Jaunākais izdevums

Gāzes tirgus Latvijā ir atvērts jau vairāk nekā divus gadus, taču mājsaimniecības gāzi joprojām var iegādāties par regulētu cenu.

Nodrošinot dabasgāzes tirgus atvēršanu, grozījumi Enerģētikas likumā paredzēja, ka no 2017. gada 3. aprīļa visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, atgādina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK). Tajā pašā laikā mājsaimniecībām joprojām saglabātas tiesības dabasgāzi iegādāties par regulētu cenu, tādā veidā paredzot iespēju pakāpeniski pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Šobrīd nav zināms, kad regulētā cena mājsaimniecībām varētu tikt atcelta un tirgus pilnībā atvērts. Tirgotāji uzskata, ka šis fakts būtiski traucē brīvā dabasgāzes tirgus attīstībai.

Vajadzīga konkurence

Mājsaimniecību skaits, kas vēlas nomainīt savu dabasgāzes tirgotāju, ir pavisam neliels, teic AS Latvijas Gāze (LG) Vairumtirdzniecības un produktu attīstības departamenta vadītājs Jānis Kalējs, piebilstot, ka nereti nākas saskarties arī ar situācijām, kurās cilvēki tirgotāja maiņu veikuši pārpratuma un neinformētības dēļ, tāpēc vēlas atgriezties pie LG. «Ja tirgus ir regulēts, tad tas ir caurspīdīgs un pārskatāms, jo dabasgāzes cenu un tirgotājam gūstamos ieņēmumus nosaka un uzrauga SPRK. Tāpat svarīgi, ka cena mājsaimniecībām tiek fiksēta pusgadu uz priekšu. Ja šajā periodā ir noticis dabasgāzes cenu kritums, mājsaimniecības neko nepārmaksā, bet cenu starpības rezultātā saņemtais tiek pārdalīts un nākamajā periodā atgriezts. Izejot brīvā tirgū, kas nav pakļauts šādai regulācijai, var gadīties, ka lietotājs, veicot neapzinātu tirgotāja izvēli, galu galā pārmaksā par saņemtajiem pakalpojumiem,» klāsta J. Kalējs, norādot, ka esošais cenu noteikšanas mehānisms ir lietotājiem izdevīgs. «Tieši regulētās cenas konkurētspējas dēļ tirgotājiem varētu būt sarežģīti izveidot alternatīvu piedāvājumu, taču tas nav pamats, lai apgalvotu, ka regulētā cena traucē tirgus attīstībai,» pauž LG pārstāvis. Liela daļa tirgotāju gan domā citādi, uzsverot, ka brīvs tirgus un regulētas cenas nav savienojamas lietas.

«Dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām šobrīd ir atvērts vairāk uz papīra. Lai arī šodien jebkura mājsaimniecība var mainīt savu tirgotāju, statistika liecina, ka tas īsti nenotiek. No gala patērētāju viedokļa tas, protams, nav labi, jo veselīga konkurence vienmēr ir labāka par dominējošu stāvokli tirgū, kur vienam spēlētājam ir 99% no tirgus,» akcentē SIA Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants, piebilstot – lai mājsaimniecību segments aktivizētos, nepieciešams sabiedrību plašāk informēt par iespēju tirgotāju mainīt. K. Muzikants gan neslēpj, ka Geton Energy tuvākajā laikā neplāno apkalpot mājsaimniecības, taču neizslēdz iespēju, ka nākotnē plāni varētu mainīties.

Visu rakstu lasiet 30. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik strādājam pie trīs valstu - Somijas, Latvijas un Igaunijas - vienota tirgus attīstības, un šis projekts ir liels solis uz priekšu, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja AS «Conexus Baltic Grid» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

«Ja vēl pirms 2 gadiem runājām, kā vispār uzsākt tirgu Latvijā, tad tagad ir jautājums, kā apvienot mazos tirgus. No 1.janvāra sāks darboties vienotais dabasgāzes tirgus un jebkāda kustība šo valstu ietvaros būs bez maksas. Tas ir liels solis, un reti kad izdevies šādu projektu tik tālu ieviest,» viņa atzina.

Pārvades operatori patlaban strādā pie šo tirgu ieviešanas un līgumu slēgšanas. «Tomēr, kā vienmēr, regulācija ir mūsu klupšanas akmens,» atzina Z. Kotāne. «Ja salīdzina, kā strādā Latvijas regulācija ar Igauniju, tad ir ievērojama atšķirība, pie mums lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī,» viņa piebilda.

«Igauņi tirgus noteikumus plāno pieņemt līdz 1.oktobrim, savukārt Latvija vēl nav pateikusi, kad tie būs. Tādēļ pastāv iespēja, ka atsevišķi Latvijas nosacījumi būs ar izņēmumiem. Kāpēc pie mums ir kavējumi - jo kaudze izmaiņas tiek pieņemtas pēdējā brīdī, kas rada virkni neskaidrību,» sacīja Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi izveidot vienotu reģionālo gāzes tirgu kopā ar Igauniju un Somiju Ministru kabinets šā gada 17. septembra sēdē apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā. Likumprojekts vēl ir jāapstiprina Saeimā.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru AS «Conexus Baltic Grid» ir izstrādājusi likumprojektu, lai reģionālais gāzes tirgus ar vienotu Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēmu sāktu funkcionēt no 2020. gada 1. janvāra.

«Šodien valdība spērusi nozīmīgu soli Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidei, kas ir būtiska Somijas, Igaunijas un Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un tautsaimniecībai kopumā. Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi atbalstījusi arī Eiropas Komisija, tāpēc ceram, ka nākotnē arī Lietuva lems pievienoties vienotajam Baltijas gāzes tirgum,» pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lielākais izaicinājums - Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide

Armanda Vilcāne, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes tirgū darbību sākuši 11 tirgotāji, par vienu no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem uzskatāma Baltijas valstu reģionālā gāzes tirgus izveide.

Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka vienotu Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu plānots izveidot līdz 2020. gadam. Jau iepriekš publiskajā telpā nozares pārstāvji pauduši, ka šāda tirgus izveide sekmētu konkurenci, kā arī veicinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) un dabasgāzes pārvades infrastruktūras izmantošanu, kā arī sniegtu citus ieguvumus. Decembra sākumā organizētajā Baltijas dabasgāzes konferencē vairāki eksperti gan norādīja, ka vienota tirgus izveide ir sarežģīts process.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu gāzes nozares attīstību un specifisko zināšanu apguvi, kā arī studentu iesaisti zinātniskajā darbībā par gāzes industrijas tematiem, vienotais dabasgāzes un pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi sadarbības līgumu par vairāku mācību programmu izstrādi un ieviešanu universitātē.

Paredzēts, ka Conexus kopējās investīcijas mācību satura izveidē un apmācību īstenošanā 3 gadu laikā sasniegs aptuveni 155 tūkstošus eiro.

Sadarbības ietvaros kopā ar RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedru tiks izstrādāti 2 studiju kursi studentiem un 3 apmācību programmas Conexus darbiniekiem mūžizglītības programmas ietvaros. Šobrīd norit aktīvs darbs pie mācību programmu izstrādes, lai jau šajā rudenī, uzsākot jauno 2020./2021. mācību gadu, studiju kursi un mācības mūžizglītības programmā būtu pieejamas.

Conexus valdes priekšsēdētājs Jānis Eisaks: "Gāzes apgādes nozare ir ļoti specifiska un pieprasa īpašu zināšanu bāzi gan mūsu uzņēmuma, gan visas nozares vajadzībām. Esmu patiesi gandarīts par noslēgto sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo kopīgiem spēkiem, izstrādājot jaunus mācību kursus specializētajās izglītības programmās, mēs spēsim pacelt specializēto zināšanu apguvi jaunā līmenī un stiprināt to kvalitāti, lai jaunos speciālistus sagatavotu atbilstoši darba tirgum. Ņemot vērā, ka nozare nemitīgi mainās un attīstās, izstrādātās mūžizglītības apmācību programmas ļaus arī mūsu darbiniekiem vēl plašāk pilnveidot savas esošās kompetences. Īpaši vēlos uzteikt mūsu darbinieku uzņēmību šīs sadarbības īstenošanā, kas jau drīzumā rezultēsies taustāmā iznākumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optimizējot dabasgāzes transportēšanas izmaksas, Eiropas gāzes pārvades sistēma spētu ietaupīt līdz pat 600 miljoniem eiro gadā

To DB uzsver SIA Route4Gas valdes loceklis Aleksejs Miļejevs.

Viņa dibinātais jaunuzņēmums Eiropas dabasgāzes tirgus dalībniekiem piedāvā īpašu lietotni, ar kuras palīdzību iespējams samazināt dabasgāzes pārvades izmaksas, virtuāli savienojot tuvāko gāzes patērētāju un piegādātāju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Route4Gas aprēķini liecina, ka, izmantojot lietotnes pirmo versiju, Eiropas pārvades sistēma varētu ietaupīt 200 miljonus eiro gadā, savukārt, lietojumprogrammu pilnveidojot un piesaistot arvien lielāku klientu skaitu, nākotnē šis ietaupījums varētu sasniegt pat 600 miljonus eiro gadā. «Atsevišķiem klientiem tas nozīmētu desmitiem miljonu eiro ieguvumu, citiem – tūkstošu ietaupījumu – atkarībā no uzņēmuma lieluma,» apgalvo A. Miļejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lerojs: Latvijas gadījumu būtu nepieciešams vērtēt individuāli

Armanda Vilcāne, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būtiskākajiem Eiropas gāzes tirgus izaicinājumiem ir vienota, ilgtspējīga un konkurētspējīga tirgus izveide.

To intervijā DB norāda Eiropas Gāzes Infrastruktūras asociācijas (Gas Infrastructure Europe - GIE) vadītājs Žans Marks Lerojs (Jean Marc Leroy), kurš janvāra beigās viesojās Latvijā, lai klātienē apmeklētu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī tiktos ar Conexus Baltic Grid (Conexus) vadību. Asociācijas vadītājs uzsver, ka gāzes infrastruktūra garantē gan drošu enerģijas piegādi, gan veicina konkurenci, tāpēc pietiekamu ieguldījumu veikšana šajā jomā ir īpaši svarīga.

GIE dibināts 2005. gadā, kas nozīmē, ka organizācija pastāv jau teju 15 gadus. Kas ir būtiskākās lietas, kas šajā laikā paveiktas?

Patiesībā asociācija darbojas pat nedaudz ilgāk, jo sākotnēji GIE bija daļa no EuroGas. Kā neatkarīga organizācija GIE sāka darboties 2005. gada 10. martā, un jāsaka, ka šo gadu laikā mēs esam ieguldījuši daudz laika un pūļu Eiropas dabasgāzes infrastruktūras operatoru interešu pārstāvniecībā. Tajā pašā laikā par vienu no lielākajiem asociācijas sasniegumiem mēs joprojām uzskatām pašas asociācijas izveidi un tās pozīciju nostiprināšanu. Šobrīd mēs esam labi zināms partneris gan Eiropas Komisijai, gan arī citām ieinteresētajām pusēm gāzes un elektrības tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras noslēgušies ātrāk kā plānots

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ir zemākās dabasgāzes cenas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc interese par Inčukalna gāzes krātuvi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ļoti palielinājusies, pastāstīja Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Nesen tika paziņots, ka Inčukalna gāzes krātuvē jaunajai gāzes iesūknēšanas sezonai visas jaudas ir rezervētas un jaunas rezervācijas vairs netiek pieņemtas. Kotāne stāstīja, ka interese par krātuvi šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ļoti palielinājusies.

«Galvenais iemesls ir dabasgāzes cenas, kuras pašlaik ir zemākās pēdējo piecu gadu laikā. Tādēļ tirgotājiem ir interese to iegādāties, lai ziemā varētu pārdot par augstāku cenu. Dabasgāze ir globāls produkts, un cenu kritums ir skaidrojams ar pieprasījumu Āzijā, kurš ir mazāks, nekā visi iepriekš plānoja. Otrs iemesls ir tas, ka būtiski ir palielinājušās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes no Amerikas. Ir arvien vairāk termināļu, kur notiek regazifikācija, kuģi pārvadā arvien lielākus SDG apjomus. Ja Āzijā pieprasījuma nav, tad šie kuģi nāk uz Eiropu. Tādēļ gāzes cena ir zema visā Eiropā. Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves jau bija piepildītas par 20% vairāk nekā pērn šajā laikā. Tas pats notiek arī Latvijā,» pauda «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā investēs 88 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» sācis darbu pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) vērienīgākā modernizācijas projekta kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas.

88 miljonu investīciju projekts būtiski uzlabos krātuves tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.

Inčukalna PGK modernizācijas un attīstības projektam no Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas (CEF) saņemts līdzfinansējums 50% apmērā, un tas ir viens no lielākajiem Eiropas kopīgu interešu projektiem, kas tiks īstenots Latvijā. Projekts tiks īstenots līdz 2025. gadam, līdzekļus novirzot krātuves modernizācijas trīs virzieniem – virszemes infrastruktūras, gāzes urbumu un esošās gāzes infrastruktūras modernizācijai.

Šobrīd jau ir uzsākts darbs pie urbumu uzlabošanas, savukārt gāzes pārsūknēšanas agregātu un virszemes aprīkojuma uzlabošanas veikšanai tiek gatavota tehniskā specifikācija projektēšanas darbu uzsākšanai un iepirkumu organizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» pašlaik vērtē iespējamību ieviest izsoli Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervācijas jaudām, pastāstīja «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa teica, ka Inčukalna rezervācijas jaudas izsolīšanas ieviešana ir sarežģīts lēmums.

«Pirmkārt, visi produkti un veidi, kā mēs tos tirgojam, ir jāsaskaņo ar regulatoru. Mums pašiem to nav tiesību izlemt. Taču, jā, mēs pašlaik vērtējam, vai ieviest izsoles. Otrkārt, gadi atšķiras. Tādā gadā kā šis izsoles princips būtu strādājis perfekti. Taču 2018.gadā izsole visdrīzāk radītu finanšu zaudējumus. Tādēļ, lai izšķirtos par šo soli, ir nepieciešama iespēja rīkoties elastīgi, un tās pašlaik mums nav. Mums jau oktobrī ir jāpieņem lēmumi par 2020.gada sezonu, lai gan, kādas tad būs gāzes cenas, nav skaidrs pat indikatīvā līmenī,» stāstīja «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņa pieaugums ļautu samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas un paaugstināt tirgus likviditāti, kā rezultātā veidotos izdevīgāks cenu piedāvājums, norāda eksperti

Kopš 2007. gada dabasgāzes patēriņš Latvijā sarucis par 278 miljoniem m3, 2018. gadā sasniedzot 1422 miljonus m3, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis Andrejs Belijs (Andrei Belyi) skaidro, ka patēriņa kritums vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Nozares pārstāvji prognozē, ka pieprasījumu pēc gāzes varētu veicināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) un saspiestās dabasgāzes (CNG) attīstība.

Liels potenciāls

Šobrīd nepietiekamais pieprasījums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem dabasgāzes piegādes avotu diversificēšanā, uzskata A.Belijs. «Jāsaka, ka kopš 2011. gada dabasgāzes patēriņš Baltijā ir ievērojami samazinājies, sevišķi tas attiecas uz elektroenerģētikas un siltumenerģijas sektoru. Šī iemesla dēļ kļuvis ļoti sarežģīti piesaistīt reģionam jaunus piegādātājus, īpaši - zemo cenu periodā. Viens no veidiem, kā audzēt pieprasījumu, ir gāzes izmantošana sauszemes un jūras transportā. Zināms, ka jau šobrīd gāzi dzinējos veiksmīgi izmanto gan sašķidrinātā, gan saspiestā veidā, un es uzskatu, ka šiem alternatīvās degvielas veidiem ir liels potenciāls arī nākotnē. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem CNG izmantošanā transporta sektorā ir Apvienotā Karaliste, taču arī Igaunijā šis sektors ik gadu aug,» stāsta A.Belijs, atgādinot, ka, izmantojot virtuālos cauruļvadus, CNG un LNG iespējams nogādāt uz jebkuru vietu, arī tādu, kas atrodas ārpus tīkla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas jauno auto tirgū nosacīti panākumi

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze: Pēc izaicinājumiem gada sākumā darbības vide tirgū stabilizējusies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem jāpielāgojas patēriņa izmaiņām

Armanda Vilcāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados Baltijas valstu un Somijas patēriņš samazinājies par aptuveni četriem miljardiem kubikmetru, radot lielus izaicinājumus dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem.

To DB norāda Eesti Gaas valdes loceklis Rauls Kotovs, uzsverot, ka infrastruktūras uzņēmumiem joprojām jāspēj sabalansēt pieaugošās uzturēšanas izmaksas, tajā pašā laikā nodrošinot arī nepieciešamās investīcijas un nepalielinot pakalpojumu cenu. Eesti Gaas ir viens no lielākajiem un senākajiem enerģētikas uzņēmumiem Igaunijā, kurš Baltijas gāzes tirgū darbojas jau kopš 1865. gada. Šā gada janvārī Latvijā darbību sāka Eesti Gaas meitas uzņēmums EG Energija.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laika gaitā dabasgāzes tirgus Baltijā ir krietni mainījies, atzīst R. Kotovs. «2008. gadā būtībā eksistēja tikai trīs dabasgāzes uzņēmumi, taču šobrīd Baltijas tirgū darbojas aptuveni simts dažādu ar gāzes industriju saistītu uzņēmumu, tostarp tirgotāji, importētāji, sistēmas pakalpojumu operatori, biogāzes ražotāji un citi. Tāpat jāpiebilst, ka pēdējos desmit gados būtiski samazinājies arī dabasgāzes patēriņa apjoms, tāpēc darbošanās šajā sfērā kļūst arvien izaicinošāka,» norāda Eesti Gaas valdes loceklis, piebilstot, ka šobrīd dabasgāzes tirgū konkurence ir ļoti aktīva, tāpēc visu laiku jādomā, kā uzlabot savus sniegtos pakalpojumus, lai klients joprojām izvēlētos Eesti Gaas kā savu primāro enerģijas piegādātāju. R. Kotovs uzskata, ka līdz ar Polijas–Lietuvas starpsavienojuma izbūvi būtiskas izmaiņas tirgu sagaida arī turpmāk. «Jaunais savienojums visiem dabasgāzes nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem dos reālu pieeju pārējās Eiropas gāzes tirgiem. Daļēji jau šobrīd to nodrošina arī Lietuvā esošais Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālis, kas kalpo kā alternatīvs dabasgāzes piegādes avots, taču pagaidām piegāde un tirdzniecība pa caurļvadiem ir krietni elastīgāka,» domā R. Kotovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Piešķir finansējumu Inčukalna krātuves 88 milj. eiro attīstības projektam

Zane Atlāce - Bistere, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija apstiprinājusi līdzfinansējuma piešķiršanu 50% apmērā vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid attīstības projektam, kas paredz būtiski uzlabot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.

Projekta kopējās investīcijas ir 88 miljoni eiro, kas krātuvē tiks ieguldītas līdz 2025. gadam.

Kopumā sešos gados ieguldījumi tiks novirzīti krātuves modernizācijas trīs virzieniem – virszemes infrastruktūras modernizācijai, gāzes urbumu remontiem, esošā gāzes pārsūknēšanas aprīkojuma modernizācijai, kā arī jauna kompresora iegādei, ar kura uzstādīšanu tiks uzsākts viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem Inčukalna PGK infrastruktūras attīstības projektiem. Kopumā tā mērķis ir paplašināt krātuves darbību, lai Inčukalna PGK varētu saglabāt savu funkcionalitāti pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā. Galvenais ieguvums no projekta īstenošanas ir spēja samazināt dabasgāzes izņemšanas jaudu atkarību no gāzes rezervju apjoma Inčukalna PGK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Conexus Baltic Grid (Conexus) nāca klajā ar paziņojumu, ka, iestājoties aukstākam laikam, no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) izņemtais gāzes apjoms nedēļas laikā palielinājies trīs reizes.

Lai gan dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators uzsver, ka krātuves piepildījums šobrīd ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu, Conexus neslēpj, ka ikviena sezona dabasgāzes apgādes drošībai var nest negaidītus izaicinājumus, kuriem jābūt gataviem. Ņemot vērā aizvadītajā apkures sezonā piedzīvoto, neviļus rodas jautājums - vai mēs tiešām esam darījuši visu, lai veiksmīgi izmantotu mums pieejamos resursus un uzkrātu optimālu daudzumu ziemā tik nepieciešamās dabasgāzes?

Conexus dati liecina, ka IPGK piepildījums ik gadu sarūk - ja 2011. gadā krātuvē tika uzglabātas 24,2 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tad 2018. gadā uzglabātais apjoms bija teju uz pusi mazāks - 13,4 TWh. Kā zināms, IPGK spēja nodrošināt sistēmā nepieciešamās plūsmas ir tieši atkarīga no dabasgāzes atlikuma krātuvē, kas nozīmē - jo vairāk gāzes noglabāts, jo lielāka iespēja to nepieciešamības gadījumā iegūt. Lai veicinātu krātuves piepildījumu, publiskajā telpā jau vairākkārt izskanējušas idejas gan par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu, gan par nepieciešamību izveidot jaunu Inčukalna PGK darbības regulējumu. Obligāto rezervju noteikšanu Latvijas gāzes tirgus dalībnieki gan iepriekš vērtējuši pretrunīgi, norādot, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un radīt papildu izmaksas gala patērētājiem. Arī jauns regulējums pārskatāmā nākotnē mums, šķiet, nespīd, jo jaunajai valdībai vismaz sākuma periodā, visticamāk, būs citas prioritātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību no 1.janvāra sācis vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā, informē "Conexus Baltic Grid".

"Lielākie tirgus ieguvēji būs uzņēmēji, jo tiks atcelti maksājumi par vienotās ieejas tarifu zonas valstu robežu šķērsošanu, ir noteikti vienoti pārvades tarifi, kā arī tiks veicināta tirgus konkurence un iezīmēts ceļš virzībai uz Eiropas Savienības vienotā gāzes tirgus izveidi," uzskata vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus".

Lai vienotais dabasgāzes tirgus uzsāktu darbību, visas trīs valstis ir strādājušas vairākus gadus un veikušas nepieciešamos priekšdarbus, tajos iesaistoties operatoriem, atbildīgajām ministrijām un regulatoriem. Sākotnēji vienotā ieejas tarifu zona sastāvēs no divām balansēšanas zonām: Latvijas-Igaunijas un Somijas. No šodienas darbosies Latvijas - Igaunijas balansēšanas zona, pakāpeniski tai pievienojoties arī Somijai.

Komentāri

Pievienot komentāru