Lietuvas transporta un loģistikas uzņēmums "Girteka Logistics" palielinājis savu autoparku līdz 7000 kravas automašīnām.

Salīdzinājumam 2016.gadā uzņēmuma autoparkā bija 2900 kravas spēkrati.

Kamēr Eiropas kravas pārvadājumu nozare joprojām ir ļoti sadrumstalota, "Girteka Logistics" izaugsmi saredz investīcijās darbiniekos, tehnoloģijās un videi draudzīgās kravas automašīnās, informē uzņēmumā.

Līdz 2021. gadam "Girteka Logistics" plāno autoparku palielināt līdz 10 000 kravas automašīnām, nodarbinot 20 000 autovadītāju.

"Mēs ļoti lepojamies, ka pavisam jauns Volvo FH kļūs par 7000. kravas automašīnu, kas piegādāta uzņēmumam "Girteka Logistics," saka Rodžers Alms, Volvo Trucks prezidents. "Tas ir vēl viens pierādījums mūsu ilgtermiņa biznesa attiecībām, kurās mēs piegādājam kravas automašīnas ar zemu degvielas patēriņu, vadītāja komfortu un atbalsta pakalpojumus, kas veicina labāku ieguldījumu atdevi un ilgtspējīgu nākotni vienai no lielākajām Eiropas autotransporta kompānijām."

Elektroauto ražošanas uzņēmuma Tesla vadītājs Īlons Masks (Elon Musk) ceturtdien prezentēja kompānijas jaunāko veikumu – daļēji elektrisko kravas auto Tesla Semi.

Kompānijas vadītājs apgalvo, ka Tesla kravas auto ar vienu uzlādi spēs veikt aptuveni 800 kilometru.

Izmantojot ātrgaitas lādētāju, būs nepieciešamas vien 30 minūtes, lai auto uzlādētu aptuveni 600 kilometru garam braucienam.

Bez piestiprinātas piekabes kravas auto 100 kilometru stundā ātrumu varēs sasniegt piecās sekundēs. Savukārt ar 40 tonnu kravu šādu ātrumu auto spēs sasniegt 20 sekunžu laikā.

Tesla Motors ir pārliecināta, ka jaunais kravas auto bez apkopes un remontdarbiem spēs nobraukt vismaz pusotru miljonu kilometru. Ražošanu plānots uzsākt 2019. gadā un rezervācijas varēs veikt, sākot no 5000 ASV dolāru.

Teslas kravas automašīnā īpaši padomāts par vadītāja ērtībām – vadības pults izveidota kabīnes centrā, lai vadītājam būtu labāka redzamība.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīrs Arvo Halliks, kuram daļēji piederošā uzņēmuma darbība Krievijā izraisījusi valdības krīzi, piektdien paziņoja, ka pārdos savas kapitāldaļas loģistikas kompānijā "Stark Logistics" un izstāsies no dalības uzņēmumā.

"Saistībā ar medijos izskanējušo es saprotu, ka neatkarīgi no atbildēm manas sievas darbu ietekmēs jautājumi, kas saistīti ar manu uzņēmējdarbību, kapitāldaļām un darbu "Stark Logistics", kas pēc mūsu klienta "Metaprint" pasūtījuma veic pārvadājumus no Igaunijas uz Krieviju," paziņoja Halliks.

"Tādēļ šodien esmu vienojies ar citiem "Stark Logistics" līdzīpašniekiem nekavējoties pārdot visas manas akcijas atpakaļ "Stark Logistics", atkāpties no kompānijas padomes, lauzt manu līgumu par finanšu direktora darbu un atteikties no visiem amatiem un pienākumiem un nodot tos citiem darbiniekiem," piebilda Kallasas vīrs.

Kā pauda Halliks, "Stark Logistics" pēdējos 14 gadus ir bijusi nozīmīga daļa viņa karjerā un kā uzņēmējs un finanšu direktors vienmēr esot rīkojies atbilstoši likumam, zināšanām un vērtībām.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

“Rietumu Banka” ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu apmērā SIA “Eften Logistics”. Izsniegtais finansējums paredzēts uzņēmuma esošo saistību refinansēšanai ar mērķi nodrošināt loģistikas parka “EfTEN Logistics Ķekava” attīstību.

“EfTEN Logistics Ķekava” ir viens no lielākajiem loģistikas parkiem Latvijā, kas piedāvā nomai biroju, tirdzniecības un noliktavu telpas 37.5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums refinansēs iepriekšējās saistības par šo telpu iegādi, tādejādi sekmējot tā turpmāko izaugsmi.

“Loģistikas industriju mēdz dēvēt par valsts ekonomikas artēriju, kas savieno ražotājus un tirgotājus, pilsētas un lauku reģionus, Latviju un tās eksporta tirgus. Loģistikas centru attīstība mūsdienās ir pamats daudzu citu nozaru izaugsmei, līdz ar ko valsts ekonomikā tiek radītas jaunas darbavietas un palielinās konkurētspēja, tādējādi veicinot ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi. Mēs augstu novērtējam uzņēmuma “EfTEN Logistics” profesionalitāti un darba mērogu un ticam, ka šis darījums dos vērtību ekonomikai kopumā,” uzskata Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Ar 100 milj. eiro investīcijām nākamajos piecos gados Sirin Development mērķē uz attīstītāju TOP 10 Centrālajā un Austrumeiropā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lietuvas industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu kompānijas Sirin Development (SD) izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas), atzīmējot, ka šogad aptuveni 12 milj. eiro tiks investēti Latvijā, bet pārējais Lietuvā (Viļņā un Kauņā), Rumānijā (Bukarestē), kā arī Sanktpēterburgā.

Kompānija plāno investēt 45 milj. eiro industriālā parka izveidē Stopiņu novadā (Rumbulā). Ar 80 tūkst. m2 kopējo ēku platību 16 ha teritorijā iecerēts izveidot vienu no lielākajiem loģistikas centriem Pierīgā. Projekts ietver gan A klases biroju ēku, gan A+ energoefektivitātes klases noliktavas. Šogad plānots pabeigt projekta pirmo kārtu, uzbūvējot noliktavas aptuveni 22 tūkst. m2 platībā.

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Preču loģistikas un distribūcijas pakalpojumu sniedzēja SIA «HAVI Logistics» valdē reģistrētas izmaiņas - iecelti divi jauni valdes locekļi, tostarp jauns valdes priekšsēdētājs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

No SIA «HAVI Logistics» valdes priekšsēdētāja amata atbrīvots Andris Dobulis, kurš šo amatu ieņēma kopš 2005.gada, kā arī amatu atstājis valdes loceklis Juris Celmiņš.

Par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Nerijus Vabolis. Viņam valdē pievienosies valdes loceklis Kirils Golovanovs, kurš šajā amatā iecelts no jauna. Savukārt valdes loceklis Bertelsen Jorgen Juul turpinās veikt savus pienākumus kā līdz šim.

SIA «HAVI Logistics» arī izbeidzis uz Daces Gžibovskas vārda izdoto prokūru. Vienlaikus uzņēmums izdevis jaunu prokūru ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem un bez tiesībām atsavināt nekustamo īpašumu, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām uz Santas Rederes vārda.

Autobusu šoferu trūkumu varētu risināt ģenerālvienošanās nozarē, intervijā stāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka šoferu trūkuma problēma ir ne tikai Latvijā, bet kopumā visā Eiropā, un ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī kravu pārvadājumu nozarē. Var aizstāt atsevišķus šoferus slimošanas vai atvaļinājuma laikā, bet lielu rezervju nav nevienam, turklāt lielu rezervju nav arī pilsētu pārvadātājiem.

"Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās būtu viens no variantiem, kas ļautu saglabāt un piesaistīt nozarei šoferus," teica ATD vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā visām pusēm ir jāspēj meklēt kompromisus un sarunāties.

Pēc Godiņa teiktā, ja izdotos noslēgt ģenerālvienošanos, tas būtu signāls visai nozarei, arī tiem, kas domā par ienākšanu tirgū, bet, ja kāds iestājas tikai par sava viedokļa pārstāvēšanu, tad kompromiss nav iespējams.

Uzreiz gan jāsaka, ka šoreiz stāsts nav ne par nojauktām sliedēm Latvijas virzienā un nevēlēšanos tās uzlikt atpakaļ, ne arī par Klaipēdas ostas reklamēšanu pasaulē uz Latvijas ostu apcelšanas rēķina. Drīzāk tā ir atgriešanās pie DB jau aprakstītā un komentētā par kaimiņvalsts transporta sektora ilgtspējību salīdzinājumā ar šo jomu Latvijā. Pēc kārtējās vizītes – šoreiz lielākajā leišu autopārvadājumu kompānijā, ar ko rēķinās arī Eiropā, Girteka (par to lasiet kādā no nākamajiem avīzes numuriem) – pārņem deja vu sajūta. Proti, kaut kā lietuviešiem transporta sektorā izdodas būt solīti mums priekšā konkurētspējas ziņā.

Protams, kompānijas īpašnieki un vadītāji nekur never vaļā skeletu skapjus – ja tādi ir – un nemēģina sevi attēlot sliktā gaismā. Taču ir lietas, kuras neapslēpsi, pat ja vēlētos. Pirmā kaitinošā lieta bija atvērtība un pretimnākšana. Piemēram, lai saņemtu pozitīvu atbildi uz lūgumu sniegt interviju ar vienu no kompānijas līdzīpašniekiem un vadības pārstāvjiem, bija vajadzīgs ne vairāk, ne mazāk kā viena stunda. Es gan melotu, ja teiktu, ka Latvijas autopārvadātāji nevēlas runāt, taču pretimnākošāki parasti ir ne pašu lielāko kompāniju pārstāvji. Otrs, kas dūrās acīs – līdzīgi kā iepriekš apmeklējot ostas un dzelzceļa uzņēmumus Lietuvā ‒ pie birojiem redzamais autoparks. Iespējams, ka šeit bija kādas slepenas autostāvvietas, bet katrā ziņā publiski neviens nemēģināja kompensēt kādus savus kompleksus ar superdārgiem braucamajiem. Trešā kaitinošā lieta – attieksme pret šoferiem. Ja dušas, virtuves un gaidīšanai domātās telpas ir vismaz tikpat labas kā mājās, tad konkurentiem ir grūti pārvilināt kompānijas darbiniekus, kaut arī par velti veiktās šoferu apmācības neuzliek viņiem nekādas saistības pret kompāniju. Un tas ir tikai loģiski – ja ir vēlēšanās pēc pozitīvām atsauksmēm un jauniem kontraktiem Eiropā un Skandināvijā, tad vajadzīgi šoferi ar augstu darba kultūru. Savukārt autovadītāju trūkuma apstākļos, par ko sūdzas visā Eiropas Savienībā, tādus nedabūt, ja pati kompānija saviem darbiniekiem nenodrošina cieņpilnu darba vidi un atalgojumu.

SIA Olaines Logistics šī gada novembra beigās saņēma 21,28 miljonu eiro Luminor līdzfinansējumu, lai iegādātos moderno un funkcionālo Olaines loģistikas parku SIA Olaines Logistics Park.

Finansējuma saņēmējs SIA Olaines Logistics pieder Igaunijas investīciju kompānijai United Partners Property OÜ.

«Ir gandarījums kļūt par SIA Olaines Logistics ilgtermiņa finanšu partneri – tas viennozīmīgi ir abpusējs ieguvums. Luminor īpaši novērtē sadarbību ar uzņēmējiem, kuriem rūp un kuri vēlas vairot Baltijas valstu attīstību. Olaines loģistikas parks ir būtisks reģionālas nozīmes spēlētājs, tāpēc priecājamies, ka varam būt daļa no šīs vērtīgās sadarbības,» uzsver Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica.

«Mēs patiesi ticam Baltijas biznesa modelim un uzskatām, ka vadošā Baltijas pārtikas mazumtirgotāja reģionālās izplatīšanas centra iegādāšanās ir stabila investīcija. Peļņa ir neliela, bet paredzama un jau pārbaudīta,» stāsta United Partners Property OÜ finanšu direktors Sīms Silds (Siim Sild).

Komercreģistrā ierakstīta kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzēja SIA «DHL Latvia» reorganizācija, ar kuru daļa uzņēmuma mantas un bilances aktīvu atdalīta, pievienojot to māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia», iepriekš vēstīja «Lursoft» Klientu portfelis.

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, un «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» ir 100% kapitāla daļu īpašnieks. SIA «DHL Logistics Latvia» juridiskā adrese ir Mārupe, Plieņciema iela 35, kur reģistrēts arī SIA «DHL Latvia».

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Spānijas valdība piektdien piedāvāja degvielas subsīdijas un vienreizēja pabalsta izmaksāšanu, lai izbeigtu kravas automobiļu šoferu streiku, kura dēļ lielveikalos visā valstī novērojams pārtikas produktu deficīts.

Taču kravas automobiļu šoferu pārstāvošā grupa "Plataforma en Defensa del Sector del Transporte" ("Transporta sistēmu aizstāvības platforma") šo piedāvājumu noraidījusi kā nepietiekamu un solījusi turpināt protesta akcijas.

Spānijas valdība piedāvājusi 0,2 eiro atlaidi litram degvielas un vienreizēju 1250 eiro pabalstu uz kravas automobili, norāda satiksmes ministre Rakela Sančesa, piebilstot, ka šie atbalsta pasākumi valstij izmaksātu aptuveni vienu miljardu eiro.

"Vairums šoferu vēlas strādāt. Ar šiem pasākumiem mēs viņiem piedāvājam tādu iespēju," sacīja ministre.

Kravas automobiļu šoferi Spānijā jau kopš 14.marta bloķē ceļus un ostas, lai pievērstu uzmanību degvielas cenu kāpumam, ko saasinājis Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien balsoja par noteikumiem nelegālas prakses novēršanai kravas autopārvadājumu nozarē un šoferu darba apstākļu uzlabošanai.

Eiropas Parlaments apstiprināja savu nostāju sarunām ar ES dalībvalstīm par noteikumiem šoferu norīkošanai darbā, šoferu atpūtas laika noteikšanai un labākai kabotāžas noteikumu ievērošanai. Viņi arī vēlas izskaust tādu negodīgu praksi kā pastkastītes uzņēmumu izmantošana. Tagad EP varēs sākt sarunas ar otru ES likumdevēju - ES Padomi (dalībvalstu ministriem).

EP deputāti vēlas mainīt pašreizējos kabotāžas noteikumus (kabotāža ir papildu pārvadājumu veikšana citā valstī pēc tam, kad veikta pārrobežu piegāde), nosakot ka kabotāža atļauta trīs dienas pēc piegādes veikšanas. Transportlīdzekļu tahogrāfos būtu jāreģistrē robežas šķērsošana.

Kravas auto būtu vismaz 60 stundas jāpavada savā reģistrācijas valstī, pirms tie varētu veikt atkārtotus kabotāžas pārvadājumus.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Banka Citadele noslēgusi vienošanos ar “Capitalica Green Logistics Fund” piederošo SIA “Dreilini hub” par saistību refinansēšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.

Darījums ļaus uzņēmumam noslēgt loģistikas centra iegādi Dreiliņos, Ulbrokas ielā.

“Capitalica Green Logistics Fund” ir Lietuvas “SBA Group” investīciju pārvaldnieka “Capitalica Asset Management” fonds, kas iegulda ilgtspējīgos komercīpašumos Baltijas valstīs, fokusējoties uz loģistikas un noliktavu segmentu. SIA “Dreilini hub” ir fonda uzņēmums, kas izveidots, lai noslēgtu īpašuma iegādi Ulbrokas ielā.

Ēkas kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2, un tās galvenais īrnieks ir viens no vadošajiem DIY jeb “Dari pats” produktu vairumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijas valstīs SIA “LIC Gotus”. Loģistikas centrā pieejamas trīs veidu telpas – noliktavas, biroji un klientu apkalpošanas zāles.

Brāļiem Dukuriem piederošā kravas pārvadātāja SIA "MarTo logistics" apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,104 miljoni eiro, kas ir par 42,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 1,6% - līdz 110 966 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka darbu ietekmēja situācija ar Covid-19, kā rezultātā pērn pirmajā un otrajā ceturksnī samazinājās komercsabiedrības ieņēmumi.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka komercsabiedrība pērn daļēji atjaunoja autoparku.

"MarTo logistics" 2020.gadā sāktais darbs Eiropas Savienības projektā "Modulārā skeletona kamanu izstāde" pērn tika veiksmīgi pabeigts, savukārt uzstādītie mērķi tika sasniegti, apgalvots vadības ziņojumā.

Kompānijas vadība 2022.gadā paredz iegādāties loģistikas programmu, īrēt telpas remontzonas izveidošanai, iegādāties specializētos kravas automašīnu remonta un apkopes instrumentus un iekārtas, kā arī kravas automašīnas.

Nenoliedzami, ka Covid-19 krīze ievērojami pamainījusi dažādus mūsu dzīves aspektus – sākot ar pavisam sadzīviskām niansēm, piemēram, iespēju apmeklēt iepirkšanās centrus un veikalus, un beidzot ar globālām izmaiņām uzņēmējdarbībā. Šoreiz par to, kā pandēmija ietekmējusi loģistikas uzņēmumus!

Kravu pārvadājumi un citas nozares vienmēr iet roku rokā

Kravu pārvadājumus ne tikai pandēmijas, bet arī visā pārējā laikā ietekmē virkne citu notikumu, piemēram, rūpnīcu darbība, preču pieprasījums, noteikumi robežu šķēršošanai, un daudzi citi. Piemēram, līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos savu darbību pārtrauca virkne rūpnīcu visā pasaulē, un tas, protams, atspoguļojās arī kravu pārvadājumu lauciņā. Lielu lomu spēlēja arī dažāda veida ierobežojumi, kas skāra ne vien sadzīvi, bet arī uzņēmējdarbību.

Kā redzams Oficiālās statistikas portālā, 2019. gadā ar autotransportu iekšzemē tika veikti 55,764 miljoni tonnu kravu pārvadājumi, savukārt starptautiskajos pārvadājumos – 17,991 miljoni tonnu. 2020. gadā bija vērojamas likumsakarīgas izmaiņas, proti, pieauga iekšzemes pārvadājumu apjoms jeb kravu pārvadājumi Latvijā (59,989 miljoni tonnu), savukārt starptautiskie kravu pārvadājumi saruka – to apjoms samazinājās līdz 15,716 miljoniem tonnu. Pozitīvi vērtējams fakts – neskatoties uz krīzi, Latvijas eksportā bija un ir vērojama augšupejoša līkne.

Biotehnoloģiju kompānija "Thermo Fisher Scientific Baltics" ir vērtīgākais uzņēmums Lietuvā, liecina portāla "15min.lt" apkopotais simt Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu saraksts.

Sarakstā 12 kompāniju vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro.

"Thermo Fisher Scientific Baltics" vērtība pašlaik sasniedz 3,8 miljardus eiro salīdzinājumā ar 4,3 miljardiem eiro pērn.

Mazumtirdzniecības grupa "Maxima grupe" ieņem otro vietu, un tās vērtība pieaugusi līdz 2,2 miljardiem eiro no 2,168 miljardiem eiro pagājušajā gadā.

Trešajā vietā Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ar 2,1 miljarda eiro vērtību ir transporta, kravu un loģistikas grupa "Girteka Group". Formāli "Girteka" šogad ir topa jaunpienācēja, jo pērn ceturtajā vietā ar 1,28 miljardu eiro vērtību bija grupas vairākuma īpašnieks "ME Investicija", kas šogad nomainīja nosaukumu un kļuva par "Willgrow".

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.