Mazais bizness

FOTO: Somiņas kā grāmatas, Kārums sieriņi, Serenāde un Pols

Monta Glumane, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Neilgi pēc tam Jūrmalā norisinājās konkurss «Jaunais vilnis», kura laikā Krievijas slavenības, piemēram, grupas A’Studio vokāliste Ketija Topūrija no O. Grigurko iegādājās somiņas un arī publicēja to fotogrāfijas «Instagram». Tādējādi dizainerei radās daudz sekotāju no Maskavas un Krievijas. Viņas darināto somiņu nēsā arī māksliniece Ieva Bondare.

Kādu brīdi dizainere pievērsusies arī svārku šūšanai, taču sapratusi, ka vēlas attīstīt tieši somiņu biznesu, jo, viņasprāt, svarīgākā lieta sievietei ir somiņa.

Pašai dizainerei reiz bija somiņa, kuru iegādājusies Anglijā, un tā izskatījusies kā piena paka. «Es par šo somiņu saņēmu daudz komplimentu. Vēlējos izveidot kaut ko patriotisku, un es padomāju, ka mums Latvijā ir tik daudz foršu produktu, piemēram, «Kārums» sieriņi, «Laimas» konfektes. Man šķiet, ka tā ir Latvijas vizītkarte. Man ir daudz draugu no Krievijas un citām valstīm, un, kad es braucu pie viņiem ciemos, viņi vienmēr lūdz nopirkt konfektes vai biezpiena sieriņus, jo tie ir viņu mīļākie latviešu produkti. Nolēmu, ka man jāizveido tādas somiņas, jo tā ir mūsu vizītkarte,» paskaidro O. Grigurko.

Tam sekoja garas sarunas ar «Rīgas Piena kombinātu» un «Laimu», lai dizainere varētu izmantot uzņēmumu zīmolus. Abiem uzņēmumiem un dizainerei noslēgts līgums par konkrētu somiņu skaitu, bet ne laiku. Un tas paredzēts, lai šo ideju nevarētu izmantot neviens cits. Finansiālu atbalstu uzņēmumi dizainerei nesniedz, taču reiz kopīgi sarīkots konkurss, tā saucamais «give away», kura laikā pirmās vietas ieguvējs varēja iegūt savā īpašumā somiņu un otrās vietas ieguvējs biezpiena sieriņus. Vispirms līgums tika noslēgts par «Kārums» zīmola izmantošanu.

«Kad devos uz sarunām pie «Laimas», tad man jau bija gatava «Serenādes» izskata jostas somiņa. Es lūdzu, vai drīkstu izmantot viņu logo, jo «Serenāde» ir vispopulārākā konfekte. Pērn tā svinēja savu 80 gadu jubileju, un arī uzņēmums vēlējās izveidot kaut ko īpašu,» atceras O. Grigurko.

Visbiežāk somiņas iegādājas klienti no Latvijas, bet interese ir arī no citu Eiropas valstu iedzīvotājiem.

Pārsvarā grāmatsomiņas iegādājas sievietes, bet, tuvojoties svētkiem, piemēram, Valentīndienai vai 8.martam, dizainere saņem pasūtījumus arī no vīriešiem, kuri tās vēlas uzdāvināt savām sievietēm. «Man tas ļoti patīk, jo ir svarīgi, ka vīrietis nevis vienkārši iedod savai sievietei naudu, bet atceras, ka viņa vēlējās šo somiņu un to pasūta.»

O. Grigurko stāsta, ka somiņas izveidošana ir roku darbs. Tās pamatā ir finiera karkass. Tas tiek apvilkts ar audumu, kas tiek izšūts, ņemot par pamatu izvēlētās grāmatas dizainu. Viena grāmatas somiņa top aptuveni divas dienas.

Dizainere novērojusi, ka konkurence šajā segmentā Latvijā nav liela, taču klientu agrāk bija vairāk. Arī pasūtījumu skaits ir ļoti mainīgs.

Somiņas tiek pārdotas arī ar «Facebook» un «Instagram» palīdzību. «Somiņas kādu laiku bija pieejamas arī dizaina lietu veikalos, bet veikals uzliek savu uzcenojumu. Viņi uzliek augstas cenas, un tas, ka manas somiņas ir ļoti dārgas, man šķiet kā slikta reputācija manam uzņēmumam. Tāpēc es nolēmu savas somiņas pārdot internetā. Visvairāk somiņas ierauga «Instagram», bet vislabāk produktu pārdošana veicas no cilvēka uz cilvēku.»

O. Grigurko stāsta, ka pavisam drīz būs pieejamas jauna veida vidukļa somiņas, kas būs apvienotas ar vesti. «Tās nebūs saistītas ar produktiem un grāmatām. Man šķiet, ka pietiek. Tas nebūs interesanti, ja atkal izveidošu kaut ko saistītu ar produktiem. Tagad ir modē jostas somiņas. Tas ir ļoti ērti, īpaši vasaras laikā, kad norisinās festivāli, ir brīvas rokas, bet viss nepieciešamais ir līdzi,» paskaidro dizainere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Simtgades produkti: 40 tūkstoši eiro saldējumā un sieriņos

Laura Mazbērziņa, 05.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien piedāvājam ieskatu divos «Food Union» ražojumos - «Ekselence» saldējums un «Kārums» sieriņš.

«Zīmola «Kārums» jubilejas sieriņa un zīmola «Ekselence» saldējums Latvijas karoga krāsās «Latvijai Simts» ieviešana «Food Union» produktu sortimentā un veikalu plauktos jau tagad pozitīvi ietekmē uzņēmuma kopējos pārdošanas rezultātus,» portālam db.lv stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga vadītāja.

«Kārums» sieriņi pārdošanā ir pieejami kopš pagājušā gada rudens. «Kārums» sieriņi jubilejas iepakojumā ir nopērkami Latvijā, kā arī tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Angliju un Zviedriju. Savukārt, «Ekselence» saldējums «Latvijai Simts» ir produkts, kas paredzēts tikai vietējam tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Kārums sieriņi uz eksporta tirgiem «brauc ierastajā tērpā»

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Food Union» zīmola «Kārums» biezpiena sieriņu eksports šā gada laikā pieaudzis par vidēji 20%, biznesa portālam db.lv pastāstīja Varvara Krivkina, «Food Union» eksporta vadītāja.

«Kārums» biezpiena sieriņu iepakojuma dizains eksporta tirgos neatšķiras. Uz iepakojuma redzami zīmola vizuālie pamatkodi (logotips, zīmola fonts u.tml.) - tāpat kā Latvijā. Atšķiras tikai teksts uz iepakojuma (produkta nosaukums un sastāvs), jo tam ir jāatbilst gan konkrētās valsts patērētāju paradumiem, gan likumdošanai.

«Kārums» sieriņus ēd ne vien Latvijā, bet arī, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā, Izraēlā, Austrālijā.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» ražo vairāk nekā simts dažādus produktus, no kuriem daudzi ir nopērkami ne vien Latvijā, bet arī dažādos eksporta tirgos – sākot ar Eiropu un Skandināviju, beidzot ar ASV, Tuvajiem austrumiem un Austrāliju. Kopumā uzņēmums savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 25 dažādām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jaunu beļģu šokolādes Kārums sieriņu ražošanā investē 625 tūkstošus eiro

Db.lv, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Kārums» sortimentu ar jaunu produktu kategoriju, pirmo reizi radot jaunas formas biezpiena sieriņus ar pildījumu un beļģu šokolādes glazūru.

