Tirdzniecība un pakalpojumi

Ģenerālvienošanos par minimālo algu vēlas panākt arī ēdināšanas nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 02.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei, teikts paziņojumā presei.

LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu.

«Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot situāciju ēdināšanas nozarē,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Jau ilgāku laiku darbojas nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, LRB, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts Ieņēmumu dienesta pārstāvji, bet pateicoties tieši finanšu ministres dalībai, tā panākusi būtisku izrāvienu.

LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs tikšanās laikā ar darba grupu un finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienībā vidējā PVN likme restorāniem ir 14%, bet virkne valstu tā ir pat 3% līdz 10% likmi. Latvijas gadījumā optimāls būtu likmes samazinājums no 21% uz 12%. Tāpat FM tika demonstrēti salīdzinošie rādītāji par augstajiem darba spēka nodokļiem Latvijā, kas vēl vairāk samazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Paredzamais budžeta ieņēmumu kritums no samazinātās likmes piemērošanas tiks katru gadu kompensēts ar papildu 9 mij. eiro ieņēmumiem no PVN ( pateicoties nozares straujākai attīstībai) un 28 milj. eiro darba spēka nodokļos, pieaugot vidējai algai nozarē.

Tika panākta arī konceptuāla vienošanās, ka nākamgad varētu tikt ieviests arī jauns veids, kā samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku, piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa apkalpošanai vai sezonāli. Tā ir vaučeru sistēma. Ne vienmēr ir tā, ka tev vajag darbinieku uz pilnu slodzi vai garākam periodam. Būtu vēlams, ja īsam, vienkāršam darbam var nopirkt vienas dienas vaučeru, kas gan segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms.

Saskaņā ar jaunākajiem VID datiem Latvijā darbojas 5593 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 22 tūkst. cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju, jaundibinātā LRB ir uzsākusi sadarbību ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai. LRB mērķu sasniegšanai ir izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos: uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste.