Viedokļi

Viedoklis: Pieļaujot reiderismu civiltiesisku strīdu aizsegā, tiek grauta Latvijas kā tiesiskas valsts reputācija

Inese Lībiņa – Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre, 20.08.2014

Jaunākais izdevums

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ skatīs Laima un Staburadze iespējamā reiderisma gadījumu un uzņēmumu kontu apķīlāšanu. Demokrātiskā Eiropas Savienības valstī nav pieļaujama situācija, kad ar tiesas starpniecību var tikt apdraudēta nacionāla mēroga ražotāju pastāvēšana. Šāda likuma doto iespēju izmantošana grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, un starptautiskā līmenī mūs pozicionē kā investīcijām nelabvēlīgu valsti.

Reiderisms ir ļoti nopietna problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uz to ne reizi vien norādījusi gan Ārvalstu Investoru padome, gan Latvijas uzņēmēji. Pirms pāris gadiem galvenās reiderisma shēmas bija amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs, akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs un ātra šo izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā pieņemtie Komerclikuma grozījumi šādas reiderisma darbības izslēdz, diemžēl vienas nocirstas pūķa galvas vietā jau izaugušas citas.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas arvien jaunas ziņas par iespējamu reiderismu un tā īstenošanas shēmām. Kā galvenais instruments minēta civiltiesisku strīdu konstruēšana ar dažādu prasījumu palīdzību un prasības nodrošinājuma panākšana mantiskā izteiksmē. Piekrītu tiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri saka – galvenā problēma nav pašā likumā, bet gan tā normu greizā piemērošanā. Tomēr ja reiz likuma normu nepareizai piemērošanai radies sistēmisks raksturs, likumdevējam jālemj par grozījumu veikšanu šīs problēmas novēršanai. Galvenais strīdus ābols ir prasības nodrošinājuma piemērošana, kura, kā liecina pēdējā laika notikumi, vienu no civiltiesiskā strīdā iesaistītājām pusēm nostāda acīmredzami neizdevīgākā situācijā kā otru. Tomēr šis pats likums pieļauj arī iespēju abas puses nostādīt vienlīdzīgās starta pozīcijās, kā to paredz Civilprocesa likumā nostiprinātais sacīkstes princips. Tiesai ir iespēja likt prasītājam ieskaitīt prasības nodrošinājumam analoģisku summu tiesu izpildītāja kontā līdz civiltiesiskā strīda izskatīšanai pēc būtības.

Tādējādi nodrošinot arī otras puses tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tiesa izlems, ka prasītājam nav bijusi taisnība. Šādas prakses piemērošana ierobežotu arī reiderisma gadījumus. Diezin vai svešas mantas tīkotāji vēlēsies uz gadiem ilgas tiesāšanās laiku iesaldēt tiesu izpildītāja kontā tādu pat summu, kādu vēlas iegūt tiesvedības rezultātā. Tomēr tiesas šo iespēju izmanto ārkārtīgi reti un ļoti negribīgi. Gribot negribot rodas jautājums – kāpēc? Nevienveidīga likuma normu interpretācija rada labvēlīgu augsni tikai vienas puses argumentu uzklausīšanai pirms prasības skatīšanas pēc būtības un līdz ar to arī sacīkstes principa pārkāpumam. Saskaņā ar likumu Par tiesu varu, tiesnesim jālemj pēc taisnības apziņas, un katrā gadījumā jārod iespējami labākais un piemērotākais risinājums. Diemžēl pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušie notikumi rada augsni šaubām.

Pēdējo laiku notikumi – prasības nodrošinājuma piemērošana, apķīlājot veiksmīgi ražojošu uzņēmumu kontus, radījuši bīstamu precedentu, kas draud ar uzņēmuma darbības nepārtrauktības apdraudējumu, zaudētām darba vietām un nodokļiem valsts budžetā. Tikai izskatot prasību pēc būtības, abas puses liek galdā savus argumentus, ekspertu slēdzienus, liecinieku liecības – visus iespējamos pierādījumus, ko pieļauj civilprocess. Savukārt tiesnesis kā objektīvs arbitrs pēc abu pušu uzklausīšanas pieņem lēmumu. Arī šis lēmums ir pārsūdzams. Tikai pēc galējā lēmuma pieņemšanas mēs varam spriest, kurai pusei bijusi taisnība. Tik milzīgu mantisko seku paredzēšana, kuras jau apdraud uzņēmuma tālāko darbību apķīlātu kontu dēļ vēl pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, norāda uz ievērojamām CPL normu saprātīgas piemērošanas problēmām, un likumdevējam uz to ir jāreaģē.