Investīciju apmērs, kas ieguldīts jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, tai skaitā jaunās ražošanas līnijas iegādē, ir gandrīz 625 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmums ir radījis trīs jaunus «Kārums» biezpiena sieriņus – ar šokolādes gabaliņiem un ar sāļās karameles pildījumu tumšās beļģu šokolādes glazūrā, kā arī ar aveņu- granātābolu pildījumu baltās beļģu šokolādes glazūrā.

«Jaunie sieriņi ar beļģu šokolādes glazūru ir sākums vairākiem jauninājumiem kā biezpiena sieriņu kategorijā, tā arī citu pa ceļam baudāmo našķu segmentā, kurus plānojam ieviest līdz ar svaigo piena produktu Izcilības centra attīstību,» stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ražotā saldējuma klāstu šosezon papildinājis ar astoņiem jaunumiem. Kopējās investīcijas, kuras uzņēmums ieguldījis jaunu produktu attīstībā, ir ap 150 tūkstošiem eiro.

Gardēžu saldējuma Ekselence piedāvājumu klāsts ir papildināts ar diviem jaunumiem, starp kuriem ir arī veltījums Latvijas simtgadei – saldējums Latvijas karoga krāsās. Tā īpašo, Latvijai raksturīgo garšu veido meža ogu sorbets apvienojumā ar maigu vaniļas plombīru. Tāpat, iedvesmojoties no Eiropā zināmajām nugas (nougat) konfektēm, Ekselence zīmolam pievienojas lazdu riekstu saldējums ar nugas mērci. Abi jaunie Ekselence saldējumi ir pieejami 1l iepakojumos.

Paplašinot bērnu zīmola Rasēns produktu klāstu, ieviesti divu veidu saldējumi uz kociņa - Rasēns staipīgais saldējums ar košļājamās gumijas garšu un tropisko – meloņu un arbūza – garšas saldējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pircēju izbrīna Laimas konfekšu kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem

Db.lv, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā nopērkamas Laimas šokolādes konfektes ar Maskavas Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem uz iepakojuma – izbrīns par šo pausts sociālajā tīklā Facebook.

Šis ieraksts ar tam pievienoto fotogrāfiju raisījis vētrainas diskusijas sociālajā tīklā par Latvijas ražotāja pārdošanos Kremlim u.c. Komentāros pausts, ka Vācijā šāda konfekšu kaste maksā 4,55 eiro, tikmēr Latvijā – 7 eiro.

Zīmola Laima ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija komunikācijas vadītāja Lineta Mikša norāda, ka, tāpat kā citi šokolādes ražotāji, arī zīmols Laima eksporta tirgos piedāvā iecienīto konfekšu izlasi ar speciālu tirgum radītu iepakojuma dizainu, pielāgojoties tirgus specifikai un patērētāju pieprasījumam.

Laima Krievijas tirgū piedāvā iecienītās konfekšu izlases ar trīs simboliskiem iepakojuma dizainiem konkrētajam tirgum: Vasilija Svētlaimīgā katedrāle jeb Maskavas torņi, Sanktpēterburgas Pēterhofas dārzs, Maskavas Tsaritsyno parks. Tieši minētā Laimas kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāli jeb Maskavas torņiem ir bijusi pieejama eksporta tirgos jau vairāk nekā 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union atver internetveikalu ar produktu piegādi uz mājām

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union aizvadītajā gadā saglabājis kopējo apgrozījumu 2016.gada līmenī, tam sasniedzot gandrīz 116 miljonus eiro, informē uzņēmums.

«Food Union» uzņēmumu grupā ietilpstošās AS «Rīgas piena kombināts» un tās meitas uzņēmuma AS «Valmieras piens» kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedza 82,4 miljonus eiro, bet SIA «Rīgas piensaimnieks» apgrozījums bija 33,5 miljoni eiro.

Pērn «Food Union» izdevies būtiski palielināt eksporta ieņēmumus, kas sasniedza 11,9 miljonus eiro, kas ir teju par 18% vairāk nekā 2016. gadā. Galvenie eksporta tirgi 2017. gadā bija Azerbaidžāna, Lietuva, Krievija un Igaunija, vienlaikus ievērojami palielināti arī «Food Union» produkcijas eksporta apjomi uz Igauniju un Dāniju.

«Atbilstoši uzņēmuma mērķiem, 2017.gadā «Food Union» turpināja fokusēties uz tādu stratēģiski nozīmīgu jomu attīstīšanu kā veselīgu un augstvērtīgu piena produktu un unikālu saldējuma ražošanu plašam patēriņam. Kopumā pērn radīti vairāk nekā 25 jauni produkti, starp kuriem īpaši veiksmīgi bija tādi saldējumi kā šokolādes plombīrs «Pols»vafeļu glāzītē un upeņu «Ekselence» ar Rīgas Melno balzāmu, kā arī «Kārums» siera kūkas, ar kuru palīdzību nostiprinājām savas pozīcijas desertu kategorijā», stāsta Normunds Staņēvičs, «Food Union» grupas finanšu direktors Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union šīs sezonas laikā pārdevis gandrīz 2500 tonnas saldējuma

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pieprasījums pēc piena pārstrādes uzņēmuma Food Union ražotā saldējuma vietējā tirgū ir pieaudzis par 25%, informē uzņēmumā.

Kopumā uzņēmums šīs sezonas laikā pārdevis gandrīz 2500 tonnas saldējuma, tādējādi uzstādot rekordu un sasniedzot lielāko realizētā saldējuma apjomu pēdējo piecu gadu laikā.

«Šogad laikapstākļi īpaši priecē pēc saules un saldējuma izsalkušos Latvijas iedzīvotājus. To apliecina arī pārdošanas rezultāti, kas pārsniedza plānotos apjomus par 20%,» stāsta Food Union saldējuma zīmolu vadītāja Sandra Usačeva.

Vērtējot šī gada pirmo pusgadu, visvairāk saldējumu apēsts maijā, kas pārsteidza ar augstu un vasarīgu gaisa temperatūru.

Ievērojami palielinājušies pārdošanas rezultāti ielu tirdzniecības stendos, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir auguši par 17%. Lai gan maijā ir bijuši vislabākie saldējuma pārdošanas rezultāti, tomēr lielākie saražotā saldējuma apjomi tika sasniegti jūnijā – 1338 tonnas saldējuma. Tas ir lielākais vienā mēnesī saražotā saldējumā apjoms Food Union vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nepālā dzīvojoša latviete attālināti vada graužamsiera ražotni Preiļos

Biznesa Plāns, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunieviestais piedāvājums «Maxima XXX» veikalā «Akropolē», kas paredz nodrošināt zemāko tirgus cenu ikdienā pieprasītiem produktiem, varot atstāt īstermiņa ietekmi uz atsevišķu produktu pieejamību veikalā.

Izmaiņas var skart konkrētus produktus, kam veikts būtisks cenu samazinājums tādās preču grupās kā svaiga vistas gaļa, cūkgaļa, atdzesēts lasis, šampanietis, jūras veltes, garneles, alus, sieri, žāvēta gaļa, kā arī atsevišķi piena produkti. Tāpat cenu politikas izmaiņas veiktas arī svarīgāko sadzīves preču sortimentā, to skaitā tīrīšanas līdzekļiem, trauku mazgājamiem līdzekļiem, veļas mazgājamiem līdzekļiem, kā arī produktiem, kas aktuāli ģimenēm ar mazuļiem.

Lai «Maxima XXX» veikalā «Akropolē» nodrošinātu iecienītāko preču pieejamību iespējami plašam pircēju lokam, noteiktiem produktiem tiks ierobežots preču skaits vienam pirkumam līdz 10 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piensaimnieks» tiešo un vienīgo īpašnieku kļuvusi Kiprā reģistrētā kompānija «Food Union Holding (CY) Public Company Limited» («Food Union»), liecina informācija «Firmas.lv».

No 2016.gada 23.decembra līdz 2018.gada 23.oktobrim «Rīgas piensaimnieks» vienīgais īpašnieks bija Kiprā reģistrētais «Velbirol Services Limited».

«Rīgas piensaimnieks» iepriekšējā īpašnieka «Velbirol Services Limited», kā arī jaunā īpašnieka «Food Union Holding (CY) Public Company Limited» patiesā labuma guvējs ir Krievijas uzņēmējs Andrejs Beshmeļņickis.

«Rīgas piensaimnieks» valdes loceklis un «Food Union» grupas finanšu direktors Baltijā un NVS valstīs Artūrs Čirjevskis skaidroja, ka izmaiņas ir veiktas ar mērķi padarīt «Food Union» organizatorisko struktūru vienkāršāku, tādējādi pārvaldīšanas procesus efektīvākus un vēl vairāk uz izaugsmi vērstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro Ādažu čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā

LETA, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmolu Laima, Selga, Staburadze un Ādažu čipsi īpašnieks Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par čipsu paku transportēšanas un pakošanas līnijas piegādi starp septiņiem pretendentiem uzvarējis uzņēmums ABB, kura piedāvātā līgumcena ir 1,294 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) jeb 1,07 miljoni eiro bez PVN.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma Ieguldījumi materiālajos aktīvos apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Iepirkuma konkursam pievienotajā tehniskajā specifikācijā ir teikts, ka iepirkuma mērķis ir kastu pakošanas procesa automatizācija un jaudas palielināšana, nodrošinot iespēju vienlaicīgi strādāt ar četrām dažāda izmēra kastēm un izmantot vienlaicīgi divus dažādus vākus. Investīciju projekts paredz papildus aprīkot esošās pakošanas līnijas, attiecīgi uzstādot tām trīs jaunas kastu pakošanas iekārtas, divas jaunas kastu formēšanas iekārtas, vienu jaunu vāku formēšanas un uzlikšanas iekārtu, jaunus transportierus un trīs jaunas kastu uzlīmju iekārtas. Projekta ietvaros daļēji ir jāizmanto esošā kastu padeves sistēma, no diviem esošiem kastu formētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Intensīvās prāta vētrās radīs jaunu produktu prototipus kokrūpniecības jomā

Raksts tapis sadarbībā ar <i>Garage48 Wood 2</i>, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: modes skate bijušajā tekstilrūpnīcā Rīgas manufaktūra

Lelde Petrāne, 07.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajā tekstilrūpnīcā «Rīgas manufaktūra» 90-to gadu gaisotnē norisinājās ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu modes skate, kurā tika demonstrētas 19 spilgtākās Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares studentu kolekcijas.

2018. gads LMA modes katedrai ir īpašs, jo tiek atzīmēti 25 gadi, kopš Latvijā ir pieejama profesionāla augstākā izglītība modes dizaina jomā.

Kolekcijas tika demonstrētas rūpnīcas angārā. Kā centrālie scenogrāfijas elementi plašās telpas piepildīja senatnīgas mucas, kabeļi un starmešu gaismu spēles, kas aizveda gadu desmitus tālā pagātnē.

LMA modes skatē savas kolekcijas sievietēm un vīriešiem demonstrēja modes dizaina bakalaura un maģistra programmu studenti: Laura Valtera, Anna Elizabete Kasparsone, Ieva Kupcāne, Elīna Grīnberga, Baiba Tamane, Marta Laima Mielava, Elīna Baltace, Una Bērziņa, Sanita Kapeika, Dita Enikova, Romija Štāle, Ksenija Belca-Beslere, Anita Leina, Monta Petersone, Evija Šaitere, Arvis Kantiševs, Anna Gulbe, Karina Krista Līkanse un Laima Jurča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta "Latvijā radīts" attālināto piedāvājumu katalogā "attalinati.lv" apkopota informācija par vairāk nekā 300 uzņēmējiem, kas piedāvā dažādas preces un pakalpojumus attālināti.

"Ar katru dienu informācijas apjoms palielinās, jo klienti redz atdevi izvietotajai informācijai un mūsu sadarbībai," biznesa portālam db.lv saka Ilze Grīntāle, SIA "Laima LV" valdes locekle. Viņa gan atzīst, ka jau no paša sākuma pastāvēja jautājums, kurš varēs atļauties iepirkties un maksāt par piegādi, ja ārkārtējā situācija ilgi turpināsies. Tāpat cilvēkiem ir jautājums par to, cik droši ir izmantot gatavās pārtikas piegādi, kā tiek nodrošināta pārtikas piegādes drošība utt. "Jautājumu bija un ir vairāk nekā atbilžu," norāda I. Grīntāle.

Vaicāta par pircēju interesi, viņa atzīst, ka atsaucība esot liela, taču viegli nav, jo šķietami līdzīgu pakalpojumu sniedzēju ir daudz. Tomēr I. Grīntāle uzskata, ka tas ir labi, jo liek visiem domāt un radīt vislabāko. "Šī brīža situācija ir sniegusi apliecinājumu, ka mūsu izvēlētais virziens ir pareizs. Esam priecīgi, ka spējam ar savu projektu nākt talkā visiem - gan patērētājiem, gan ražotājiem. Marta beigās portālā "latvijaradits.lv" izveidojām sadaļu "Atbalsti savējos attālināti", kur piedāvājam ievietot informāciju bez maksas. Sākotnēji bija doma to uzturēt līdz maija beigām, bet šobrīd esam pagarinājuši darbību līdz jūnija beigām. Ja būs nepieciešams - pagarināsim vēl," viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 22. martā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Zemgales numuru.

Jaunās paaudzes betona izstrādājumi, automašīnu riepu otrā dzīve, puķkopība ārpus standartiem, kā arī kvalitātes virsotnes LED gaismekļu ražošanā, stikla konstrukcijās, akustiskajos paneļos, auto kardānos un koka māju būvniecībā.

Biznesa Plāns pēc ekspedīcijas Zemgalē aicina kopā ar žurnāla veidotājiem izjust reģiona inovatīvāko uzņēmumu vibrācijas, kas iekustina būtiskas pārmaiņas ne tikai domāšanā, bet jau materializējušās tirgū pieprasītos produktos. Zemgales inovatīvāko produktu tapšanas procesu krāšņās fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Centāmies lūkoties nevis plašāk, mēģinot aptvert Zemgales lielsaimniecību tūkstošhektāru plaknes, bet, tieši pretēji, sašaurinājām gaismas staru kūli līdz bioloģiskās saimniecības Vizbuļi ar rokām aprūpēto burkānu vagu skaustiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču, saldumu un uzkodu apvienotā organizācija «Orkla Latvija» ir kļuvusi par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

«Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons norāda: «Tā kā «Orkla Latvija» ļoti strauji attīstās, mēs vēlamies vēl aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos valstī, kas ir būtisks priekšnosacījums mūsu tālākai izaugsmei. Mūsu mērķis ir turpināt investēt Latvijā, lai uzlabotu un attīstītu uzņēmējdarbību, tādēļ dalība Ārvalstu investoru padomē Latvijā ir loģisks solis, lai ciešāk iesaistītos investoriem svarīgu lēmumu pieņemšanas procesos.»

Šā gada aprīlī «Orkla Latvija» uzsāka jaunas Laima ražotnes būvniecību Ādažos, tajā ieguldot vairākus miljonus eiro. Jaunā ražotne uzsāks darbu 2020. gadā, bet 2022. gadā tai blakus tiks atklāta vēl viena jauna ražotne, kas specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru