Jaunākais izdevums

Latvijas dabasgāzes tirgotāju reģistrā pašlaik pieteikušies 10 potenciālie tirgotāji, tostarp divi Lietuvas uzņēmumi, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājaslapā.

Gāzes tirgotāju reģistrā pašlaik reģistrējušies AS AJ Power Gas, SIA Enefit, SIA ESK Sistēmas, SIA Euro Energo Company, SIA Frenzo, SIA GEG, AS Latvenergo, AS Latvijas Gāze, UAB Lietuvos Duju Tiekimas un UAB Litgas.

Jau vēstīts, ka dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrētie komersanti dabasgāzes tirdzniecību varēs uzsākt no 2017.gada 3.aprīļa. Pēc 2017.gada 3.aprīļa arī dabasgāzes cena, līdzīgi kā šobrīd elektroenerģijas cena, veidosies tirgū konkurences rezultātā.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam ir jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par cenu, kuras noteikšanas kārtība atrunāta Ministru kabineta noteikumos.

Savukārt mājsaimniecībām līdz ar tirgus atvēršanu nebūs obligāti jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpinās dabasgāzi iegādāties no jau esošā tirgotāja, tad tās kā saistītie lietotāji saņems dabasgāzi par Regulatora noteiktu cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts AS Latvijas Gāze kā publiskajam tirgotājam līdz 2019.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad martā vidējā svērtā vairumtirgus cena, ko maksā Latvijas dabasgāzes tirgotāji par dabasgāzes iegādi, sasniedza zemāko līmeni kopš tirgus atvēršanas - 11,50 EUR/MWh, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Salīdzinājumā ar cenu 2019.gada martā tā ir aptuveni divas reizes mazāka. Pateicoties dabasgāzes vairumtirgus cenu lejupslīdei samazinājās arī cenas mazumtirgū. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotajiem datiem šogad 1. ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām samazinājās līdz 16,76 EUR/MWh, bet juridiskajiem lietotājiem līdz 19,17 EUR/MWh. Salīdzinot ar 2019.gada 1. ceturksni, cena mājsaimniecībām ir par 40,63% zemāka, bet juridiskajiem lietotājiem par 26,24%.

Sagaidāms, ka mājsaimniecību saistītajiem lietotājiem šogad 2. pusgadā tarifs būs par 6,7% līdz 10,8% zemāks. Dabasgāzes iegādes cenas galvenokārt ir piesaistītas cenu izmaiņām Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržā, piemēram, Vācijas Gaspool, Nīderlandes TTF, Beļģijas ZTP. Straujais biržas cenu kritums sekmēja zemāko cenu līmenī pēdējo 10 gadu laikā, kas bija vērojams šogad aprīlī un maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem jāpielāgojas patēriņa izmaiņām

Armanda Vilcāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energoresursu uzņēmums Ignitis apkopojis padomus, kas jāņem vērā biznesa klientiem, lai savā labā izmantotu atvērtā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus priekšrocības.

1. Iegādāties energoresursus pie viena piegādātāja ir izdevīgi un ērti

Atvērtais elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus ļauj ne tikai izvērtēt, cik izdevīgs ir esošais līgums un rēķini par elektrību un dabasgāzi, bet arī dod iespēju abus pakalpojumus izvēlēties pie viena piegādātāja. Ignitis aprēķini liecina, ka integrētie pakalpojumi ļauj samazināt administratīvās izmaksas un klientu patērēto laiku, jo visi procesi ir centralizēti. Turklāt kompleksa pieeja, kas paredz daudzpusīgu iedziļināšanos klienta biznesa darbības specifikā, ļauj tirgotājam ieteikt optimālāko risinājumu, kā izmantot energoresursus gudrāk un kā ietaupīt uz energoresursu rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ašeradens var aizlaist arī gāzi

Sandris Točs, speciāli DB, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, kļūda bija Arvila Ašeradena palikšana Ekonomikas ministra amatā. Neizskatās, ka viņam būtu kāds plāns, lai stratēģiski atrisinātu elektrības OIK jautājumu. Tikmēr valsts politikas trūkums enerģētikā draud arī ar dabasgāzes cenu nepamatotu sadārdzināšanos un iespējamu enerģētisko krīzi nākamā gada ziemā.

Mums ļoti paveicās, ka šogad bija tik maiga ziema. Sals tuvu mīnus divdesmit grādiem bija tikai vienu nedēļu, un jau tad ar tobrīd iesūknēto gāzes daudzumu Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja maksimālā režīmā. Vēl pāris aukstu dienu un vajadzētu ierobežot gāzes padevi Latvijas iedzīvotājiem.

Pierādījās, ka aukstā laikā Krievija tikai pa cauruļvadu tehniski nevar piegādāt dabasgāzi ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas klientiem, bet tai pašai ir nepieciešamas Inčukalna jaudas, lai apgādātu savus klientus reģionā, kas tradicionāli ir apgādāti no mūsu gāzes krātuves. Šī gada aukstajās dienās Krievija lūdza, lai Latvija ieslēdz reverso plūsmu un apgādā to ar gāzi. Aukstajā nedēļā Inčukalns, kā tas ir bijis vienmēr arī pagātnē, nodrošināja gāzes piegādes uz četrām valstīm – Latviju, Lietuvu, Igauniju un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības gāzi joprojām var iegādāties par regulētu cenu.

Nodrošinot dabasgāzes tirgus atvēršanu, grozījumi Enerģētikas likumā paredzēja, ka no 2017. gada 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tajā pašā laikā mājsaimniecībām joprojām saglabātas tiesības dabasgāzi iegādāties par regulētu cenu, tādā veidā paredzot iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šobrīd nav zināms, kad regulētā cena mājsaimniecībām varētu tikt atcelta un tirgus pilnībā atvērts. Tirgotāji uzskata, ka šis fakts būtiski traucē brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.

Vajadzīga konkurence

Mājsaimniecību skaits, kas vēlas nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju, ir pavisam neliels, teic AS Latvijas Gāze (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs, piebilstot, ka nereti nākas saskarties arī ar situācijām, kurās cilvēki tirgotāja maiņu veikuši pārpratuma un neinformētības dēļ, tāpēc vēlas atgriezties pie LG. «Ja tirgus ir regulēts, tad tas ir caurspīdīgs un pārskatāms, jo dabasgāzes cenu un tirgotājam gūstamos ieņēmumus nosaka un uzrauga SPRK. Tāpat svarīgi, ka cena mājsaimniecībām tiek fiksēta pusgadu uz priekšu. Ja šajā periodā ir noticis dabasgāzes cenu kritums, mājsaimniecības neko nepārmaksā, bet cenu starpības rezultātā saņemtais tiek pārdalīts un nākamajā periodā atgriezts. Izejot brīvā tirgū, kas nav pakļauts šādai regulācijai, var gadīties, ka lietotājs, veicot neapzinātu tirgotāja izvēli, galu galā pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem,» klāsta J. Kalējs, norādot, ka esošais cenu noteikšanas mehānisms ir lietotājiem izdevīgs. «Tieši regulētās cenas konkurētspējas dēļ tirgotājiem varētu būt sarežģīti izveidot alternatīvu piedāvājumu, taču tas nav pamats, lai apgalvotu, ka regulētā cena traucē tirgus attīstībai,» pauž LG pārstāvis. Liela daļa tirgotāju gan domā citādi, uzsverot, ka brīvs tirgus un regulētas cenas nav savienojamas lietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra

Ja zema gaisa temperatūra ziemā būtu saglabājusies līdz martam, tad kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu daudziem patērētājiem. Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekspremjers, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņaprāt, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, un nevis kādam vienam vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda bija pirmā ziema tā dabasgāzes brīvā tirgus apstākļos?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes apjomu

Lai gan šobrīd Inčukalna krātuve tiek galā ar klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, situācija var kļūt kritiska - Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atzīst, ka gadījumā, ja šī gada janvāris būtu bijis aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna pazemes gāzes krātuve nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai izvairītos no enerģētikas krīzes, šādas situācijas Z.Kotāne aicina risināt preventīvi, ieviešot Latvijā obligātās dabasgāzes uzglabāšanas rezerves.

Viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo gan šādu risinājumu vērtē negatīvi, prognozējot, ka tādā gadījumā gala produkta cena paaugstinātos, bet tirgus kļūtu mazāk likvīds. «Inčukalnam būtu jāstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem principiem, ieinteresējot tirgotājus ar atbilstošu cenu piedāvājumu. Ja glabāšana Inčukalnā būtu izdevīgāka, augtu arī pieprasījums. Visur pasaulē ir pieņemts, ka glabāšanas izmaksām ir jābūt zemākām par vasaras un ziemas cenu starpības izmaksām,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš atzīmē, ka apgādes drošuma jautājumi ir jārisina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram, tāpēc uzlikt šo slogu uz tirgotāju pleciem nebūtu pareizi. «Tas nav tirgotāju pienākums, šī problēma jārisina pašam Conexus, veicot tarifu izmaiņas vai palielinot savu stratēģisko rezervi,» pauž M.Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus Baltic Grid saistībā ar apstiprinātajiem tarifiem iesūdzējis tiesā SPRK

Db.lv, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais izaicinājums - Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide

Armanda Vilcāne, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgū darbību sākuši 11 tirgotāji, par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem uzskatāma Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Pēc izaicinājumiem gada sākumā darbības vide tirgū stabilizējusies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit: Enerģijas tirgū iegūt un pazaudēt tirgus daļas nav liela māksla

Armanda Vilcāne, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākā gada laikā energouzņēmums Enefit savus pakalpojumus plāno piedāvāt arī Latvijas mājsaimniecībām, pašlaik ir aizsākts darbs pie piedāvājuma izstrādes, kas tiks balstīts Skandināvijas tirgus pieredzē, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Fragments no intervijas

Kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā pagājuši desmit gadi, kopš gāzes tirgus atvēršanas - nepilns gads. Kā vērtējat šo tirgu attīstību?

Tiek uzskatīts, ka elektroenerģijas tirgus attīstības ziņā ir vismaz piecus gadus priekšā dabasgāzes tirgum. Es dabasgāzes tirgu gan vērtēju salīdzinoši optimistiski, jo bijušā monopolista veikums, īsā laikā veiksmīgi nodalot tirdzniecības un sadales operatora funkcijas, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Elektroenerģijas tirgū pagāja gadi, līdz elektroenerģijas tirgus bijušais monopolists tik skaidri nodalīja šīs funkcijas.

Vai tas nozīmē, ka gāzes tirgus attīstības ziņā nākotnē varētu aizsteigties priekšā elektroenerģijas tirgum?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igauņi ieliek kāju Latvijas energotirgus durvīs

Armanda Vilcāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No gāzes un elektrības tirgotāju reģistriem izslēgti 89 komersanti

Armanda Vilcāne, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jau saredz milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas

LETA, 14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai no dabasgāzes tirgus liberalizēšanas, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Lai arī vēl ir pāragri sniegt galīgo novērtējumu, jo ir neskaidra situācija ar [dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora] Conexus Baltic Grid akcijām, kopumā valdības lēmums attiecībā uz gāzes tirgus liberalizāciju ir bijis ļoti labs. Jau redzam milzīgus ieguvumus Latvijai. Pirmais - tirgus liberalizējas ļoti strauji, šobrīd ir reģistrēti 27 (13.jūlijā jau 29 - red.) potenciālie dabasgāzes tirgotāji, kas liecina, ka tirgus aktivitāte ir ārkārtīgi augsta. Protams, nelolosim ilūzijas, ka te būs 27 tirgus dalībnieku aktīva darbība, katrs darbosies savā nišā, bet kopumā aktivitāte ir liela. Ekonomikas ministrijai nekad nav bijis uzdots tik daudz jautājumu, kā darīt vienu vai otru lietu. Tirgus sāk strādāt un ir jāļauj tam pielāgoties,» klāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas gāzes tirgotāji: Inčukalna gāzes krātuves tarifu paaugstināšana padarītu to nepievilcīgu

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd gāzes uzglabāšanas tarifs ir aptuveni 1,5 eiro par megavatstundu, bet to iecerēts palielināt līdz 2,3 eiro par megavatstundu.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid (Conexus) paaugstinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas tarifus, tā varētu vairs nebūt pievilcīga ārvalstu klientiem, aģentūrai BNS atzina gāzes tirgotāji Lietuvā.

«Conexus plāno palielināt tarifus par 50-60% atkarībā no produkta, bet mēs uzskatām, ka tāds palielinājums ir nepamatots un samazinātu krātuves pievilcību. Jūtam, ka cenu veidošanas politika un izsoles ir labvēlīgākas vietējiem piegādātājiem. Lai gan tarifu paaugstināšana attiektos uz visiem, tomēr Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumiem vēl jāpieskaita transporta izmaksas, un tas samazinās to konkurētspēju,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānijas Lietuvos duju tiekimas (LDT) ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. LDT daļu gāzes glabā Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK regulēs visus elektroenerģijas tirgotājus, neatkarīgi no apjoma

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) regulēs visus elektroenerģijas tirgotājus, neatkarīgi no to tirdzniecības apjoma gadā.

To paredz 4.jūnijā Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kas attiecas uz elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarēm, informē Ekonomikas ministrijā.

Līdz šim reģistrēti un attiecīgi regulēti tika tikai tie tirgotāji, kuru plānotais elektroenerģijas tirdzniecības apjoms pārsniedza 4000 MWh/gadā. Šāds nosacījums bieži vien radīja situāciju, kad reģistrēti tika arī tādi komersanti, kas gada laikā noteikto tirdzniecības apjomu tomēr nesasniedza, lai gan bija plānojuši sasniegt. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad nereģistrēts komersants pēc gada konstatēja, ka tomēr ir pārsniedzis reģistrācijai noteikto slieksni un tam bija jābūt reģistrētam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» pašlaik vērtē iespējamību ieviest izsoli Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervācijas jaudām, pastāstīja «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa teica, ka Inčukalna rezervācijas jaudas izsolīšanas ieviešana ir sarežģīts lēmums.

«Pirmkārt, visi produkti un veidi, kā mēs tos tirgojam, ir jāsaskaņo ar regulatoru. Mums pašiem to nav tiesību izlemt. Taču, jā, mēs pašlaik vērtējam, vai ieviest izsoles. Otrkārt, gadi atšķiras. Tādā gadā kā šis izsoles princips būtu strādājis perfekti. Taču 2018.gadā izsole visdrīzāk radītu finanšu zaudējumus. Tādēļ, lai izšķirtos par šo soli, ir nepieciešama iespēja rīkoties elastīgi, un tās pašlaik mums nav. Mums jau oktobrī ir jāpieņem lēmumi par 2020.gada sezonu, lai gan, kādas tad būs gāzes cenas, nav skaidrs pat indikatīvā līmenī,» stāstīja «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

99% dabasgāzes lietotāju pēc tirgus atvēršanas turpinās pirkt gāzi no AS Latvijas Gāze

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.aprīlī ir atvērts Latvijas dabasgāzes tirgus. Līdz šā gada 15.jūnijam gāzes lietotāji, kuri ir juridiskās personas, varēja pieņemt lēmumu par gāzes tirgotāja izvēli brīvajā tirgū.

Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norāda: «Latvijas Gāzei ir vairāk nekā 440 000 klientu. Tāpēc tas, ka daži klienti ir izvēlējušies alternatīvus tirgotājus, kā jūs saprotat, nekādi neietekmē Latvijas Gāzes saimniecisko darbību. 99% gāzes lietotāju turpinās pirkt gāzi no Latvijas Gāzes.»

AS Latvijas Gāze par nekorektu un neprecīzu uzskata publiskajā telpā izplatīto informāciju par citu gāzes tirgotāju panākumiem klientu pārvilināšanā. A.Kalvītis uzsver: «Neskatoties uz citu gāzes tirgotāju pieliktajām pūlēm un ieguldītajiem resursiem, kā arī klientu bāzi no elektroenerģijas tirgošanas, plašsaziņas līdzekļos pieminēto gāzes patērētāju, kas izvēlējušies citu gāzes tirgotāju, pasūtītie gāzes apjomi veido tikai 3-4% no Latvijas gāzes tirgus. Turklāt, pēc manā rīcībā esošās informācijas, nevienam no gāzes tirgošanas starpniekiem, kuri piedāvā klientiem gāzi piegādāt arī ziemas mēnešos, nav ilgtermiņa līgumu ar gāzes ražotājiem, kā arī pietiekamu gāzes krājumu Inčukalna gāzes krātuvē, lai solīto gāzi nodrošinātu. Jau šobrīd vairāki gāzes tirgotāji ved sarunas ar Latvijas Gāzi par klientiem sasolītās, bet neesošās gāzes pirkšanu no mums. Tādēļ aicinu visus klientus pirms izvēles izdarīšanas par gāzes tirgotāju rūpīgi izvērtēt, kā izvēlētais gāzes tirgotājs nodrošinās gāzapgādes stabilitāti ziemas mēnešos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzsāk gāzes un elektroenerģijas tirdzniecību Polijā

Dienas Bizness, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit Sp. z.o.o. (Enefit) ir saņēmis licenci elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībai Polijā. Tādējādi, izmantojot Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū gūto pieredzi, Enefit uzsāk aktīvu enerģijas tirdzniecību Polijā un paplašina darbību Baltijas jūras reģionā, fokusējoties uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lielo industriālo uzņēmumu segmentu, informē kompānija.

Papildus elektroenerģijas un gāzes tirdzniecībai Enefit plāno Polijas tirgū piedāvāt plašāku ar enerģijas pārvaldību saistītu pakalpojumu klāstu.

«Ieiešana Polijas tirgū ir loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā, lai no Baltijas līmeņa enerģijas tirgotāja kļūtu par nozīmīgu enerģijas tirdzniecības un saistīto pakalpojumu sniedzēju visā Baltijas jūras reģionā. Lai veiksmīgi piesaistītu klientu interesi Polijā, mēs izmantojam pieredzi no vairāk nekā 10 gadu darbības Latvijas un Lietuvas tirgū, kur pēdējo gadu laikā esam spējuši sasniegt nozīmīgas tirgus pozīcijas. Tāpat kā līdz šim Enefit koncentrēsies uz to, lai piedāvātu elastīgus enerģijas iegādes risinājumus, pielāgojot tos dažādu klientu vajadzībām,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks,nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Latvijā dabasgāzi iegādāties piedāvā 33 tirgotāji, starp tiem ir gan Latvijas, gan Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Šveices uzņēmumi. Latvijas Gāzes vadība teic, ka tai ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Latvijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru