Jaunākais izdevums

20 gadus pēc privatizācijas Latvijas valsts atgūst teikšanu pār dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu, taču nav skaidrs, ko ar iegādāto mantu darīs tālāk – paturēs vai tomēr pārdos

Vairums aptaujāto Latvijas valsts lēmumu – faktiski atgūt savā īpašumā dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu – vērtē kritiski, to uzskatot par «nevajadzīgu».

Latvijas valstij 100% piederošā a/s Augstsprieguma tīkls (AST) iegādājusies 18,31% akciju uzņēmumā a/s Conexus Baltic Grid. Sarunas notiek arī ar pārējiem akcionāriem. Pašlaik darījums par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora Conexus Baltic Grid (Conexus) akciju iegādi noslēgts ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper), bet paredzēts, ka līdz šā gada beigām akcijas tiks atpirktas arī no Gazprom (34,099%) un Itera Latvija (16,045%). Faktiski, ja neskaita svarīgas infrastruktūras objektu būvniecībai nepieciešamo nekustamā īpašuma iegādi (atsavināšanu) no privātīpašniekiem, kā arī krīzē nonākušu kompāniju glābšanu – Parex banka, savulaik arī Banka Baltija – tad šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas valsts iegādājas būtisku privātās kompānijas akciju daļu un to apmēru gatavojas palielināt.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzskata, ka Ekonomikas ministrijas uzstādītos mērķus varēja sasniegt, arī neiegādājoties uzņēmuma akcijas. «Valstij labāk būtu neiesaistīties biznesā, bet piesaistīt stratēģisko investoru. Tādā gadījumā gan aktuāls kļūtu jautājums par to, kā panākt tādus apstākļus, lai stratēģiskais investors atpirktu daļas tieši no tiem akcionāriem, kurus valdība nevēlas redzēt sastāvā. Tas ir diezgan komplicēti,» atzīmē J. Ozoliņš. Tajā pašā laikā eksperts pauž neizpratni, kāpēc valdībai jāatpērk visas pārpalikušās akcijas. «Lai pārvaldītu uzņēmumu, pilnīgi pietiek ar daudz mazāku akciju skaitu,» secina J. Ozoliņš.

LASI ARĪ:

Kalvītis varētu pamest Conexus valdes priekšsēdētāja amatu

Papildināta - Augstsprieguma tīkls kļūst par Conexus Baltic Grid akcionāru

Papildināta - Par Conexus Baltic Grid akcionāru varētu kļūt Augstsprieguma tīkls

Visu rakstu Valsts atgriežas dabasgāzes pārvaldē lasiet trešdienas, 20. decembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST par Conexus akciju iegādi samaksājis 57,394 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 34,36% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcijām samaksājis 57,394 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Tiesa, viņš atsevišķi neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no SIA «Itera Latvija», kam iepriekš piederēja 16,05% «Conexus» akciju, un Vācijas enerģētikas koncerna «Uniper Ruhrgas International GmbH» («Uniper»), kam piederēja 18,31% «Conexus» akciju.

Boks norādīja, ka akciju iegādei AST veicis aizņēmumu Valsts kasē.

««Conexus» akciju iegāde ir ekonomiski izdevīgs darījums un nekādā ziņā neietekmēs elektroenerģijas pārvades tarifus. Akciju iegādei AST veica aizņēmumu Valsts kasē. Paredzams, ka šogad valsts veiks ieguldījumu AST pamatkapitālā šīs summas apmērā, tādējādi sedzot aizdevumu. AST pamatkapitāla palielināšana ir plānota valsts 2018.gada budžetā. Aizdevumu procentus paredzēts segt no «Conexus» saņemtajām dividendēm,» skaidroja Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Akcionāru maiņa nav ietekmējusi AS Conexus Baltic Grid stratēģisko virzību.

Akcionāru maiņa nav ietekmējusi AS Conexus Baltic Grid stratēģisko virzību

Uzņēmums turpina strādāt, un akcionāri atbalsta iesāktos darbus, intervijā DB norāda dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) jaunā valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Pērnā gada nogalē notika būtiskas izmaiņas Conexus akcionāru sastāvā. Kā vērtējat akcionāru maiņu?

Valdes ikdienas darbu izmaiņas akcionāru sastāvā neietekmē - strādājot ar jaunajiem akcionāriem, redzu, ka viņi atbalsta uzņēmuma iesāktos projektus. Akcionāru maiņa nav radījusi nekādas izmaiņas uzņēmuma stratēģiskajā virzībā, turpinām strādāt pie iesāktajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas gāzes tirgotāji: Inčukalna gāzes krātuves tarifu paaugstināšana padarītu to nepievilcīgu

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd gāzes uzglabāšanas tarifs ir aptuveni 1,5 eiro par megavatstundu, bet to iecerēts palielināt līdz 2,3 eiro par megavatstundu.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid (Conexus) paaugstinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas tarifus, tā varētu vairs nebūt pievilcīga ārvalstu klientiem, aģentūrai BNS atzina gāzes tirgotāji Lietuvā.

«Conexus plāno palielināt tarifus par 50-60% atkarībā no produkta, bet mēs uzskatām, ka tāds palielinājums ir nepamatots un samazinātu krātuves pievilcību. Jūtam, ka cenu veidošanas politika un izsoles ir labvēlīgākas vietējiem piegādātājiem. Lai gan tarifu paaugstināšana attiektos uz visiem, tomēr Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumiem vēl jāpieskaita transporta izmaksas, un tas samazinās to konkurētspēju,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānijas Lietuvos duju tiekimas (LDT) ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. LDT daļu gāzes glabā Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug

Armanda Vilciņa, 13.05.2021

Akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados uzglabātais dabasgāzes apjoms Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) pakāpeniski palielinās, tirgus dalībnieki krātuvi arvien vairāk novērtē arī kā apgādes drošībai svarīgu infrastruktūras objektu.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš stāsta, ka martā aizvadīta pirmā Inčukalna PGK jaudas izsole, kurā kopējais lietotāju pieprasītais jaudas apjoms gandrīz divas reizes pārsniedza piedāvāto maksimāli pieejamo jaudas apjomu. Pirms dažām dienām noslēgusies arī otrā izsole, kurā pieprasītie apjomi bija salīdzinoši mazi. To U. Bariss skaidro ar šī brīža augstajām dabasgāzes cenām tirgū.

Fragments no intervijas

Kā jūs kopumā raksturotu interesi par iespējām noglabāt gāzi krātuvē?

Pirmkārt ir jāteic, ka tas ir ļoti pozitīvi, ka uzņēmējiem ir interese par krātuvi, sevišķi tāpēc, ka komerciālā situācija gāzes tirgū, raugoties gan no tirgotāju, gan gāzes operatora viedokļa, šogad nav pārāk pozitīva. Dabasgāzes cenas ir būtiski pieaugušas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, starpība starp vasaras un ziemas cenām ir ļoti maza un svārstīga. Līdz ar to tas radīja bažas, vai piepildījums vispār būs, taču mēs esam priecīgi, ka interese ir, un nestabilajos apstākļos esošajam krātuves ciklam ir rezervēti 80% no krātuves jaudas. Tas liecina, ka Inčukalns tiek novērtēts ne tikai kā komerciāla iespēja vasarā noglabāt gāzi, lai to izmantotu ziemā, bet arī kā apgādes drošībai svarīgs infrastruktūras objekts – tirgus dalībnieki zina, ka, neraugoties uz tirgus apstākļiem, gāze būs pieejama. Izcils piemērs bija šī gada februāris un marts, kad Latvijā iestājās auksta ziema un, strauji pieaugot patēriņam, Inčukalns nodrošināja maksimālo izņemšanas jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AS Gaso, reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi, ieviesis tālruni par jaunajiem dabasgāzes sadales tarifiem

Db.lv, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju lielo interesi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem un to piemērošanas kārtību, dabasgāzes sadales operators AS «Gaso» atklājis jaunu informatīvo tālruni – 67369938.

Patērētājiem aktuālākie ir jautājumi par jaunajiem dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem, to piemērošanas kārtību un skaitītāju rādījumu nodošanu.

Informatīvo dabasgāzes sadales tarifu salīdzināšanas kalkulatoru mājsaimniecībām un juridiskajiem klientiem, ko izstrādājis AS «Gaso» un kas arī pieejams uzņēmuma mājaslapā, izmantojuši jau vairāk nekā 44 tūkstoši klientu.

Aktivitāte pieaugusi tieši pēdējo divu nedēļu laikā, kad iespēju ātri un vienkārši modelēt tarifu radītās izmaiņas, kalkulatorā norādot dabasgāzes patēriņu un skaitītāja atļauto maksimālo slodzi, izmantojuši ap 10 tūkstošiem klientu.

Iedzīvotāju lielās intereses dēļ AS «Gaso» Klientu apkalpošanas centra informatīvā tālruņa 155 jaudas ir pārslogotas, tādēļ klientiem savienojums ir ilgi jāgaida. Maksu par zvanu uz tālruni 155 nosaka klienta izvēlētais sakaru operators un GASO šīs klienta izmaksas ietekmēt nevar. Lai samazinātu neērtības telefoniski noskaidrot aktuālos jautājumus par dabasgāzes sadales tarifiem, atklāts jauns informatīvais tālrunis 67369938, kas izmaksu ziņā atbilst parastam analogās sistēmas tālrunim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Pagājušajā apkures sezonā Latvijā daudz netrūka līdz enerģētikas krīzei

LETA, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pirmo apkures sezonu pēc pilnīgas AS Latvijas gāze sadalīšanas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka daudz neesot trūcis līdz enerģētikas krīzei.

Viņš atzina, ka kopumā secinājumi par aizvadīto apkures sezonu ir diezgan skarbi.

«Ziema gan bija ļoti maiga, un par īstu aukstumu mēs varam runāt vien trīs nedēļas. Taču mēs piedzīvojām pamatīgu nervozitāti saistībā ar gāzes apgādes drošības jautājumu. Gāzes tirgus atvēršana Latvijā tika orientēta nevis uz apgādes drošību, bet uz mistisku pieņēmumu, ka, atverot tirgu, būs cenu kritums. Tāds bija politiskais uzstādījums un tam tika upurēta apgādes drošība cerībā, ka zemāka cena sabiedrību darīs laimīgāku. Es būšu skarbs un teikšu, ka, ja aizvadītajā ziemā vēl divas trīs dienas būtu noturējusies temperatūra pie mīnuss 20 grādiem, Latvijā sāktos enerģētiskā krīze,» skaidroja Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas mājsaimniecības par elektrību un gāzi pirmajā pusgadā maksājušas mazāk nekā ES vidēji

LETA, 29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos gan elektrības, gan gāzes cena mājsaimniecībām bijusi zemāka par vidējo līmeni Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Eiro izteiksmē Latvijā vidējā elektrības cena mājsaimniecībām pirmajā pusgadā bija 15,9 eiro par 100 kilovatstundām Zemākā elektroenerģijas cena gada pirmajos sešos mēnešos bija Bulgārijā (9,6 eiro par 100 kilovatstundām), Lietuvā (11,2 eiro), Ungārijā (11,3 eiro), Rumānijā (12 eiro), Horvātijā (12 eiro), Igaunijā (12,1 eiro), Maltā (12,8 eiro), Čehijā (14,4 eiro), Slovākijā (14,4 eiro), Polijā (14,6 eiro), Nīderlandē (15,6 eiro) un Somijā (15,8 eiro).

Augstākā elektrības cena mājsaimniecībām janvārī-jūlijā ES bijusi Dānijā un Vācijā (abās valstīs 30,5 eiro par 100 kilovatstundām), Beļģijā (28 eiro), Īrijā (23,1 eiro) un Spānijā (23 eiro).

ES vidējā elektrības cena pirmajā pusgadā bija 22 eiro par 100 kilovatstundām, bet eiro zonā tā bija 22,4 eiro par 100 kilovatstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcijā “Altum” uzņēmumu energoefektivitātes programmā ir pieejams finansējums auto flotes nomaiņai uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem, tai skaitā arī CNG automašīnām, informēja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

“Mēs redzam, ka pāriešana uz zaļāku transportu, kā arī fosilās degvielas patēriņa samazināšana var sniegt ieguvumus uzņēmējdarbībai, tāpēc es ceru, ka nākotnē varēsim lepoties ne tikai ar finansējuma piešķiršanu elektroauto, bet arī CNG auto flotēm. Pašlaik mums izstrādē ir viens projekts, kur lauksaimniecības jomā strādājošs uzņēmums plāno esošos tradicionālās degvielas auto aizstāt ar CNG transportlīdzekļiem ar mērķi samazināt degvielas patēriņu un izdevumus, kā arī nākotnē potenciāli izmantot biogāzi,” stāstīja Bērziņš.

Viņš minēja, ka šajā programmā ir samazinātas nodrošinājuma prasības un būtiskākais, kas tiek gaidīts no uzņēmējiem, ir skaidrs biznesa modeļa redzējums. Bērziņš arī piebilda, ka šāds finansējums būtu pieejams gan transportlīdzekļu iegādei, gan arī lokālās CNG uzpildes stacijas uzstādīšanai uzņēmuma teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā sarūk ar gāzi darbināmo auto skaits.

Latvijā sarūk ar gāzi darbināmo auto skaits, tomēr tirgotāji šo degvielas veida pieejamību negrasās samazināt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos trīs gados pieprasījums kopējā auto gāzes tirgū samazinās. 2015. gadā auto gāzes apjoms mazumtirdzniecībā bija faktiski nemainīgs (+0,5%), bet 2016. gadā pieprasījums saruka, un 2017. gadā tas jau ir samazinājies par 6,2%. Visā tirgū gāzes uzpildes apjoms no kopējā mazumtirdzniecības apjoma ir samazinājies no aptuveni 10% 2015. gadā līdz aptuveni 8% 2017. gadā,» stāsta SIA Circle K Latvia degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs.

Pēc G. Titova domām, auto gāzes pieprasījuma sarukuma iemesls varētu būt uzņēmumu autoparku pāriešana no auto gāzes uz dīzeļdegvielas dzinēju automašīnām. CSDD dati liecina, ka Latvijā vidējais automašīnu vecums, kuras aprīkotas ar gāzi, ir 17 gadi, un tās, visticamāk, sāk nolietoties. Savukārt no jauna Latvijā reģistrētās automašīnas, tostarp lietotās, lielākoties ir aprīkotas ar dīzeļdegvielas dzinēju. Auto gāze ir pieejama aptuveni pusē no visām Circle K stacijām jeb 43 pilna servisa stacijās. Par spīti tam, ka nozarē notiek pretējais, Circle K pēdējos gados ir palielinājis staciju skaitu, kur pieejama auto gāze. Kopš pagājušā gada šis degvielas veids ir pieejams arī līdzšinējā stacijā Rēzeknē un no jauna uzbūvētajā stacijā Tīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDZ CARGO izvietos kravas vilcienu komercapskates vārtus arī Šķirotavā un Jelgavā

Monta Glumane, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot automatizētās kravas vilcienu komercapskates un vagonu numuru norakstīšanas sistēmas ieviešanu, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitassabiedrība SIA «LDZ CARGO» 2018.gadā paplašinās sistēmu ar vēl diviem kravas vilcienu apskates vārtiem Šķirotavā un Jelgavā, informē uzņēmums.

Sistēmas ieviešana uzsākta 2014.gadā ar pilotprojektu Rēzeknē virzienā no Sebežas. 2015.gadā sistēma tika paplašināta ar vēl trīs objektiem - Daugavpilī virzienā no Bigosovas (Baltkrievijas) un Radvilišķiem (Lietuvas) un Rēzeknē virzienā no Pitalovas.

Šogad plānots turpināt sistēmas ieviešanu, nodrošinot visu no ārvalstu dzelzceļiem ienākošo un nosūtāmo vilcienu viedo kontroli un videomateriāla pieejamību arhīvā. Šim mērķim tiks izveidoti vēl divi sistēmas objekti - Šķirotavā un Jelgavā.

«LDZ CARGO» uzsver - kravas vilcienu komercapskates sistēmas ieviešanai ir trīs būtiski ieguvumi. Pirmkārt, izmantojot komercapskates un numuru norakstīšanas sistēmu tiek panākta augstāka darba un ekonomiskā efektivitāte, organizējot vilcienu pieņemšanas procesu. Veicot ar vilcienu pieņemšanu saistītos procesus attālināti, tiek panākts augstāks darba drošības līmenis un labāki darba apstākļi. Viedā vilcienu komercapskates tehnoloģija ļauj saīsināt vilcienu tehnoloģiskās apstrādes laiku un tādējādi paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, investoriem gaidot ASV starpvēlēšanu rezultātus

LETA--AFP, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi otrdien pieauga pēc klusas tirdzniecības sesijas, bet Eiropas biržu indeksi kritās, investoriem gaidot otrdien notikušo ASV starpvēlēšanu rezultātus.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» (S&P 500) pieauga par 0,6%, bet tirdzniecības apjoms bija neliels, investoriem esot atturīgiem pirms vēlēšanu rezultātiem.

Saskaņā ar aptaujām demokrāti šajās vēlēšanās var iegūt kontroli pār Pārstāvju palātu, bet republikāņi saglabātu kontroli pār Senātu.

Dīleri atzina, ka akciju cenām vajadzētu kristies, ja republikāņi zaudētu kontroli pār abām Kongresa palātām, bet pieaugt, ja viņi saglabātu kontroli pār abām.

«Nav pārsteidzoši redzēt dažādas tendences globālajos akciju tirgos ... jo investori lielā mērā ir »pagaidīsim-un-redzēsim stāvoklī« pirms šodienas ASV starpvēlēšanām,» atzīmēja «Oanda» analītiķis Dīns Poplvels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. aprīlī jānotiek AS Olainfarm ārkārtas akcionāru sapulcei, kurā akcionāru vairākums cer nomainīt uzņēmuma padomi, ko uzskata par reideriem un vaino informācijas slēpšanā. Ir bažas, ka vairākuma griba tiks kavēta

Dienas Bizness jau rakstīja, ka Uzņēmumu reģistrs īpašā Konsultatīvā padomes sēdē pērn nolēma, ka vēl pirms mantojuma saņemšanas mantinieki var balsot atbilstoši savai daļai un izteikt savu gribu uzņēmumā. Ar līdzmantinieku lēmumu ir nomainīta SIA Olmafarm valdes locekle. Olmafarm ir 42,56% AS Olainfarm akciju turētāja. 1. aprīlī atlicis mainīt AS Olainfarm padomi atbilstoši akcionāru vairākuma gribai, tomēr līdzšinējās padomes rīcība liecina par vēlmi pēc iespējas ilgāk paturēt kontroli uzņēmumā, neskatoties uz akcionāru vairākuma pašreizējo gribu.

Visa Olainfarm mantojuma stāsta jēga slēpjas akciju sadalījumā un definīcijā par to, kas ir šī uzņēmuma akcionāru vairākums. Jau pērnā gada sākumā, pasludinot lielākā Olainfarm akcionāra Valērija Maligina testamentu, mantiniecēm – trīs meitām: Nikai Saveļjevai, Annai Emīlijai Maliginai un Irinai Maliginai – tika pateikts, ka mantojums visām meitām sadalāms vienādās daļās, turklāt 42,56% akciju turētājs AS Olainfarm ir SIA Olmafarm. Tas mantiniecēm nodrošina akciju sabiedrības kontroli arī strīdu gadījumā. Olmafarm ir gluži kā Olainfarm atslēgas, kuras V. Maligins atstājis savām meitām, tā nodrošinot, ka jebkādas mantinieču nesaskaņas tiek atrisinātas Olmafarm iekšienē. Vienkāršoti sakot, ja divām māsām ir vienots redzējums, tad viņām ir vairākums Olmafarm, un tālāk jau balso uzņēmums, nodrošinot mantinieku kontroli AS Olainfarm. Ar šādu aritmētisku akciju izvietojumu ir izveidota situācija, ka Olainfarm matemātiski nevar nonākt ārpusģimenes tirgus spēlētāju ietekmē. Tomēr tas paredz arī dividenžu pastarpinātu izmaksu – vispirms tās no Olainfarm saņem Olmafarm, un tikai pēc tam notiek izmaksa tiešajiem labuma guvējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības vietās varēs ielaist pa vairākiem apmeklētājiem, tāpat tajās vairs nebūs jānodala ieeja un izeja, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ministrijā atzina, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties saslimstībai ar Covid-19, tiek rosināts atcelt dažu tirdzniecības vietām uzliktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tādējādi valdība otrdien lēma atcelt prasību, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā tiek ielaisti tikai pa vienam. "Tas nozīmē, ka nav būtiski, vai tirdzniecības vietā atrodas apmeklētāji no vienas mājsaimniecības un šādu kontroli komersantu pārstāvjiem veikt nav nepieciešams, būtiski ir turpināt kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu gan tirdzniecības vietās, gan tirdzniecības centros," skaidroja EM.

Tāpat kā līdz šim komersanti maksimālo apmeklētāju skaita kontroli īstenos atbilstoši iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama arī elektronisko uzskaites sistēmu izmantošana vai arī pārdevēja vai apsardzes veikta kontrole, lai netiktu pārsniegts noteiktais maksimālais apmeklētāju skaits. Arī turpmāk bērni līdz 12 gadu vecumam nebūtu jāuzskaita kā atsevišķs apmeklētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā «Rīga» pasažieru rindas uz drošības kontroli veidojas tādēļ, ka pasažieru plūsma patlaban jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Šorīt daudzi cilvēki sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar lielām pasažieru rindām uz drošības kontroli lidostā un pauda savu neizpratni un sašutumu.

Karnīte skaidroja, ka pasažieru skaits lidostā «Rīga» šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, deviņos mēnešos ir pieaudzis par gandrīz 11,5%. Vidēji lidosta «Rīga» apkalpo 12 000 pasažieru dienā, 600 līdz 1000 pasažieru stundā. Lai gan lidosta pēdējos gados ir paplašinājusi drošības kontroles zonu ar vairākām līnijām un pašlaik strādā pie risinājumiem, lai izveidotu vēl papildus līnijas, šāda pasažieru plūsma jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, norādīja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Liepnieks: Valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi

Monta Glumane, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk uzraudzīs iedzīvotāju kontus, kuros apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, ir valsts centieni gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

«Protams, ka tāda informācija noteikti palīdz pieķert tevi kaut kādās lietās. Bet šis ir politisko vērtību jautājums. Tas īstais mērķis ir sekojošs – ja tam varēs piekļūt VIDs, skaidrs, ka tam gandrīz automātiski varēs piekļūt drošības iestādes. Tavs privātais konts tomēr ir pietiekami sensitīva informācija, bet te principā valsts varēs šiverēt,» J.Liepnieks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Liepnieks uzskata, ka šādi valsts cenšas gūt kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi. «Es domāju, šis ir stāsts par to, ka valsts vēlas lielāku kontroli pār iedzīvotāju privāto dzīvi un legāli un viegli piekļūt informācijai par cilvēku privātajām lietām. Jo 15 000 eiro gadā… būs ļoti daudz tādu kontu,» apgalvoja polittehnologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru