Citas ziņas

Uzņēmumam Hiponia aizdomas par pret to īstenotu reiderisma shēmu

LETA, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Viņš informē, ka 2011.gada 12.decembrī starp Hiponia, maksātnespējīgo SIA Akadēmijas ledus halle un SIA Resort Management tika noslēgts trīspusējs pārjaunojuma līgums, saskaņā ar kuru Hiponia iestājās maksātnespējīgās Akadēmijas Ledus halle vietā kā būves iznomātājs. Saistībā ar pārjaunotā nomas līguma pārkāpumiem 2013.gada 9.maijā Hiponia nosūtīja uzņēmumam Resort Management rakstisku paziņojumu par līguma izbeigšanu ar 2013.gada 1.jūliju, jo, pēc Hiponia vērtējuma, ilgstoši pēc pielīgtā termiņa Resort Management nebija izpildījis būtiskus nomas līguma noteikumus būves vērtības celšanai, kurus pirms pārjaunojuma līguma slēgšanas Resort Management pats piedāvāja iekļaut līgumā.

Kārkliņš skaidro, ka 2013.gada 21.jūnijā Hiponia saņēma Resort Management iesniegto prasības pieteikumu Latvijas šķīrējtiesā par līguma punktu, kurus pati neizpildīja un uz kuru pamata tika uzteikts pārjaunojuma līgums, atzīšanu par spēkā neesošiem. 2013.gada 21.jūnijā pēc pieprasījuma no Latvijas šķīrējtiesas Hiponia saņēma ar 2011.gadu it kā datētas vienošanās pie pārjaunojuma līguma noraksta kopiju. Ar vienošanos it kā pielīgta šķīrējtiesas klauzula, kas nosaka, ka strīdi jāizskata Latvijas šķīrējtiesā, nevis vispārējās jurisdikcijas tiesā, kā paredzēja pārjaunojuma līgums. Hiponia rīcībā šāda vienošanās nekad nav bijusi un Hiponia tai nav piekritusi, uzsver uzņēmuma pārstāvji. Neskatoties uz to, ka Hiponia šo vienošanos, ar kuru strīdu izskatīšana tika pielīgta Latvijas šķīrējtiesai, neatzina, Latvijas šķīrējtiesa prasību izskatīja un lēma piedzīt no Hiponia par labu Resort Management vairāk nekā 750 000 eiro negūtās peļņas.

Par iespējamām noziedzīgām darbībām Hiponia ir vērsusies Valsts policijā, prokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tāpat veiktas visas juridiski iespējamās pārsūdzību darbības. Neskatoties uz to, ir saņemts Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmums par izpildu raksta izsniegšanu Latvijas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, klāsta uzņēmuma pārstāvji.

Hiponia ir neizpratnē par šāda lēmuma pieņemšanu, jo «šķīrējtiesas spriedums skar valsts intereses», līdz ar to Hiponia ieskatā šādu strīdu šķīrējtiesa nemaz nedrīkstēja skatīt. «Turklāt tiesu izpildītāja A.Sladza rīcība šajā lietā ir ļoti agresīva. Jau pirms paziņojuma par labprātīgu saistību izpildi nosūtīšanas Hiponia ir nosūtīti paziņojumi 20 bankām par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Tāpat ir uzliktas piedziņas atzīmes 22 nekustamajiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 2 miljonus eiro, bet tirgus vērtība šiem īpašumiem ir vēl daudz augstāka. Tiesu izpildītājs arī ir ieradies uzņēmumā, lai aprakstītu tā kustamo mantu. Hiponia ieskatā šāda tiesu izpildītāja rīcība ir nesamērīga. Veiktās darbības vedina domāt par to, ka mērķis ir iespējami apgrūtināt vai pat paralizēt uzņēmuma darbību (reiderisms),» paziņojumā medijiem pauž uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesu izpildītāja Sladza izpildu darbību atlikšanu.

Tāpat Hiponia ir iesniegusi Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību, un tiesa ir ierosinājusi lietu. Konstitucionālās sūdzības mērķis ir panākt, lai personai būtu tiesības apstrīdēt šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Pēc pašlaik spēkā esošā regulējuma par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu vai spēkā esamību ir tiesīga izlemt tikai pati šķīrējtiesa, kas Hiponia ieskatā nav taisnīgi un būtiski ierobežo personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Hiponia sagaida «aktīvu tiesībsargājošo un tieslietu institūciju rīcību, lai novērstu iespējamos likumpārkāpumus un novērstu iespējamu valsts un nodokļu maksātāju līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros». Pretējā gadījumā nevarēs tikt atmaksāts Valsts kases aizdevums un apķīlāto maksājuma kontu dēļ ir apdraudēta turpmākā Hiponia darbība, akcentē uzņēmuma pārstāvis Kārkliņš.

LNT ziņas vēstīja, ka arī pretējā puse - Resort Management - plānojot vērsties tiesībsargājošās iestādēs, tāpat uzņēmuma pārstāvji arī nosūtījuši vēstuli Ekonomikas ministrijai par amatpersonu prettiesisko darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Gints Liepaskalns LNT apgalvoja, ka grozījumus līgumā un konkrēto šķīrējtiesu ieteicis viņš, bet Hiponia esot piekritusi, jo šķīrējtiesā saimnieciskās lietas izskata ātrāk.

Pēc LNT sniegtās informācijas, Hiponia saskata arī iespējamu interešu konfliktu, kas varētu būt radies pretējās puses advokātam Aleksandram Kazačkovam, jo viņa biroja darbiniekiem ir saistība ar šķīrējtiesu, kurā skatīts Hiponia strīds. Proti, šķīrējtiesa atradusies tajās pašās telpās, kur advokātu birojs, bet tā daži darbinieki šajā tiesā strādājuši par šķīrējtiesnešiem. Kazčkovs kategoriski noraida pret sevi vērstos pārmetumus par interešu konfliktu, sakot, ka nav šīs šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis, amatpersona, īpašnieks vai līdzīpašnieks un ar konkrēto šķīrējtiesnesi, kurš ir skatījis šo lietu, nestrādājot ne vienā birojā, ne viņam esot kādas kopīgas lietas.

Lai arī telpas tiesvedības laikā atradušās vienā stāvā un šķietami vienās telpās, zvērināts tiesu izpildītājs konstatējis, ka šķīrējtiesas un advokāta biroja telpas atrodas atsevišķās telpās un nav funkcionāli saistītas. Šis tiesu izpildītājs ir Sladzs - tas pats, kurš tagad vērš piedziņu no Hiponia. Šobrīd Latvijas šķīrējtiesa šajās telpās vairs neatrodas, vēsta LNT.

Kā liecina Firmas.lv informācija, Hiponia dibināta 1999.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 26,4 miljoni latu (37,56 miljoni eiro). 100% uzņēmuma daļu īpašnieks ir VAS Privatizācijas aģentūra. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Muižnieks, valdē darbojas arī Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Ansis Spridzāns un PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

2012.gadā uzņēmums strādājis ar 1,67 miljonu eiro apgrozījumu un zaudējumiem 11,43 miljonu eiro apmērā. Finanšu dati par aizvadīto gadu vēl nav pieejami.

Hiponia pieder 86,01% daļu SIA Tilžas rapsis, kā arī 26,27% SIA Priekuļu rapsis daļu.

Jau vēstīts, ka pērn jūlijā PA saskaņā ar iepriekš noslēgto SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra kapitāla daļu pirkuma līgumu ir pabeigusi iegādes darījumu un kļuvusi par 100% kapitāla daļu īpašnieci, informēja PA.

Pirkuma līgums tika noslēgts, izpildot Ministru kabineta lēmumu par Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras kapitāla daļu atsavināšanu PA, kas pieņemts saskaņā ar iepriekš apstiprināto koncepciju Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku.

Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra nodarbojas ar no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu.

Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību, un tā apkalpo aptuveni 1500 aizņēmējus. Vairāk nekā 70% Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām. Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra jaunus aizdevumus neizsniedz, bet tās darbība būs vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa. No nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti Valsts kases aizdevuma atmaksai. Valsts kases aizdevuma atlikums šobrīd ir aptuveni 98 miljoni eiro.

Kā liecina Firmas.lv dati, SIA Resort managment dibināta 2010.gadā, tā reģistrēta Rīgā, Krišjāņa Valdemāra iela 33, ar pamatkapitālu 2000 latu jeb 2845 eiro. Vienīgais firmas īpašnieks ir valsts amatpersona Gints Liepaskalns, vienīgā uzņēmuma amatpersona - valdes locekle - kopš 2013.gada maija ir Ieva Zariņa.

Kā uzņēmuma darbības joma norādīta tūrisma un viesnīcu rezervēšana. Uzņēmumam reģistrētas vairākas filiāles - viesnīca Hotel ABC Bauska Bauskā, ledus halle un kafejnīca Rīgā, Brīvības gatvē 333, viesu nams-atpūtas parks Lācītes un kafejnīca Lācēni Gulbenes novada Rankā.

Saskaņā ar Firmas.lv datiem Resort managment strādājis ar mainīgiem panākumiem - dibināšanas gadā strādāts ar 11 900 latu neto apgrozījumu un 2890 latu zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. 2011.gads noslēgts ar 210 000 latu apgrozījumu un 5180 latu zaudējumiem, 2012.gads - ar 360 000 apgrozījumu un 12 800 latu zaudējumiem, bet pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums krities līdz 140 000 latu, zaudējumiem pieaugot līdz 57 300 latiem.

Liepaskalns ir valsts amatpersona, SIA LDZ ritošā sastāva serviss valdes loceklis, mārketinga un iepirkumu direkcijas direktors, strādājis arī valsts AS Tiesu namu aģentūra kā valdes priekšsēdētājs, vēlāk kā komercdarbības konsultants, liecina Firmas.lv un Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Šī gada martā Tieslietu ministrijas izplatītā preses relīzē par tieslietu ministres Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) reģionālo vizīti uz Jēkabpili Liepaskalns norādīts kā Tiesu namu aģentūras izpilddirektors.

Liepaskalns ir arī dalībnieks uzņēmumā SIA Inčukalna nami, kurā viņam pieder 50% daļu 1000 latu jeb 1422 eiro.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Liepaskalns savulaik darbojies politikā - no Tautas partijas bijis ievēlēts Rīgas domē. Saskaņā ar Firmas.lv datiem viņš darbojies arī Rīcības partijā, kurā bijis Revīzijas komisijas loceklis.

Kā liecina Liepaskalna valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu, viņš nopelnījis 57 256 latus, tajā skaitā lielāko daļu no LDZ ritošā sastāva servisa un Tiesu namu aģentūras - attiecīgi 21 116 latus un 28 826 latus.

Viņam deklarētas parādsaistības 50 953 latu un 47 984 eiro apmērā. Liepaskalns izsniedzis arī divus aizdevumus par kopējo summu 33 060 latu. Deklarēti arī uzkrājumi dažādos banku kontos 15 731 lata un 1254 eiro apmērā, kā arī dažādos vērtspapīros 54 367 eiro vērtībā. Liepaskalnam pieder arī dažādi nekustamie īpašumi Rīgā, Inčukalna novadā un Zosēnos, kā arī vairāki transporta līdzekļi, tostarp 2006.gada izlaiduma Mercedes Benz S 500 un 2007.gada izlaiduma motocikls BMW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Veiktas izmaiņas Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūras valdē

Žanete Hāka, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) dalībnieku sapulce valdes locekļa amatā ievēlēts Hiponia Piedziņas departamenta vadītāja pienākumu izpildītāju Juri Reini.

Kā informē Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, izmaiņas valdes sastāvā veiktas, jo līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks nolēma amatu atstāt.

Juris Reinis Hiponia strādā kopš 2009.gada. Kopš 2012.gada Juris Reinis ir Piedziņas departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs. Uzkrātā pieredze un profesionālās zināšanas Jurim Reinim ļaus sekmīgi pildīt Hiponia valdes locekļa pienākumus.

Uzņēmuma dalībnieku sapulce nolēma arī veikt kapitāla daļu denomināciju no latiem uz euro, nosakot, ka pamatkapitāls pēc denominācijas ir sadalīts 37 568 754 kapitāla daļās ar katras daļas nominālvērtību viens eiro ar kopējo pamatkapitāla vērtību 37 568 754 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīta SIA Hiponia valde

Žanete Hāka, 24.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia vienīgais dalībnieks – VAS Privatizācijas aģentūra (PA) pieņēmusi iepriekšējā SIA Hiponia valdes priekšsēdētaja Anša Spridzāna iesniegumu par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata.

Valdes locekļa amatā dalībnieks iecēla SIA Hiponia Nodrošinājuma pārvaldības departamenta vadītāju Veru Adiņu, informē PA.

Ansis Spridzāns, bijušais PA valdes priekšsēdētājs, lūdza SIA Hiponia dalībnieku atcelt viņu no SIA Hiponia valdes priekšsēdētāja amata, jo likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka bijušajām amatpersonām komercdarbības ierobežojumus attiecībā uz amatpersonas pārraudzībā bijušiem uzņēmumiem par kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Iepriekš amatu savienošanas kārtībā A.Spridzāns papildus darbam PA valdes priekšsēdētāja amatā bez atalgojuma ieņēma arī SIA Hiponia valdes priekšsēdētāja amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Hiponia» pārdos kredītportfeli, bet turpinās nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, informē VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma zināšanai PA sniegto informāciju par «Hiponia» nekustamo īpašumu portfeļa un kredītportfeļa pārdošanas procesa gaitu. PA informēja valdību, ka pēc investoru piedāvājumu apkopšanas un turpmākās rīcības scenāriju analīzes, «Hiponia» ir pieņēmusi lēmumu pārdot kredītportfeli, savukārt nekustamo īpašumu portfeli turpinās izstrādāt pats uzņēmums.

Valdībai ziņojumā sniegta informācija, ka sākotnēji 45 potenciālajiem investoriem tika izsūtīta mārketinga informācija par «Hiponia» aktīvu portfeļiem. No uzrunātajiem investoriem 10 parakstīja konfidencialitātes līgumus, un tiem tika piešķirta pieeja virtuālajai datu telpai. Nesaistošos piedāvājumus par abiem vai tikai par vienu no aktīvu portfeļiem iesniedza 6 potenciālie investori. «Hiponia» sadarbībā ar pārdošanas konsultantu SIA «KPMG Baltics» izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un aicināja visus sešus potenciālos investorus veikt portfeļu padziļinātu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valdībai iesniegto ziņojumu par SIA Hiponia darbības rezultātiem no 2013. gada 19. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim Hiponia valstij ir samaksājusi 45,6 miljonus eiro, informē PA.

Papildus šajā periodā dažādu nodokļu un nodevu veidā ir samaksāti 3,2 miljoni eiro.

Hiponia nodarbojas ar no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldību un sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un pārdošanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Uz 2015. gada 31. decembri Hiponia nekustamā īpašuma portfelis sastāvēja no 507 dažādu veidu nekustamiem īpašumiem visā Latvijā. Lielākā daļa Hiponia īpašumu atrodas reģionos.

2015. gadā tika pārdoti īpašumi par kopējo summu 12,5 miljoni eiro. Īpašumu pārdošanu apgrūtina ne tikai portfeļa specifika (īpašumi reģionos, īpašumi ar apgrūtinājumiem), bet arī zemā aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, kā arī juridiska rakstura problēmas, tādas kā fiktīvi īres līgumi, īpašnieku nesakārtota dokumentācija, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien SIA «Hiponia» parakstīja kredītportfeļa cesijas līgumu ar uzņēmumu SIA «B2Kapital», kas ir daļa no Norvēģijas kredītportfeļu iegādes un apsaimniekošanas grupas B2Holding ASA.

Hiponia pircējam nodos prasījuma tiesības, kas izriet no aptuveni 1700 līgumiem. Plānots, ka darījuma pabeigšana aizņems apmēram divus mēnešus.

Pircējs tika izvēlēts pasaules praksei atbilstošā un uz investoru konkurenci balstītā pārdošanas procesā, kurā par labāko tika atzīts finansiāli izdevīgākais piedāvājums. B2Kapital ir Latvijā reģistrēta Norvēģijas sabiedrības B2Holding meitas sabiedrība. B2Holding darbības joma ir kredītportfeļu iegāde un apsaimniekošana Eiropā. B2Holding Latvijā pieder arī kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmums SIA «Creditreform Latvija». Atbilstoši līguma nosacījumiem darījuma summa ir ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākām skaļām publikācijām masu medijos un konferencēm, kas tika veltītas reiderisma problemātikai, tā vien šķiet, ka reiderisms pašlaik ir zaudējis savu aktualitāti. Tas nenozīmē, ka reiderisms Latvijā vairs nav problēma. Ir, bet kā liecina prakse, reiderisma gadījumi, pat ja tie izskan skaļi, ir izņēmums no ierastās kārtības un uz normālas komercdarbības fona – mazskaitlīgi.

Noplokot sākotnējām emocijām un sašutumam, ko šis temats radīja publiskajā telpā, pašlaik varētu būt īstais brīdis, lai vēlreiz rosinātu diskusiju par veiksmīgāko pieeju reiderisma problemātikas risināšanai. Likumdevēja sākotnējā reakcija uz reiderisma gadījumiem bija diezgan asa, 2013. gadā pieņemot grozījumus līdz tam ļoti liberālajā Komerclikuma regulējumā un paredzot daudz stingrākus noteikumus attiecībā uz darījumiem ar kapitālsabiedrību daļām un atsevišķos gadījumos korporatīvo lēmumu pieņemšanas formu. Pašlaik tiek popularizēts viedoklis, ka šis virziens ir jāturpina un atbilde reiderisma sērgas izskaušanai atrodama vēl stingrākā komercdarbības regulējumā, tā sauktajā preventīvajā tiesiskumā. Pēc būtības ar to tiek saprasti vēl striktāki noteikumi attiecībā uz darījumiem ar kapitāldaļām un korporatīvo pārvaldi kapitālsabiedrībās, visbiežāk, paredzot obligātu zvērinātu notāru iesaisti. Nav noslēpums, ka vieni no aktīvākajiem šī viedokļa aizstāvjiem ir tieši zvērināti notāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz šim Hiponia valstij atmaksājusi 76,3 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada 28. jūnija līdz 2017. gada 1. novembrim problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Hiponia atmaksājis valstij 76,3 milj. eiro, no tiem 58,6 milj. eiro pamatsummas dzēšanai un 17,7 milj. eiro procentu maksājumos, informē uzņēmumā.

Šā gada deviņos mēnešos Hiponia valstij ir atmaksājis kopumā 12,1 miljonu eiro. No tiem 9,4 milj. eiro novirzīti pamatsummas dzēšanai un 1,8 milj. eiro samaksāti procentu maksājumos.

Dažādu nodokļu un nodevu maksājumos šajā laika posmā Hiponia iemaksāja Valsts kasē aptuveni 0,9 milj. eiro.

2017. gada deviņos mēnešos Hiponia realizēja 184 īpašumus par kopējo summu 9,2 milj. eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Šogad izdevies pabeigt investīciju objekta Ķekavas novadā, Baložos pārdošanu. Divas daudzdzīvokļu ēkas ar 90 dzīvokļiem iegādājās igauņu investori. Pilnībā ir izdevies pārdot dzīvokļus 60 dzīvokļu ēkā Brocēnos, kur lielās intereses dēļ tika rīkota izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hiponia ieceļ jaunu valdi

Dienas Bizness, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia dalībnieku sapulce darbam uzņēmuma valdē iecēla Ilzi Bērziņu, Andi Renci un Egilu Zariņu. Kandidātus darbam valdē apstiprināšanai rekomendēja nominācijas komisija, kurā darbojās VAS Privatizācijas aģentūra (PA), Ekonomikas un Finanšu ministriju pārstāvji, informē PA.

Hiponia iepriekšējās valdes locekļi turpinās darbu uzņēmumā amatos, kurus kā valdes locekļi viņi savienoja līdz šim.

Nominācijas komisija tika izveidota saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Komisijas uzdevums bija organizēt Hiponia valdes locekļu atlases un izvērtēšanas procesu, izvērtēt esošo Hiponia valdes locekļu darbu un potenciālo Hiponia valdes locekļu kandidātu atbilstību nominācijas komisijas apstiprinātajām prasībām.

Nominācijas komisija izvērtēja vairāk kā desmit valdes locekļa amata kandidātus. Apstiprināšanai darbam valdē tika izvirzīti Ilze Bērziņa, Andis Rencis un Egils Zariņš. Ilzei Bērziņai ir maģistra grāds tiesību zinātnēs un pieredze jurisprudences jomā, tai skaitā maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesa lietās. Ilze Bērziņa iepriekš ir strādājusi vairākos juridiskos birojos. Andim Rencim ir maģistra grāds tiesību zinātnēs. Iepriekš viņš ir strādājis VAS Valsts nekustamie īpašumi kā iekšējā audita un revīzijas daļas vadītājs. Egilam Zariņam ir nozīmīga uzņēmumu vadības pieredze, ieņemot valdes locekļu amatus SIA Vides investīciju fonds, VAS Privatizācijas aģentūra un AS Pasažieru vilciens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra maina nosaukumu

Dienas Bizness, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra maina nosaukumu un no 1.oktobra būs SIA Hiponia, informē Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Viņš skaidro, ka nosaukumu maiņa pabeigs uzņēmuma pārveides procesu, kura ietvaros Hiponia no VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (tagad – VAS Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum) nonāca VAS Privatizācijas aģentūra (PA) īpašumā. Uzņēmums ir ieguvis ne tikai jaunu nosaukumu, bet arī jaunu korporatīvo atpazīstamību, kas palīdzēs turpmāk konkurēt nekustamo īpašumu tirgū.

Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz, bet tās darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no pārvaldītā portfeļa. No nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti valsts aizdevuma atmaksai. Uz 2014.gada 1.oktobri valstij ir atmaksāti 17 miljoni euro, no tiem pirms noteiktā termiņa pārskaitīti 10 miljoni euro. Procentu maksājumos valstij ir samaksāti 6 miljoni euro. Valsts aizdevuma atlikums uz šo brīdi ir 82 miljoni euro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamais īpašums: Tirgū gaidāmas korekcijas

Inguna Ukenābele
, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionos īpašumu cenas stagnē; Jūrmalā daļa īpašumu varētu kļūt pieejamāki.

To intervijā DB prognozē Hipotēku bankas Nekustamo īpašumu aģentūras (Hiponia) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks. Izmaiņas viesīs gan ģeopolitiskā situācija, gan nodokļu politika, gan izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtībā. Savukārt pati Hiponia pēc pārceļošanas Privatizācijas aģentūras paspārnē savu darbību plāno līdz 2018. gada beigām.

Kā ir mainījusies darījumu aktivitāte ar nekustamajiem īpašumiem?

Laika periodā no 2012. gada sākuma līdz 2014. gada 1. ceturksnim darījumu skaits ir palielinājies, turklāt to var attiecināt gan uz vietējiem pircējiem, gan nerezidentiem. Taču turpmāk nekustamā īpašuma tirgū savas korekcijas ieviesīs gan ģeopolitiskie notikumi, gan izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju (TUA) iegūšanas kārtībā. Tie ir divi mainīgie lielumi, kuriem pilnīgi noteikti būs ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laimas lietā iesaistīto advokātu Miķelsonu tur aizdomās arī citā reiderisma kriminālprocesā

LETA, 18.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotāja Laima reiderisma lietā iesaistītais advokāts Mārcis Miķelsons un vēl četras personas ir atzītas par aizdomās turamajām kriminālprocesā par citu iespējamu krāpšanas shēmu, kas pastrādāta pret vairākiem arhitektu birojiem piederošo SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Bez advokāta Miķelsona par aizdomās turamajiem kriminālprocesā atzīti arī Dzintars Skujiņš, Svetlana Muižarāja, Aivars Auzāns un Isārijs Finbergs.

Kā apstiprināja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins, 2011.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma (KL) 177.panta 3.daļas un KL 195.panta 3.daļas - par iespējamu krāpšanu, kas saistīta ar fiktīvu darījumu slēgšanu starp vairākiem uzņēmumiem ar nolūku legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus lielā apmērā. Šajā procesā par aizdomās turamajām atzītas piecas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Laimai un NP Foods aizdomas par reiderisma mēģinājumiem; apķīlāti vairāki uzņēmumu konti

LETA, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldumu ražotājas AS Laima un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

(Ziņa papildināta ar Miķelsona komentāru.)

Kā informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Miķelsona vārds iepriekš izskanējis vairākiem Latvijā pazīstamiem arhitektu birojiem piederošās SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība lietā. 2010.gadā šim uzņēmumam nelikumīgi ievēlēta jauna valde, kas pusotra mēneša laikā noslēgusi vairākus līgumus, tostarp ieķīlāja īpašumus, uzlika komercķīlu uz visiem aktīviem, deva aizdevumus, mēģinot panākt maksātnespēju, faktiski nodarbojoties ar «reiderismu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Eksperts: Latvijā ir daudz vairāk reiderisma gadījumu, nekā publiski izskan

NOZARE.LV, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz vairāk reiderisma gadījumu, bet ne visi izskan publiski, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā konferencē par reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu ierobežošanu atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts Māris Vainovskis.

Vainovskis norādīja, ka Latvijā ir daudz vairāk reiderisma gadījumu, nekā publiski izskan, jo daudzos gadījumos cietušie uzņēmumi nevēlas šo problēmu risināt publiskajā telpā.

Pēc eksperta teiktā, Latvijā lielākā problēma tiesību jomā ir saistīta ar efektivitāti strīdu risināšanā, jo ne velti Latvija Pasaules Bankas pētījumā Doing Business šajā jomā atrodas otrajā simtā.

«Lai arī Latvijā ir uzlabots normatīvais regulējums, tomēr problēma joprojām saglabājas tiesību aizsardzības sistēmas efektivitātē un vājumā. Tā ir pati galvenā problēma, kas jārisina,» uzsvēra advokāts.

Runājot par reiderisma riskam pakļautajiem uzņēmumiem, eksperts atzina, ka šī problēma var skart un parasti skar uzņēmumus, kuros ir vērojami dalībnieku savstarpējie strīdi, uzņēmumus ar būtiskām kredītsaistībām, kā arī lieliem aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Hiponia pārdevusi divus nekustamos īpašumus Liepājā par 870 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia pabeigusi divu nekustamo īpašumu - Graudu ielā 45 un Friča Brīvzemnieka ielā 52, Liepājā, pārdošanas darījumus. Nekustamie īpašumu pārdoti par kopējo summu 870 000 eiro, informē uzņēmumā.

Nekustamais īpašums Liepājā, Graudu ielā 45, sastāv no administratīvās ēkas ar kopējo platību 2545,9 m2 un zemesgabala ar kopējo platību 640 m2. Nekustamais īpašums Friča Brīvzemnieka ielā 52, sastāv no zemes gabala 1571 m2 platībā un divām biroja ēkām. Viena no ēkām ir 3-stāvu biroja administratīva ēka ar kopējo platību 1000,9 m2, bet otra ēka ir 1-stāvu biroja ēka ar kopējo platību 67,3 m2.

Pretendenti savus piedāvājumus nekustamo īpašumu Graudu ielā 45 un Friča Brīvzemnieka ielā 52, Liepājā, iegādei varēja iesniegt, sākot no šā gada marta. Kopumā tika saņemti piecu pretendentu intereses apliecinājumi, gan iegādāties katru nekustamo īpašumu atsevišķi, gan abus kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia izsolē pārdota ledus halle Rīgā, Brīvības gatvē 333 par izsoles cenu 1,1 miljonu eiro, informē Hiponia.

Izsolē piedalījās divi pretendenti, kuriem konkurējot, izsoles sākumcena tika pārsniegta par 100 tūkstošiem eiro. Saskaņā ar izsoles noteikumiem esošajam halles nomniekam, kā arī zemes īpašniekam divu mēnešu laikā ir iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties ledus halli par izsolē noteikto cenu.

Ledus halle tika pārdota atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Izsolē tika piedāvāts iegādāties aprīkotu un funkcionējošu ledus halli Rīgā, Brīvības gatvē 333, kas atrodas Latvijas Sporta akadēmijas teritorijā. Ledus halles ekspluatācija uzsākta 2006. gadā. Izsolē piedāvātā lietu kopība ietver nekustamo īpašumu – 2-stāvu ledus halli un kustamo mantu. Ledus hallē tiek veikta saimnieciskā darbība. Halles kopējā platība ir 4021,7 m2, ledus laukuma izmēri 58m x 28m. Ledus halles tribīnes aprīkotas ar 320 sēdvietām un papildus stāvvietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veiktas izmaiņas Hiponia valdē

Dienas Bizness, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Hiponia valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs izbeidzis darbu uzņēmumā un atkāpies no valdes priekšsēdētāja amata. Turpmāk V.Loginovs pievērsīsies VAS Privatizācijas aģentūra (PA) darbības stratēģijas izstrādei un ieviešanai, turpinot darbu PA valdes priekšsēdētāja amatā, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Hiponia valdē turpinās strādāt Vera Adiņa un Juris Reinis.

Jauns Hiponia valdes loceklis tiks izraudzīts atbilstoši labas pārvaldības principiem un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajiem nosacījumiem. PA izveidos nominācijas komisiju, lai veiktu valdes locekļa atlasi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

PA turējumā 2015. gada 1. jūlijā ir valsts kapitāla daļas 35 uzņēmumos, tajā skaitā privatizācijai nodotās valsts kapitāla daļas SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Lattelecom. Tāpat PA ir divas meitas sabiedrības - PA pieder 84,15% AS Reverta (bijusī AS Parex banka) akciju, kā arī 100% Hiponia kapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zvērināts advokāts draud Laimai ar tiesu darbiem par «goda un cieņas aizskaršanu»

Dienas Bizness, 20.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts advokāts Māris Miķelsons sola vērsties tiesā ar sūdzību pret Laimas un citu NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētāju Rolandu Gulbi un uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālisti Ritu Voronokovu par goda un cieņas aizskarošu ziņu izplatīšanu.

Tiesas draudi uzņēmumam esot gadījumā, ja R. Gulbis un R. Voronkova neatsauks 17. jūnijā masu medijiem sniegto informāciju par reiderisma mēģinājumu, kas vēsrts pret Laimu, Staburadzi un citiem NP Foods grupas uzņēmumiem.

Kā iepriekš informēja Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova, pret nacionālā mēroga uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns, kurš arī vairākkārt iesaistījies reiderismā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pieļaujot reiderismu civiltiesisku strīdu aizsegā, tiek grauta Latvijas kā tiesiskas valsts reputācija

Inese Lībiņa – Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ skatīs Laima un Staburadze iespējamā reiderisma gadījumu un uzņēmumu kontu apķīlāšanu. Demokrātiskā Eiropas Savienības valstī nav pieļaujama situācija, kad ar tiesas starpniecību var tikt apdraudēta nacionāla mēroga ražotāju pastāvēšana. Šāda likuma doto iespēju izmantošana grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, un starptautiskā līmenī mūs pozicionē kā investīcijām nelabvēlīgu valsti.

Reiderisms ir ļoti nopietna problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uz to ne reizi vien norādījusi gan Ārvalstu Investoru padome, gan Latvijas uzņēmēji. Pirms pāris gadiem galvenās reiderisma shēmas bija amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs, akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs un ātra šo izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā pieņemtie Komerclikuma grozījumi šādas reiderisma darbības izslēdz, diemžēl vienas nocirstas pūķa galvas vietā jau izaugušas citas.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas arvien jaunas ziņas par iespējamu reiderismu un tā īstenošanas shēmām. Kā galvenais instruments minēta civiltiesisku strīdu konstruēšana ar dažādu prasījumu palīdzību un prasības nodrošinājuma panākšana mantiskā izteiksmē. Piekrītu tiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri saka – galvenā problēma nav pašā likumā, bet gan tā normu greizā piemērošanā. Tomēr ja reiz likuma normu nepareizai piemērošanai radies sistēmisks raksturs, likumdevējam jālemj par grozījumu veikšanu šīs problēmas novēršanai. Galvenais strīdus ābols ir prasības nodrošinājuma piemērošana, kura, kā liecina pēdējā laika notikumi, vienu no civiltiesiskā strīdā iesaistītājām pusēm nostāda acīmredzami neizdevīgākā situācijā kā otru. Tomēr šis pats likums pieļauj arī iespēju abas puses nostādīt vienlīdzīgās starta pozīcijās, kā to paredz Civilprocesa likumā nostiprinātais sacīkstes princips. Tiesai ir iespēja likt prasītājam ieskaitīt prasības nodrošinājumam analoģisku summu tiesu izpildītāja kontā līdz civiltiesiskā strīda izskatīšanai pēc būtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olainfarm reiderisma lietā kriminālvajāšanu lūdz uzsākt pret piecām personām, arī Krastiņu un Velmeru

Diena.lv, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s.

Šogad, 21.martā, izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Saskaņā ar policijas iepriekš sniegto informāciju, no piecām personām trīs ir Latvijas iedzīvotāji, bet divi – Čehijas iedzīvotāji. Aizdomās turētajiem inkriminēts krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā organizētā grupā, mēģinājums, bet vienam no aizdomās turētajiem arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana mantkārīgā nolūkā.

Lai arī policija iepriekš neatklāja aizdomās turēto personu vārdus, Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs aizdomās turētās personas varētu būt Olainfarm akciju atsavināšanas shēmā iesaistītie – bijusī Olmafarm un Olainfarm valdes locekle Milana Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers, kā arī ar uzņēmumu Black Duck Invest saistītie Vojtehs Kačena un Tibors Bokors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atjaunots kriminālprocess Kurzemes finiera pārņemšanas lietā

Jānis Goldbergs, 28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 10 gadus pēc Kurzemes finiera pārņemšanas tā bijušajam valdes priekšsēdētājam Dzintaram Odiņam ir izdevies panākt kriminālprocesa atjaunošanu. Viņš savā iesniegumā policijai apsūdz Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu reiderismā, bet Dienas Biznesa pamatinterese šajā lietā ir par iespējamu PVN shēmu, maksātnespējas administratora, Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) un VID amatpersonu iesaisti pasākumā, kas, iespējams, noved pie valsts līdzekļu zaudēšanas.

Vairāk nekā gads Dz. Odiņa dzīvē ir aizvadīts gaidot uz izmeklētāju rīcību, tomēr šī gada sākumā izrādās, ka process tiek izbeigts un tiek pasludināts par nepārsūdzamu. Odiņam to izdodas pārsūdzēt un kriminālprocesu lietā atjauno, tomēr tas patiesībā ir stāsta noslēgums. Stāsts par to, kādēļ izmeklēšana notiek sākas pirms 10 gadiem.

Reiderisms par valsts naudu? 

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms!...

Rakstu sērijas vēsture

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju “No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem” ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis uzņēmumā notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām bija stāsts par divu uzņēmēju strīdu, kurā no medija viedokļa ir interese par diviem sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Pirmkārt, bija reiderisma fakts vai nē? Otrkārt, vai aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu un iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību ir pamats? Trīs gadi kopš intervijas ir pagājuši un skaidrības tik un tā nav. Dienas Biznesa izziņas iespējas bija izsmeltas un visas atbildes saturēja norādi uz kaut kādiem noslēpumiem. Proti, atbildes no visām instancēm nesniedza skaidrību vai lieta ir tīra un pēc būtības norādīja, ka “rakties” jābeidz. Ja pats Dz. Odiņš neturpinātu cīņu par savu taisnību, visticamāk, ka cerības gūt skaidrību tā arī nerastos. Par to pēc Gazeles sāgas.

Gazeles sāga – zudušie kredīti

Mūsu nezūdošās intereses pamats ir fakts, ka Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā. Līdz Dz. Odiņa intervijai Dienas Biznesam 2021. gadā, kopš 2014. gada, publiskajā telpā figurēja vien A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un vēl, ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Detalizēti šis viedoklis atrodams Kuldīgas pašvaldības interneta vietnē.

Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas pēc viņa domām ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum), gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai, utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties, varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā iepriekš intervijā Dz. Odiņš. Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū viņš saprata, ka jāmeklē investors ar “dziļākām kabatām”. Izskatot dažādus piedāvājumus viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretīmnākšanu un sapratni”. Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis.

“Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu 2021. gadā noslēdza Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas un nu jau 10 gadus vecu notikumu pārbaudei ir nepieciešami dokumenti un izmeklēšanas. Fakts, ka pēc vēstules par maksātnespēju 2014. gada oktobra vidū viss notika ļoti ātri, to pasludināja 15. novembrī. Ieradies maksātnespējas administrators - Andris Bērziņš un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku. Uzreiz pēc maksātnespējas, jau 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM Dz. Odiņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas visticamāk ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl desmit gadus vēlāk turpina cīnīties par savu taisnību. Parāds izrādījies gan bankai, gan juristam Mārtiņam Krūmam. No visa šī saīsinātā stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir vienkārši piemānījis vai tomēr uzņēmuma pārņemšana būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka pārdodot cesijas bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot paliek arī viena nepārdota cesija un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Jācīnās ir pašam

Visi Dienas Biznesa jautājumi gan Altum, gan Finanšu ministrijai kā pārveidotās bankas pārraugam, gan citiem beidzās ar faktisku atrunāšanos, ko piesedza ar komercnoslēpumu un attaisnoja ar tiesībām izvēlēties valstij lētāko risinājumu. Arī atbildes uz jautājumiem Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā īpašu skaidrību nevieš un nav skaidrs vai viss pasākums summā Latvijas valstij tiešām bijis izdevīgs, nerunājot par iespējamiem likumpārkāpumiem. Aptuveni gadu pēc intervijas, Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Policija pieņēma izskatīšanai Dz. Odiņa norādītos faktus. Proti, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt, pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā. Pirmkārt, par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID. Faktiski forma – ieskaita veidā nozīmē, ka STIGA RM neveicot pirkuma maksājumus kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtojis maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata, ka starp A. Bērziņu un VID amatpersonām visticamāk pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kuru vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro. Tas, ka Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai jau padara lietu saistošu, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantiem un 2023. gada 17. aprīlī tiek ierosināts kriminālprocess. Visi citi Dz. Odiņa centieni vai sūdzības KNAB, Finanšu ministrijā nesasniedza viņa cerēto mērķi atklāt kādus ar lietu saistītus faktus gluži tāpat kā tas neveicās Dienas Biznesam. VID solīja veikt pārbaudi. Pēc procesa ierosināšanas Dienas Bizness pārtrauca saziņu ar Dz. Odiņu, jo norit policijas izmeklēšana un nav jēgas mēģināt uzzināt to, ko nevar uzzināt.

Kriminālprocesu izbeidz un atjauno

Pusotrs gads Dz. Odiņa dzīvē ir pagājis gaidot uz aktīvu izmeklēšanu, kas ir izrādījusies ļoti neaktīva. Proti, līdz 2023. gada 23. novembrim aktīvā lietā faktiski nekas nav darīts un beigās, tā liecina atbildes Odiņam un viņa advokātam, kriminālprocess tiek izbeigts pat īsti nepaskaidrojot kādēļ. Visā sarakstē ar izmeklētājiem un prokuroriem, interesantākā ir Ziemeļkurzemes prokuratūras prokurora E. Kristovska atbilde Dz. Odiņa advokātam par kriminālprocesa izbeigšanu 2024. gada 16. janvārī. Proti, sūdzētājs nemaz nav jāinformē par iemesliem, kādēļ process izbeigts. Turklāt tas viss vairs nav pārsūdzams. Kristovska vēstules galvenā jēga ir uzrakstāma dažos vārdos, kā, piemēram, “process ir izbeigts, Odiņu par to nebija jāinformē, lēmums nav pārsūdzams,” lai arī prokurors bija aprakstījis to divās A4 formāta lapās. Cita starpā minētais prokurors bija pamanījies saputrot par ko īsti runā, vienā vēstulē domājamā Odiņa vietā rakstot Ramoliņš, lai arī pēdējā pieminēšana saziņā, kopsakarībās lūkojot, izskatās absolūti nevietā. Kopumā gadu ilgo izmeklēšanu un uzraugošā prokurora atzinumu var vērtēt kā īpaši paviršu, jo nav nekādu liecību, ka izmeklēšanas darbības vispār būtu veiktas. Dz. Odiņš tomēr ir saņēmies un pārsūdzējis lēmumu Kurzemes tiesu apgabala prokuratūrā un kā izrādās nepārsūdzamais lēmums tomēr tiek atcelts. “Šajā atbildē ietvertais nolēmums, atzīt uzraugošā prokurora atbildi par nepamatotu, kā arī uzdot kriminālprocesa izbeigšanas pamatotības pārbaudi, nav pārsūdzams,” 2024. gada 15. februārī Dz. Odiņa advokātam raksta apgabala prokurore E. Nelma. Jau šā gada 21. martā policijas izmeklētājas Līgas Zemes izbeigtais kriminālprocess ir atjaunots un to turpinās tajā pašā Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirknī, bet cita izmeklētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Tiesa atceļ lēmumu par kontu apķīlājumu NP Foods grupas uzņēmumiem

Db.lv/LETA, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem strīdā starp NP Business centre un koncernu Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, tostarp AS Laima.

Apķīlājums ir saglabāts vēl trim atbildētājiem. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Tie atbildētāji, kuru apķīlājums nav atcelts, var vēlreiz vērsties pirmās instances tiesā.

NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma - uzņēmumu kontu apķīlāšanas atcelšanu AS Laima un Staburadze, kā arī citiem SIA NP Foods grupas uzņēmumiem, pret kuriem nepamatoti tika vērstas mērķtiecīgi plānotas ļaunprātīgas darbības, kurās saskatāmas reiderisma pazīmes.

«Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis un netaisnība pret vadošajiem un tautā mīlētiem uzņēmumiem kā Laima un Staburadze ir novērsta. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, izbeidzot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi, kas nule atguvušies no ekonomikas lejupslīdes un veicinājuši izaugsmi, pateicoties neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas un ārvalstu klienti varēs baudīt augstas kvalitātes mīlētus produktus,» uzsver NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru