Latvijā kopumā un iekšlietu nozarē atsevišķi būtu jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums, revīzijas ziņojumos "Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai" un "Iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāte" secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Konkurences padome pēc pašiniciatīvas, balstoties uz reklāmas nozares speciālistu izteikumiem presē, sākusi izmeklēšanu par iespējamo karteļa vienošanos starp reklāmas aģentūrām. Aģentūru pārstāvji ir pārsteigti par šo soli un noliedz jebkādas cenu vienošanās pastāvēšanu. Pagājušonedēļ Konkurences padome (KP) veikusi pārbaudes virknē reklāmas nozarē strādājošu uzņēmumu — reklāmas aģentūrās McCann - Erickson Riga, Metro Leo Burnett, DDB Latvija, TBWALatvija, kā arī mediju aģentūrā OMD Latvia. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db apstiprināja, ka pārbaudes reklāmas aģentūrās veiktas tādēļ, ka padomei ir aizdomas par tā dēvētajiem karteļiem reklāmas biznesā. «Kartelis būtībā ir vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem,» paskaidroja T. Jefremova. Db aptaujātie reklāmas aģentūru pārstāvji pastāstīja, ka to birojos bez brīdinājuma ieradušās KP amatpersonas, kas, pamatojoties uz KP pilnvaru, pieprasījušas atsevišķus finanšu dokumentus, nopratinājuši aģentūru vadību, kā arī pārbaudijuši aģentūru vadītāju saraksti ar konkrētām personām — Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes locekļiem, kā arī lielāko reklāmas aģentūru vadītājiem. «KP amatpersonas pieprasīja uzrādīt arī pēdējo 2 gadu klientu līgumu kopijas, kā arī pārbaudīja elektronisko saraksti pēdējā pusotra gada laikā ar 8 konkrētām personām,» Db informē Metro Leo Burnett valdes priekšsēdētājs un LRA Komunikāciju aģentūru grupas vadītājs Ģirts Ozols. Aģentūru sarakste un dokumentācija esot pārbaudīta uz atsevišķiem atslēgas vārdiem, kā cena, vienošanās. Dažu KP apmeklēto aģentūru pārstāvji norādīja, ka pēc uzdotajiem jautājumiem bija noprotams, ka par pārbaudes iemeslu kalpojušas minēto aģentūru pārstāvju presē publicētie izteikumi par nepieciešamību kvalitātes noturēšanai celt aģentūru pakalpojumu cenas. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db paskaidroja, ka iemesls aģentūru pārbaudēm ir KP pašiniciatīva. Savukārt, pašiniciatīvas pamatā varētu būt publikācijas presē, pieļāva T. Jefremova. Lietas izmeklēšana turpinās un izmeklēšanas interesēs viņa sīkākus komentārus nesniedza. McCann - Erickson Riga uzņēmumu grupas vadītājs Ainārs Ščipčinskis ir neizpratnē par viedokļa un domu apmaiņas interpretāciju no KP puses. «Jautājums ir par to, cik tieši un atklāti varam runāt par nozarē notiekošo. Ja likumu tulko burtiski, tad es nevaru sarunā ar konkurentu lietot vārdu cena,» pauž A.Ščipčinskis. Viņš ir neapmierināts, ka runājot presē par nozares problēmām, tiek traktēts par pārkāpēju. Par karteļa meklējumiem reklāmas nozarē, aģentūru pārstāvji ir pārsteigti, jo karteļa vienošanās reklāmas nozarē neesot iespējama dēļ lielā spēlētāju daudzuma. «Pat ja kādam industrijas dalībniekam būtu vēlme vienoties par cenu izlīdzināšanu jeb vienādošanu, tad tas nebūtu iespējams dēļ liela industrijas spēlētāju skaita un globāli/reģionāli konkurējošajiem gala īpašniekiem, kuri viennozīmīgi nosaka aģentūru finanšu politiku,» norāda Ģirts Ozols. Arī LRA prezidents un OMD Latvia direktors Henrijs Bukavs apgalvo, ka nekāda cenu vienošanās LRA aģentūru vai mediju aģentūru starpā nav bijusi. «Latvijā ir vismaz 100 reklāmas aģentūras, starp kurām nav reāli noslēdzams karteļa līgums. Šādas vienošanās meklējumi ir pilnīgi nepamatoti, jo mūsu aģentūras pakalpojumu cenas reāli nav cēlušās,» teic A.Ščipčinskis. Tiesa, reklāmas speciālisti norāda, ka cenu celšana būtu likumsakarīgs solis, lai noturētu reklāmas aģentūru pakalpojumu kvalitāti. Aģentūru cenas neesot mainījušās vairākus gadus, kaut arī ar iestāšanos ES un cenu telpas paplašināšanos reklāmas pakalpojumu cenām būtu jāpieaug atbilstoši citu valstu līmenim. «Karteļa vienošanās meklējumi ir nepamatoti, jo, piemēram, mūsu aģentūrā cenas nav mainījušās 5 gadus. Turpretī tirgū ir ļoti daudz dempinga gadījumu, kad cenas ir daudzkārt zemākas,» norāda DDB Latvija direktors Edgars Skulte. Db jau daudzkārt ziņoja, ka KP pārbaudīja arī degvielas tirgu un iespējamos karteļus tajā, bet pagaidām padome aizliegtās vienošanās nav konstatējusi. Karteli KP gada sākumā konstatēja

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju, Iepirkumu uzraudzības biroju, Konkurences padomi un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2019.gada nogalē izstrādāja informatīvo ziņojumu, un vēlāk arī uz tā balstītu rīcības plānu par publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanu.

Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis un apstiprinājis Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērija piemērošanas ieteikumus, kuri tiek piemēroti, izvērtējot VID līgumattiecību partnerus.

Apzinoties, ka stingra nodokļu disciplīna publisko iepirkumu jomā ir visas sabiedrības interesēs, VID aicina arī citus valsts un pašvaldību publisko iepirkumu pasūtītājus atbildīgi vērtēt savus līgumpartnerus un vērīgi sekot Publisko iepirkumu likuma normām.

Ilgus gadus sabiedrībā dominējis viedoklis, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi un atbilstoši tiem izvirzītajiem mērķiem, jo vērtēšanas kritēriju izvēle un piemērošana bieži rada šaubas par pasūtītāja kritēriju pamatotību un pretendentu godaprātu.

VID ir ieinteresēts, lai nodokļi no ikviena publiskā iepirkuma atgrieztos pie tiem, kuri tos maksā. Tas nozīmē, ka ieguvējiem jābūt ne tikai pasūtītājam un pretendentam, kuru starpā noslēgts līgums, bet galvenokārt – sabiedrībai, par kuras samaksāto nodokļu naudu valsts iepirkums tiek veikts. Tāpēc VID aicina valsts un pašvaldību pārstāvjus atbildīgi izvērtēt publisko iepirkumu pretendentus, norāda dienesta pārstāvji.

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) varēs noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, paredz šodien valdības komitejā atbalstītie grozījumi vairākos likumprojektos.

Attiecīgie grozījumi plānoti Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Paredzēts, ka no 2013.gada 1.aprīļa IUB kompetencē būs likumā noteiktajos gadījumos noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus un piemērot sodus par administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma ietvaros IUB juridisko statusu, tiesības un pienākumus nosaka Publisko iepirkumu likums, līdz ar to IUB funkciju papildinājums no minētajiem likumiem ir veicams tikai Publisko iepirkumu likumā.

2016. gada 15. decembrī Saeima pēdējā jeb trešajā lasījumā ir apstiprinājusi jauno Publisko iepirkumu likumu. Paredzams, ka jaunais likums spēkā stāsies nākamā gada 1. martā.

Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu. Šīs pārmaiņas nav iespējamas bez publiskās pārvaldes un uzņēmēju savstarpējās uzticēšanās. To, ka savstarpējās sadarbības un uzticības līmenis ir jāaudzē, apliecina arī pasūtītāju un uzņēmēju karstās diskusijas jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanas procesā par likuma piemērošanas sliekšņiem, piegādātāju izslēgšanas gadījumiem un to pārbaudes veidiem, papildu publicitātes pasākumiem lielākas atklātības nodrošināšanai un citiem jautājumiem, kur šobrīd abpusēju drošības sajūtu var panāk tikai ar papildu pienākumu veikšanu.

Ogres novada domes izveidoto aģentūru darbā Valsts kontrole konstatējusi nepamatotu izmaksu iekļaušanu aģentūru pakalpojumu izcenojumos, negūtus ieņēmumus par aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī vairākus citus normatīvo aktu pārkāpumus.

Ogres novada dome, veidojot aģentūras vairāku pašvaldības uzdevumu īstenošanai un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanai, nav nodrošinājusi šo aģentūru darbības plānošanas dokumentu izstrādi, nav noteikusi to darbības rezultatīvos rādītājus, kā arī nav pietiekami uzraudzījusi aģentūru darbību, norāda Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā ir konstatējusi nepamatotu izmaksu iekļaušanu aģentūru pakalpojumu izcenojumos, negūtus ieņēmumus par aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru neievērošanu, pašvaldības funkciju izmaksu un darbinieku atlīdzības nepamatotu palielinājumu. Neievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, aģentūru darbiniekiem ir izmaksātas piemaksas, prēmijas, pabalsti un naudas balvas 20 tūkstošu latu apmērā.

Neilgu laiku pēc nu jau tik pierastās viedokļu apmaiņas starp Valsts prezidentu, Saeimu un, kādu laiku iepriekš arī sociālajiem partneriem, tomēr tikuši izsludināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd ir viens no galvenajiem tiesību aktiem, kas regulē publisko finanšu līdzekļu izmantošanu.

Katram, kas kaut reizi piedalījies publiskā iepirkuma procesā, visdrīzāk ir radies viedoklis par šī procesa efektivitāti, rezultātiem un kopējo caurspīdīgumu. Tie, kas seko tiesisko procesu attīstībai, visdrīzāk ir arī novērojuši mēģinājumus iedibināt pamatpostulātu, ka lielākajos projektos publisko iepirkumu procesu pēc būtības vajadzētu aizstāt publiskai privātajai partnerībai, kuras ietvaros gan arī var būt nepieciešamība piemērot Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nu kā, jāapzinās, ka minētās izmaiņas varētu nenotikt tik ātri, ne visos segmentos un, turklāt, šobrīd īsti nav skaidra publiskās privātās partnerības projektu nākotne un izaugsmes perspektīvas. Līdz ar to atliek skatīties uz publisko iepirkumu procesu kā uz neatņemamu sastāvdaļu publiskā sektora mijiedarbībai ar privāto kaut vai tādā minimālā apmērā. Attiecīgi loģiski rodas jautājums, kas Publisko iepirkumu likumā ir mainījies. Visdrīzāk varētu izdalīt trīs būtiskākās izmaiņas, kuras vērts ņemt vērā un apsvērt sīkāk.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Turpmāk stingāk uzraudzīs kredītvērtējumu aģentūras, lai atjaunotu aģentūru uzticību.

Šādus Eiropas Savienības noteikumus atbalstījis Eiropas Parlaments Strasbūrā.

Deputāti uzskata, ka šīs ietekmīgās struktūras nespēja laikus novērtēt finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pielāgot savus vērtējumus, Db pavēstīja Eiropas Parlamenta Preses dienestā.

Visām kredītvērtējuma aģentūrām, kas darbosies ES, jaunā regula izvirza prasību reģistrēties, kā arī pildīt virkni nosacījumu. Galvenais mērķis — padarīt kredītreitingu aģentūru pārskatāmāku, novērst interešu konfliktus starp aģentūrām un finanšu iestādēm, ko tās vērtē, ieviest efektīvu reģistrācijas kārtību un uzlabot vērtēšanas metodes. Šiem pasākumiem jāpalīdz atjaunot kredītvērtējumu aģentūru uzticību.

Šogad radošo aģentūru reputācijas topa pirmo trijnieku veido DDB Latvija, Mooz un McCann-Erickson Riga, bet pirmās četras mediju aģentūras ar labāko reputāciju ir Media House, OMD, Inspired un Starcom.

Radošo un mediju aģentūru reputācijas pētījuma veicēji norāda, ka lielākās ieguvējas reputācijas pieaugumā pēdējo triju gadu laikā radošu aģentūru vidū ir DDB Latvija un Alpha Baltic, bet mediju aģentūru vidū – Inspired un Starcom.

Klientu paradumi ir mainījušies, norādīja Data Serviss vadītājs Gatis Bolinskis, atzīmējot, ka 2007. gadā būtiskākais kritērijs bija draudzīgums un laipnība, tad šobrīd vislielākā nozīme radošo aģentūru darbības novērtējumā bija atbildīga attieksme pret darbu un kampaņas finansiālās atdeves noteikšanas iespēja.

Savukārt mediju aģentūru biznesā svarīgāka ir kļuvusi operativitāte, spēja reaģēt uz situāciju.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Pirmdien, 26. septembrī, Nasdaq Riga biržā sākusies pieteikšanās uz AS DelfinGroup akcionāru publisko piedāvājumu akcijām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas investori publisko piedāvājumu akcijām varēs pieteikties līdz 5. oktobrim, ieskaitot.

Investoriem būs iespēja iegādāties daļu no diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – SIA L24 Finance un SIA EC finance – piederošajām DelfinGroup akcijām. Akcionāri publisko piedāvājumu ietvaros pārdos līdz 5,4 miljoniem DelfinGroup akciju, t.i. līdz 11,92% no visām DelfinGroup akcijām. Vienas akcijas cena ir 1,44 eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) abus akciju publiskā piedāvājuma prospektus apstiprināja 20. septembrī. Atbilstoši prospektiem, publisko piedāvājumu ietvaros L24 Finance piedāvās iegādāties līdz 3,65 miljoniem akciju, bet EC finance – līdz 1,75 miljoniem akciju. Akciju publisko piedāvājumu rezultātu paziņošana paredzēta 10. oktobrī, bet iegādāto akciju pārskaitīšana jeb piedāvājuma izpilde plānota 12. oktobrī. Piedāvājuma akcijas tiks piešķirtas proporcionāli (pro-rata) piedāvājuma periodā saņemtajiem iegādes pieteikumiem.

Ministru kabineta š.g. 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", cita starp mazinot ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbībai.

Līdz ar grozījumiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem (kafejnīcām, restorāniem, bāriem un citiem) sabiedriskās ēdināšanas vietās turpmāk jānodrošina, ka publiski pieejamā platība uz vienu apmeklētāju iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2.

Tāpat līdz ar grozījumiem no augusta līdz 3000 palielināts maksimālais cilvēku skaits, kas vienlaikus var uzturēties pasākumos ārtelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2; savukārt netiek mainīts maksimālais cilvēku skaits pasākumos iekštelpās - ne vairāk kā 250 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka kā 1000 m2, un 500 cilvēki iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir lielāka kā 1000 m2.