Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā.

Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu - 8 891 892 akcijām jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā. Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

Šorīt (ceturtdien 12. jūlijā) tiek izplatīti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par Hansabanku, mēģina iegūt internetbankas Hanza.net lietotāju datus, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Hansabanka aicina nekādus datus šādā veidā nesniegt. Hansabanka nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību.

Hansabanka šobrīd veic darbības, lai nobloķētu krāpniecisko lapu un sāktu izmeklēšanu.

Ja Jūs saņemat e-pastu ar šādu interneta adresi (http://www.eae-geraete.ch/hanza/hanzanetLV.htm), ko it kā ir sūtījusi Hansabanka, tad ziniet, tas ir mēģinājums no Jums izkrāpt hanza.net paroles.

Hansabanka iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo finanšu institūcijas šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Kad ziema aiziet un saule sāk sildīt zemi, ir pienācis laiks jaunai pavasara modei. Viens no būtiskākajiem elementiem katras sievietes garderobē šajā pārejas sezonā ir stilīga un daudzpusīga pavasara jaka. Neatkarīgi no tā, vai pastaigājaties pa parku, veicat darījumus vai tiekaties ar draugiem vēlajās brokastīs, laba un ērta jaka var uzlabot jūsu vizuālo tēlu, sniedzot perfektu siltumu un aizsardzību pret neparedzamiem laikapstākļiem.

Padomi, kas palīdzēs izvēlēties ideālu sieviešu pavasara jaku

Padomājiet par savu dzīvesveidu

Veltiet laiku, lai noteiktu savu dzīvesveidu un ikdienas aktivitātes. Pastāvīgi atrodaties ceļā vai dodat priekšroku mierīgākai dzīvei? Vai jums ir nepieciešama jaka kā ikdienas apģērbs, darbam vai āra aktivitātēm? Izpratne par savu dzīvesveidu palīdzēs sašaurināt jūsu meklējumus.

Galvenais ir daudzpusība

Izvēlieties jaku, kas var bez īpašām pūlēm noderēt dienā un naktī, ikdienā un daļēji formālos gadījumos. Daudzpusīgs apģērbs nodrošinās lielākas iespējas un ļaus jums to saskaņot ar dažādiem citiem tērpiem. Meklējiet tādas pavasara jakas sievietēm, kas apvieno klasiskus siluetus un neitrālas krāsas, lai papildinātu dažādus stilus.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Hansabankas klienti ir bijuši visaktīvākie mājokļu kredītu ņēmēji Latvijā, vēl vairāk apliecinot Hansabankas izdevīgos kreditēšanas nosacījumus un bankas līderpozīcijas hipotekārās kreditēšanas tirgū.

Hansabanka nodrošinājusi 30% no mājokļu kredītu tirgus pieauguma, 2 reizes pēc izsniegtajiem kredītiem apsteidzot tuvāko konkurentu.

Kopumā Latvijā mājokļu kreditēšana šogad pieaugusi par 124 miljoniem latu, no kuriem 38 miljonu latu pieaugumu nodrošinājusi Hansabanka. Pēc Hansabankas prognozēm, bankas tirgus daļa nākotnē turpinās pieaugt vēl straujāk.

Kopumā marta beigās mājokļu kredītportfelis Hansabankā sasniedza 264 miljonus latu, kas ir par 100 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. No 1.janvāra līdz marta beigām Hansabanka savu mājokļu kreditēšanas portfeli palielinājusi par 38 miljoniem (martā par 14 miljoniem). Salīdzinājumam: NORD/LB kredītportfelis trijos mēnešos pieaudzis par 19.1 miljonu, Nordea bankas filiāles par 15.7 miljoniem, Aizkraukles bankas par 15.1 miljonu, savukārt SEB Unibankas portfelis par 10.4 miljoniem.

Katru gadu notiek daudzi tehnoloģijām un jaunuzņēmumu kultūrai veltīti pasākumi – lai izdotos labs pasākums, nepieciešams vērtīgs saturs

Vaicāta, kā noorganizēt labu tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferenci, šonedēļ Tallinā notiekošās konferences Latitude59 vadītāja Kadri Sundja norāda, ka pats svarīgākais ir koncentrēties uz vērtības radīšanu jaunuzņēmumiem un investoriem – viss pārējais dabiski sekos. Digital Freedom Festival organizators Juris Šleiers norāda, ka būtiska sastāvdaļa ir saturs un izdzīvos tas pasākums, kuram ir visspēcīgākais, visinteresantākais, visnoderīgākais saturs, jo cilvēki apmeklē konferenci tieši tādēļ. «Nepieciešams kokteilis no zvaigznēm, kas iedvesmo festivāla apmeklētājus, kuras cilvēki vēlas redzēt klātienē, un kaut kā ļoti praktiska, lai, atgriežoties no festivāla, atmiņā paliktu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī «sausais atlikums», ko var izmantot sevis un sava biznesa izaugsmei,» viņš teic. J. Šleiers Digital Freedom Festival dēvē par «festivālu», nevis vienkārši par konferenci, jo tā ir daudznotikumu platforma, kur ir lielās un paralēlās mazās skatuves, meistarklases, dzīvā mūzika un telpas, kurās cilvēki var tīklot, jo, lai rastos bizness, būtiska ir tikšanās un kontaktu veidošana. «Cilvēki, kuri rīko festivālu, ir pipars, kas piedod asumu kopējai sajūtai. Konference ir dzīvesveids. Nevar noorganizēt festivālu, kurā ir «draivs», ja neesi tajā līdz ausīm,» uzskata J. Šleiers.

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra pēc a/s Hansabanka iniciatīvas veica pētījumu "12.klašu skolēnu profesionālo plānu izpēte" 2006./2007. mācību gadā, kas iezīmē jaunu pagriezienu skolēnu profesionālajā izvēlē, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Kopumā kritusies interese par jurisprudenci, ekonomiku un finansēm, kā arī informācijas tehnoloģijām, bet augusi - skolēnu interese par inženierzinātnēm, transportu un pārvadājumiem. Šogad skolēni vairāk izvēlas studēt uzņēmējdarbību un vadību, medicīnu, kā arī arhitektūru un būvniecību.

Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai nepilna trešā daļa no aptaujātajiem jauniešiem ir izvēlējušies savu nākotnes profesiju (30%), gandrīz pusei aptaujāto ir padomā vairākas profesiju alternatīvas (45%), bet ceturtā daļa respondentu nav izvēlējušies nākotnes profesiju. Šajā mācību gadā ir samazinājies to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno mācīties augstskolā (2005.gadā - 65%, 2006.gadā - 53%), bet audzis to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas plāno ne strādāt, ne mācīties, bet paņemt pārtraukumu atpūtai (2005.gadā - 1%, 2006.gadā - 12%).

"Hansabanka kā lielākā banka Latvijā uzskata par savu atbildību sekot līdzi vidusskolas beidzēju profesionālajiem plāniem, jo skolēnu profesionālā izvēle ietekmēs mūsu valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību apmēram 40 gadus. Tāpēc iepriecina, ka skolēnu izvēle par savu nākotnes lomu darba tirgū kļūst aizvien pārdomātāka. Tāpat ir redzams, ka karjeras izvēle ir kļuvusi daudzveidīgāka un skolēni ieklausās sabiedriskajā diskusijā par to, kuras specialitātes būs pieprasītas nākotnē. Diemžēl ir redzams, ka puse no skolniekiem, uzsākot mācības, tās uzreiz vēlas apvienot ar darbu. Lai iegūtā izglītības kvalitāte būtu pēc iespējas augstāka, skolniekiem būtu jādod iespēja fokusēties uz mācībām," uzsver Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja un valdes locekle Oksana Sivokobiļska.

Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

AS “Hansabanka” vēlas informēt, ka šonakt Latvijā daudzi e pasta lietotāji ir saņēmuši “spamu”, kurā nezināmi autori informē par it kā Hansabankā notiekošo datoru modernizāciju. Šīs it kā notiekošās modernizācijas dēļ klientiem tiek pieprasīta dažāda informācija, tai skaitā internetbanku kodi un citi dati. “Hansabanka” uzsver un informē visus klientus, ka tas ir atklāts mēģinājums iegūt Hansabankas klientu datus, lai tos pēc tam izmantotu ļaunprātīgos nolūkos. “Hansabanka” nekad no klientiem ar e pastu palīdzību nepieprasa un nepieprasīs šādu informāciju. “Hansabanka” šobrīd uzsākusi aktīvu klientu informēšanu par šo gadījumu un brīdina klientus par to, lai dati netiek sniegti. “Hansabanka” uzsākusi izmeklēšanu par šo gadījumu un nepieciešamības gadījumā izmeklēšanā piesaistīs tiesībsargājošās institūcijas. Visus klientus, kuriem nepieciešama papildu informācija par šo gadījumu, aicinām zvanīt pa tālruni 7 024 555 vai arī griezties savā filiālē. Un vēlreiz atgādinājums: “Hansabanka” nekad nepieprasa un nepieprasīs klientu identifikācijas datus izsūtot e - mail vai zvanot klientiem pa tālruni.

Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā. Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu, liecina LK sniegtā informācija.

Akciju daudzums - 8 891 892 akcijas jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā.

AS Latvijas kuģniecība medijiem izplatītā paziņojuma teksts: "Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

2004. gada sezonai Hansabanka ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Latvijas Golfa federāciju par divu nozīmīgāko golfa turnīru atbalstīšanu: šogad pirmo reizi Baltijas valstīs notiks profesionālo golfa spēlētāju turnīrs — Hansabanka Baltic Open — un tāpat pirmo reizi notiks Latvijas atklātais amatieru čempionāts — Hansabanka Open. Hansabanka jau tradicionāli ir aktīva sporta atbalstītāja. Redzot, ka Latvijas uzņēmēju vidū pieaug golfa popularitāte, Hansabanka un Ozo Golf Club nolēma uzsākt ilgtermiņa sadarbību, jauno sadarbības sākumu raksturo a/s Hansabanka Valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Druvis Mūrmanis. Pasaulē bankas tradicionāli ir golfa atbalstītājas. Un, atbalstot divus lielākos golfa dzīves notikumus 2004. gadā, Hansabanka Latvijas golfam palīdz pakāpties jaunā kvalitātē — iekļaujoties starptautisku golfa turnīru līgas Nordic League apritē un uzrādot pieklājīgu balvu fondu — 26 000 eiro. Minētos golfa turnīrus papildinās dažādas Hansabankas, Latvijas Golfa Federācijas un Ozo Golf Club iniciētas sporta veidu popularizējošas un veicinošas akcijas. Piemēram, notiks labdarības akcijas golfa turnīru ietvaros, kuru laikā iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Bērnu klīniskajai slimnīcai — endoskopiskās ķirurģijas attīstībai. Līdzekļi šim mērķim tiks iegūti no Pro-Am golfa turnīra dalībnieku dalības maksām un no golfa bumbiņu izsoles, uz kurām būs sabiedrībā zināmu personu paraksti.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 24.jūlijā Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" dodas pa Latvijas novadiem apsekot saimniecības, kuras iekļaut netradicionālajā tūrisma ceļvedī “Lauku labumi”. Apsekojumu plāns: 10. -11.07. Kurzeme; 24. -25.07. Vidzeme; 28. -29.07. Latgale. • 24. jūlijā, plkst. 10.00 – 15.00 Latvijas Bioloģisko lauksaimniecības asociācija rīko darba grupu par biškopības, zivkopības, sēņu audzēšanas un vides veselības saimniecību, tēju un diedzējumu grupām – LVAEI. • 24.Jūlijā. Dobeles LKB sadarbībā ar Dobeles lauksaimnieku apvienību organizē info dienu par tēmu “Jurista padomi zemes pirkšanā, pārdošanā un nomāšanā”, lektore – Dobeles rajona juriste Aiva Sproģe: 24.07.2006. , plkst. 10.00 - Auru pagasta padomē; plkst. 12.30 - Penkules pagasta, pasta ēkā; 27.07.2006. , plkst. 10.00 - Tērvetes pagasta kultūras namā; plkst. 13.00 - Bikstu pagasta padomē. • 24. jūlijā, Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Dārza dienas” z/s "Jomas" Jaunsātu pag - ogu (upeņu) novākšanas kombaina demonstrācija, 27.07. plkst 10.00 z/s "Kalnanoras" Ikšķile - “Dārzu dienas” - agrotehnika un augu aizsardzība ābelēm, bumbierēm, ķiršiem, plūmēm. • 25 - 26. jūlijā Latvijas Zemnieku federācija organizē pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu, kur tiks apskatītas dažādu nozaru saimniecības. • 25. – 26. jūlijam Madonas RLA pārstāve D. Karavaičuka dodas LOSP organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas Republiku. • 27. jūlijā Madonas rajona lauksaimnieku apvienības biedru R. Meldera z/s „Līvi” un D. Karavaičukas saimniecību „TD Sveķi” apmeklēs Valmieras LKB darbinieki, lai iepazītos ar kazu un trušu audzēšanas un labturības noteikumiem. • 27. – 28. jūlijā, Valkas rajona lauksaimnieku apvienība rīko pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvas saimniecībām. • No 28. jūlija līdz 3.augustam Višķu profesionālajā vidusskolā Jauno Zemnieku klubs sadarbībā ar Daugavpils RLA un konsultāciju biroju organizē nometni jauniešiem, kam ir interese par lauksaimniecību. • 28. jūlijā, plkst. 10.00 Latvijas Augļkopju asociācija rīko “Smiltsērkšķu dienu” Augļkopības institūta telpās. Kontaktinformācija: • 1. augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Mārketinga pētījumi tūrisma nozarē. • 2.augustā, plkst. 10.00 Ventspils Lauku Konsultāciju Birojs rīko “Profesionālo apmācību 2005, 2006” Ekskursija par naktsmītnēm Ventspilī. • 2. augustā Cēsu zemnieku apvienība rīko Cēsu rajona Lauku sieviešu vasaras skola „Prieks-3”. • 2. augustā, plkst. 10.00 Krimūnu pagastā, Dobeles LKB rīko pagastu lauku attīstības speciālistu informācijas dienu.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra organizē konferenci pašvaldībām „ES fondi pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai” par reģionālās attīstības aktualitātēm un ES struktūrfondu jautājumiem.

