. Lursoft pētnieki secinājuši, ka šā gada februārī patiesos labuma guvējus atklājuši nepilni 32 tūkstoši uzņēmumu. Tikmēr programmas dalībnieku vidū šāda informācija pieejama par 1242 uzņēmumiem, kas veido 30,58% no kopējā dalībnieku skaita. Vēl daļa (119) uzņēmumu norādījuši, ka to patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū. Savukārt 350 uzņēmumi norādījuši, ka to patiesos labuma guvējus nav iespējams noskaidrot. To vidū ir gan valsts kapitālsabiedrības un pašvaldībām piederoši uzņēmumi, gan bankas un kapitālsabiedrības, kuru dalībnieki ir akciju sabiedrības.

Visu rakstu lasiet 13. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 01. marts plkst. 8:53

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma...

2019. gada 28. februāris plkst. 6:26

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma...

2019. gada 22. februāris plkst. 15:24

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus,...

2019. gada 19. februāris plkst. 14:21

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi...

2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 12. marts plkst. 13:38

Kurzemes apgabaltiesa 2019.gada 4. martā apmierināja Ventspils prokuratūras prokurores protestu daļā...

2019. gada 12. marts plkst. 7:24

Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl...

2019. gada 12. marts plkst. 6:35

Krāpnieku noņemšanai no trases nodokļu administrācijai piešķirs papildu tiesības uzņēmumu...

2019. gada 11. marts plkst. 6:22

Nodokļu administrācija tuvākajā laikā izstrādās jaunu stratēģiju, būs jaunas sistēmas, kas...

2019. gada 08. marts plkst. 13:19

Finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piektdien...

2019. gada 07. marts plkst. 10:43

Ja gada sākumā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam...

2019. gada 06. marts plkst. 16:25

Francijas valdība trešdien prezentēja plānus ieviest 3% nodokli interneta pakalpojumu uzņēmumu...

2019. gada 06. marts plkst. 12:59

Līdz trešdienai iesniegtas 270 032 gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu, bet, ņemot...

2019. gada 06. marts plkst. 8:18

Lai iztaptu Moneyval prasībām, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums Tieslietu ministrijai pieprasīja sagatavot...

2019. gada 06. marts plkst. 6:05

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme izvērtēs VID iepirkuma rezultātus...