Austrumu kaimiņi veido jaunu enerģētisko loku un stiprina Kaļiņingradas apgabala energosistēmas neatkarību
Kamēr Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori diskutē par labākajiem sinhronās zonas maiņas modeļiem un aktīvi strādā pie tīklu izbūves, Krievija un Baltkrievija veido jaunu enerģētisko loku un Kaļiņingradas apgabalā būvē termoelektrostacijas (TEC). Kā ziņo Krievijas mediji, marta sākumā Kaļiņingradā darbu sāka divas stacijas, kurām tuvākajā laikā pievienosies vēl divas, AS Augstsprieguma tīkls (AST) Krievijas rīcībā draudus nesaskata.
Kaimiņi ir informēti par Baltijas valstu ieceri atvienoties no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka un sinhronizēt savus tīklus ar Eiropu, tāpēc jaunu elektrostaciju būvniecība Kaļiņingradā no viņu puses ir loģisks solis, skaidro AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. «Esošā divu 450 MW bloku elektrostacija ir pārāk neelastīga, lai regulētu Kaļiņingradas apgabala balansu,» pauž V. Boks, uzsverot, ka šobrīd nav nekādu signālu, ka infrastruktūras attīstīšana kaimiņos varētu apdraudēt Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmu. Citās domās gan ir Lietuvas elektropārvades sistēmu operatora Litgrid ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Daivis Virbicks. Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā viņš norādīja, ka papildu ģenerācija Kaļiņingradas apgabalam tehniski ļaus kļūt pietiekami neatkarīgam, lai atslēgtos no Baltijas valstu tīkla.
Kā galvenos desinhronizācijas ieguvumus V. Boks min energosistēmu pakalpojumu klāsta paplašināšanu un drošāku sadarbību ar Eiropas energosistēmām atbilstoši vienotiem darbības principiem. Tāpat AST valdes priekšsēdētājs uzsver, ka Latvijai jābūt sinhronai ar to zonu, kurā notiek tirdzniecība. «Šobrīd tā pamatā notiek ar Skandināvijas valstīm un Poliju, kamēr ar Krieviju un Baltkrieviju arvien rūk, pēdējā gada laikā tirdzniecība sarukusi pat nedaudz zem 10%,» pauž AST valdes priekšsēdētājs, norādot, ka, strādājot sinhroni ar Krieviju un Baltkrieviju, kā tas ir kopš Padomju laikiem, Baltija ir zināmā atkarībā.
Sinhronizācijas projektu skeptiski gan vērtē Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, paužot, ka šādas pārmaiņas līdzi nesīs arī lielus izdevumus.
Plašāk lasiet rakstā Gatavi Baltijas valstu desinhronizācijai ceturtdienas, 22. marta, laikrakstā Dienas Bizness!