Šāda veida konferenci Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) rīko jau trešo gadu. Šogad konferences mērķis ir veicināt pašvaldību pakalpojumu uzlabošanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, kā arī informēt par Vācijas pavalsts Saksijas-Anhaltes reģiona pieredzi šajos jautājumos. Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar reģionālās attīstības tendencēm Latvijā un Saksijā – Anhaltē, kā arī darba sesijās apspriest būtiskus jautājumus par demogrāfisko izmaiņu izaicinājumiem, attīstības centru lomu, energoefektivitātes jautājumiem pašvaldībās un E-pakalpojumu ieviešanu.

Konferenci atklās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Saksijas-Anhaltes Valsts kancelejas vadītājs un Eiropas lietu ministrs Rainers Robra. Kā lektori uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, Saksijas-Anhaltes Valsts kancelejas Eiropas lietu un Administratīvās reformas departamenta direktors Burkhards Fībers, Saksijas-Anhaltes un Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes profesori, kā arī lektori no citām institūcijām.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Hansabankas rīkotajā preses konferencē topošais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš paziņoja, ka viņš ir ļoti gandarīts par viņam izrādīto godu un viņš ar ļoti lielu lepnumu pieņemšot šo amatu. Tomēr lielāku interesi radīja I. Blūmas aiziešana no amata, nekā jaunais Hansabankas valdes priekšsēdētājs.

Kā piemēru var minēt to, ka preses konferencē M. Avotiņam netika uzdots neviens jautājums. Žurnālistu uzdotie jautājumi tika adresēti Ingrīdai Blūmai un Uģim Zemturim.

Uģis Zemturis un Ingrīda Blūma pasniedza Mārim Avotiņam simbolisku grāmatu, kurā ir apkopoti 750 000 Hansabankas "klienti".

Db.lv jau informēja, ka no 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš. Māris Avotiņš jau agrāk ir bijis a/s Hansabanka valdes loceklis, bet 2006. gadā tika iecelts Hansabank grupas Baltijā valdē, kur ir atbildīgs par visu Baltijas valstu Hansabanku risku vadību.

No š.g. 4.aprīļa AS Suprema Securities pārtrauks likviditātes nodrošināšanu AS Liepājas metalurgs (LME1R) akcijām un uzsāks likviditātes nodrošināšanu AS Olainfarm (OLF1R) akcijām.

Lai paaugstinātu tirdzniecības likviditāti Rīgas Fondu biržā, aizvadītā gada 1. oktobrī biržā tika ieviesta tirdzniecības veicināšanas jeb tirgus likviditātes nodrošinātāju programma. Likviditātes nodrošināji dod investoriem lielāku drošības sajūtu, jo tiem ir pienākums vienmēr izpildīt savus uzdevumus. Jo lielāks likviditātes nodrošinātāju skaits, vienai uzņēmuma akcijai, jo lielāka šīs akcijas likviditāte/tirgus dziļums. Likviditātes nodrošinātāji ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības uzturēt noteiktu laiku konkrētu akciju pieprasījuma un piedāvājuma cenas nepārtrauktā tirgū noteiktā daudzumā un cenu intervālā tirdzniecības sesijas laikā.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Latvijas Nacionālā sieviešu basketbola izlase un tās lielākais atbalstītājs - Hansabanka ir realizējušas drosmīgu un skaistu ideju - 12 izlases spēlētājas kailas fotografējušās kalendāram, lai atbalstītu Latvijas basketbola veterānu sociālo fondu un īpaši - Latvijas basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas rehabiltāciju.

Kalendārā redzamas tās 12 spēlētājas, kuras pārstāvēs mūsu valsti Eiropas čempionāta finālturnīrā Itālijā - Gunta Baško, Aija Brumermane, Santa Dreimane, Zane Eglīte, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krumberga, Ieva Kubliņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Zane Tamane un Anita Teilāne.

Fotogrāfiju autors ir fotogrāfs Gatis Rozenfelds, bet visas ar šī unikālā projekta tapšanu saistītās izmaksas segusi Hansabanka.

Neviens no 1000 kalendāra eksemplāriem netiks pārdots vai dāvināts - no 20. septembra to iespējams iegūt portālā www.ziedot.lv , ziedojot vismaz 25 latus projektam "Atbalsts Latvijas basketbola veterāniem".

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu bijušajiem basketbolistiem ārstniecības izdevumu segšanai un sociālo problēmu risināšanai. Iegūtos līdzekļus izmantos Latvijas basketbola veterānu sociālais fonds, palīdzot vairākiem desmitiem basketbola veterānu, kuri savu jaunības un brieduma gadus veltījuši basketbolam un līdzjutēju priekam.

Pagājušajā nedēļā UR ir saņēmis 519 komercķīlu pieteikumus. 340 komercķīlas ir reģistrētas, 139 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 15 miljardi 98 miljoni latu, no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 919 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 6 miljardi 178 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «OLAINES ĶĪMISKI-FARMACEITISKĀ RŪPNĪCA»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 950 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS EKONOMISKĀ KOMERCBANKA»; ķīlas devējs: SIA «NELDA»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 3 400 000; 3. Ķīlas ņēmējs: «BCEN-EUROBANK»; ķīlas devējs: «ALTRO Warenhandelsgesellschaft m.b.H.»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 3 178 400; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «VEREINSBANK RĪGA»; ķīlas devējs: SIA «Eiro Steel»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 3 000 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; ķīlas devējs: SIA «KOPFONDS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 211 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; ķīlas devējs: SIA «PĀRTIKAS GRUPA»; parādnieks: SIA «KOPFONDS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 211 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «Ķekavas broileri»; parādnieks: SIA «KOPFONDS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 211 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «Ķekavas broileri»; parādnieks: SIA «KOPFONDS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 211 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; ķīlas devējs: Romanovskis Edgars; parādnieks: SIA «KOPFONDS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 211 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 89 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 474 711; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 72 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 179 959; 3. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 37 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 393 291; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 34 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 777 879; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 21 ķīla; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 354 467. KOPĀ: 253 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 27 180 307

14.martā Latvijas Universitātē Raiņa bulvārī 19 tika atklāta AS Hansabanka jauniešu programmas Open vārdā nosauktā auditorija. Auditorija atjaunota un modernizēta pateicoties AS Hansabanka finansiālam atbalstam, tās atjaunošana ir viens no Latvijas Universitātes un AS Hansabanka sadarbības rezultātiem.

Pasākuma laikā Latvijas Universitātes rektors prof. Ivars Lācis un AS Hansabanka valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš parakstīja sadarbības līgumu starp Latvijas Universitāti un AS Hansabanka par 26 000 ziedojuma piešķiršanu Latvijas Universitātei, kā arī apsprieda nākotnes sadarbības projektus.

Latvijas Universitātes rektors prof. I.Lācis pateicās par saņemto atbalstu. M.Avotiņš iepazīstināja klātesošos ar turpmākās sadarbības trim galvenajiem virzieniem. Ziedojums tiks virzīts akadēmiskās izaugsmes veicināšanai - grāmatu iegādei un stipendiju projektam Open Mind, kas tiks uzsākts sadarbībā ar LU fondu aprīlī. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Karjeras centru tiks atbalstīti karjeras projekti, kuri veicinās studentu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. AS "Hansabanka" turpinās atbalstīt arī izklaides un sporta jomu Latvijas Universitātē -Aristoteļa svētkus, LU basketbola komandu un studentu radio NABA.