Foto: LETA

Digitālo uzņēmumu un pakalpojumu aplikšana ar nodokļiem 

Digitālais vienotais tirgus ir viena no galvenajām Eiropas Komisijas politikas prioritātēm, jo tas uzlabos piekļuvi informācijai, samazinās darījumu izmaksas, palielinās patērētāju iespējas un samazinās ietekmi uz vidi, kā arī veicinās jaunu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības un pārvaldes modeļu ieviešanu, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi kopumā

Inese Kalniņa - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, Dr.iur., 2019. gada 04. marts plkst. 8:37

Lai pilnībā īstenotu digitālā vienotā tirgus potenciālu, tam ir nepieciešams moderns un stabils nodokļu regulējums, kas stimulē inovācijas, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas. Pašreizējais nodokļu regulējums uzņēmumiem nav pietiekams, jo tas izstrādāts tradicionāliem uzņēmumiem, pieņemot, ka peļņa būtu jāapliek ar nodokli tur, kur fiziskas klātbūtnes apstākļos tiek radīta vērtība.

Savukārt digitālās darbības veikšanai globālajā mērogā fiziskā klātbūtne vairs nav nepieciešama. Minēto apsvērumu vadīta, EK ir iniciējusi divus normatīvos tiesību aktus par nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES. Ir izstrādāti direktīvu priekšlikumi digitālo uzņēmumu un digitālo pakalpojumu aplikšanai ar nodokļiem, kurus pērnā gada nogalē jau akceptējis Eiropas Parlaments, vienlaikus nododot tos Eiropas Padomei pieņemšanai vēl šī sasaukuma laikā līdz 2019. gada aprīlim.

Pirmā Padomes direktīva 2018/0072(CNS) paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā. Tajā ir paredzēts reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumus, lai peļņa tiktu reģistrēta un aplikta ar nodokļiem, ja uzņēmumi mijiedarbojas ar lietotājiem, izmantojot digitālos kanālus, tātad, ja nozīmīga daļa no digitālā uzņēmuma vērtības tiek radīta tur, kur atrodas lietotāji un kur tiek vākti un apstrādāti ar lietotājiem saistītie dati, kā arī sniegti digitālie pakalpojumi.

Pašreizējā redakcijā šie normatīvie tiesību akti nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāti.

Digitālajam uzņēmumam, kas darbojas pāri robežām, radīsies pienākums attiecīgajā valstī maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, ja varēs konstatēt tā nozīmīgo digitālo klātbūtni šajā valstī. Saskaņā ar direktīvu, nozīmīga digitāla klātbūtne dalībvalstī pastāv tad, ja izpildās vismaz viens no trijiem kritērijiem. Pirmais - ieņēmumi no digitālo pakalpojumu sniegšanas lietotājiem jurisdikcijā taksācijas periodā pārsniedz 7 milj. eiro. Otrais - digitālā pakalpojuma lietotāju skaits dalībvalstī taksācijas periodā pārsniedz 100 tūkst. Trešais - digitālo pakalpojumu komerclīgumu skaits pārsniedz 3 tūkst.

Tādā gadījumā peļņa, kas apliekama ar uzņēmuma ienākuma nodokli, būs tik liela, kādu digitālās klātbūtnes vietā būtu nopelnījis atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, ja tas veiktu tās pašas vai līdzīgas darbības ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem.

Ar otro Padomes direktīvu 2018/0073(CNS) paredzēts ieviest digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana. Tā ievieš jaunu digitālo pakalpojumu nodokli 3% apmērā attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada digitālo uzņēmumu sniegti digitāli pakalpojumi.

Digitālā nodokļa maksātāji būs tikai tādi uzņēmumi, kas atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem. Pirmais - kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu, pārsniedz 750 milj. eiro. Otrais - ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi taksācijas periodā ES pārsniedz 50 milj. eiro.

Šim nodoklim būs pakļauti tādi digitālie pakalpojumi, kuri lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības. Ar nodokli būs aplikti ieņēmumi no reklāmas izvietošanas digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par «starpniecības pakalpojumiem»); tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.

Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atradīsies dažādās dalībvalstīs vai ārpus ES jurisdikcijas, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būs proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Nodokli paredzēts piemērot neatkarīgi no tā, vai šo ieņēmumu radīšanā lietotāji ir devuši ieguldījumu naudas izteiksmē.

Ja Eiropas Padome, kā tas ir plānots, līdz 2019.gada aprīlim vienbalsīgi pieņems abas šīs direktīvas, tas radīs nebijušu precedentu nodokļu jomā, kas ir katras ES dalībvalsts kompetences jautājums. Tiks veiktas nozīmīgas nodokļu aplikšanas korekcijas, līdz ar to īstenota peļņas attiecināšanas noteikumu pārskatīšana, kā arī tiks ieviests pilnīgi jauns un nekur nedefinēts nodokļu veids. Un tas viss, neraugoties uz to, ka pašreizējā redakcijā šie normatīvie tiesību akti nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāti, lai varētu pēc to pieņemšanas ieviest katrā dalībvalstī, un trūkst konsekvences izmantoto terminu pielietojumā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 22. februāris plkst. 15:24

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus,...

2019. gada 19. februāris plkst. 14:21

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi...

2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

2019. gada 05. februāris plkst. 7:22

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras...

2019. gada 30. janvāris plkst. 7:58

2019. gada valsts budžetu valdība izstrādās līdz 8. martam, bet Saeima par...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 28. februāris plkst. 9:21

Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās...

2019. gada 27. februāris plkst. 13:41

Swedbank iekšējā kontroles sistēma ir efektīva un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pie...

2019. gada 27. februāris plkst. 10:09

Ar katru gadu piena produktu patēriņš Latvijā sarūk, un tas nelabvēlīgi ietekmē...

2019. gada 27. februāris plkst. 7:10

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu...

2019. gada 26. februāris plkst. 12:26

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā...

2019. gada 26. februāris plkst. 8:02

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības...

2019. gada 25. februāris plkst. 6:50

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī...

2019. gada 21. februāris plkst. 9:22

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti...

2019. gada 21. februāris plkst. 7:44

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un...

2019. gada 20. februāris plkst. 7:35

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais...