FOTO,VIDEO: Armijai un specvienībai 

Daugavpilī ražotais funkcionālu treniņu fitnesa aprīkojums ir pieprasīts ne vien Baltijā, bet arī citviet Eiropā.

Monta Glumane, 2019. gada 25. februāris plkst. 5:57

«Pirmo prototipu iedevām patestēt gan armijai, gan Speciālo uzdevumu vienībai (SUV) un pēc pusgada pārtaisījām gandrīz 80%. Galu galā rezultāts bija labs, to prezentējām gan Vācijas armijai, gan ikdienas sportistiem un guvām atzinību. Mūsuprāt, atpakaļsaite ir patiešām svarīga,» norāda SIA Rols (pārstāv zīmolu Element Fitness) valdes priekšsēdētājs Aleksejs Homutiņins.

Šobrīd uzņēmums izveidojis vairākas trenažieru stacijas Daugavpilī, Rīgas rajonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Valmierā, Liepājā. Starp pasūtītājiem parasti ir lielākie sporta klubi, kā arī skolas un pašvaldības. Tāpat cieša sadarbība izveidojusies ar Latvijas armiju. Militārajām vajadzībām trenažieri netiek krāsoti, bet pārklāti ar cinku, lai tos varētu izmantot dažādos laikapstākļos. Speciāli SUV saražots interesants trenažieru komplekts – nelielā kastē, kuras svars ir aptuveni 400 kilogrami, ir dažādi elementi, no kuriem divu stundu laikā var izveidot treniņnometni sešiem cilvēkiem. Šiem trenažieriem pat nav nepieciešams līdzens segums, un tos var izveidot pat pludmales smiltīs. Tāpat uzņēmums sadarbojas ar armijas sporta klubu Patria. Pēc uzņēmuma pārstāvju novērojumiem, populārākas kļūst šķēršļu joslas un arvien vairāk cilvēku nodarbojas tieši ar šo sportu.

Ne tikai profesionāļiem

Funkcionālo fitnesa treniņu aprīkojumu SIA Rols Daugavpilī ražo jau kopš 2010. gada. Sākotnēji Krāslavā atvērts sporta klubs un tajā brīdī secināts, ka tirgū pieejamie trenažieri nav pietiekami efektīvi, tāpēc nolemts tos izgatavot pašiem, lai novērstu to nepilnības.

Pēc A.Homutiņina domām, citu ražotāju iekārtas neaptvēra visu vajadzīgo, kas nepieciešams sportam un sportistiem. «Lielu lomu spēlē arī piegādes laiks. Mēs saražojam, un pie mums tas viss arī glabājas, un vienu trenažieru staciju varam piegādāt aptuveni nedēļas laikā. Ārvalstu ražotāji piegādā pat līdz četrām nedēļām,» stāsta A.Homutiņins. Viņaprāt, standarta trenažieri nav laba ideja, lai uzturētu sevi formā. «Mūsuprāt, lai trenētos, ir jāstāv kājās, tāpēc sākām ražot iekārtas, ar kurām var normāli trenēties, nevis apsēsties un domāt, ka pēc stundas jau būšu formā. Nē, tā nebūs! Jau no paša sākuma ražojam trenažierus, kuri paredzēti āra apstākļiem,» stāsta A. Homutiņins.

Element Fitness trenažieru stacijas paredzētas jebkuram fiziskās sagatavotības līmenim. «Baltijā gandrīz esam vienīgie, kas ražo šāda veida iekārtas, kas paredzētas visiem, nevis profesionāļiem. Citu ražotāju iekārtas arī ir labas, tomēr, ja cilvēks nevar pievilkties, tad viņam nav ko darīt,» komentē A. Homutiņins. Uzņēmumā strādā 15 cilvēki, tiek izmantoti arī ārpakalpojumi. «Tepat, Daugavpilī, ir pārāk daudz ražotāju, lai mēs mēģinātu paši visu darīt. Tā varēja rīkoties kaut kad sen. Ražošanai nepieciešamas ļoti nopietnas iekārtas, piemēram, 3D lāzeris, kas maksā miljonus eiro, un mēs fiziski nevarēsim to noslogot, tāpēc daudz loģiskāk ir izmantot ārpakalpojumu. Tā varam izmantot augstākās tehnoloģijas, nevis tikai to, kas ir,» komentē A.Homutiņins.

Pusi eksportē

Gan A.Homutiņins, gan mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Jevgēnijs Kokors uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji sporto daudz, tomēr mazāk nekā Igaunijas iedzīvotāji un vēl mazāk nekā cilvēki Vācijā un Somijā. Tomēr tirgus aug, un cilvēkiem šobrīd ir lielāka interese nekā pirms trīs, četriem gadiem.

«Strādājam uz eksportu. Domāju, ka pieprasījums pieaugs, taču tas būs atkarīgs arī no tā, kā paši strādāsim. Nevar cerēt, ka Latvijā varēsim daudz pārdot, jo tirgus kapacitāte ir ierobežota,» teic A. Homutiņins. Šobrīd aptuveni 50% saražoto trenažieru paliek Latvijā, bet otra puse tiek eksportēta. Tie nonāk Vācijā, Somijā, Lietuvā, Igaunijā, un šobrīd uzņēmums mēģina attīstīties Zviedrijā un Dānijā, bet tas nav tik vienkārši. Lielākie pasūtītāji no eksporta valstīm ir Somija un Vācija. Konkurence pastāv. Jākonkurē gan ar labiem ražotājiem, gan Ķīnu. Ar Ķīnas ražotājiem konkurence tomēr nav pārāk liela, jo to izstrādājumiem ir cita kvalitāte, piegādes un servisa politika, tāpēc uzņēmums tos neuzskata par īstiem sāncenšiem.

«Runājot par citiem, uzskatu, ka mums ir labākas piegādes iespējas un arī kvalitāte. Kompānija nav liela, varam pielāgoties, saprast, kas klientam ir nepieciešams. Ja telpā ir 17 metrus augsti griesti un tur vajadzēs individuāli izstrādātu risinājumu, to varam piedāvāt. Citas kompānijas to nedarīs. Citi piedāvā gatavus un standarta risinājumus. Mums ir tā saucamā lego sistēma. Piemēram, vienai sistēmai ir septiņi elementi, un tās nav sarežģītas konstrukcijas, iespējams viegli un ātri salikt. Konstrukciju var pārtaisīt, papildināt un sadalīt,» skaidro A.Homutiņins. Trenažieri pamatā sastāv no metāla detaļām, kuras tiek papildinātas gan ar virvēm, gan polikarbonāta daļām. Metāls tiek importēts no Itālijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm. «Visas lietas, kuras saražojam, arī paši testējam. Pirmā ir simulācija ar speciālu programmu, otra ir fiziska slodze. Nav lietu, kuras paši neesam izmēģinājuši,» norāda A.Homutiņins.

Šajā gadā uzņēmums plāno palielināt tirgus daļu gan Baltijā, gan galvenokārt Vācijā. «Redzēsim, kā mums iet, bet šobrīd secinām, ka kvalitāte, pieeja, attieksme ir laba. To, ko sakām, to arī izpildām, bet to ir grūti ieskaidrot vāciešiem,» viņš atzīst. Katru gadu uzņēmumā tiek investēts līdz 30 tūkst. eiro. Kā norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, uzņēmuma apgrozījums un peļņa ar katru gadu pieaug. Šogad uzņēmums izaugsmi plāno par aptuveni 40%. Arī šogad tas ir iecerējis jaunus produktus un risinājumus. «Domājam attīstīt ne tikai fitnesa lietas, bet arī produktus, kas būs saistīti ar publisko sektoru, kurus var pielietot parkā, atvērtā teritorijā. Plānojam tos prezentēt gada otrajā pusē,» stāsta A.Homutiņins.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 15. februāris plkst. 9:40

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties VAS Latvijas...

2019. gada 12. februāris plkst. 7:55

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs...

2019. gada 08. februāris plkst. 6:12

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Immer Digital...

2019. gada 04. februāris plkst. 6:29

Klimatiskie apstākļi pērn ļāvuši būtiski palielināt kūdras ieguves apjomus. Uzņēmēji optimistiski...

2019. gada 01. februāris plkst. 16:43

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu...

2019. gada 01. februāris plkst. 14:17

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami...

2019. gada 01. februāris plkst. 13:23

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan līdz 2019. gada beigām Zviedrijā un Somijā...

2019. gada 01. februāris plkst. 7:25

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Papīrs Com ražotnē Rīgā, Zolitūdē, lai vērotu,...

2019. gada 01. februāris plkst. 6:50

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm,...

2019. gada 31. janvāris plkst. 9:29

Vilani ir pirmā jaunā linu šķirne, kuru pēc vairāk nekā 25 gadu...