Bankas

Hipotēku bankai pērn 1,73 miljonu latu peļņa

Dienas Bizness,29.02.2012

Jaunākais izdevums

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka 2011. gadu noslēgusi ar 1,73 miljonu latu peļņu, no kuras 90% tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Šā gada 28. februārī Hipotēku bankas Padomes sēdē tika apstiprināts bankas 2011. gada darbības pārskats un tika atbalstīta tā virzīšana apstiprināšanai akcionāram.

«Hipotēku banka pagājušo gadu noslēdza ar peļņu 1,73 miljonu latu apmērā un 90% no šīs peļņas tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd sekmīgi turpinās bankas komercdaļas aktīvu pārdošanas process, lai izveidotu vienotu valsts attīstības finanšu institūciju,» komentējot bankas finanšu rezultātus norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Saskaņā ar iepriekšpieņemtajiem lēmumiem Hipotēku bankai līdz 2013. gada beigām ir pilnībā jāpārtrauc komercdarbība un jākoncentrējas tikai uz Latvijas ekonomikas attīstības programmu realizāciju.

Paziņojumā par bankas finanšu rādītājiem 2011. gadā Finanšu ministrija pauž pārliecību, patlaban izstrādātā bankas pārdošanas stratēģija ir optimālākais variants, kā noteiktajā laikā (līdz šā gada otrajai pusei) atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam un uz iespējami labākiem nosacījumiem pārdot bankas komercdaļu, lai nākamajā gadā Hipotēku banka strādātu kā pilnvērtīga attīstības institūcija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Viedokļi

Detalizēts skaidrojums par Hipotēku bankas pārdošanas procesu

Finanšu ministrija,05.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Finanses

Hipotēku bankas aizdevumus nekustamo īpašumu attīstītājiem pārdos Rietumu bankai

Žanete Hāka,21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Budžets

Valdība atbalsta valsts pamatbudžeta bāzes izdevumus 2025.gadam 12,195 miljardu eiro apmērā

LETA,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Citas ziņas

Uzņēmumam Hiponia aizdomas par pret to īstenotu reiderisma shēmu

LETA,19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Bankas

Rudenī Hipotēku banka norēķinu pakalpojumus vairs nesniegs

LETA,24.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski pārtraucot valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komerciālās aktivitātes ar mērķi pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju līdz gada beigām, šā gada laikā Hipotēku banka plāno atteikties no norēķinu pakalpojumu sniegšanas.

Tādējādi banka arvien vairāk koncentrēsies uz attīstības institūcijas uzdevumiem - mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu un citām par prioritārām atzītām jomām, skaidro Hipotēku banka.

Līdz ar atteikšanos no norēķinu pakalpojumiem, kas plānota šā gada rudenī, mainīsies arī Hipotēku bankas sadarbības modelis ar valsts atbalsta programmu aizdevumu klientiem. Jaunā klientu apkalpošanas kārtība tiks izstrādāta, domājot par klientu ērtībām, veicot ikdienas norēķinus sava biznesa vajadzībām, sola banka.

Banka sola klientus par izmaiņām norēķinu pakalpojuma sniegšanā un aizdevumu apkalpošanas kārtībā informēt personīgi un savlaicīgi.

Finanses

Uzņēmējiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem būs pieejami mazāka apjoma aizdevumi

Žanete Hāka,21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu uzņēmēju loku, kam ir pieejams valsts atbalsta finansējums konkurētspējas uzlabošanai, trešdien, 22.maijā, stāsies spēkā izmaiņas Hipotēku bankas īstenotajā valsts atbalsta programmā, kas uzņēmēju konkurētspējas celšanai piedāvā aizdevumus investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Kā informēja Hipotēku bankas pārstāvji, turpmāk šajā programmā būs pieejami mazāka apjoma aizdevumi, kas ļaus valsts atbalstu saņemt plašākam uzņēmumu lokam, galvenokārt ražojošajās nozarēs strādājošajiem. Noteikts, ka maksimālais apjoms aizdevumam investīcijām ir viens miljons latu, bet apgrozāmajiem līdzekļiem – 500 tūkstoši latu.

Samazinātas arī minimālās aizdevumu summas - mikrouzņēmumiem investīciju aizdevumiem minimālā summa ir 10 tūkstoši latu, apgrozāmajiem līdzekļiem – 5000 latu, bet jaundibinātajiem komersantiem – 54 tūkstoši lati. Mazāka apjoma aizdevumus mikrouzņēmumi un jaunie uzņēmēji, tāpat kā līdz šim, var saņemt divās citās Hipotēku bankas īstenotajās valsts atbalsta programmās – Mikrokreditēšanas programmā un Starta programmā.

Bankas

Hipotēku bankas komercdaļas pāreja uz Swedbank noslēgsies 24. novembrī

Jānis Rancāns,18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrības Hipotēku un zemes banka komercdaļas klientu pāreja uz Swedbank noslēgsies 24. novembrī, liecina presē publicēts paziņojums.

Tas nozīmē, ka no minētās dienas Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpos un pakalpojumus nodrošinās Swedbank. Savukārt Attīstības bankas klientus tā pat kā līdz šim apkalpos Hipotēku banka, teikts paziņojumā.

Komercdaļas klienti, kuri izmanto norēķinu pakalpojumus, piemēram, maksājumu karti, kontu, internetbanku, aicināti laikus pārcelt savas norēķinu aktivitātes uz Swedbank.

Lai to izdarītu komercdaļas klientiem jādodas uz Swedbank vai Hipotēku banku, kur jānoslēdz līgums par konta atvēršanu un jānoformē jauna maksājumu karte. Tāpat pieteikties Swedbank pakalpojumiem var arī Hipotēku bankas internetbankā, Swedbank interneta vietnē vai pa tālruni 67 445 555.

Finanses

Hipotēku bankas bankomātus demontēs līdz nākamā gada augustam

Žanete Hāka,11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotēku bankas bankomāti pakāpeniski tiks demontēti līdz 2013.gada augusta beigām, informēja bankas pārstāve Sandra Eglīte.

Pēc demontāžas banka tos mēģinās pārdot citiem tirgus dalībniekiem vai pakalpojumu sniedzējiem, viņa skaidroja. Savukārt Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska norādīja, ka banka nav iegādājusies Hipotēku bankas bankomātus, jo tie ir no cita ražotāja un tehniski atšķiras no Swedbank bankomātu tīkla. Tomēr banka apzin vietas, kur Hipotēku bankas bankomāts ir vienīgais, lai izanalizētu situāciju un iespējas uzstādīt savu.

Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, Hipotēku bankai septembra beigās piederēja 71 bankomāts.

Jau vēstīts, ka kopš novembra beigām Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpo Swedbank savā filiāļu tīklā un elektroniskajos kanālos. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainās.

Makroekonomika

Nākamgad valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem piešķirs papildu 146,84 miljonus latu

LETA,25.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gadā valsts pamatbudžetā prioritārajiem pasākumiem un jaunajām politikas iniciatīvām plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banku) labāk būtu pārdot kā vienotu institūciju, taču valdībai pašlaik šādu iespēju nav, šodien LTV sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš gan ir pārliecināts, ka nenoteiktība ap Hipotēku banku ir vilkusies pārāk ilgi, tāpēc pašlaik tā ir jāpārdod jo ātrāk, jo labāk, lai jautājumam vienreiz pieliktu punktu.

Kā iepriekš informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), par četru Hipotēku bankas komercdaļas pakešu pārdošanu līgumus paredzēts noslēgt tuvāko nedēļu laikā.

Nedz darījumu summas, nedz pircēju vārdi vēl netiek atklāti, jo tā ir konfidenciāla informācija, taču piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis atzina, ka šīs paketes tiks pārdotas diviem investoriem, kas pārstāvēti Latvijā. Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko savukārt teica, ka tās ir drošas, stabilas, respektablas bankas ar labu reputāciju. Hipotēku bankai neesot bažu par to, kā rokās tiek nodoti pakalpojumi un klienti.

Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Finanses

Hipotēku bankas klienti bez naudas nepaliks; būs kārtējā 70 miljonu latu piešprice

Ieva Mārtiņa,15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā reģistrēta ķīla par Finanšu ministrijas galvojumu 100 miljonu eiro jeb aptuveni 70 miljonu latu aizdevumam, ko valstij piederošā Hipotēku banka saņems no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Līgums par finansējuma saņemšanu tika parakstīts 2012.gada jūnijā, bet līgums par galvojuma saņemšanu starp EIB un Finanšu ministriju, kā arī Komercķīlas līgums (par kopējo maksimālo summu 105,42 miljonu latu apjomā) starp Hipotēku banku un Finanšu ministriju tika parakstīti pagājušā gada decembra beigās, Db.lv informēja Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte, norādot, ka galvojuma piešķiršana tika paredzēta 2012.gada likumā par valsts budžetu.

Finansējums tiek piesaistīts, lai atbilstoši 2009.gada MK noteikumiem par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai arī 2013. gadā Hipotēku banka turpinātu realizēt valsts atbalsta programmu Komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Šo programmu Hipotēku banka īsteno kopš 2009.gada, un līdz šim aizdevumos piešķirti 169 miljoni latu. MK noteikumi paredz, ka Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas kopējais apjoms ir 210 miljoni latu, atgādināja S. Eglīte.

Bankas

Swedbank noslēgusi Hipotēku bankas klientu pārņemšanu

Dienas Bizness,26.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļas nogalē notikusi Hipotēkas un Zemes bankas klientu kontu pārcelšana uz Swedbank, līdz ar to tehniski noslēgusies Hipotēku bankas klientu pārņemšana, sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka visi Hipotēku bankas līdzšinējie konti, tostarp arī noguldījumi un kredīti, ir pārnesti Swedbank sistēmā. Nedēļas nogalē no Hipotēku bankas uz Swedbank kopumā tika pārnesti 70 tūkstoši klientu kontu, no kuriem lielākā daļa ir privātpersonu kontu.

Jau vēstīts, ka no šodienas Hipotēku bankas komercdaļas klientus apkalpos Swedbank savā filiāļu tīklā un elektroniskajos kanālos. Hipotēku bankas klientiem uz Swedbank pārcelto līgumu nosacījumi nemainās.

Gatavojoties klientu apkalpošanas pārejai, abas bankas gandrīz pusgada garumā veica sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu datu nodošanu no vienas sistēmas otrai. Hipotēku banka norāda, ka klienti ir savlaicīgi un personīgi informēti par īslaicīgajām neērtībām.

Finanses

Hipotēku bankas neaktīvo programmu apkalpošanai nepieciešami 37 miljoni latu

Žanete Hāka,24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka, atsavinot tās komercdaļu atbilstoši pārveides stratēģijai, no komercdarbības ienākumiem vairs nevarēs segt izmaksas, kas radīsies, nodrošinot valsts deleģēto uzdevumu izpildi privatizācijas jomā, informē Finanšu ministrija (FM).

Tāpat, samazinoties privatizācijas darījumu apjomam, nav iespējams no komisiju maksas ieņēmumiem segt Hipotēku bankas izdevumus par šo funkciju uzturēšanu.

Banka, īstenojot valsts atbalsta programmas, darbojoties kredītiestādes statusā, atbilstoši programmu ieviešanas plāniem piesaistīja papildu nepieciešamos līdzekļus finanšu tirgū – noguldījumu, sindicēto aizņēmumu un starpbanku aizņēmumu formā. Bet, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2009. gada 19. novembra lēmumā Hipotēku bankas valsts atbalsta lietā noteikto, Hipotēku bankas darbība finanšu tirgos ir ierobežota, tai skaitā valsts atbalsta programmu īstenošanai tā nedrīkst piesaistīt finansējumu finanšu tirgos.

Finanses

Slēgs Hipotēku bankas norēķinu grupas; vietā atvērs Attīstības programmu konsultāciju centrus

Žanete Hāka,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 27.decembri tiks slēgtas visas Hipotēku bankas norēķinu grupas, informēja bankas pārstāvji.

Kopumā tiks slēgtas Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Cēsu, Dobeles, Elizabetes, Ērgļu, Iecavas, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Ūnijas, Valkas, kā arī Bauskas filiāles.

Tāpat no 27.decembra Hipotēku bankas Bauskas filiāle tiek pārcelta uz Jelgavu, Lielo ielu 12, bet Rīgas filiāle no Doma laukuma tiek pārcelta uz Elizabetes ielu.

