Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

"Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekts ir būtisks visam Baltijas reģionam un Somijai, vienlaikus ietekmējot vairākus šobrīd aktuālus dabasgāzes infrastruktūras projektus. Tas tikai pierāda, ka dabasgāzes infrastruktūras attīstība neapstājas pie vienas valsts robežām. Tieši pretēji - maksimālu dabasgāzes infrastruktūras uzlabojumu iespējams sasniegt tad, kad starptautiskie projekti tiek plānoti secīgi un ir savā starpā integrēti. Šādā gadījumā maksimālo labumu gūst arī dabasgāzes sistēmas lietotāji. Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošana ietekmēs Inčukalna pazemes gāzes krātuves, Klaipēdas sašķidrinātā termināla, Polijas - Lietuvas starpsavienojuma darbību, kā arī nākotnē veidoto vienoto dabasgāzes tirgu, kas savu darbību sāks jau nākamā gada janvārī. Projekta mērķis ir par vidēji 70-80% kāpināt Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudu, to panākot ar esošās infrastruktūras uzlabojumiem," informē Zane Kotāne, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja.

Tikmēr Nemunas Biknius, Amber Grid operatīvais direktors norāda: "Ņemot vērā reģionālā tirgus attīstību un plānoto Polijas starpsavienojumu, starpsavienojuma infrastruktūra starp Lietuvu un Latviju ir ārkārtīgi nozīmīga daļa kopējai reģionālajai gāzes sistēmai, tādējādi labāk izpildot klientu vajadzības. To skaidri iezīmēja arī labvēlīgā situācija šajā gadā - gāzes pārvades apjomi no Lietuvas uz Latviju bija vidēji 2.5 reizes lielāki, nekā pērn. To veicināja Klaipēdas sašķidrinātā gāzes termināla vērtība un sinerģija ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas tirgus dalībniekiem piedāvāja ievērojami elastīgākus pakalpojumus un gāzes patērētājiem izdevīgākas gāzes cenas."

2018. gadā veiktā gāzes vada starpsavienojuma starp Lietuvu un Latviju jaudas palielināšanas projekta priekšizpēte un izmaksu un ieguvumu analīze liecināja, ka būs nepieciešama lielāka jauda, lai apmierinātu reģionālo gāzes tirgus pieprasījumu un garantētu gāzes piegādes drošību pēc tam, kad būs izbūvēti gāzes savienojumi starp Somiju un Igauniju, kā arī starp Poliju un Lietuvu. Jāatzīmē, ka Somijas - Igaunijas gāzes starpsavienojums Balticconector savu darbību sāks no 2020. gada 1. janvāra.

Projekta laikā plānotie darbi Latvijas pusē būs pārvades gāzes vada atsevišķu posmu pārbūves darbu veikšana, lai palielinātu maksimālo darba spiedienu no 40 līdz 50 bāriem. Ar ieguldījumu palīdzību gāzes starpsavienojuma jauda tiks palielināta līdz 130,47 GWh dienā Latvijas virzienā (šobrīd 67,6 GWh dienā) un līdz 119,5 GWh dienā Lietuvas virzienā (šobrīd 65,1 GWh dienā).

Projekts iekļauts ES kopīgu interešu projektu sarakstā, gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSOG) attīstības desmit gadu plānā un Nacionālo galveno elektrības un gāzes pārvades projektu īstenošanas prioritātes plānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes pārsūknēšanas agregāta modernizāciju Inčukalna krātuvē veiks GasOil Technology a.s.

Db.lv, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) uzdevumā tiesības veikt projektēšanas darbus jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) par 975 000 eiro ieguvis uzņēmums "GasOil Technology a.s.".

Slovākijas uzņēmuma "GasOil Technology a.s." piedāvājums četru pretendentu konkurencē atklāta konkursa rezultātā atzīts par atbilstošāko jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai. Paredzēts, ka 795 000 eiro tiks novirzīti būvprojekta izstrādei, savukārt 180 000 eiro - autoruzraudzības darbiem.

Projekta mērķis ir līdz 2024. gada decembrim uzstādīt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves kompresoru cehā Nr.1, lai nodrošinātu kompresijas gāzes ieguvi ar jaudu 12-15 milj.m3/24h un iesūknēšanu ar jaudu 4-6 milj. m3/24h, kā arī lai mazinātu gāzes krātuves izņemšanas jaudas atkarību no gāzes daudzuma krātuvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras noslēgušies ātrāk kā plānots

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem konsolidētajā kopbudžetā šā gada janvārī ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 170,2 miljonu eiro pārpalikums un tā apmērs bija par 58,3 miljoniem eiro augstāks nekā 2020. gada janvārī.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī saņemti par 35,5 miljoniem eiro jeb 3,6% lielākā apmērā nekā 2020. gada janvārī un bija 1 025,7 miljoni eiro, bet izdevumi samazinājušies par 22,8 miljoniem eiro jeb 2,6% un izlietoti 855,6 miljonu eiro apmērā. Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu nodrošināja augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi.

Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā janvārī saņemti 177,3 miljonu eiro apmērā, kas bija par 77,9 miljoniem eiro jeb 78,3% vairāk nekā 2020. gada sākumā.

Šogad janvārī saņemtas atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu īstenošanu, kamēr pērn janvārī šādu maksājumu nebija. Janvārī plānoto apmēru pārsniedza nenodokļu ieņēmumi, jo ieņēmumos tika saņemti 6,7 miljoni eiro no Valsts kases veiktās eiroobligāciju papildu emisijas. Taču šie ieņēmumi atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai vispārējās valdības budžeta ieņēmumos tiks uzskaitīti tikai daļēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir saņēmis būvniecības veikšanai nepieciešamās būvatļaujas un turpina iesāktos projektēšanas darbus gāzes savākšanas punkta Nr. 3 uzlabošanai.

Projekta mērķis ir pārbūvēt tehnoloģiski novecojušo gāzes savākšanas punktu, lai samazinātu tā ietekmi uz vidi un nodrošinātu iespēju tehnoloģiskos procesus vadīt attālināti no Inčukalna pazemes gāzes krātuves dispečeru telpas.

Plānotais projekts ir viens no apakšprojektiem vērienīgajā Eiropas Savienības kopīgo interešu projektā PCI 8.2.4 “Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošana”, kur līdz 2025. gadam modernizācijā tiks apgūtas investīcijas 88 miljonu eiro apmērā, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā. Gāzes savākšanas punkta uzlabošanas investīciju apjoms pēc izstrādātā projekta plānots 32,3 miljonu eiro apmērā, to padarot par vienu no investīciju ziņā ietilpīgākajiem apakšprojektiem krātuves modernizācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vēsturiski zemākā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas

Žanete Hāka, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus par 1,4 miljoniem eiro pārbūvējis gāzes mērīšanas staciju

Zane Atlāce - Bistere, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ekspluatācijā nodevis gāzes pārvades gāzes mērīšanas staciju "Korneti", Alūksnes novadā, informē uzņēmumā.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir 1,4 miljoni eiro, un tā laikā stacija aprīkota ar jaunām gāzes uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtām.

Gāzes mērīšanas stacijas (GMS) pārbūves projekta mērķis bija veikt novecojušo uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtu nomaiņu, objekta vadību sistēmu modernizāciju, kā arī dublējošo iekārtu uzstādīšanu. Projekts ilga divus gadus un tam nepieciešamo finansējumu nodrošināja Conexus.

"Latvijā ir viena gāzes mērīšana stacija, kuras droša un precīza darbība ir neatņemama daļa no gāzes pārvades sistēmas un gāzapgādes drošības reģionā. Līdz ar īstenoto projektu esam izveidojuši vienu no modernākajām starpvalstu gāzes mērīšanas stacijām Eiropā," teic Zane Kotāne, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 39,386 miljoniem eiro jeb 0,5%.

VID skaidroja, ka ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar ārkārtējo situāciju šogad pavasarī un tās laikā noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, lai ierobežotu COVID-19 izplatību.

Tostarp VID pārstāvji atzīmēja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums bija 2020.gada maijā, kad salīdzinājumā ar 2019.gada maiju VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 184,26 miljoniem eiro jeb 18,5%. Kopumā no 2020.gada marta līdz jūnijam VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, sarukuši par 201,74 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu gāzes nozares attīstību un specifisko zināšanu apguvi, kā arī studentu iesaisti zinātniskajā darbībā par gāzes industrijas tematiem, vienotais dabasgāzes un pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi sadarbības līgumu par vairāku mācību programmu izstrādi un ieviešanu universitātē.

Paredzēts, ka Conexus kopējās investīcijas mācību satura izveidē un apmācību īstenošanā 3 gadu laikā sasniegs aptuveni 155 tūkstošus eiro.

Sadarbības ietvaros kopā ar RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedru tiks izstrādāti 2 studiju kursi studentiem un 3 apmācību programmas Conexus darbiniekiem mūžizglītības programmas ietvaros. Šobrīd norit aktīvs darbs pie mācību programmu izstrādes, lai jau šajā rudenī, uzsākot jauno 2020./2021. mācību gadu, studiju kursi un mācības mūžizglītības programmā būtu pieejamas.

Conexus valdes priekšsēdētājs Jānis Eisaks: "Gāzes apgādes nozare ir ļoti specifiska un pieprasa īpašu zināšanu bāzi gan mūsu uzņēmuma, gan visas nozares vajadzībām. Esmu patiesi gandarīts par noslēgto sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo kopīgiem spēkiem, izstrādājot jaunus mācību kursus specializētajās izglītības programmās, mēs spēsim pacelt specializēto zināšanu apguvi jaunā līmenī un stiprināt to kvalitāti, lai jaunos speciālistus sagatavotu atbilstoši darba tirgum. Ņemot vērā, ka nozare nemitīgi mainās un attīstās, izstrādātās mūžizglītības apmācību programmas ļaus arī mūsu darbiniekiem vēl plašāk pilnveidot savas esošās kompetences. Īpaši vēlos uzteikt mūsu darbinieku uzņēmību šīs sadarbības īstenošanā, kas jau drīzumā rezultēsies taustāmā iznākumā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noslēdzis divu nacionālas nozīmes gāzes pārvades infrastruktūras pārbūves projektus. Projektu laikā veikta gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Brocēni pārbūve un pārvades gāzesvada (PGV) atzara uz gāzes regulēšanas staciju Sloka pārbūve, projekta kopējām investīcijām sasniedzot 3,7 miljonus eiro.

Kā norāda "Conexus" Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis, pārvades sistēmas infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši sistēmas drošības prasībām svarīga ir visu gāzesvada posmu regulāra apsekošana un diagnostika. Viņš norāda, ka līdzās t.s. lielajiem gāzes vadiem, arī to atzaru tehniskais stāvoklis ietekmē pārvades gāzes sistēmas ekspluatācijas režīmus, piemēram, to, cik liels ir maksimāli pieļaujamais sistēmas darba spiediens.

"Mūsu absolūtā prioritāte ir sistēmas drošība, tāpēc regulāri īstenojam diagnostikas darbus visai 1188 km garajai dabasgāzes pārvades sistēmai. Šogad, novērtējot GRS Brocēni tehnisko stāvokli un atzaru uz GRS Sloka, abos gadījumos tika nolemts īstenot pārbūvi, nevis veikt regulāro atjaunošanu. Jāuzsver, ka kopumā dabasgāzes pārvades sistēmas ikdienas ekspluatācija ir veidota tā, ka nepārtraukti monitorējam un novērtējam dažādu gāzesvadu posmu tehnisko stāvokli, pēc izvērtējuma pieņemot lēmumu par nepieciešamajiem darbiem," komentē I.Cibuļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksports sasniedzis rekordapmērus

Db.lv, 10.11.2020

Latvija 2020.gada septembrī visvairāk eksportējusi koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Covid-19 ierobežošana pamatīgi skar nodokļu izpildi pašvaldībās

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme konsolidētajā pašvaldību budžetā būtiski skārusi marta mēneša ieņēmumus. Lai arī kopumā pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies, martā tie bija zemāki par plānoto apjomu (81,3% no mēneša plāna), informē Finanšu ministrijā.

Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī pašvaldību budžeta izpildi Covid-19 ietekmēs nozīmīgi, bet, neraugoties uz to, pašvaldību funkciju izpilde netiks traucēta.

Atbilstoši Valsts kases datiem 2020. gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā pašvaldību budžetā ieņēmumi pieauga par 5,1%, bet izdevumi par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, veidojot pārpalikumu 143,6 miljonu eiro apmērā, kas ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Augstākie budžeta pārpalikumu līmeņi konstatēti Rīgas pilsētas budžetā (16,8 miljoni eiro), Daugavpils pilsētas budžetā (8,2 miljoni eiro) un Ogres novada budžetā (6,4 miljoni eiro). Turpinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugumam, audzis arī pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums, sasniedzot 607,4 miljonus eiro šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas eksāmens enerģētikā

Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” vadītājs, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ierasts, ka daudzās nozarēs attīstības tendences pērn bija cieši saistītas ar Covid-19 izplatības dinamiku un faktiski nerimstošu cīņu ar dažādu ierobežojumu sekām. Tomēr enerģētikā globālā pandēmija bijusi tikai viens no ietekmes faktoriem.

Arī bez tā šī nozare spējusi patstāvīgi parūpēties, lai gads būtu notikumiem bagāts, vienlaikus veidojot intrigu par to, kā šīs norises ietekmēs mūs visus 2021. gadā.

Pērn piedzīvots ievērojams cenu kritums, atjaunīgās enerģijas spēkstaciju apjoma kāpums, jauni tarifu projekti elektroenerģijas un gāzes pārvadei, cīņa ar Baltkrievijas elektroenerģijas importu un nerimstošas kaislības ap OIK jautājumu, kā arī tam visam fonā gausā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ieviešana. Arī šogad enerģētikas sektorā atbalsosies cīņa ar Covid-19, tomēr līdz ar ekonomikas stabilizēšanos pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tādēļ šis gads drīzāk būs seku jeb eksāmena gads, parādot reālo pērnā gada ieceru un norišu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā gan ieņēmumi, gan izdevumi samazinājušies līdzīgā apmērā – par 2,6%, tādējādi nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu plāna pārpilde gada sākumā, kad vēl nebija vērojama COVID-19 krīze, sekmēja augstu pārpalikumu pašvaldību budžetā janvārī-februārī, taču kopš marta uzkrātais pārpalikums sarucis.

Kopumā deviņos mēnešos pārpalikums bija aptuveni pagājušā gada apjomā, kas tradicionāli samazināsies uz gada beigām, pieaugot izdevumiem. Jāatzīmē, ka kopš 2019. gada beigām par 103,9 miljoniem eiro ir pieaudzis pašvaldību naudas līdzekļu noguldījumu atlikums, septembra beigās sasniedzot 596,3 miljonus eiro.

Šā gada deviņos mēnešos konsolidētajā pašvaldību budžetā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ieņēmumi samazinājušies par 54,5 miljoniem eiro, jeb 2,6%, veidojot 2079,1 miljonu eiro. Ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmēja IIN ieņēmumu sarukums, un tieši pašvaldību budžetā tie samazinājās par 37,1 miljonu eiro jeb 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru