Jaunākais izdevums

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Eksportē nedaudz vairāk

Granulu ražotājiem pagājušais gads bija labāks nekā 2017. gads, atzīst Latvijas biomasas asociācijas Latbio valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Pērn tika eksportēti 1,67 miljoni tonnu granulu, kas par 80 tūkst. tonnu pārsniedz 2017. gadā ārvalstīs realizēto granulu apjomu, liecina Zemkopības ministrijas dati. Jāatgādina, ka 2017. gadā granulu eksporta apjoms saruka par 1,5%. «Pērn uzlabojās izejmateriāla sagādes iespējas, bet cenas joprojām bija augstas. Realizācijas tirgos bija labs granulu noiets, un cenas pieauga. Vērojama arī laba tendence – Latvijas vietējais patēriņš pakāpeniski palielinās,» granulu ražotāju pērnā gada sniegumu vērtē D. Palejs. Šogad granulu realizācijas tirgū granulu cena nedaudz krītas, bet joprojām ir salīdzinoši augstā līmeni. Savukārt izejmateriāla (skaidu, šķeldas) cena joprojām ir augsta, bet arī izejmateriāla tirgū sagaidāma cenas pazemināšanās.

Ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs Latvijas lielākie granulu ražotāji SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest pērn nav būtiski palielinājuši saražotās produkcijas apjomu. Kopumā šie uzņēmumi saražoja nepilnus 900 tūkst. tonnu granulu, kas ir aptuveni par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Tā kā šobrīd AS Graanul Invest visu trīs Latvijas uzņēmumu veikumu analizē kā vienotu biznesu, katra konkrētā uzņēmuma ražošanas apjomi netiek izpausti. 2017. gadā visvairāk granulu saražoja SIA Latgran – aptuveni 459 tūkst. tonnu, SIA Graanul Pellets –183 tūkst. tonnu, bet SIA Graanul Invest –163 tūkst. tonnu.

Visu rakstu lasiet 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde piemērojusi divus nodrošinājumus granulu ražotājam SIA “Kurzemes granulas”, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Abi nodrošinājumi reģistrēti 21. novembrī.

Viens no tiem ir aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Savukārt ar otru nodrošinājumu SIA “Kurzemes granulas” piemērots aizliegums reorganizācijai, likvidācijai, valdes locekļu un daļu īpašnieka izslēgšanas reģistrācijai komercreģistrā, atļaujot SIA "Kurzemes granulas" reģistrēt papildus dalībniekus un amatpersonas.

Šī ir pirmā reize, kad SIA "Kurzemes granulas" piemēroti nodrošinājumi.

SIA “Kurzemes granulas” Ventspils brīvostas teritorijā ražo granulas. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 8,664 miljoni eiro un tas strādāja ar 722 tūkstošu eiro peļņu. Tajā gadā SIA “Kurzemes granulas” nodarbināja 37 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Tallinā uzbūvē gājēju ceļu, izmantojot pārstrādātus plastmasas atkritumus

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā šonedēļ pabeigts pirmais gājēju ceļa posms, kura izbūvē izmantotas inovatīvas tehnoloģijas.

Ceļa asfalta segumā izmantoti pārstrādāti plastmasas atkritumi, un šis ir pirmais šāda veida ceļš ne vien Baltijā, bet visā Ziemeļu un Austrumeiropā.

Būvuzņēmuma «Verston Ehitus» izpilddirektors Veiko Veskimē (Veiko Veskimäe) uzsver: «Plastmasas atkritumu uzkrāšanās apkārtējā vidē ir globāla problēma, kurai risinājumus meklē visā pasaulē. Tāpēc plastmasas atkritumu izmantošana ceļu būvē ir gudrs risinājums, jo nenoārdāmā plastmasa un bitums, kas ir viens no svarīgākajiem asfaltbetona maisījuma komponentiem, tiek ražoti no vienas izejvielas – naftas.»

Tehnoloģiju ir izstrādājusi Skotijas kompānija «MacRebur», un tai pieder arī jaunā rūpnīca, kurā plastmasu pārstrādā granulās. Tālāk tās tiek pievienotas ceļa segumam, ļaujot samazināt bituma daudzumu asfaltā. Plastmasas atkritumu granulas augstā temperatūrā tiek izkausētas asfaltbetona maisījumā, nodrošinot, lai plastmasa izkustu vienmērīgi, neveidojot mikroplastmasu. Beidzoties asfalta kalpošanas termiņam, ceļa seguma materiāls var tikt pārstrādāts un atkārtoti izmantots ceļu būvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Dod otru iespēju plēvēm un maisiem

Elīna Pankovska, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palielinātu jaudas un efektivizētu ražošanu, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums SIA Nordic Plast plāno veikt aptuveni trīs miljonu eiro lielas investīcijas.

Lietotas polietilēna LDPE plēves un HDPE cietās plastmasas izstrādājumu pārstrādātājs SIA Nordic Plast ir ticis pāri grūtībām un sakārtojis iekšējos procesus. Uzņēmuma vadītājs Andris Trumars norāda, ka pagājušais gads uzņēmumam bija tāds kā reinkarnācijas gads pēc salīdzinoši neveiksmīgā 2016. gada. Problēmu pamatā bijis tas, ka kopš 2015. gada bijušas salīdzinoši augstas izejmateriālu cenas. Tas turpinājies un, līdz ar to nācies daudz eksperimentēt ar izejmateriāliem, lai varētu saražot atbilstošas kvalitātes produkciju. Viņš atzīst, ka ne visi eksperimenti bijuši veiksmīgi. Pagājušajā gadā palīdzējis tas, ka Ķīna slēdza savu tirgu atkritumu ievešanai, līdz ar to nokritās izejmateriālu cenas, radās lielākas iespējas variēt un saražot augstākas kvalitātes produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide» šogad plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro mehānisko riepu pārstrādei rūpnieciskajā zonā Tukumā, pastāstīja «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts.

Kā skaidroja Aizbalts, apzinoties Latvijā vēsturiski izveidotā nelegālā riepu uzkrājuma apjomu, kas ir vismaz 47 000 tonnas, un, lai Latvijā attīstītu riepu pārstrādes nozari un savāktās riepas būtu iespējams ilgtspējīgi pārstrādāt, «Eco Baltia vide» šogad plāno sākt mehānisko riepu pārstrādi rūpnieciskajā zonā Tukumā.

Aizbalts atzīmēja, ka patlaban turpinās darbs, lai saņemtu visus nepieciešamos saskaņojumus un atļaujas, lai pirmajā pusgadā varētu sākt uzstādīt iekārtas, kas riepas sasmalcinās pārslās vai pārstrādās granulās.

Viņš norādīja, ka «Eco Baltia vide» izmantotā tehnoloģija nākotnē ļaus mehāniski pārstrādāt līdz 8000 tonnām Latvijā savākto riepu, no kurām daļa tiks smalcināta un daļa pārstrādāta granulās, ražošanas procesā, veicot arī metāla un tekstila atdalīšanu no riepu gumijas. Tāpat viņš sacīja, ka sasmalcinātās riepas plānots nodot tālākai reģenerācijai, piemēram, rūpniecības un būvniecības uzņēmumam «Cemex», kur tās tiek izmantotas kā kurināmais enerģijas ieguvei. Savukārt saražotās granulas kalpos kā izejmateriāls jaunu produktu ražošanā - dažāda veida gumijas segumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur iesprūdusi aprites ekonomika Latvijā?

Māris Simanovičs - «Eco Baltia grupas» valdes priekšsēdētājs, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā.

To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO, VIDEO: Riepu pārstrādes rūpnīcā Tukumā investē 2,6 miljonus eiro

Žanete Hāka, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eco Baltia grupas vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA Eco Baltia vide, investējot 2,6 miljonus eiro, Tukumā izveidojis jaunu riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu

Ražotne Tukumā ir pirmā šāda veida pārvietojamā un mobilā rūpnīca Latvijā. Ražotnē riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās granulās – jaunu produktu ražošanai.

Vienīgie reģionā

Gada laikā jaunajā ražotnē iespējams pārstrādāt 8-10 tūkstošus tonnu riepu, un ar jaunās iekārtas iegādi SIA Eco Baltia vide ir vienīgā rūpnīca Austrumeiropā, kam pieder pārvietojamas iekārtas. Jaunajā iekārtā tiek pārstrādātas gan vieglo, gan smago automašīnu riepas, un tirgū aizvien ir maz tādu pārstrādes kompāniju, kas pārstrādā arī vieglo automašīnu riepas, un, ja arī tās pieņem, tad piegādā cementa rūpnīcām dedzināšanai,» stāsta SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Pēc J. Aizbalta teiktā, vieglo automašīnu riepas bieži vien nav pieprasītas, jo to ražošanā izmanto tekstila materiālus, tādēļ šo riepu pārstrāde rada gan problēmas granulu kvalitātei, gan risku, ka tās nebūs pieprasītas no uzņēmumu puses, tādēļ pārstrādes uzņēmumā ir jābūt augstai kvalitātes kontrolei, ko jaunā SIA Eco Baltia vide iekārta spēj nodrošināt, un šajā ziņā uzņēmums ir vienīgais Baltijas valstīs. Riepas uz pārstrādes laukumu patlaban tiek piegādātas no visas Latvijas un nelielos apjomos tiek sāktas piegādes arī no Igaunijas. «Par riepu trūkumu nevajadzētu satraukties - to ir vairāk, nekā vajag, līdz ar to nākotnē ir potenciāls turpmākai attīstībai,» piebilst SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs. «Nepārstrādātu riepu tirgū ir ļoti daudz. Riepas ir materiāls, par kuru pārstrādi ir jāpiemaksā, taču ne visi to vēlas - vidējā cena, nododot riepas pārstrādei, ir aptuveni 100 eiro tonnā. Lielākā problēma tirgū patlaban ir industriālās riepas, kuras arī mēs nepārstrādāsim, jo tam nepieciešamas citādas iekārtas,» viņš uzsvēra. Kompānija par pārstrādāto riepu galaproduktu piegādi noslēgusi jau vienošanos - vairākiem ražošanas uzņēmumiem tiks piegādātas gumijas granulas, bet kompānijai Schwenk - riepu pārstrādes atlikumi. Ņemot vērā kompakto iekārtu un tās vieglo pārvietojamību, ja būs nepieciešams, pārstrādes apjomus nākotnē iespējams dubultot, iegādājoties tādu pašu iekārtu un novietojot blakus esošajai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt augstākās pievienotās vērtības līgā

Māris Ķirsons, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu laikā ķiploku audzēšanas platību apjomi palielinājušies seškārt.

Ķiploki ir viena no visstraujāk augošām dārzeņu kultūrām Latvijā, to platības šogad ir pieaugušas par 37 % - no 229 ha pērn līdz 314 ha šogad. Turklāt šīs ir tikai tās platības, kas deklarētas Lauku atbalsta dienestā (LAD), bet ir virkne daudz mazāku platību, kas nav deklarētas. Tā ka faktiskās platības ir vēl lielākas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sniegtā informācija. Konkurenci Latvijas ķiplokiem pārsvarā veido Ķīnas un Spānijas ķiploki. Latvija pati spēj nodrošināt apmēram 50% no patēriņa, pārējais ir importētais. Pārsvarā tas ir piemērotu glabātuvju trūkums, komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Viņš norādīja, ka ķiploku pārstrāde ir daudzveidīga, bet nav masveidīga. Tie ir pulveri, granulas, skaidiņas, dažādi garšvielu maisījumi. Viens no aktīvākajiem un lielākajiem pārstrādātājiem ir Latvijas Ķiploks, SIA ApiAgro un Bruknas ķiploks. Lai ķiploku kultūra būtu rentabla, no hektāra būtu jāiegūst vismaz 7 tonnas. Šogad noteikti šī robeža sasniegta netiks, norādīja M.Narvils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmums AB Plasta pārstrādā polietilēnu, no kā ražo granulas, no kurām savukārt izgatavo atkritumu maisus – kopumā aptuveni miljardu gadā

AB Plasta gadā saražo aptuveni 25 tūkstošus tonnu produkcijas. «Pārstrādājam elastīgo iepakojumu, mums ir liela zināšanu bagāža šajā jomā. Izvēlējāmies izgatavot atkritumu maisus, attīstām mūsu pašu tehnoloģijas. Un tas nav tāpēc, ka mums vajag lielāku peļņu no tā, bet lai stabilizētu mūsu noietu. Izejmateriālu tirgū ir lielas cenu svārstības, tās var notikt vienas nakts laikā. Tajā pašā laikā atkritumu maisu tirgus ir ļoti stabils, jo īpaši krīzes laikā. Es strādāju Plasta 2008., 2009. un arī 2010. gadā un redzēju, cik ļoti cietām no krīzes. Tolaik visu eksportējām, strādājām tikai ar trim klientiem – lieliem izplatītājiem, kuri darbojas viesmīlības sektorā. Finanšu krīzes laikā cilvēki mazāk ceļo. Tas nozīmē mazāku viesnīcu, restorānu un lidostu apmeklējumu un arī mazāku atkritumu daudzumu tajās, tāpēc tas ir ļoti nestabils tirgus. Tāpēc diversificējam mūsu izplatīšanas ķēdi. Tagad pārdodam savu produkciju viscaur Eiropā, ne tālāk kā 2500 km attālumā no ražotnes, – tālāk ir pārāk augstas transportēšanas izmaksas,» stāsta Vīts Poderis (Vytas Poderis), AB Plasta līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Turklāt pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka, ja situācija krasi nemainīsies, pērnā gada autokravu aprites rādītāji šogad varētu arī tikt pārsniegti.

Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā, tai skaitā, Rīnūžos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas stividorkompānijai SIA B Port

Expobank, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīrusi 1,4 miljonus eiro investīciju kredītu Latvijas uzņēmumam ar vietējo kapitālu SIA B Port. Piešķirtais finansējums tiks investēts uzņēmuma attīstībā Rīgas Brīvostas teritorijā. Ar šo kredītu Expobank palielināja sava finansējuma apmēru SIA B Port līdz 4,7 miljoniem eiro.

SIA B Port ir dibināta 2012. gadā un nodarbojas ar kokmateriālu, zāģmateriālu un beramkravu (granulas, graudi, kūdra) pārkraušanu Rīgas Brīvostas teritorijā. Pēc vadības restrukturizācijas 2016. gadā tika palielināts neto apgrozījums par 55% un kravu apgrozījums par 39%. Uzņēmums ir ievērojami ieguldījis līdzekļus jaunu noliktavu būvniecībā, tādējādi palielinot maksimālo kravu uzglabāšanas apjomu līdz 101 000 tonnu slēgta tipa noliktavās, līdz ar to kļūstot par līderi uzglabāšanas apjomos Rīgas Brīvostā precēm, kurām nepieciešamas slēgtas telpas.

Veiksmīgā sadarbība, kas izveidojusies ar AS Expobank, nodrošinājusi SIA B Port 1,4 miljonu eiro investīciju kredīta saņemšanu no bankas nepieciešamā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA RUBRIG ražotnē, kur top gumijas drošības plāksnes sportam, bērnu rotaļlaukumiem un citiem iekštelpu un ārā infrastruktūras objektiem ar augstu traumu rašanās riska faktoru.

Kompānijas ražotne Ādažos izveidota 2016.gadā un patlaban tās ražošanas jauda tuvojas 100 tūkstošiem kvadrātmetru gumijas seguma gadā. SIA RUBRIG valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda stāsta, ka jau pirms uzņēmuma izveides viņš strādājis drošības segumu jomā, un, izpētot tirgu, kopā ar kolēģiem secinājuši, ka tuvākajā reģionā neviens nopietns uzņēmums šādu produkciju neražo, vien pāris kompānijas to dara mazos apjomos.

Uzņēmums sāka darbību ar bērnu laukumu flīžu ražošanu, pirmie pasaulē piedāvājot bērnu laukumu flīzes ar četru veidu dizainu – Saplīsusī zeme, Viļņi, Strīpas un Austras koks, tāpat ražošanā ieviests plāns sporta zāļu segums. Ražotnes iekārtas iedarbinātas pirms aptuveni 2,5 gadiem - rudens sezonā sākotnēji testēti ražošanas procesi, vērtēta izgatavotā produkcija un vērots pieprasījums, un pirmo līgumu kompānija noslēdza janvārī par produkcijas piegādi uz Beļģiju, Briseles diplomātu bērnu skolu. Divu gadu laikā attīstība bijusi strauja, un patlaban produkciju uzņēmums eksportē jau uz 20 pasaules valstīm. Lielākoties prece tiek vesta uz Eiropas Savienības valstīm, taču ir klienti arī ārpus tās, un viens no nozīmīgiem klientiem ir Izraēlā. RUBRIG ražojis arī segumu, kas tiek izmantots kā pagaidu ceļš, smagai armijas tehnikai šķērsojot grants un asfalta ceļus, produkta daudzveidību raksturo D. Bonda. «Šobrīd esam attīstījušies tik tālu, ka saskatām nozīmīgu potenciālu un straujāku izaugsmi fitnesa zāļu, crossfita un citu ar sportu saistītā nišā. Kā atbildi augošajam pieprasījumam pirms pāris mēnešiem iegādājāmies jaunu iekārtu, kas spēj sagriezt gumiju plānā segumā ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļām. Jaunās iekārtas iegādē ieguldīti 250 tūkstoši eiro,» stāsta D. Bonda. Uzņēmums ik gadu piedalās arī vidēji 4-5 izstādēs, kur prezentē savu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 11,843 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada pirmajos sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,949 miljoni tonnu, kas ir par 31% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,455 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 17,5%, bet lejamkravas - 1,439 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 24,5%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad pirmajā pusgadā veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,252 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajos sešos mēnešos, veidojot 19% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Otaņķu dzirnavnieks biežāk lūkojas Eiropas virzienā

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No maza graudu pārstrādes uzņēmuma vairāk nekā 20 gados SIA Otaņķu dzirnavnieks izaudzis līdz vienam no Baltijā lielākajiem beramkravu loģistikas un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējiem.

«Biznesā ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses ir apmierinātas. Tāpēc cenšamies sabalansēt cenu ar kvalitāti un jau vairākus gadus atbilstam kvalitātes pārvaldības sistēmas ISO9001:2015 un GMP+ prasībām,» uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

SIA Otaņķu dzirnavnieks dibināta 1996. gadā kā graudu pārstrādes uzņēmums. Tolaik tas bija orientēts uz zemniekiem, kas varēja atvest savu kūlumu, lai to pārstrādātu miltos. Pakalpojums izrādījās pieprasīts, jo pārsvarā darbojās mazās saimniecības un veikalos pārtikas sortiments bija šaurs. «Laikiem un saimniekošanas pieejai mainoties, sapratām, ka nepieciešams savs transports, lai produkciju izvadātu,» stāsta R. Riepšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rada inovāciju efektīvākai bioloģiskai lauksaimniecībai

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ovostar Union paziņojis par iekārtu iegādi Latvijas olu ražotnei 26 miljonu eiro vērtībā, taču vistu novietņu kompleksa izveidei nepieciešamo A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju nav saņēmis, noskaidroja db.lv.

SIA Gallusman, kas vēlas īstenot Ovostar Union olu ražotnes projektu Latvijā, ir ietekmes uz vidi procedūras sākumā, db.lv skaidro Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) direktors Arnolds Lukšēvics.

Vidējais laiks, kurā Eiropas Savienībā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ir deviņi mēneši, pauž A. Lukšēvics. Pirms šādas atļaujas saņemšanas Gallusman noskatītajās teritorijās fermu celtniecības darbi nevar notikt. Par iegādātajām iekārtām VPVB direktors saka: «Tas ir uzņēmēja biznesa risks. Šodien var iepirkt, rīt pārdot. Var noliktavā uzglabāt gadu, ja ir izdevīgi iepircis. Tā ir viņa izvēle.»

SIA Gallusman pārstāvis llvars Boreiko db.lv skaidro, ka ražotnes būvniecību plānots uzsākt 2019.gada otrajā pusē, taču precīzs būvniecības uzsākšanas laiks šobrīd nav nosakāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 15,819 miljoni tonnu kravu, kas ir par 26% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2020.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 9,083 miljoni tonnu, kas ir par 32,1% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 4,865 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 12%, bet lejamkravas - 1,87 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 23,6%.

Pēc ostas sniegtās informācijas, pārkrauto kravu struktūrā lielāko īpatsvaru šogad astoņos mēnešos veidoja konteinerizētās kravas, kamēr gadu iepriekš - ogles.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,038 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2019.gada astoņos mēnešos, veidojot 19,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 15,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu palielināt kravu apjomu, viens no Rīgas Brīvostas vadošajiem termināļiem kokmateriālu kravu apstrādē, uzglabāšanā un transportēšanā "WT Terminal" bankas "Citadele" finansējumu 888 000 eiro apmērā izmantos termināla darbības efektivitātes celšanā, tai skaitā smagās tehnikas un aprīkojuma iegādei. Kopā ar pašu finansējumu kopējās investīcijas veido vienu miljonu eiro.

Kopējās "WT Terminal" investīcijas pēdējo divu gadu laikā pārsniegušas 3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 2 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Mērķtiecīgi veiktās investīcijas ļāvušas dubultot apgrozījumu un vairāk nekā divas reizes palielināt apkalpoto kravu apjomu, sasniedzot 700 tūkstošus tonnu gadā un kļūstot par vienu no 10 lielākajām stividorkompānijām Rīgas ostā pēc pārkrauto kravu apjoma.

"Mēs arī šogad turpinām investīcijas gan ostas tehnikā, gan infrastruktūrā, gan ar darba ražīguma un efektivitātes celšanu saistītos projektos. Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi biznesu, bet mūsu klienti darbojas dažādos tirgos visā pasaulē - ja kāda preču grupa uz brīdi sabremzējas, tad citai ir atkal pieaudzis pieprasījums. Rezultātā mēs esam noslogoti visa gada garumā. Turklāt arī šajā gadā esam pārkrāvuši par 7% vairāk nekā pērn. To iespējams sasniegt tikai pateicoties saliedētam un profesionālam kolektīvam," komentē "WT Terminal" padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirmajos darbības mēnešos strauji kāpina realizācijas apmēru.

Ģimenes uzņēmums Kitty Time sācis inovatīvu kaķu tualešu ražošanu. Produktu bija grūti izgudrot, ražot, jo tas ir daudzslāņu produkts, bet izmantot ir viegli, saka firmas īpašnieks Toms Gendriksons.

Pirmie eksperimenti lietošanā ērtu kaķu tualešu izveidē sākās pirms diviem gadiem. Smeļoties iedvesmu pašu pieredzē, Nikola un Toms Gendriksoni saredzēja jaunu biznesa nišu. «Mums pašiem bija divi kaķi un apnika visu laiku mazgāt viņu tualeti, smaka nebija patīkama, tāpēc sākām domāt, kā šo procesu padarīt ērtāku pašiem un citiem,» stāsta N. Gendriksone.

Rezultātā tapis pavisam jauns produkts – vienreizlietojama kaķu tualete, ko nepieciešams nomainīt reizi mēnesī. Tagad vairs nav smakas, nav nepieciešama kastītes mazgāšana, līdz ar to ietaupās gan laiks, gan līdzekļi uz ūdens patēriņa rēķina. Vienīgais, kas jādara – regulāri jāizņem fekālijas.

Komentāri

Pievienot komentāru