FOTO: Latvijas Aviācijas domnīca pulcē nozares gudros prātus 

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

Egons Mudulis, 2018. gada 21. novembris plkst. 8:25

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

LGS šā gada 10 mēnešos vadījusi par 8,8% vairāk lidojumu nekā pērn šajā laika posmā, norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Pacelšanās un nolaišanās vadīšana pērn no kopumā teju 269 tūkst. lidojumu veidoja 28% no sniegto pakalpojumu apjoma, bet pārlidojumi ‒ 72%. Vidēji dienā LGS apkalpo 811 lidojumus (pērn - 743). Visaktīvāk lidojumi tiek veikti maršrutā Centrālā/Rietumeiropa ‒ Austrumu/Dienvidaustrumāzija (36%), tad Centrālā/Dienvideiropa ‒ Ziemeļeiropa/Āzija (19%) un Rietumeiropa ‒ Austrumeiropa/Āzija (13%). Lielākie LGS klienti lidojumu skaita ziņā ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic (18%), Finnair (12%), Aeroflot (6%) un Lufthansa (5%), taču 42% LGS ienākumu nodrošina apmēram 450 citas aviolīnijas, kas ir pamats finansiālai stabilitātei. D. Tauriņa ieskatā, par uzņēmuma efektivitāti liecina darbinieku un lidojumu skaita dinamika kopš 1991. g. Šajā laikā LGS strādājošo skaits ir gan rucis, gan audzis, bet pērn bija tāds pats kā 1991. g., proti, 351 darbinieks. Savukārt lidojumu skaits palielinājies par 540% līdz 269 tūkst. Viņš arī atzīmēja, ka kompānijas galvenais ienākumu avots ir gaisa satiksmes pakalpojumu maksa un LGS valsts finansējumu nesaņem. Pērn 92,6% ieņēmumu palika uzņēmuma rīcībā, bet pārējais tika piešķirts citām iestādēm: Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijai Eurocontrol - 3,4%, Latvijas Civilās aviācijas aģentūrai - 3,2% un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam - 0,8%.

LGS lidojumu maršrutu vienības maksa (27,6 eiro), apsteidzot Igauniju (28,8 eiro), ir zemākā reģionā, bet lidlauka vienības maksa (103,5 eiro) - otra zemākā aiz Igaunijas (95,8 eiro). Pērn LGS neto apgrozījums bija 27,74 milj. eiro un peļņa 3,03 milj. eiro, šogad plāns ir attiecīgi 26,66 milj. eiro un 2,45 milj. eiro. Galvenais LGS infrastruktūras projekts ir jauna gaisa satiksmes vadības torņa celtniecība līdz 2023. g. Lielākais izaicinājums uzņēmumā ir sabalansēt divas lietas ‒ tarifus un nepieciešamos ieguldījumus, atzina D. Tauriņš. Proti, no vienas puses, LGS jāsaglabā konkurētspēja, lai nodrošinātu lielāko partneru izaugsmi. No otras puses, jāgādā par pasažieru un kompāniju drošību un drošumu. Pēc viņa teiktā, LGS ir gatava tirgus liberalizācijai, taču to neatbalsta, jo valsts ir ieguvēja no uzņēmuma, kas labi un efektīvi darbojas.

Lietuvas gaisa telpas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Latvijā, Igaunijā ir nedaudz augstākas, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ airBaltic paplašina lidojumus vairāk ziemeļu virzienā, norādīja aviokompānijas lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis.

Jāiegulda tehnoloģijās

Svarīgs priekšnoteikums Latvijas aviācijas konkurētspējas nodrošināšanai ir efektīvi aeronavigācijas pakalpojumi un konkurētspējīgi izcenojumi, uzsver LAD. Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) iniciatīvas mērķis ir būtiski palielināt gaisa telpas kapacitāti, vismaz uz pusi samazināt gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) izmaksas, kā arī desmitkārt paaugstināt drošību un samazināt ietekmi uz vidi. Tā kā gaisa telpas lietotāju prasības apmierināt pastāvīgi pieaugošo satiksmes intensitāti un nepieļaut gaisa telpas kapacitātes trūkumu aizvien pieaug, risinājums rodams jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādē un ieviešanā. Tas savukārt nozīmē būtiskas investīcijas tehnoloģiju modernizācijā, kā arī personāla skaita un kvalifikācijas palielināšanu.

Lai samazinātu Eiropas gaisa telpas fragmentāciju, sagaidāms, ka tā tiks pārstrukturēta nevis atbilstoši teritoriālajai piederībai, bet gan satiksmes plūsmām, attīstot funkcionālo gaisa telpas bloku (FAB) koncepciju. Līdz ar to LGS, turpinot investīcijas attīstībā un jaunu tehnoloģiju attīstībā, varēs saglabāt savu darbību esošajā gaisa telpā un, iespējams, paplašināt darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī sniegt aeronavigācijas pakalpojumus pat citos pasaules reģionos.

Visu rakstu Jauni segmenti un pakalpojumi aviācijā lasiet 21. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!


LASI ARĪ:

Latvija aviācijas jomā var izcelties
Aviācijas un finanšu nozarēm vairāk jāsarunājas
Ģeogrāfiskā atrašanās vieta vairs nav noteicošais arguments kravu plūsmu piesaistei

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2018. gada 20. novembris plkst. 18:06

Dienvidkorejas zemo cenu aviokompānija «Jeju Air» otrdien paziņoja, ka no ASV aviobūves...

2018. gada 16. novembris plkst. 15:45

Rīgas ostā aizvadītajā naktī ieradās pirmais konteinervilciena sastāvs no Ķīnas pilsētas Siaņas....

2018. gada 16. novembris plkst. 12:13

Lion Air aviokatastrofā bojāgājušā pasažiera ģimene tiesā iesūdzējusi kompāniju Boeing,...

2018. gada 16. novembris plkst. 7:52

Ņemot vērā trešdienas vakarā notikušo agresīvo incidentu starp taksometru vadītajiem, kas radījis...

2018. gada 15. novembris plkst. 8:50

Noslēdzas plānošanas posms, aktivizējas projektēšana...

2018. gada 14. novembris plkst. 15:13

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var...

2018. gada 14. novembris plkst. 14:44

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas «Flybe» uzraudzības padome trešdien paziņoja, ka meklē...

2018. gada 13. novembris plkst. 9:43

Vjetnamas jaunākā aviokompānija «Bamboo Airways» saņēmusi lidošanas licenci, paverot tai ceļu...

2018. gada 12. novembris plkst. 16:09

Ogļu pārkraušana Rīgas brīvostas pārvaldes teritorijā Eksportostā notiks vēl līdz 2019.gada...

2018. gada 09. novembris plkst. 14:40

Francijas civilās aviācijas pārvalde (DGAC) piektdien paziņoja, ka tā arestējusi Īrijas zemo...