Līdz ar to klientu apkalpošanu no 27.decembra nodrošinās deviņas filiāles Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Gulbenē, Jēkabpilī un Valmierā.

Lai arī reģionos turpinātu nodrošināt pieejamību konsultācijām par Hipotēku bankas apkalpotajām attīstības programmām, no 2013.gada janvāra 21 Latvijas pilsētā tiks atvērti Hipotēku bankas Attīstības programmu konsultāciju centri.

Finanses

FKTK ļauj Hipotēku bankas komercdaļu pārdot Rietumu bankai

Žanete Hāka,13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu atļaut VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercdaļas paketes pāreju AS Rietumu banka īpašumā.

Kā informēja FKTK, AS Rietumu banka tiks nodota komercdaļas pakete, kurā ietilpst aktīvi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem par aizdevumu (kredītu) piešķiršanu klientiem, kā arī līgumi, kas nodrošina bankas prasījuma tiesības saistībā ar attiecīgo aizdevumu atmaksas un līgumisko saistību izpildes nodrošinājumu (hipotēkas, komercķīlas tiesības un galvojuma saistības nodibinošie dokumenti). Plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc FKTK apstiprinājuma.

Tāpat nolemts nodot SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra visas tās Hipotēku bankas saistības, tiesības un pienākumus, kas izriet no līgumu kopuma, kas noslēgti ar klientiem un ir iepriekš cedēti SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra.

Finanses

Hipotēku banka šogad uzņēmējiem aizdevusi par 30% vairāk

Žanete Hāka,22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) topošajiem un esošajiem uzņēmējiem piešķīrusi par 30% vairāk aizdevumu nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Kā informēja bankas pārstāvji, lielākais aizdevumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu fiksēts lauksaimniecības apgrozāmo līdzekļu programmā un mikrokreditēšanas programmā.

Bruto aktīvu apjoms pirmā ceturkšņa beigās bija 701,7 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 48,4 miljoniem latu jeb 6% mazāk. Hipotēku bankas kredītportfelis 1.ceturksnī ir samazinājies par 12% un bija 502 miljoni latu, ko veido valsts atbalsta programmu aizdevumu portfelis 222,3 miljoni latu (44% no kredītportfeļa) un komercaizdevumu portfelis 279,7 miljoni latu (56% no kredītportfeļa) apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Apdrošināšana

Pērn Latvijas lielākajiem apdrošinātājiem krasi atšķirīgi rādītāji

Ieva Mārtiņa,20.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Finanses

Pērn lielākie zaudējumi Hipotēku bankai, bet tās aktīvu uzpircējai Swedbank lielākā peļņa

Ieva Mārtiņa,05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērno gadu lielākā daļa banku pabeigušas ar peļņu, tajā skaitā visvairāk nopelnījusi Swedbank. Tomēr ar zaudējumiem vēl strādājušas sešas bankas, tostarp lielākos zaudējumus 44,9 miljonu latu apjomā cietusi valstij piederošā Hipotēku banka.

No 75,2 miljonu latu Swedbank peļņas tālu atpaliek 22,7 miljonu peļņa, ko guvusi SEB banka. Savukārt tai ar 19,8 miljonu latu peļņu seko Nordea banka un 19,77 miljonu latu peļņu Rietumu banka, liecina Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie operatīvie dati.

Vairāk nekā desmit miljonus latu pērn nopelnījušas kopumā piecas bankas, tostarp 19,3 miljonus latu – ABLV Bank. Vismazākā peļņa pērn banku tirgū bijusi Skandinaviska Enskilda Banken Rīgas filiālei (260,5 tūkstoši latu) un BIGBANK Latvijas filiāle (378,1 tūkstotis latu).

2012.gadā banku sektors kopumā strādājis ar 122,3 miljonu peļņu. Ja neskaitītu Hipotēku bankas zaudējumus, banku sektora peļņa būtu 167,23 miljoni latu. Jau vēstīts, ka Hipotēku banka, kas tiek pārveidota par attīstības institūciju, pērn pārdeva komercdaļas, no kurām lielāko daļu iegadājās Swedbank.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.