Jaunākais izdevums

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās pat ar divkāršu izmaksu kāpumu par apkuri nākamajā apkures sezonā, šodien preses konferencē informēja AS "Rīgas siltums" valdes locekle Birute Krūze.

Šādos apstākļos uzņēmums cer uz valsts lēmumiem, kas nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem mazinātu izmaksu slogu.

Kā piemēru viņa minēja 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Ja tā iemītniekiem aizvadītajā sezonā par apkuri bija jāmaksā 70 eiro, tad pie dabasgāzes cenas 100 eiro par megavatstundu (MWh), dzīvokļa apkures izmaksas būšot ap 145 eiro.

Krūze informēja, ka "Rīgas siltums" iesniedzis pieteikumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, kas paredz pašreizējo siltuma tarifu 74,08 eiro par vienu MWh no augusta paaugstināt līdz 85,99 eiro par MWh.

Savukārt prognozes liecina, ka, sākoties jaunajai apkures sezonai, tarifs varētu palielināties līdz 155 eiro par MWh.

Uzņēmuma pārstāvji šodien preses konferencē pauda, ka cer uz valsts lēmumiem, kas mazinās iedzīvotājiem izmaksu slogu nākamajā apkures sezonā, kā arī aicināja iedzīvotājus izvērtēt iespējas, kā samazināt tēriņus par apkuri, piemēram, samazinot telpās gaisa temperatūru par vienu grādu, tēriņi par apkuri samazinās par 5%.

Savukārt "Rīgas siltuma" valdes loceklis Ilvars Pētersons pauda, ka apkures izmaksas var samazināt pat par 20%. Kā piemēru viņš minēja radiatoru nomaiņu, termolegulatoru un alokatoru uzstādīšanu, tādējādi tiktu samazināts siltuma patēriņš un iedzīvotāju rēķini par siltumu saruktu par 20%, kā arī tiktu ietaupīti energoresursi un mazināta Latvijas atkarība no Krievijas gāzes.

Kā ziņots, otrdien, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja Regīna Ločmele (S) atzina, ka plānoto apkures cenu nespēs samaksāt ļoti daudzi iedzīvotāji, tādēļ vajadzētu noteikt cenu griestus.

Kā liecina "Rīgas siltuma" gada pārskats, 2020./2021.finanšu gada apgrozījums uzņēmumam bija 146,5 miljoni eiro, kas ir par 4% jeb 5,4 miljoniem eiro mazāks nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma gūtā peļņa bija 5,4 miljoni eiro, kas salīdzinot ar iepriekšējo attiecīgo periodu, ir par 66% jeb 10,2 miljoniem eiro mazāka.

Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādomā par kurināmā diversifikāciju un pieslēgšanos centralizētajai apkurei

Armanda Vilciņa, 21.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan siltumenerģijas tarifi lielākajā daļā Latvijas pilsētu un ciemu pamazām turpina augt, nozares pārstāvji uzskata, ka centralizētā siltumapgāde arvien ir konkurētspējīgākais apkures risinājums.

Šā gada februārī siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās svārstās no 41,16 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) Rēzeknē līdz 93,65 EUR/MWh Daugavpilī, kur vēl janvārī siltums maksāja par 64,4% lētāk, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Ar 1. februāri tarifi paaugstināti vēl divās lielajās pilsētās – Jūrmalā un Jēkabpilī.

Nozares eksperti siltumenerģijas sadārdzināšanos skaidro ar straujo dabasgāzes cenu pieaugumu un aicina siltumuzņēmumus domāt par kurināmā diversifikāciju, bet pārējos komersantus – par iespējām pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.

Tarifi izlīdzināsies

Siltumenerģijas tarifa kāpumam ir vairāki aspekti, spriež AS Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" pieļauj iespēju sadarboties ar atkritumu poligona apsaimniekotāju SIA "Getliņi eko", lai attīstītu projektu siltumenerģijas ražošanai no dedzinātiem atkritumiem, intervijā atzina "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņš sacīja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir mērķis samazināt noglabājamo atkritumu apjomu, un viens no risinājumiem ir dedzināšana.

"Eiropas fondi to vairs neatbalsta, jo Eiropa to dara jau ilgāku laiku, un tas strādā, bet Latvijā tā ir salīdzinoša jauna lieta," atzīmēja Talcis.

Šāds projekts esot uzsākts Ventspilī, bet Rīgā vēl nav, lai gan potenciāls tam ir, jo atkritumus Rīgā saražo pietiekami daudz. Viens no potenciālajiem segmentiem šai metodei ir siltumapgāde.

Talcis norādīja, ka "Rīgas siltums" ir speciālists siltuma ražošanā, "Getliņi eko" - atkritumu biznesā, tādēļ būtu iespējams apvienot spēkus. Šobrīd gan konkrēta plāna nav ne "Rīgas siltuma" biznesa plānā, ne stratēģiskajos virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.marta AS "Rīgas siltums" piegādātās siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 6,7%, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

No šī gada 1.novembra "Rīgas siltums" klientiem par siltumenerģiju jāmaksā 66,76 eiro par megavatstundu (MWh), bet no nākamā gada 1.marta šī maksa būs 71,22 eiro.

Kā skaidro "Rīgas siltums", tarifa izmaiņas ir saistītas ar straujo energoresursu cenu kāpumu un to, ka ir beidzies valsts noteiktais atbalsta maksājums siltumcentrālei "Imanta".

Šajā apkures sezonā "Rīgas siltuma" tarifs audzis jau divreiz. No 1.septembra tas, salīdzinot ar iepriekšējo maksu, pieauga par 26,6%, bet no 1.novembra - vēl par 16,5%. Tādējādi kopumā tarifs šoruden palielinājās par 47,5% jeb par 21,49 eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. No uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas 77% tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir apmēram 825 kilometri, no kuriem 85% ir uzņēmuma īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoresursi ir pieejami, būtiskākais aspekts ir izmaksas

LETA, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursi, piemēram, šķelda un dabasgāze pašlaik ir pieejami, bet būtiskākais aspekts ir izmaksas, atzina AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Ja pagājušajā gadā uzņēmums par šķeldu maksāja 17-18 eiro par megavatstundu, tad šobrīd šķelda tiek iepirkta par apmēram 33 eiro par megavatstundu. Tāpat mainīta kompānijas iepirkuma stratēģija - ja pirms tam šķelda faktiski iepirkta uz gadu, jo bija iespējams prognozēt cenu, tad pašlaik uzņēmums pērk apjomu vien mēnesim.

"Šķelda šobrīd ir, taču tā ir dārgāka, un mēs dažādojam piegādātājus, lai sadalītu riskus. Esam iepirkuši mizas no "Rīgas mežiem", tūlīt veiksim iepirkumu Lietuvā un piedalāmies "Latvijas Valsts mežu" izsolē," sacīja Talcis.

Vērtēdams Latvijas lēmumu atteikties no Krievijas dabasgāzes, "Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka arī šajā jautājumā svarīgākais ir izmaksas. Pie sarunas par pieejamību, iespējams, būs jāatgriežas novembrī vai decembrī, kad situācija potenciāli būs stabilizējusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes cenu kāpuma

LETA, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt iespējas Latvijā atteikties no dabasgāzes apkures gan mājsaimniecībās, gan centrālās apkures kompānijās.

Otrdien valdības sēdē par jautājumu izvērsās diskusija, kad sēdes dalībnieki diskutēja par Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām", kas paredz šajā apkures sezonā - no šā gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim - indikatīvi 350,2 miljonu eiro apmērā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pauda, ka ir jāsāk diskusija par dabasgāzes apkures katlu uzstādīšanas aizliegumu, uzdodot EM un VARAM sagatavot priekšlikumus, kā šāda veida opciju īstenot.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka sākotnēji varētu noteikt kārtību, kas jaunos projektos aizliedz šādu gāzes katlu uzstādīšanu, piemēram, personām, kas plāno privātmāju vai daudzdzīvokļu namu, uzreiz liekot apzināties, ka ir jāizvēlas alternatīva opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēķini nākamajā apkures sezonā diemžēl būs ļoti lieli, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" brīdināja AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

AS “Latvenergo” šobrīd regulatoram ir iesniegusi tarifu, kas ir noteicošais Rīgā par siltumapgādi no termoelektrostacijām. “Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā, kas stāsies spēkā no 1. septembra, – tās cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs “Latvenergo” dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” teica N.Talcis.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs Gatis Silovs raidījumā prognozēja, ka pašreizējā gāzes cena, visticamāk, saglabāsies arī nākamajā ziemas sezonā, tomēr viņš uzsvēra, ka gāzes cenu prognozēt ir teju neiespējami Ukrainā notiekošā kara dēļ.

“Rīgas siltuma” vadītājs gan akcentēja, ka uzņēmums šogad plāno būvēt divas katlumājas un virzīties prom no gāzes apkures, pārejot uz šķeldas apkuri, tomēr tas ir ilgs process. Kopumā pilsētā ap 32% no izmantotās siltumenerģijas tiek ražots ar atjaunojamiem resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vismaz uz nākamo apkures sezonu būtu jānosaka cenu griesti, šādu nostāju intervijā laikrakstam "Diena" paudis Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Krauklis atzīmējis, ka ar būtisku cenu pieaugumu saskaras pat tās pašvaldības, kurās siltuma iegūšanai izmanto šķeldu, jo arī tās cenas strauji aug. Ja siltumenerģijas cena apkures sezonā sasniedz 100 eiro par megavatstundu, tad liela daļa iedzīvotāju rēķinus samaksāt nevarēs, lēsa politiķis, uzsverot, ka tas izraisīs problēmu ķēdi.

"Domāju, ka vienīgais risinājums visai Latvijai būtu vismaz uz šo apkures sezonu noteikt cenu griestus. Citu risinājumu es nevaru iedomāties. Protams, ir mājokļa pabalsts, no kura pusi tagad ir apņēmusies segt valsts, bet uz mājokļa pabalstu var pretendēt personas ar diezgan zemiem ienākumiem, bet siltumenerģijas cena virs 100 eiro jau sitīs arī tiem iedzīvotājiem (vai nu tie ir pensionāri, vai ģimenes ar bērniem), kuriem formāli pabalsts nepienākas, bet kuri faktiski arī nespēs samaksāt. Tāpēc šeit vajadzētu būt valstiskam risinājumam," uzsvēris Valkas mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

RNP izsludinājis iepirkumu par ēku centrālās apkures sistēmu remontu un apkopi

Db.lv, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" izsludinājis iepirkumu par ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem vitāli svarīgo ēkas centrālās apkures sistēmas uzturēšanas pakalpojumu nākamajā apkures sezonā, kad beigsies līgums ar uzņēmumu PS "Siltumserviss Rīga".

Ēkas centrālās apkures sistēmu tehniskās apkopes un ārpuskārtas remontu pakalpojums, kurā pretendenti piedāvājumu var iesniegt līdz š.g. 16. maijam, ietver arī apkures pieslēgšanu un atslēgšanu, apkures sistēmu stabilizēšanu, kā arī ēkas iekšējo siltumapgādes tīklu ārpuskārtas remontus.

"Būtiski, lai mūsu klienti saņem kvalitatīvu pakalpojumu par izdevīgu cenu, tāpēc izstrādājot iepirkuma prasības, esam paplašinājuši iespējamo pretendentu loku, sadalot Rīgu daļās. Šāds lēmums ļauj konkursam kvalificēties lielākam skaitam uzņēmumu. Līdzīgi esam rīkojušies ar iepirkumiem sniega tīrīšanas jomā, zāles pļaušanas, liftu uzturēšanas un citos līgumos, kur esam saņēmuši izdevīgāku cenas piedāvājumu nekā iepriekš. Rezultātā mūsu klienti saņem izdevīgākus pakalpojumus. Šis iepirkums pēc apjoma varētu būt interesants arī ārvalstu komersantiem – tāpēc ir publicēts arī ES Oficiālajā vēstnesī. Ceru, ka šis iepirkums nebūs izņēmums un pretendentu skaits būs lielāks nekā iepriekš," komentē RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attīsta tehnoloģiju biogāzes ieguvei nākotnē

RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Francesco Romagnoli un pētnieks Maksims Feofilovs, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot simbiozi starp biogāzes ražošanu un mikroaļģu audzēšanu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki attīsta nākotnes tehnoloģiju biogāzes un inovatīvu materiālu ražošanai izmantojamu izejvielu ieguvei.

Mikroaļģēm ir liels potenciāls enerģētikā un augstas pievienotās vērtības produktu izgatavošanā pārtikas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, lauksaimniecībā, akvakultūrā un medicīnā. Ar aļģu biomasu varētu arī aizstāt fosilas izejvielas, piemēram, plastmasas izgatavošanā. Šobrīd pasaulē tiek aktīvi pētīta to izmantošana, Eiropā aļgu audzēšana ir plaši attīstīta Francijā, kur izveidoti lieli aļģu audzēšanas lauki. Mūsu platuma grādos mainīgo klimatisko apstākļu, temperatūras svārstību un sezonalitātes dēļ šis virziens nav attīstīts, lai gan mikroaļģes uzskatāmas par nozīmīgu nākotnes resursu.

Mikroaļģes ir samērā mazprasīgas, kas labvēlīgos apstākļos strauji vairojas. To augšanai nepieciešams siltums, gaisma, barības vielas un CO2. Meklējot risinājumus, kā vērīgās mikroaļģes audzēt Ziemeļvalstīs, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki projektā SMARB (“Integrēta CO2 biofiltra un mikroaļģu biomasas ražošanas tehnoloģija biogāzes stacijām, izmantojot inovatīvu saliktu modulāru atvērtu riņķplūsmas baseinu pieeju”, Nr.lzp-2018/1-0232) izveidojuši inovatīvu hibrīdu mikroaļģu kultivēšanas sistēmu, apvienojot tajā īpašības, kādas ir gan atklātiem audzēšanas baseiniem, gan slēgtiem fotobioreaktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Steigšus jārod risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem

Db.lv, 14.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija vēsta, ka Rīgā no 1. jūnija par 22,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 2,35 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,92 eiro vietā.

Gaidāma arī ārkārtīgi būtiska apkures izmaksu sadārdzināšanās.

“Tarifs, kas ir iesniegts regulatorā un kas stāsies spēkā no 1. septembra, tā cenas ir ļoti, ļoti dramatiskas. Kāda cena būs Latvenergo dabasgāzei, to mēs nezinām. Bet katrā ziņā tarifa griesti tur ir ļoti, ļoti augsti,” Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā brīdinājis AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

“Ja gāze maksās 100 eiro, tad siltuma tarifs nostāsies no 100 līdz 150 eiro [par megavatstundu] līmenī. Ja tarifs ir tādā līmenī, tad vienistabas dzīvoklis par janvāri varētu maksāt aptuveni 250 eiro par siltumu,” turpat paudis Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula. Būvi paredzēts pabeigt jau nākamā gada vasarā.

Būve projektēta pēc starptautiskiem ilgtspējīgas būvniecības standartiem un tajā tiks izmantots zemes siltums gan apsildei, gan kondicionēšanai, izmantojot ģeotermālos pāļus.

Projekta attīstītājs un īpašnieks ir pieredzējušais nekustamo īpašumu attīstītājs "Kapitel", bet būvnieks - ģenerāluzņēmējs "Merks".

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro. Pērn septembrī “Kapitel” un “Merks” parakstīja teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

Elemental Skanste biroju ēku par 49 miljoniem eiro būvēs Merks  

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu...

“Mūsdienās attīstot projektus, energoefektivitātes faktors kļuvis par arvien būtiskāku sastāvdaļu, taču īpaši pēdējos gados aktualizējusies nepieciešamība pēc arvien jaunām inovācijām. Gan no telpu izīrētāju, gan pilsētvides plānošanas viedokļa, ir svarīgi, lai projekti ietveru tādas vērtības kā ilgtspēja, inovācijas, funkcionalitāte, pieejamība (cenas ziņā). Būtiski, lai ēka būtu videi draudzīga, taču vienlaikus spētu sniegt visu, kas nepieciešams mūsdienu ātrajā dzīves ritmā. “Kapitel” ir saņēmis ilgtspēju apliecinošus sertifikātus lielākajai daļai savu attīstīto projektu, un visus savus aktuālos projektus attīsta saskaņā ar BREEAM sertifikāciju," komentē Kapitel izpilddirektors Taavi Ojala.

Biroju ēka projektēta pēc paaugstinātas energoefektivitātes metodes un ieguvusi gandrīz nulles enerģijas ēkas (Nearly Zero Energy Building) sertifikātu. Projekts ir ieguvis BREEAM ilgtspējības sertifikāta Excellent līmeni.

Paredzēts, ka savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas biroji. Papildu darba telpām paredzēts arī konferenču centrs, co-working zona, velosipēdu novietne ar 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas. Būs pieejamas arī aptuveni 500 autostāvvietas, tostarp 200 no tām stāvos zem ēkām.

"Skanstes apkaime veidojas par Rīgas centra modernāko daļu un esam gandarīti jau daudzu gadu garumā piedalīties šīs apkaimes attīstībā. Biroju ēkas “Elemental Skanste” pievilcīgā arhitektūra lieliski papildinās Rīgas pilsētvidi un tā būs īpaši piemērota mūsdienu progresīvajiem cilvēkiem, kam ir svarīgas globālās tendences un zaļās politikas ievērošana. “Merks” komanda intensīvi strādā, lai visi būvniecības darbi norisinātos plānotajos termiņos, un lai jau pēc gada – 2023. gada otrajā ceturksnī mēs varētu tikties jaunajās “Elemental Skanste” biroju ēkas telpās," saka SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

“Šī būs pirmā publiskā ēka Rīgā, kuras apsildīšanai izmantos zemes siltumu, ēkas pamatos iebūvējot ģeotermālos siltumsūkņus. Krievijas īstenotais karš Ukrainā pierāda, ka energoefektivitāte ir svarīga ne tikai klimata un ekonomikas, bet arī drošības aspektā. Rīgas pilsētas pašvaldība turpinās samazināt liekus birokrātiskus šķēršļus un aktīvi sadarbosies ar attīstītājiem, investoriem un ražotājiem, lai celtu Rīgas kopējo ekonomisko spēku visā Baltijas reģionā,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šim Skanstes attīstības projekta posmam sekos arī trīs papildu biroju ēku un daudzstāvu autostāvvietas realizācija.

"Kapitel" ir viena no lielākajām nekustamā īpašuma kompānijām Baltijā, kas attīsta un pārvalda tirdzniecības centrus, viesnīcas un biroju ēkas. Grupas nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 244 000 kvadrātmetru īres telpu. Uzņēmumam pieder četras biroju ēkas (Delta Plaza un Sõpruse Ärimaja Tallinā, Narbuto 5 Viļņā un I.P.Pavlova 5 Prāgā) un pieder akcijas četros tirdzniecības centros ("Spice" un "Spice Home" Rīgā, Panorama Viļņā un Viru Keskus Tallinā). Uzņēmumam pieder Nordic Hotel Forum (pārvalda OÜ Nordic Hotels) un 50% no Tallink City viesnīcas, ko pārvalda “Tallink Hotels”. Uzņēmumam pieder 50% akciju OÜ Kapitel Logistics, kam pieder divi loģistikas centri uz Tallinas apvedceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti, dzīvokļu darījumu skaits Rīgā šī gada pirmajos četros mēnešos bijis rekordaugsts.

Kaut gan būtiski pieaudzis tieši jauno projektu un energoefektīvo mājokļu pieprasījums, ierobežotā piedāvājuma dēļ arī citi labi īpašumi, kas neizpilda šīs ekspektācijas, tiek pārdoti nepieredzēti ātri. Tas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ieviesis jaunu tendenci – piespiedu vairāksolīšanu (forced bidding), kad īpašumu iegādei piesakās vairāki pircēji, solot lielāku samaksu un paaugstinot objekta pārdošanas cenu.

Mājokļu pieprasījums šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bijis ļoti augsts, sasniedzot 12,1 % darījumu skaita kāpumu attiecībā pret pērnā gada rādītājiem. Ja gada sākumā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aizvien pieauga, šobrīd klasiskie sērijveida dzīvokļi jaunās ģimenes vairs tik ļoti nepievilina. Tikmēr – gandrīz visi jaunie projekti par iepriekšējām cenām ir izpirkti vai rezervēti, bet topošie jaunie projekti būs krietni dārgāki būvniecības izmaksu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energodrošība šobrīd ir svarīgāka nekā potenciālās gāzes cenas

LETA, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskās situācijas dēļ gāzes cenas izmaiņas ilgtermiņā nav iespējams prognozēt, un šobrīd, ņemot vērā kopējo fonu, svarīgāks jautājums nekā cena ir energodrošība, intervijā atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Šobrīd nekas nav paredzams pat dienu uz priekšu. Protams, tas ir saistīts ar ģeopolitisko situāciju un lēmumiem, kas tiek pieņemti. Ir iespējami ļoti dažādi pavērsieni. Cena ir smags jautājums, bet, ņemot vērā kopējo fonu, svarīgākais pašlaik ir energodrošība. Pārējam risinājumi tiks atrasti," sacīja Čakste, jautāts par prognozēm attiecībā uz gāzes cenu, tuvojoties nākamajai apkures sezonai.

Brīdina par gāzes cenas pieaugumu aprīlī līdz 250-300 eiro/MWh 

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes...

Saistībā ar valdības doto uzdevumu "Latvenergo" iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (LNG), ko papildus iesūknēt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, Čakste stāstīja, ka pašlaik uz to jāskatās ne tikai kā uz īstermiņa, bet arī kā ilgtermiņa jautājumu.

"Ir jāsaprot, ka pastāv arī risks, ka [Krievijas uzņēmums] "Gazprom" vienkārši var atslēgt gāzes piegādes vai uz tām var attiecināt sankcijas. Tādēļ mums ir jāsāk domāt arī par scenārijiem, ko mēs darīsim, ja rodas šāda situācija, un notiek darbs arī pie ilgtermiņa plāna," teica uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī skaidroja, ka cenas ziņā Eiropā pašreiz nav lielas atšķirības starp parastajām dabasgāzes piegādēm un LNG piegādēm. Turklāt tirgū ir arī pieejami dažādi risinājumi, dažādas valstis, kas piegādā LNG, - Norvēģija, Katara, ASV -, tādēļ konkurence ir.

Vienlaikus Čakste pauda viedokli, ka šajā situācijā noteikti ilgtermiņā taps arī kopējs Eiropas plāns, jo ir skaidrs, ka kapacitātes visiem nepietiks. "Piemēram, Vācijā vispār nav pieslēgumu, kuros gazificēt LNG. Tādēļ, visticamāk, viņi pārskatīs to situāciju, kas viņiem ir ar atomstacijām un oglēm, lai šajā krīzes situācijā varētu turpināt tās izmantot," stāstīja uzņēmuma vadītājs, apstiprinot, ka līdz šīs apkures sezonas beigām Latvijā gāzes gan siltuma, gan elektrības ražošanai pietiek.

Jautāts, kāda pēc tam varētu būt situācija ar cenām, Čakste skaidroja, ka LNG piegādēm ar kuģiem cenas veidojas mēneša laikā. Tas nav kā tā saucamajiem "spot" darījumiem, kad cena tiek fiksēta vienā dienā. Līdz ar to vēl būs jāskatās, kā šīs cenas mainīsies.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd, protams, situācija ir diezgan mainīga, jo pirms tam gāzes piegādēm cena bija 80 eiro par megavatstundu (MWh), bet tagad cena strauji kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā var izveidoties situācija, ka daļa sabiedrības nevarēs samaksāt savus rēķinus, tomēr patlaban vēl nav zināms, cik lielā apmērā šāda situācija veidosies, pauda aptaujātie ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece pauda, ka tarifi, kas šobrīd ir noteikti mājsaimniecībām par gāzi un apkuri lielākoties vēl pilnībā neatspoguļo augstās biržu cenas. Daudzos gadījumos tas attiecas arī uz elektrības cenām. Piemēram, gāze, kas tika izmantota patēriņam un siltumenerģijas ražošanai aizgājušajā ziemā, tika iepirkta galvenokārt 2021.gada vasarā vai rudenī, kad cenas biržās bija divas līdz trīs reizes zemākas nekā šobrīd. Savukārt gāzi, kas tiks lietota nākamajā sezonā, tikai vēl tiek pirkta.

"Attiecīgi, jārēķinās, ka energoresursu cenas mājsaimniecībām vēl būtiski augs gada otrajā pusē un pirktspēja turpinās sarukt. Iedzīvotāji no savas puses var mēģināt mazināt energoresursu patēriņu, iespēju robežās palielināt savu mājokļu energoefektivitāti un pāriet uz alternatīviem energoresursiem, kā arī mazināt tēriņus par citām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības," sacīja "Swedbank" ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mērķēti atbalsti? Aizmirstiet! Nav tādas datu atlases

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā pavēstīja: ja iedzīvotāju atbalsta pasākumiem inflācijas kompensēšanai nepietiks ar budžeta pieauguma pārdalīšanu, valsts varētu aizņemties naudu valūtas tirgos. Te ir vairāki aspekti, kas ir plašāka izvērtējuma vērti.

Vispirms tas, ka jau krietni sen tiek spriests, ka atbalstam jābūt ļoti precīzi mērķētam, taču mehānisma, kā to nodrošināt, joprojām nav un šķiet, ka arī nebūs. Pavisam vienkārša iemesla dēļ – ir nepieciešams savākt un ātri apstrādāt milzīgu datu apjomu, lai precīzi novērtētu katra cilvēka iztikas līmeni un tad lai atlasītu un atbalstītu tos, kam klājas visgrūtāk.

Ar klasisko pieeju atbalstīt tos, kam ir vismazākie ienākumi, vien nepietiek – ir jāvērtē arī neizbēgamie izdevumi un citi faktori. Var, piemēram, būt pensionāri ar minimālām pensijām, bet dāsnu bērnu atbalstu, un var būt ģimene ar daudziem apgādājamiem, lielām komunālām un varbūt veselības aprūpes izmaksām, taču tikai ar vienu pelnītāju. Ir ģimenes, kas dzīvo mājoklī ar krāsns vai granulu katla apkuri, kas nozīmē, ka viņiem jau tagad ir jāparūpējas par kurināmo nākamajai ziemai, un ir ģimenes, kuru mājoklis ir pieslēgts centrālajai apkurei vai tiek apsildīts ar gāzi, – viņiem izmaksas par siltumu būs pēc patēriņa. Tātad, ja pabalstus sola vien rudenī/ ziemā, tas neattieksies uz visiem, kam atbalsts būtu vai jau ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notiks Valsts enerģētiskās krīzes centra sēde, lai aktualizētu informāciju par situāciju Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, informē ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Vineta Vilistere-Lāce.

Sēdē tiks izskatīta arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.

EM jau iepriekš norādīja, ka patlaban valstī nepietrūkst siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo un citu energoresursu - elektroenerģijas, dabasgāzes, naftas produktu. Resursus ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, līdz ar to šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt krīzes situāciju valstī.

J.Vitenbergs skaidro, ka problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams, un tas negatīvi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir jādomā par dažādiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija 13.decembrī nespēja vienoties par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, preses konferencē pēc valdību veidojošās partiju sadarbības sanāksmes atklāja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Finanšu ministrs stāstīja, ka sadarbības sanāksmē apspriests plašs jautājumu loks. Izskatīti jautājumi, kas skar veselības aprūpes jomu, Covid-19 regulējumu pēc 11.janvāra, kā arī līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem starpvalstu norēķiniem medicīnas jomā, kompensējamiem medikamentiem un laboratoriju pakalpojumiem. Tāpat partneri izvērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas (FM) kopīgi sagatavoto jautājumu, kas skar energoresursu sadārdzinājumu un atbalstu sabiedrībai.

Ministrs atgādināja, ka jau par 65% samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri saņem vecuma pensijas, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru