«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti Viktoriju Šarlāni un viņas kursabiedreni no Serbijas Mariju Dondoviču (Marija Dondovic). Viņām, studējot Eindhovenas Dizaina Akadēmijā Nīderlandē, Atex® kļuvis par daļu no kopīgā diplomdarba - jaunradītā produkta «Light Screens» jeb «Gaismas ekrāni», informēja uzņēmumā.

«Gaismas ekrāni» ir funkcionāli gaismas objekti atvērtā tipa biroju telpām, kurās nav ierīkotas atdalošās sienas individuālām darba vietām un kurās trūkst dabīgā apgaismojuma. Gaismas risinājums palīdz radīt atmosfērisko gaismu. «Gaismas ekrāni» kalpo arī kā gaismas un skaņas kontroles mehānismi, nodrošinot efektīvāku gaismas izkliedēšanu telpā, izvairoties no žilbinošas un spilgtas gaismas, un labāku skaņas akustisko efektu. Radīto objektu forma ir izlocīta no vienas tērauda caurules, pie kuras piefiksēts alumīnija rāmis ar Atex® membrānu. Kā gaismas avots izmantota LED spuldze.

Ceļš pretī diplomdarba projektam «Gaismas ekrāni» saistīts ar Viktorijas interesi par to, kas īsti tiek ražots Valmieras stikla šķiedrā. Vienā vasarā viņa apmeklēja uzņēmumu, aplūkoja jaunākos materiālus un inovācijas šajā jomā un iedvesmojās no pieredzētā. Lai gūtu atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, tika sazvanīts Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmums Lielbritānijā, kur tiek ražotas Atex® membrānas. Pie projekta jaunietes sāka strādāt kopā, jo abas vieno ne tikai līdzīgs redzējums dizainā, bet arī draudzība. Kā viņas pašas saka, komandas darbs pie projekta īstenošanas ir tikai stiprinājis abu draudzību.

Pieminekļa «Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem» jeb tā dēvētā Uzvaras pieminekļa māksliniecisko vērtību savā ziņā var pielīdzināt Brīvības piemineklim vai Brāļu kapu ansamblim, Latvijas Radio pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis.

«Šajā piemineklī ir liels mērogs, kurā izveidots ansamblis, kas savā veidā līdzvērtīgs, es nebaidos salīdzināt, Brāļu kapu ansamblim un Brīvības piemineklim. Tas savā apkārtnē pakļauj lielu teritoriju un ienes viņā savu emocionālo starojumu, jā, tādu starojumu, kādu prasīja tā laika māksla,» norādīja mākslas zinātnieks.

Tajā pašā laikā O. Spārītis prognozēja, ka politiskajās sarunās par pieminekļa nākotni mākslas zinātāju viedoklis netiks ņemts vērā.

Iepriekš rakstīts, ka tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka Uzvaras piemineklim neesot vietas blakus Gaismas pilij un ka nākotnē šī pieminekļa vietā varētu atrasties, piemēram, starptautisks stadions, taču pašam piemineklim Rīgas panorāmā būtu jāizskatās citādāk. Savukārt portālā ManaBalss.lv par iniciatīvu, kas piedāvā nojaukt tā dēvēto Uzvaras pieminekli un atjaunot laukuma vēsturisko plānojumu, parakstījušies vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku. Tiesa gan, lai jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu skatītu parlamentā, ieceres ceļš varētu nebūt viegls, jo tas būtu pretrunā ar 1994. gadā noslēgto Latvijas valdības līgumu ar Krieviju, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Pārdošanā ir izlikta vēsturiskā Kaucmindes pils Bauskas novadā. Pils tiek pārdota par 250 000 eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu kompānijas Rent In Riga mājaslapā.

Pils tiek piedāvāta kā investīciju objekts, un saskaņā ar pašreizējā īpašnieka sniegto informāciju objekts ir pieejams.

Privātīpašums Kaucmindes pils sastāv no pils ēkas 2887 kvadrātmetru kopplatībā un tam pieguļoša gleznaina parka 4,59 hektāru platībā.

Kaucmindes pili ieskauj divi dārzi: viens regulārais dārzs, kuru veidojis dārznieks K.Savickis ap 1780.gadu, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots 19.gadsimtā un aptver Kauces upītes gravu. Zemes gabala ziemeļu robežu veido neliela upīte, rietumu robežu - divi sakopti un iztīrīti mākslīgie dīķīši.

Kaucmindes pils atrodas Latvijas arhitektonisko pērļu trijstūrī. Līdz baroka stila Latvijas arhitektūras un mākslas šedevram Rundāles pilij ir tikai astoņi kilometri, līdz viduslaiku restaurētajai Bauskas pilij - trīs kilometri, bet līdz Mežotnes pilij - 10 kilometri.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

No pirmdienas, 9.novembra mājas lapā www.staroriga.lv pieejama informācija par visiem piecdesmit sešiem gaismas festivāla Staro Rīga objektiem. Lielākā daļa festivāla objektu izvietota pastaigu maršrutos Vecrīgas teritorijā un pilsētas centrālajā daļā, taču lielāki objekti izvietosies Skanstes ielas rajonā un Brīvdabas muzejā.

Visi objekti sadalāmi piecās grupās - festivāla laikā būs apskatāmi 18 jauni festivāla programmas gaismu objekti, 3 festivāla programmas gaismu objekti no 2008. gada programmas, 9 objekti, kas tapuši ar festivāla sadarbības partneru atbalstu, 12 LMA studentu programmas gaismu objekti, kā arī 14 pilsētvides pastāvīgie gaismu objekti.

Pils laukumā, Torņa ielā un Aldaru ielā būs skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentu darbi, kas iekļausies trīs idejiskās koncepcijās - Esi starā - ej ar tumsu karā!, Parazīti un Gaismoņi.

Jaunizveidotajos 18 gaismas festivāla objektos izmantots gan spuldžu, gan LED spuldžu spīdējums, gan video projekcijas, gan īpaši gaismas efekti. Jauno objektu vidū atrodami gan interaktīvi gaismas objekti, gan lielformāta pilsētvides objekti.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos uzkrātais pārpalikums 176 miljonu eiro apmērā ir par 138,6 miljoniem eiro jeb 44,1% mazāks nekā pērnā gada deviņos mēnešos, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos. Kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk (+6,2%) nekā ieņēmumiem (+3,8%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Zemāks ekonomikas izaugsmes temps šogad, nekā tas tika plānots, skaidro lēnāku nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu. Savukārt izdevumu pieaugums galvenokārt saistāms ar izdevumiem Prezidentūras nodrošināšanai, lielākiem izdevumiem veselības un satiksmes jomā, kā arī grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Vēl 60 miljonu latu, ja kāds grib, lai leģendārā Gaismas pils, kas jau tāpat nodokļu maksātājiem izmaksā 116 miljonus latu, vispār vērtu vaļā durvis.

Iepriekšējo gados, realizējot kādu pietiekami lielu projektu, šāda veida stāsti tika dzirdēti laiku pa laikam, jo parasti kaut kā atklājās dažādi neparedzēti darbi, sarežģījumi un inflācijas pieaugumi, ko iepriekš it kā nevarēja paredzēt. Nereti arī šādos gadījumos tas lielā mērā izskatījās pēc vienkāršas naudas izspiešanas, taču nu stāsts ir pavisam citāds.

Proti, plānojot jaunās Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izmaksās nav iekļautas tādas pozīcijas kā kondicionēšanas iekārtas, katlumāja, labiekārtošanas darbi utt. Tātad runa ir par lietām, bez kurām nevar iztikt faktiski nevienas būves gadījumā, izņemot suņu būdu un ķemertiņu lauku sētā. Turklāt šie 60 miljoni latu tāmē nav iekļauti tāpēc, ka pasūtījuma brīdī minētie komponenti vienkārši vēl nav bijuši uzprojektēti. Līdz ar to šajā kontekstā rodas viens otrs būtisks jautājums. Pirmkārt, kā interesēs bija pieņemt lēmumu par būvniecības uzsākšanu tik strauji, nesagaidot, kamēr tiek izstrādāti visi nepieciešamie projekti un aprēķinātas izmaksas? Jāatgādina, ka Gaismas pils projekts tika muļļāts vairāk nekā desmit gadus, un tādējādi būs grūti kādam iestāstīt, ka vēl dažus mēnešus pagaidīt nu nekādi nevarēja. Tātad šeit atbildīgajām institūcijām būtu vērts papētīt, kam un kāpēc vajadzēja, lai attiecīgie dokumenti tiktu parakstīti pēc iespējas ātrāk.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Latvijas Banka trešdien, 17. jūnijā, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Rīgas pilij 500. Monēta ir veltījums Rīgas pilij, kuras siluets Daugavas labajā krastā ir raksturīga galvaspilsētas panorāmas zīme, kas gadsimtiem bijusi varas spēka vai vājuma lieciniece, skaidro centrālā banka.

Monētas mākslinieki ir Ivars Drulle (aversa grafiskā dizaina un monētas plastiskā veidojuma autors) un Ilze Lībiete (reversa grafiskā dizaina autore). Monēta kalta Šveices kaltuvē Faude & Huguenin SA, tās aversā redzami Rīgas pils Konventa vārtu portāla akmens ciļņu – Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga – attēli, bet reversā – stilizēts Rīgas pils atveids skatā no augšas.

Par tagadējās Rīgas pils ēkas uzbūvēšanas gadu pieņemts uzskatīt 1515. gadu, ar ko beidzas teksti zem Madonnas un Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga (1494–1535) akmens tēliem virs pils vārtiem un arī rakstiskas liecības par būvdarbu izdevumiem. Pili rīdziniekiem nācās uzcelt pašu nojauktās Livonijas ordeņa mestra rezidences vietā, izpildot kapitulācijas līguma noteikumus pēc sakāves 1491. gadā pie Bukultiem un atzīstot Livonijas ordeņa mestra un Rīgas arhibīskapa virskundzību.

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Celtnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam. Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas Saeimā izstrādās vairākus aprēķinu variantus, kuros plāno parādīt, cik lieli zaudējumi būs valstij, samazinot finansējumu Gaismas pils celtniecībai.

To Dienas biznesam pavēstījis būvnieku apvienības sabiedrisko attiecību speciālists Gints Feders. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki vēl nezina, vai tiesāsies par savām interesēm, vai arī nāks pretī pasūtītājam.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

No 18.līdz 21.novembrim Rīgā notiek ikgadējais gaismas festivāls Staro Rīga, kura devīze šogad ir Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot.

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma Latvijas māju sajūtu meklējot, starptautiskā projekta Baltic Light Chain (Baltijas gaismas ķēde) darbu programma, līdzdalības akcijas Rīgas karnevāls gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla rīkotāji laikā no 18.novembra līdz 21.novembrim aicina ikvienu rīdzinieku veidot gaismas instalācijas savos namu logos, lietojot dažādas gaismas tehnikas, lai svētku noskaņojums pārņemtu visu pilsētu. Rīdzinieki, kas izgaismos savus logus, varēs reģistrēt savus darbus interkatīvā kartē festivāla laikā www.staroriga.lv.