Vēlos uzsvērt, ka tieši uzņēmēji ar saviem nodokļiem uztur visas varas Latvijā, un pieļaujot iespējama reiderisma realizēšanu caur civiltiesiskiem strīdiem, mēs vismaz ekonomiskā ziņā zāģējam zaru, uz kura paši sēžam. Neviens investors nevēlēsies investēt savu naudu valstī ar nestabilu un neprognozējamu tiesisko vidi, un tā jau būs gan visas Latvijas, gan ikviena šeit dzīvojošā cilvēka problēma.

Es ļoti augsti vērtēju tiesnešu neatkarību, kura ir ārkārtīgi būtiska ikvienā demokrātiskā valstī. Tomēr esmu pārliecināta, ka jābūt arī pietiekamai kvalitātes iekšējai kontrolei. Esam jau pieredzējuši, ko nekvalitatīvi tiesu lēmumi var atnest Latvijai. Tās ir zaudētas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un kompensācijas izmaksas cietušajiem no valsts budžeta. Nevēlos apšaubīt tienešu profesionalitāti, tomēr dažādās likuma normu interpretācijas analoģisku gadījumu izskatīšanā Latvijai var nozīmēt kārtējo zaudējumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vēl dziļāku uzticības krīzi tiesu varai un kārtējo traipu Latvijas reputācijai.

Nevienveidīga likuma normu interpretācija rada ļoti nelabvēlīgu augsni uzticībai tiesu varai un diemžēl dod arī pamatotu iemeslu visai nelāgām šaubām. Mums jārod risinājums šādu bažu un Civilprocesa likuma normu nepareizas piemērošanas novēršanai. Pretējā gadījumā tiek grauta ekonomika, sekmēta investoru un pašmāju ražotāju aizplūšana uz citām valstīm un negatīvi ietekmēta Latvijas kā tiesiskas valsts reputācija. Pārliecība, ka ikviens civiltiesisks strīds tiks skatīts pēc likumības un taisnības, ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti».

DB viedopkli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ko vēsta tiesneša dibens

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Par laimi, tiesu vidē ir alkas pēc paradigmas maiņas par to, ka sabiedrība ir pelnījusi caurspīdīgākus spriedumus.

Saskaņā ar SKDS apkopojumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka sabiedrības viedoklī tiesnešiem jāieklausās vairāk. Tas būtu saprotams. Tikmēr 69% aptaujāto uzskatot, ka tiesas lēmumiem vajadzētu būt balstītiem likumos, jo pūļa viedoklī saskata arī bīstamību nonākt pie netaisnīga sprieduma. Arī tas ir saprotams.

Par vēlēšanu rezultātiem mēdz teikt, ka sabiedrībai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi. Nedomāju, ka šo līdzību var absolutizēt, runājot par tiesu varu un konkrētiem tiesnešiem. Turklāt, nedefinējot, kas īsti ir netveramais sabiedrības viedoklis, grūti iedomāties, kā to likt lietā. Vai kurnēšana dīvānos pie Panorāmas ir sabiedrības viedoklis? Ja ir, tad kā to izmērīt un apkopot? Vai «cepšanās » komentāros internetā ir sabiedrības viedoklis? Mūsdienās, kad trāpīgs ieraksts Twitter atstāj lielāku ietekmi, nekā dzīvu roku turēti plakāti pie Saeimas nama, sabiedrības viedokļa loma un ietekme mainās. Tiesneši lielāko spiedienu izjūtot no medijiem un sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējusi neoficiāla informācija, ka Krievijas tiešsaistes pakalpojumu operators Yandex.Taxi, iespējams, jau pavisam drīz varētu uzsākt savu darbību Rīgā. Taksometru nozares pārstāvji gan atzīmē, ka Yandex.Taxi jau pāris gadus taisās darboties Latvijā, bet tā arī tas nav noticis.

Taksometru izsaukšanas platformas Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš uz jautājumu, kā vērtē jauna spēlētāja ienākšanu, DB norāda, ka visu laiku kāds baumo par ārzemju aplikāciju ienākšanu Latvijā. Arī Uber jau 2014. gadā plānoja sākt darbību Latvijas tirgū, tomēr to vēl nav izdarījuši.

«Konkurentu ienākšanu nozarē vērtējam pozitīvi, jo konkurence uzlabo pakalpojuma kvalitāti iedzīvotājiem. Tirgus ir pietiekami liels vairākiem spēlētājiem. 98% braucienu notiek ar privāto transportlīdzekli vai sabiedrisko transportu, tāpēc ir kur augt. Turklāt liela daļa iedzīvotāju joprojām izmanto dispečeru pakalpojumus, lai izsauktu taksometru. Tas viss nākamo gadu laikā mainīsies. Taxify tirgū ir nostiprinājis savu pozīciju un strādā pie citiem inovatīviem risinājumiem, lai uzlabotu konkurētspēju,» piebilst J. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dragi: ECB nav noteikta termiņa, kad lemt par stimulēšanas pasākumu turpināšanu

LETA--AP, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien paziņoja, ka bankas augstākā vadība nav nolēmusi par termiņu, kurā izvērtēt jebkādas izmaiņas bankas īstenoto ekonomikas stimulēšanas pasākumu programmās.

Preses konferencē pēc bankas padomes sēdes viņš sacīja, ka 25 padomes locekļu veidotajā padomē valdīja «vienprātība nenoteikt konkrētu datumu, kad runāt par izmaiņām nākotnē».

Analītiķi sagaida, ka ECB 7.septembra sanāksmē sniegs skaidru signālu par to, kad varētu sākt samazināt obligāciju uzpirkšanas programmu, kuras mērķis ir panākt, ka inflācija eirozonā no pašreizējiem 1,3% pieaug līdz bankas mērķrādītājam - nedaudz zem 2%.

Dragi norādīja, ka par šo jautājumu runāt varētu rudenī. Nākamās ECB padomes sēdes paredzētas 7.septembrī un 26.oktobrī.

Vienlaikus ECB prezidents uzsvēra, ka eirozonas inflācijas rādītāju līmenis saglabājas zems, tādēļ ir jāturpina monetārās stimulēšanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

VID komentē DB publicēto uzņēmēja viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv lūdza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) komentēt pagājušajā nedēļā publicēto SIA SFM izpilddirektora Naura Jansona viedokli: «Vai valstij tiešām ir vajadzīgi eksportējoši uzņēmumi?»

Publicējam VID atbildi:

«Atbildot uz Jūsu lūgumu saistībā ar rakstu, jāteic, ka VID iespējas publiski komentēt ir stipri ierobežotas, bet centāmies sniegt priekštatu par to, kā tiek vērtētas PVN atmaksas, kāpēc kavējas utml. Arī publiskajā telpā jautājums par PVN atmaksām jau labu laiku ir diskusiju objekts, no vienas puses – tās pienākas atmaksāt, un ir jārūpējas, lai tas notiktu laikā; no otras puses - nepamatoti atmaksājot līdzekļi tiek izkrāpti no valsts (nodokļu maksātāju) kabatas, kā rezultātā aug ēnu ekonomika, un paši uzņēmēji sūdzas, ka tiek kropļots tirgus.

Oficiālais Komentārs

Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz publiski izpaust VID rīcībā esošo vai kontroles pasākumu laikā iegūto informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB karikatūra

DB karikatūra: Starp deflācijas spirāli un ekonomikas sildīšanu

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu satricinājumi Ķīnā jau ietekmē ikdienas dzīvi Latvijā, taču pagaidām vēl nedraud ar ekonomikas bremzēšanos .

DB viedoklis lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas uzņēmēji piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla monētām apgrozībā

Žanete Hāka, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pagaidām piesardzīgi raugās uz atteikšanos no mazā nomināla (1 un 2 eiro centu) monētām apgrozībā.

Tomēr šāda iniciatīva varētu tikt īstenota, ja sabiedrības atbalsts ietu plašumā (pagaidām «par» un «pret» dalās diezgan līdzīgi), tiktu apzinātas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un uzņēmēji gūtu pārliecību par šāda soļa ekonomisko atdevi. Šāds secinājums izskanēja Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā par mazā nomināla monētu nākotni, kurā piedalījās tirgotāju, inkasācijas uzņēmumu, kases aparātu uzturētāju, komercbanku, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un centrālās bankas pārstāvji, tātad cilvēki no nozarēm un institūcijām, kuras vistiešāk iesaistītas skaidrās naudas apritē.

Latvijas Banka rīkoja diskusiju, lai apzinātu skaidrās naudas apritē iesaistīto uzņēmēju un valsts institūciju pārstāvju viedokļus par atteikšanos no viena un divu centu monētām apgrozībā. Latvijā šāda apspriešana patlaban sākas, tikmēr vairākās eiro zonas valstīs (Somijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā) jau gadiem tiek īstenota pirkuma summas apaļošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karikatūras autors: Agris Liepiņš

DB viedoklis Volstrītai tuvojas negaiss, iespējams, pamatīgs lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vēl joprojām ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem nav panākta vienošanās par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, pamazām notiek virzība uz risinājumu, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šis ir viens no karstāko diskusiju jautājumiem nākamā gada valsts budžetā, kur atšķirīgs viedoklis ir gan koalīcijas partneriem, gan arī valdības sociālajiem partneriem.

Ir zināmi soļi vienošanās virzienā. Man ir viedoklis, kā mēs to risināsim, teica Straujuma. Viņa piebilda, ka ir zināmi ceļi, kā varētu iegūt kompromisu starp visām pusēm. Līdz ar to Straujuma ir pārliecināta, ka līdz pirmdienai, kad notiks nākamā valdības ārkārtas sēde, vienošanās tiks panākta.

Par minimālās algas apmēru rīt plānotas diskusijas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) apakškomisijas sēdē, kā arī pirmdien, 31.augustā, pirms valdības sēdes notiks NTSP ārkārtas sēde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aptauja: Krievijas tēls pasaules iedzīvotāju acīs ievērojami pasliktinājies

Gunta Kursiša, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iedzīvotāju viedoklis par Krieviju pēdējā gada laika ir ievērojami pasliktinājies, liecina pēdējā BBC World Service aptauja, kurā viedoklis tika vaicāts 24 valstu iedzīvotājiem.

Laikā no 2013. gada decembra līdz 2014. gada aprīlim tika aptaujāti vairāk nekā 24,5 tūkstoši dažādu valstu iedzīvotāju. Viņiem tika lūgts novērtēt 16 dažādas pasaules valstis, tostarp arī Eiropas Savienību kopumā.

Aptauja tika veikta drīz pēc notikumiem Krimas pussalā, kuru rezultātā šī Ukrainas teritorija tika anektēta. Pētījums liecina, ka pasaules iedzīvotāju Krievijas vērtējums ir zemākais, kopš šī aptauja tika uzsākta (2005. gads). Negatīvu vērtējumu par šo valsti snieguši 45% no visiem aptaujātajiem, bet pozitīvu – 31%. Krievijas tēla pasliktināšanās novērota visās valstīs, kurās tika veikta aptauja, taču sevišķi krasi Krievijas vērtējums krities tādās valstīs kā Kenija, Spānija, Brazīlija un Kanāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

DB viedoklis var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norises pasaules naftas tirgū liek domāt par negatīvisma pieaugumu arī fondu biržās, tādējādi pasliktinot investīciju mikroklimatu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas kampaņa ir apkarojusi cūkaudzētājus, bet mēri – tikpat kā nemaz

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Sporta centra komanda ir pabeigusi gandrīz gadu ilgo darbu pie Sporta mājas jeb, kā to ir nosaukusi projekta komanda, Čempionu mājas projekta izstrādes. Tā laikā tika izstrādāta Sporta mājas koncepcija, telpu sastāvs, izveidots pakalpojumu grozs, apzināts tirgus un potenciālie lietotāji papildu LU studentiem un darbiniekiem.

Sporta mājas projekta izveidē ņemta vērā gan Sporta centra ilggadīgā pieredze un tradīcijas, gan studentu un darbinieku viedoklis, kādus pakalpojumus viņi vēlētos izmantot Sporta mājas telpās.

Vienlaicīgi apzināts tirgus pieprasījums sporta veidu vidū un sadarbības partneru viedoklis par nepieciešamo sporta infrastruktūru Pārdaugavā.

Ņemot vērā, ka Sporta māja būs unikāla infrastruktūra LU līdzšinējā pieredzē, izstrādājot tās projektu, tika ņemta vērā vairāku Latvijā esošo sporta centru pieredze, to priekšrocības un ieteikumi sporta centru izveidē.

Ēka kalpos par sporta ekosistēmas centru Latvijā, nodrošinot plaša spektra pakalpojumus sportā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā un dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Sporta nodarbības, veselības pārbaudes bērniem un jauniešiem, duālās sporta karjeras attīstība sportistiem, sporta tehnoloģiju attīstība, fiziskās aktivitātes dažādās vecuma grupās būs tikai daļa no jaunā centra iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neveiksmīgs militārais apvērsums ir laba ziņa, kuras turpinājums sāk izvērsties murgaini

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru