Jaunākais izdevums

Pašlaik strādājam pie trīs valstu - Somijas, Latvijas un Igaunijas - vienota tirgus attīstības, un šis projekts ir liels solis uz priekšu, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja AS «Conexus Baltic Grid» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

«Ja vēl pirms 2 gadiem runājām, kā vispār uzsākt tirgu Latvijā, tad tagad ir jautājums, kā apvienot mazos tirgus. No 1.janvāra sāks darboties vienotais dabasgāzes tirgus un jebkāda kustība šo valstu ietvaros būs bez maksas. Tas ir liels solis, un reti kad izdevies šādu projektu tik tālu ieviest,» viņa atzina.

Pārvades operatori patlaban strādā pie šo tirgu ieviešanas un līgumu slēgšanas. «Tomēr, kā vienmēr, regulācija ir mūsu klupšanas akmens,» atzina Z. Kotāne. «Ja salīdzina, kā strādā Latvijas regulācija ar Igauniju, tad ir ievērojama atšķirība, pie mums lēmumi tiek pieņemti pēdējā brīdī,» viņa piebilda.

«Igauņi tirgus noteikumus plāno pieņemt līdz 1.oktobrim, savukārt Latvija vēl nav pateikusi, kad tie būs. Tādēļ pastāv iespēja, ka atsevišķi Latvijas nosacījumi būs ar izņēmumiem. Kāpēc pie mums ir kavējumi - jo kaudze izmaiņas tiek pieņemtas pēdējā brīdī, kas rada virkni neskaidrību,» sacīja Z. Kotāne.

«Latvijā mēs pārāk daudz skatāmies uz to, kas var noiet greizi, lai tā vietā skatītos, kas jādara, un tā ir daudzās jomās,» viņa novērojusi.

Db.lv jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru AS «Conexus Baltic Grid» ir izstrādājusi likumprojektu, lai reģionālais gāzes tirgus ar vienotu Somijas, Igaunijas un Latvijas ieejas-izejas tarifu sistēmu sāktu funkcionēt no 2020. gada 1. janvāra.

«Šodien valdība spērusi nozīmīgu soli Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidei, kas ir būtiska Somijas, Igaunijas un Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un tautsaimniecībai kopumā. Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi atbalstījusi arī Eiropas Komisija, tāpēc ceram, ka nākotnē arī Lietuva lems pievienoties vienotajam Baltijas gāzes tirgum,» pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Vienota reģionālā gāzes tirgus izveide padarīs to likvīdāku, sekmēs konkurenci starp dabasgāzes tirgotājiem, attiecīgi pozitīvi ietekmējot gāzes cenu un tautsaimniecību kopumā, informē Ekonomikas ministrija.

Likumprojektā noteiktas dabasgāzes pārvades sistēmas operatora, pārvades sistēmas lietotāju, tirgus dalībnieku un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas tiesības un pienākumi reģionālajā gāzes tirgū.

Paredzēts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņos vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas lietošanas noteikumus veiksmīgai vienota un funkcionējoša reģionālā gāzes tirgus izveidei.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Ministru prezidenti 2014. gada 5. decembrī pieņēma lēmumu par efektīvi funkcionējoša reģionālā gāzes tirgus izveidi. Savukārt 2015. gada 12. februārī izveidota Reģionālā gāzes tirgus koordinācijas darba grupa, kuras sastāvā ir Baltijas valstu un Somijas ministriju, nacionālo regulatīvo iestāžu un reģionālās nozīmes dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumu pārstāvji. Minētās darba grupas izstrādātais Reģionālā dabasgāzes tirgus attīstības plāns paredz vienotas dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas izveidi, dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu noteikšanā balstoties uz Eiropas Komisijas Regulu Nr.2017/460.

2016. gada 9. decembrī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā dabasgāzes tirgus izveidi ar mērķi līdz 2020. gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu dabasgāzes tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centralizētās siltumapgādes sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi un progresējusi, spējot sasniegt vairākus noteiktos mērķus, un daudzas Eiropas Savienības valstis mūsu centralizēto siltumapgādi var apskaust, Dienas Biznesa, Latvijas Gāzes un Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas rīkotajā siltumapgādes forumā «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks» sacīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes priekšsēdētāja Ina Bērziņa-Veita.

Siltumapgāde veido 58% no kopējā enerģijas patēriņa Latvijā. Decentralizētā siltumapgāde veido 74% no kopējiem apjomiem, bet centralizētā siltumapgāde - 26%.

Centralizētā siltumapgāde lielā mērā augusi, pateicoties ES atbalstam, ieviesti arī viedie skaitītāji, bet individuālajā siltumapgādes sistēmā daudzās vietās saražotās siltumenerģijas uzskaite aizvien nenotiek, viņa uzsvēra.

Viens no siltumapgādes efektivitātes rādītājiem ir zudumi sistēmā. 2018.gadā vidējie zudumi centralizētās siltumapgādes tīklos bija 11,7%, turpretī vietējām siltumapgādes sistēmā puse ir apkures katli, kuru efektivitāte ir zem 60%.

«Individuālie katli neprot sekot līdzi energoefektivitātes rādītājiem, turklāt, uzliekot modernu katlu, tas nenozīmē, ka rādītāji būs labi,» atzina LSUA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ir zemākās dabasgāzes cenas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc interese par Inčukalna gāzes krātuvi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir ļoti palielinājusies, pastāstīja Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Nesen tika paziņots, ka Inčukalna gāzes krātuvē jaunajai gāzes iesūknēšanas sezonai visas jaudas ir rezervētas un jaunas rezervācijas vairs netiek pieņemtas. Kotāne stāstīja, ka interese par krātuvi šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ļoti palielinājusies.

«Galvenais iemesls ir dabasgāzes cenas, kuras pašlaik ir zemākās pēdējo piecu gadu laikā. Tādēļ tirgotājiem ir interese to iegādāties, lai ziemā varētu pārdot par augstāku cenu. Dabasgāze ir globāls produkts, un cenu kritums ir skaidrojams ar pieprasījumu Āzijā, kurš ir mazāks, nekā visi iepriekš plānoja. Otrs iemesls ir tas, ka būtiski ir palielinājušās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes no Amerikas. Ir arvien vairāk termināļu, kur notiek regazifikācija, kuģi pārvadā arvien lielākus SDG apjomus. Ja Āzijā pieprasījuma nav, tad šie kuģi nāk uz Eiropu. Tādēļ gāzes cena ir zema visā Eiropā. Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves jau bija piepildītas par 20% vairāk nekā pērn šajā laikā. Tas pats notiek arī Latvijā,» pauda «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators «Conexus Baltic Grid» pašlaik vērtē iespējamību ieviest izsoli Inčukalna pazemes gāzes krātuves rezervācijas jaudām, pastāstīja «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa teica, ka Inčukalna rezervācijas jaudas izsolīšanas ieviešana ir sarežģīts lēmums.

«Pirmkārt, visi produkti un veidi, kā mēs tos tirgojam, ir jāsaskaņo ar regulatoru. Mums pašiem to nav tiesību izlemt. Taču, jā, mēs pašlaik vērtējam, vai ieviest izsoles. Otrkārt, gadi atšķiras. Tādā gadā kā šis izsoles princips būtu strādājis perfekti. Taču 2018.gadā izsole visdrīzāk radītu finanšu zaudējumus. Tādēļ, lai izšķirtos par šo soli, ir nepieciešama iespēja rīkoties elastīgi, un tās pašlaik mums nav. Mums jau oktobrī ir jāpieņem lēmumi par 2020.gada sezonu, lai gan, kādas tad būs gāzes cenas, nav skaidrs pat indikatīvā līmenī,» stāstīja «Conexus» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Andris Vanags, "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams.

Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot "mantojumā" nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumapgādes nozare saskaras ar izaicinājumiem

Žanete Hāka, 23.09.2019

Jaunas tarifu izmaiņas varētu stāties spēkā jau pēc viena gada, tas ir, no 2020. gada 1. janvāra, taču tikai gadījumā, ja šā gada novembra sākumā (kad būs zināmi oktobra apjomi) tiks noskaidrots, vai 2019.gadā Latvijā patērētais gāzes apjoms (10 mēnešu faktiskais patēriņš un 2 mēnešu vidējais patēriņš, izmantojot pēdējo trīs gadu rādītājus, jo novembra un decembra rādītāji vēl nebūs zināmi) būs zem noteikta līmeņa.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.

Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».

Darbs turpinās

Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» neauditētie finanšu dati par darbību šī gada deviņos mēnešos liecina, ka uzņēmums strādājis ar 13% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, sasniedzot 42.4 miljonus eiro.

Uzņēmumā norāda, ka galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmējuši izaugsmi, ir lielāks pārvadītās dabasgāzes apjoms, kā arī lielāki rezervācijas apjomi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lielākā pārvadītās dabasgāzes apjoma intensitāte bija jūnijā, augustā un septembrī, Conexus nodrošinot nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas vajadzībām.

Tā kā dabasgāzes iesūknēšana krātuvē šogad tika uzsākta jau 1. maijā, šī gada deviņos mēnešos pārvadītās dabasgāzes apjoms sasniedzis 27.7 TWh, kas ir par 18% vairāk kā gadu iepriekš. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (Inčukalna PGK) dabasgāzes izņemšanas sezona noslēdzās 30.aprīlī, un tās laikā no krātuves tika izņemtas 10.8 TWh aktīvās dabasgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijā investēs 88 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» sācis darbu pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) vērienīgākā modernizācijas projekta kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas.

88 miljonu investīciju projekts būtiski uzlabos krātuves tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.

Inčukalna PGK modernizācijas un attīstības projektam no Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas (CEF) saņemts līdzfinansējums 50% apmērā, un tas ir viens no lielākajiem Eiropas kopīgu interešu projektiem, kas tiks īstenots Latvijā. Projekts tiks īstenots līdz 2025. gadam, līdzekļus novirzot krātuves modernizācijas trīs virzieniem – virszemes infrastruktūras, gāzes urbumu un esošās gāzes infrastruktūras modernizācijai.

Šobrīd jau ir uzsākts darbs pie urbumu uzlabošanas, savukārt gāzes pārsūknēšanas agregātu un virszemes aprīkojuma uzlabošanas veikšanai tiek gatavota tehniskā specifikācija projektēšanas darbu uzsākšanai un iepirkumu organizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbību no 1.janvāra sācis vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā, informē "Conexus Baltic Grid".

"Lielākie tirgus ieguvēji būs uzņēmēji, jo tiks atcelti maksājumi par vienotās ieejas tarifu zonas valstu robežu šķērsošanu, ir noteikti vienoti pārvades tarifi, kā arī tiks veicināta tirgus konkurence un iezīmēts ceļš virzībai uz Eiropas Savienības vienotā gāzes tirgus izveidi," uzskata vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators "Conexus".

Lai vienotais dabasgāzes tirgus uzsāktu darbību, visas trīs valstis ir strādājušas vairākus gadus un veikušas nepieciešamos priekšdarbus, tajos iesaistoties operatoriem, atbildīgajām ministrijām un regulatoriem. Sākotnēji vienotā ieejas tarifu zona sastāvēs no divām balansēšanas zonām: Latvijas-Igaunijas un Somijas. No šodienas darbosies Latvijas - Igaunijas balansēšanas zona, pakāpeniski tai pievienojoties arī Somijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu zāļu ražotāja AS "Olainfarm" valdē atstājis valdes loceklis Mārtiņš Pūriņš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē turpina strādāt valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess un valdes locekļi Elena Bušberga, Zane Kotāne, Signe Baldere-Sildedze, Milana Beļeviča un Raimonds Terentjevs.

Izmaiņas valdes sastāvā iegrāmatotas otrdien, 29.septembrī.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna auditētais apgrozījums 2019.gadā bija 137,219 miljoni eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 23,628 miljoni eiro.

Vienlaikus paša "Olainfarm" apgrozījums pērn bija 104,363 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet kompānijas peļņa palielinājās 2,5 reizes un sasniedza 22,239 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus par 1,4 miljoniem eiro pārbūvējis gāzes mērīšanas staciju

Zane Atlāce - Bistere, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ekspluatācijā nodevis gāzes pārvades gāzes mērīšanas staciju "Korneti", Alūksnes novadā, informē uzņēmumā.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir 1,4 miljoni eiro, un tā laikā stacija aprīkota ar jaunām gāzes uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtām.

Gāzes mērīšanas stacijas (GMS) pārbūves projekta mērķis bija veikt novecojušo uzskaites un kvalitātes noteikšanas iekārtu nomaiņu, objekta vadību sistēmu modernizāciju, kā arī dublējošo iekārtu uzstādīšanu. Projekts ilga divus gadus un tam nepieciešamo finansējumu nodrošināja Conexus.

"Latvijā ir viena gāzes mērīšana stacija, kuras droša un precīza darbība ir neatņemama daļa no gāzes pārvades sistēmas un gāzapgādes drošības reģionā. Līdz ar īstenoto projektu esam izveidojuši vienu no modernākajām starpvalstu gāzes mērīšanas stacijām Eiropā," teic Zane Kotāne, AS "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras noslēgušies ātrāk kā plānots

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna dabasgāzes krātuve sasniegusi maksimālo sezonas piepildījumu

Žanete Hāka, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019./2020.gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezervēts par 24,4% vairāk jaudas nekā tika sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu, informē AS «Conexus Baltic Grid».

Ņemot vērā augsto pieprasījumu, AS «Conexus Baltic Grid» jaudu rezervēšanu vairs nepieņem. Sākotnējā prognoze liecināja, ka šajā iesūknēšanas sezonā sistēmas lietotāji krātuvē uzglabās 14.9 TWh dabasgāzes, bet šobrīd Inčukalna PGK pārdotais krātuves jaudas kopējais apjoms sasniedzis 18.54 TWh, kas vienlaikus pēc Conexus tehniskā izvērtējuma un krātuves autoruzraudzības organizācijas rekomendācijām arī ir maksimālais uzglabājamais dabasgāzes daudzums 2019./2020. gada sezonā.

Lai arī Inčukalna PGK tehnoloģiskais projekts paredz, ka maksimālais uzglabājamais aktīvās dabasgāzes daudzums krātuvē ir 24 TWh, sākot ar 2015.gadu faktiskais krātuves piepildījums ir samazinājies. Līdz ar to šogad augošais pieprasījums apliecina Inčukalna PGK stratēģisko nozīmi gāzapgādes drošībai Latvijā un reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanā, gāzes apgādē un elektroenerģijas tirdzniecībā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 3,8 %, eksportētajai produkcijai par – 1,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā (6 %) un pakalpojumu nozarēs (3 %). Rūpniecības apjoms saglabājies iepriekšējā gada līmenī, neskatoties uz būtisku samazinājumu elektroenerģijas ražošanā, gāzes un siltumapgādē.

Salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EM: Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro

LETA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro, ceturtdien notiekošajā forumā "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

EM eksperts klātesošos informēja par plānā ietvertajiem pasākumiem enerģētikas, transporta un ēku sektorā. Viņš stāstīja, ka plānā ietverta virkne pasākumu, lai padarītu "zaļāku" transporta sektoru, piemēram, veicinot autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta izmantošanu. Tāpat plānā rosināts aktivizēt "zaļākas" degvielas izmantošanu plašā patēriņā, lauksaimniecībā, sabiedriskajā transportā, komerctransportā utt.

Kauliņš atzina, ka Latvijai ir iespējams sasniegt plānā nospraustos mērķus līdz 2030.gadam, ja pasākumi tiks īstenoti tā, kā iecerēts. Vienlaikus EM pārstāvis stāstīja, ka "zaļo" pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam nepieciešami seši miljardi eiro. Viņš arī minēja avotus, kur ņemt finansējumu, proti, Eiropas Savienības fondi, pašvaldību ikgadējie budžeti, emisiju kvotu izsoles u.c. "Ar gudru publiskā finansējuma izmantošanu šādi pasākumi ir īstenojami," uzsvēra Kauliņš. Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsākta Latvijas – Krievijas robežpunkta Terehova pārbūve

Lelde Petrāne, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākta Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» modernizācija, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Uzsākām pirmo posmu noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta modernizācijā, kurā pilnveidosim kontroles infrastruktūru. Veiktie uzlabojumi dienestiem ļaus pārbaudes veikt ātri un efektīvi, samazinot laiku, kas jāpavada, šķērsojot robežu, un paaugstinās Eiropas Savienības ārējās robežas drošību, samazinot kontrabandas un drošības riskus,» skaidro K. Gruškevica.

Modernizācijas pirmajā posmā tiek attīstīta robežkontroles un muitas kontroles pamata infrastruktūra. Taps jauna ēka padziļinātajai kontrolei ar mūsdienīgām kontroles tehnoloģijām un tiks veikta ārējo inženiertehnisko tīklu (lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, sakaru sistēmas un vājstrāvas) pārbūve. Kontroles zonā importa un eksporta plūsmā tiks pārbūvēti visi kontroles paviljoni, izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, atjaunots ceļa segums, paplašināta kontroles zona negabarīta transportlīdzekļiem, lai palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi un uzlabotu kontroles kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

FM pārtsāvis Armands Eberhards trešdien nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja par aktualitātēm saistībā ar ES Atveseļošanas fondu un Latvijas iecerētajiem projektiem, kuru īstenošanai varētu piesaistīt fonda līdzekļus.

Kopumā Latvijai no ES Atjaunošanas fonda ir garantēti 1,65 miljardi eiro, bet šis atbalsts var sasniegt 2,2 miljardus eiro.

Atveseļošanās plāna līdzekļus aicina tērēt ekonomikas ilgtspējai 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina valdību nevilcināties ar Atveseļošanās...

Pēc Eberharda teiktā, Latvija savu investīciju projektu sarakstu sagatavojusi, ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) ieteikumus, proti, ka 20% no fonda līdzekļu jāiegulda digitalizācijā, bet 37% klimata mērķu sasniegšanā.

Ministrijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā 

Ministrijas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro...

Latvija ES Atveseļošanas fonda līdzekļu ieguldījumus plāno sešos virzienos. Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā.

Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā.

Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai

Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

FM pārstāvis piebilda, ka ar EK vēl nav noslēgušās sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru un "spēles noteikumiem" kopumā.

Tajā pašā laikā Eberhards informēja, ka FM ir sagatavojusi investīciju plāna projektu, kas balstīts "uz pieņēmumiem", un valdībā par šo plānu paredzēts diskutēt decembrī. Savukārt sarunas ar EK par projektiem indikatīvi varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Jau vēstīts, ka FM ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,2 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, eksportētajai produkcijai – par 0,6 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis nemainījās, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī siltumapgādē un gāzes apgādē. Cenu paaugstinošā ietekme bija elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 5,7 %, eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 1,3 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru