2005.gada 12. un 13.oktobrī, Rīgā viesnīcā Radisson SAS Daugava notiks Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) Eiropas Reģionālā konference par komunikāciju tūrisma jomā - TOURCOM, kuru organizē PTO, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 2003.gada oktobrī Latvija tika uzņemta PTO un no 2005.gada 1.janvāra ir kļuvusi par tās pilntiesīgu biedru. Nozīmīgs ir Latvijas kā PTO jaunās dalībvalsts ieguvums iespēja 2005.gada 12. - 13.oktobrī Rīgā organizēt PTO Eiropas Reģionālo konferenci par komunikāciju tūrisma jomā - TOURCOM - kā turpinājumu Pirmajai pasaules TOURCOM konferencei, kas notika 2004.gada janvārī Madridē. Šīs konferences organizēšana Latvijai sniedz unikālu iespēja parādīt savu zemi, PTO uzticēšanās mums ir ne tikai liels pagodinājums, bet arī atbildība. PTO konferences rīkošana Rīgā, Latvijai paver plašas iespējas piesaistīt lielu pasaules un Eiropas vadošo starptautisko tūrisma profesionāļu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību, iepazīstināt viņus ar mūsu valsti un tūrisma piedāvājumu, kā arī dod iespēju Latvijas tūrisma nozarei papildināt zināšanas sekmīgas komunikācijas jomā. Ideja par konferences rīkošanu Latvijā radās PTO ģenerālsekretāram Francesco Frangialli, kurš 2004.gada jūnijā apmeklēja Latviju un uzaicināja mūsu pārstāvjus apmeklēt PTO galveno mītni un iepazīties ar organizācijas darbu. Šīs oficiālās vizītes laikā tika parakstīts Latvijas un PTO sadarbības plāns, kura sadarbības ietvaros PTO piedāvāja Latvijai organizēt nākamo PTO Eiropas reģionālo semināru par komunikācijām tūrisma jomā. Konferences laikā dalībniekus uzrunāt ir aicinātas Latvijas Republikas amatpersonas, PTO ģenerālsekretariāta pārstāvji, kā arī par dažādu valstu tūrisma nozares pārstāvji. Galvenā semināra mērķauditorija ir valsts sektors – nacionālās tūrisma administrācijas, nacionālās, reģionālās un vietējās tūrisma organizācijas; privātais sektors – tūroperatori, ceļojumu aģenti, viesnīcas un avio kompānijas; plašsaziņas līdzekļi – vispārējie un tirdzniecības mediji, drukātie un elektroniskie mediji, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. Pasaules Tūrisma organizācija ir dibināta 1975.gadā kā starpvaldību organizācija, kuras mērķis ir veicināt atbildīga, ilgtspējīga un pieejama tūrisma attīstību visā pasaulē. Organizācija kalpo kā globāls forums tūrisma politikas izstrādāšanai un jebkuru ar tūrismu saistītu jautājumu risināšanai. Kopš 2003.gada decembra PTO ir ANO specializētā aģentūra. PTO ir 145 dalībvalstis un 7 asociētie biedri. Latvijas dalību PTO koordinē LR Ekonomikas ministrija.

Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

«Latvijas uzņēmumu būtiskākie ekonomiskie ieguvumi no Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ir saistīti ar Krievijas tirdzniecības noteikumu paredzamību – ievedmuitas samazināšanu, sanitāro pasākumu pielīdzināšanu starptautiskajām normām, kā arī muitas lietu sakārtošanu,» laikraksta Dienas Bizness konferencē «Krievijas dalība PTO – Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar Krievijas pievienošanos PTO un tirdzniecības noteikumu paredzamību gaidāmi pozitīvi efekti gan uz eksporta, gan arī, piemēram, ražotājiem nepieciešamo Krievijas izejvielu importa attīstību, konferencē norādīja ministrs.

D. Pavļuts pauda, ka Krievijas uzņemšana PTO iezīmē jaunu posmu daudzpusējās tirdzniecības sistēmas attīstībā un ir ļoti būtisks solis abu pušu tirdzniecības un ekonomisko attiecību nostiprināšanā, jo turpmāk tās tiks balstītas uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nosacījumiem.

Turpmāk abām pusēm būs saistoši PTO līgumi, kas regulē, piemēram, tādus jautājumus kā preču un pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība u.c. Tas nozīmē, ka visām šīm normām Krievijā būs jābūt atbilstošām PTO nosacījumiem un tam tiks sekots līdzi Eiropas Savienības Kopējās tirdzniecības politikas ietvaros. Krievijas Federācijas (KF) dalība PTO ir būtisks solis arī ceļā uz ES-KF ekonomisko attiecību padziļināšanu, teikts EM paziņojumā.

ASV šomēnes noteiks jaunus muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) ražojumiem pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma, kas ļauj ASV šādi reaģēt uz subsīdijām Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus», trešdien paziņoja ASV Tirdzniecības pārstāvja birojs (USTR).

Saskaņā ar PTO lēmumu ASV drīkst noteikt muitas tarifus ES ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,86 miljardu eiro) vērtībā, lai kompensētu šo subsīdiju radītos zaudējumus. Šie ir lielākie pretpasākumi, kādus PTO jebkad ir atbalstījusi tirdzniecības strīdā.

Summu noteica PTO arbitrāža pēc tam, kad organizācija 2018.gada maijā atzina par pamatotu ASV nostāju, ka ES valstu piešķirtās subsīdijas un aizdevumi «Airbus» bijuši nelikumīgi.

USTR paziņoja, ka ES ražotajiem lidaparātiem tiks noteikts 10% tarifs, bet bloka valstu eksportētajiem pārtikas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, sieram, olīvām, apelsīniem, miltiem, vīnam un viskijam - 25% tarifs.

Pēdējās divas nedēļas Ukrainai iezīmē svarīga ceļa beigas un jauna ceļa sākumu. Pirms divām nedēļām PTO Vispārējā padome oficiāli apstiprināja Ukrainas dalību šajā pasaules tirdzniecības struktūrā. Tagad, kad Ukrainas dalībai nepieciešama tikai ratifikācija Kijevā, ES un Ukraina ir uzsākušas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Šobrīd pasaules tirgos valda ievērojama neskaidrība, un tas ir svarīgs atgādinājums, ka gan augošām ekonomikām, gan attīstītajām valstīm pasaules ekonomika joprojām ir vienīgā stabilā vērtība un tirdzniecība un ieguldījumi ir vislabākais veids, kā tai pievienoties.

Tā arī ir neatņemama sastāvdaļa Ukrainas plašākajam mērķim ciešāk integrēties ar ES. Šajā kontekstā skatāmas arī šodienas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Kā Ukrainas kaimiņš un pārliecinoši lielākais eksporta tirgus, ES vienmēr ir atbalstījusi Ukrainas dalību PTO. ES politika attiecībā uz tās tuvākajiem kaimiņiem vienmēr ir veicinājusi stabilitāti un attīstību. Ekonomiskā integrācija, īpaši miljoni tirdzniecības plūsmās un personiski kontakti, ko veido augoši mazie uzņēmumi un kas rodas reģionālās piegādes ķēdēs, ir spēcīgs elements šajās attiecībās. Tādēļ ES un Ukraina, balstoties uz dalību PTO, turpmāk attīstīs savu sadarbību ar brīvās tirdzniecības nolīgumu, kura mērķis būs veicināt jaunus uzņēmējdarbības un ieguldījumu sakarus, nolīdzinot reglamentējošos šķēršļus tirdzniecībai un palīdzot mazajiem uzņēmumiem veicot sakarus starp abām ekonomikām. Kad šogad vai nākamgad PTO pievienosies Krievija, mērķis būs tāds pats.

Vjetnama ir veikusi nepieciešamās reformas, lai pievienotos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO ) un kļūtu par tās 150 dalībnieci, ziņo The Associated Press.

Vjetnamas ekonomika ir viena no visstraujāk augošajām Āzijas reģionā. Āzijas attīstības banka pagājušajā mēnesī izplatīja prognozi, ka Vjetnamas ekonomikai šogad gaidāms līdz pat 7,8 procentu kāpums. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju Vjetnama ir otrā apdzīvotākā valsts pasaulē pēc Krievijas ārpus PTO.

Paredzams, ka Vjetnama tiks ielūgta piedalīties 149 PTO dalībvalstu sanāksmē šā gada novembrī. Ja Vjetnamas dalība tiks apstiprināta, tai būs jāratificē vienošanās, pēc kuras Vjetnama var kļūt par pilntiesīgu PTO dalībvalsti 30 dienu laikā.

Kļūstot par PTO dalībvalsti, Vjetnama iegūtu no kvotu atcelšanas, kas patlaban ierobežo tekstila eksportu uz Eiropu un ASV. ASV tekstila rūpniecības pārstāvji jau izteikuši bažas, ka Vjetnamas iestāšanās PTO novedīs pie lēto apģērbu masveida importa ASV un bezdarba pieauguma.

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) uzaicinājusi Vjetnamu, kļūt par tās locekli, ziņo BBC.

Kā jau Db.lv ziņoja Vjetnama ir centusies pievienoties PTO jau 12. gadus un tā būs 150. PTO locekle.

Vjetnamas ekonomika ir viena no visstraujāk augošajām Āzijas reģionā. Āzijas attīstības banka pagājušajā mēnesī izplatīja prognozi, ka Vjetnamas ekonomikai šogad gaidāms līdz pat 7,8 procentu kāpums. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju Vjetnama ir otrā apdzīvotākā valsts pasaulē pēc Krievijas ārpus PTO.

Kļūstot par PTO dalībvalsti, Vjetnama iegūtu no kvotu atcelšanas, kas patlaban ierobežo tekstila eksportu uz Eiropu un ASV. ASV tekstila rūpniecības pārstāvji jau izteikuši bažas, ka Vjetnamas iestāšanās PTO novedīs pie lēto apģērbu masveida importa ASV un bezdarba pieauguma.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieki, tai skaitā Eiropas Savienība (ES), ir noslēguši sarunas par vienošanos birokrātijas mazināšanai pakalpojumu tirdzniecības jomā, informē Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā dēvētā kopīgā iniciatīva par pakalpojumu iekšzemes regulējumu "vienkāršos nevajadzīgi sarežģītos noteikumus un mazinās procesuālos šķēršļus", ar ko it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šī vienošanās palīdzēšot globālās pakalpojumu tirdzniecības izmaksas samazināt par vairāk nekā 150 miljardiem ASV dolāru gadā.

Tas ir pirmais PTO sasniegums pakalpojumu tirdzniecības jomā ļoti ilgā laikā. EK uzsvēra, ka laba regulatīvā prakse ir būtiska mūsdienu ekonomikas funkcionēšanai. Ar šo iniciatīvu ir panākta vienošanās par skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un atļauju piešķiršanu pakalpojumu jomā. Tā rezultātā tiks ievērojami atvieglota pakalpojumu tirdzniecība, it īpaši MVU, kuriem nav tādu pašu resursu un pieredzes kā lielākiem viņu konkurentiem, lai tiktu galā ar sarežģītiem procesiem.

Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.

Kopš vasaras brīvdienām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) atsākušās intensīvas sarunas par lauksaimniecības reformu ar mērķi līdz šī gada decembrim panākt būtisku progresu lauksaimniecības reformas sarunās ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai, ko apstiprinātu PTO ministri Honkongā – 6.Ministru konferencē, uz kā pamata, iespējams, jau līdz 2006.gada beigām tiktu izstrādātas vadlīnijas to īstenošanai. Visticamāk, ka izstrādāto vadlīniju apstiprināšana PTO dalībvalstīm aizņems vismaz divus gadus. Ņemot vērā iepriekšējo PTO Urugvajas raunda pieredzi, kad norunātie samazinājumi tika ieviesti pakāpeniski sešu gadu laikā, arī šī raunda rezultāti nestāsies spēkā tik drīz. Viena no pēdējām un rezultatīvākajām sanāksmēm notika šā gada 10.oktobrī Cīrihē, Šveicē, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES), ASV, Indijas un Brazīlijas pārstāvji. Forumā ASV un ES nāca klajā ar saviem sākotnējiem piedāvājumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai. Eiropas Savienības piedāvājums ES tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēšanai ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad ir plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā. Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādejādi to padarot tirdzniecību mazāk kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad, saskaņā ar to, ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65%. Jaunā ES KLP reforma vienlaicīgi arī ļauj ES apņemties pieļaujamo tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta līmeni, kura apmērs ir 5% no attiecīgā produkta ražošanas vērtības vai no lauksaimniecības kopējās ražošanas vērtības, samazināt par 65%. Papildus ES kategoriski nepiekrīt samazināt ar ražošanu saistīto tiešo maksājumu griestus, kas ir paredzēti 5% apmērā no kopējās lauksaimniecības ražošanas vērtības. Līdz ar to ES piedāvātais vispārējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazinājuma apmērs ir 70%, kas ir triju iepriekšminēto atbalsta elementu harmonizējošs lielums. Šis ES kopējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums būtiski neietekmēs ES tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību un tāpēc netiks pakļauti samazinājumam. ES sākotnējais piedāvājums izteikts ar nosacījumu, ja citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Jau 2003.gadā 5. Ministru konferencē ES savā pozīcijā norādīja, ka ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55%. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10%. Tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi, par kuriem vienosies PTO dalībvalstis, neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šī atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES praktiski nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido 2/3 no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kas sakarā ar ES KLP reformu ir ar tendenci samazināties.

Pirmā gada bilance Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā – divas strīdu procedūras, ko ierosinājusi Eiropas Savienība un Japāna. Turpretī ietekmes uz investīciju pieplūdi un Krievijas ekonomikas stimulēšanu PTO praktiski nav nekādas.

Kad Krievija pērn 22. augustā pēc 19 gadu mēģinājumiem un vilcināšanās iestājās globālajā tirdzniecības klubā, pie valsts augstākās varas grožiem atpakaļ nākušais Vladimirs Putins bija uzstādījis 6% ekonomikas izaugsmes mērķi. Tomēr pat par spīti samērā augstajām naftas cenām Krievijas ekonomikas iekšējais spēks pasaules lielāko ekonomiku stagnācijas laikā nav izrādījies pietiekams, lai kaut tuvotos prezidenta uzstādītajam mērķim. Šā gada otrajā ceturksnī Krievijas ekonomika pret šo laika posmu pērn ir augusi vien par 1,2%, ziņo Bloomberg.

Lielākais klupšanas akmens sarunās par iestāšanos PTO Krievijai bija nesaprašanās ar Eiropas Savienību par ievedmuitas tarifiem automašīnām. Kad tas it kā tika atrisināts un Krievija apsolīja pazemināt iekasējamo ievedmuitu, vien dažas dienas pēc iekļūšanas PTO – 1. septembrī ‒ Maskava pieņēma it kā ekoloģiski motivētu likumprojektu par automašīnu utilizācijas nodokli importējamajām automašīnām. Muitas savienības piegādātāji – Baltkrievija un Kazahstāna – no tā gan ir atbrīvoti.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar Vjetnamas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentu Dujhionu Doanu (Doan Duy Khoung) 17. jūlijā atklāja Latvijas-Vjetnamas Biznesa forumu. Ārlietu ministru vizītē Vjetnamā pavada AS «Grindeks», AS «Wasserkabel Baltic», SIA «X Infotech», SIA «HORTUS Digital», SIA «Vārpas 1», SIA «Impexwood» un SIA «Nordichem Europe», kā arī Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji.

Uzrunājot klātesošos Vjetnamas biznesa kopienas pārstāvjus, ministrs akcentējis Latvijas ieinteresētību veidot un attīstīt ekonomiskos kontaktus, un norādījis, ka Dienvidaustrumāzijas tirgus kopumā kļūst arvien pievilcīgāks Latvijas uzņēmējiem. «Valdībai ir jāstrādā pie labvēlīgas biznesa vides veidošanas, tikmēr uzņēmēji var nākt klajā ar efektīviem risinājumiem iepretim šodienas un nākotnes izaicinājumiem,» teica ministrs.

E. Rinkēvičs paudis pārliecību, ka Latvijas biznesa delegācijas pārstāvētās nozares atspoguļo perspektīvās sadarbības jomas ar lielu izaugsmes potenciālu: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, inženiertehniskie risinājumi, farmācija un ķīmiskā rūpniecība, kokrūpniecība, kā arī izglītība. Lai gan šobrīd prioritāri raugāmies uz preču un pakalpojumu eksportu kā galvenajām ekonomiskās sadarbības jomām, Latvija ieinteresēta sadarbībā ar Vjetnamu arī investīciju jomā. Ministrs izteicis cerību, ka 2019. gadā tiks ratificēti 30. jūnijā parakstītie ES nolīgumi ar Vjetnamu Brīvās tirdzniecības un Ieguldījumu aizsardzības jomā, kas dos impulsu ciešākai ekonomiskajai sadarbībai.

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Šī gada 5.februārī Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Vispārējās padomes sanāksmē tika pieņemts lēmums par Ukrainas pievienošanos PTO. Pēc nepieciešamo dokumentu ratifikācijas Ukrainas parlamentā Ukraina kļūs par pilntiesīgu PTO dalībvalsti.

Līdz ar to ir noslēdzies nepilnus 15 gadus ilgušais Ukrainas iestāšanās process PTO, kas ļāvis veikt Ukrainai nepieciešamās reformas ārējās tirdzniecības politikas sakārtošanā un tautsaimniecības sektoru reformēšanā, atbilstoši šīsdienas pasaules tirdzniecības pamatstandartiem.

Latvijai ir būtiska Ukrainas iestāšanās PTO, jo tā dos iespēju savstarpējās tirdzniecības attiecības balstīt uz saistošiem starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, un tādējādi nodrošināt paredzamākus un caurspīdīgākus Ukrainas likumdošanas noteikumus.

Ukrainas iestāšanās PTO Latvijas uzņēmējiem dos pārliecību par partnera tirdzniecības noteikumu stabilitāti, skaidrus nosacījumus tādos tirdzniecībai svarīgos jautājumos kā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, tirdzniecības tehniskās barjeras, sanitārie un fitosanitārie pasākumi, tranzīta brīvība, muitas procedūras, muitas maksājumi un formalitātes, kā arī garantijas tirdzniecības nosacījumu vienkāršošanai.

Lielā mērā var teikt, ka starptautiskā uzņēmējdarbības vide ir piedzīvojusi savu šā gadsimta notikumu - Krievijas un ASV līderu vienošanos par mūs lielās kaimiņvalsts uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO).

Jāatzīst, ka Latvijas gadījumā šī ziņa būtu uztverama ar divējādām izjūtām. No vienas puses, šāds pavērsiens var iezīmēt jaunas ēras sākumu Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās.

Jāņem vērā, ka PTO pamatideja ir nodrošināt brīvas ekonomiskās attiecības starp šajā organizācijā ietilpstošajām valstīm, bet tieši Latvija, kas Krievijai var piedāvāt dažādas produkcijas klāstu, šai valstij, līdzīgi kā Lietuva, Igaunija, Polija un Somija, atrodas vistuvāk, un tādējādi var efektīvi izmantot savas ģeogrāfiskās priekšrocības.

Taču, no otras puses, ir būtiski (īpaši jau Latvijas gadījumā), lai finālā neizrādītos, ka Krievija, iestājoties PTO, saņems kādus būtiskus nosacījumus. Jāatgādina, ka mūsu uzņēmēji joprojām maksā Krievijai gan ļoti neizdevīgu preču ievedmuitu, gan arī diskriminējošus dzelzceļa tarifus, nemaz jau nerunājot par to, ka laiku pa laikam šai kaimiņvalstij ir vēlme neļaut savā teritorijā tirgot kādu mūsu produktu. Turklāt Krievija jau izsenis ir bijusi valsts, kam patīk nevis ievērot dažādas saistības, bet gan interpretēt tās atbilstoši savām ekonomiskajām interesēm. Un šeit liels darbs būs mūsu valdībai, lai netiktu pieļauta situācija, ka mēs pret Krieviju pildām visas PTO noteiktās prasības, bet tā attiecībā uz Latviju - ne. Turklāt tikai laiks rādīs, kādi ir bijuši tie nosacījumi, uz kuru pamata abu valstu prezidenti - Dž. Bušs un V. Putins - ir vienojušies par PTO paplašināšanu.

2005.gada 12, un 13. oktobrī, Rīgā viesnīcā «Radisson SAS Daugava» notiks Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) Eiropas Reģionālā konference par komunikāciju tūrisma jomā - TOURCOM, kuru organizē PTO, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). 2003. gada oktobrī Latvija tika uzņemta PTO un no 2005. gada 1.janvāra ir kļūvusi par tās pilntiesīgu biedru. Ideja par konferences rīkošanu Latvijā radās PTO ģenerālsekretāram Francesco Frangailli, kurš 2004. gada jūnijā apmeklēja Latviju un uzaicināja mūsu pārstāvjus apmeklēt PTO galveno mītni un iepazīties ar organizācijas darbu. Ideja ir īstenojies un 2005. gada Rīgā notiks PTO Eiropas Reģionālo konference par komunikāciju tūrisma jomā -TOURCOM - kā tūrpinājums Pirmajai pasaules TOURCOM konferencei, kas notika 2004.gada janvārī Madridē. PTO konferences rīkošana Rīgā,Latvijai paver plašas iespējas piesaistīt lielu pasaules un Eiropas vadošo starptautisko tūrisma profesionāļu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību, iepazīstināt viņus ar mūsu valsti un tūrisma piedāvājumu, kā arī dod iespēju Latvijas tūrisma nozarei papildināt zināšanas sekmīgas komunikācijas jomā. Konferences laikā dalībniekus uzrunāt ir aicinātas Latvijas Republikas amatpersonas, piemēram, valsts prezidente V.Viķe - Freiberga, Ekonomikas ministrs A.K. Kariņš, PTO ģenerālsekretariāta pārstāvji - F.Frangialli, L.Cabrini, kā arī par dažādu valstu tūrisma nozares pārstāvji. Pašlaik dalību pieteikuši pārstāvji no vairāk kā 20 dažādām valstīm - Rumānijas, Ungārijas, Zviedrijas, Krievijas, Dānijas, Vācijas, Kipras, Austrālijas, Nigērijas u.c. Galvena semināra mērķauditorija ir valsts sektors - nacionālās tūrisma administrācijas , nacionālās, reģionālās un vietējās tūrisma organizācijas; privātais sektors - tūroperatori, ceļojumu aģenti, viesnīcas un avio kompānijas; plašsaziņas līdzekļi - vispārēji un tirdzniecības mediji, drukātie un elektroniskie mediji, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji. TAVA direktors U.Vitoliņš uzksata, ka «Ir viekts liels solis uz priekšu Latvijas tūrisma attīstībā, jo arī mēs ļoti strādājam komunikācijas jomā. TAVA šogad veikusi daudz dažādu mārketinga pasākumu tūrisma sakārtošanā Latvijā.» Avots: TAVA

Krievija sniegs Minskai nepieciešamo palīdzību, lai Baltkrievija pēc iespējas ātrāk iestātos Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Šāds lēmums tika ietverts memorandā, ko Baltkrievija un Krievija parakstījušas par iestāšanos PTO, vēsta Krievijas mediji.

«Krievija palīdzēs novērst politiskos šķēršļus pārrunās par Baltkrievijas iestāšanos PTO,» ir teikts memorandā, kas parakstīts Eirāzijas ekonomiskās padomes tikšanās laikā Maskavā.

«Mēs apsveicam Krieviju, ka tā iestājusies PTO. Es pieņemu, ka pilnvērtīga PTO biedra statuss sniegs mūsu stratēģiskajam partnerim papildus iespējas palīdzēt arī Baltkrievijai iestāties šajā organizācijā,» pirmdien pavēstīja Baltkrievijas prezidents Alkeksandrs Lukašenko.

Jau vēstīts, ka aizvadītās nedēļas beigās Krievija pēc 18 gadus ilgām diskusijām pievienojās PTO. Intensīvas sarunas par Krievijas, kas ir arī viena no pasaules galveno ekonomiku savienības G8 valstīm, iestāšanos PTO notika kopš 1993. gada.

Ķīna paziņojusi, ka gadījumā, ja ASV neievēros Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmumus, var izcelties «tirdzniecības karš».

Savienoto Valstu Tirdzniecības pārstāvniecības (USTR) - ASV valdības aģentūras - pagājušajā nedēļā nosūtītā vēstulē Kongresam, kurā izklāstīts prezidenta Donalda Trampa redzējums, pārskatīti nosacījumi, ar kuriem ASV pievienojās PTO.

Trampa administrācijas interpretācijā «Kongress skaidri norādījis, ka amerikāņi nav tieši pakļauti PTO lēmumiem».

Ķīna brīdināja, ka mēģinājumi diskreditēt PTO kaitētu tirdzniecībai nākotnē.

«Ja PTO locekļi ignorē organizācijas noteikumus pašlabuma vārdā un atsakās ievērot tās spriedumus strīdos, tad daudzpusējā tirdzniecības sistēma eksistēs tikai nosaukuma dēļ un var pat atkārtoties pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu tirdzniecības karš,» paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrijas preses pārstāvis.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

«Pats sev par pārsteigumu esmu sācis izvērtēt savu skepsi attiecībā pret Krieviju. Patlaban šajā valstī vēl neesmu investējis, bet pirmo reizi sāku apsvērt iespēju to darīt,» ASV medijam CNBC pauda «Volstrītas veterāns», investors Džims Rodžers (Jim Rodger).

Pēc pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijas kompānijām paveras lielākas iespējas piesaistīt ārvalstu kapitālu, kā arī palielinās to konkurētspēja pasaules tirgū. Pēc pievienošanās PTO Krievija nonākusi vairāku investoru redzeslokā, ieskaitot Dž. Rodžeru.

Krievija pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) interesantā laikā - tad, kad tai kaimiņos esošo eirozonu moka parādu slogs un kad Krievijas pašas ekonomikas izaugsmes nākotnes prognozes nav īsti skaidras, tomēr tie, kas ir gana drosmīgi, varētu mēģināt riskēt un ieguldīt ilgtermiņā, pauž Business Insider.

Neņemot vērā to, ka Krievija pieder BRIC valstu grupai, valsts jau pāris mēnešus atrodas investoru redzeslokā, raksta medijs. To ietekmē gan situācija eirozonā, gan Krievijas ģeogrāfiskais novietojums, kā arī tas, ka Krievijas ekonomikas «neskaidrība» varētu būt krietni pārspīlēta.

Tā kā Eiropas Savienībā nekontrolētās eiro uzraudzības dēļ patlaban valda haoss, Latvijas iestāšanas eirozonā notiek vissliktākajā brīdī, tikmēr Latvijas Banka «rīkojas tā, it kā jau esam eirozonā», norāda ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Gatavojamies iestāties eirozonā vissliktākajā brīdī. Eiro priekšrocības sāk zust, vienlaikus sāk izpausties eiro trūkums. Ja nebūtu notikumu sakarā ar eiro krīzi, kas pārņēmusi vairākas Eiropas dienvidu valstis, atbilde būtu - ir jāiet. Eiro ieviešana Eiropā savulaik notika nekonsekventi. Eiro tika ieviests, neizveidojot vienotu valūtas uzraudzības un regulācijas mehānismu, proti, katra valsts, kas ir eirozonā, varēja rīkoties relatīvi brīvi. Tas noveda pie totāla haosa, kam neredzu ne gala, ne malas,» sacīja Emsis.

Viņš arī norādīja, ka situācija Latvijā ir īpatnēja, jo Latvijas Banka rīkojas tā, it kā jau valsts būtu iestājusies eirozonā.

Latvijas sabiedrības lielākā problēma ir jūsmināšanās par savu nevarību un apzināta traucēšana tam, kuram «lietas virzās sekmīgāk», atzina ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Valstī notiek pietiekami daudz labu lietu, tomēr ne tāpēc, ka progress tiek īpaši veicināts no valsts puses, bet tādēļ, ka cilvēki ir kreatīvi un iniciatīvas bagāti. Latvijas problēma ir zināms mazohisms un jūsmināšanās pašiem par savu nevarību. Otra lieta ir nacionālās mentalitātes problēma - nenovīdība un traucēšana tam, kuram lietas virzās sekmīgāk. Stāsts par lielāko prieku saistībā ar kaimiņa nosprāgušo govi diemžēl ir aktuāls. Pazīstu uzņēmējus, kuru projektus sabiedrība «norakusi» elementāras skaudības dēļ. Piemēram, Tukuma lidostas projekts apstādināšana, būšot par daudz trokšņa. Par investīcijām un darbavietām tajā brīdī tiek aizmirsts,» sacīja Emsis.

Republika.lv raksta, ka, iespējams, tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.

Emsis paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 tūkstoši dolāru, taču — tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6,5 tūkstošu dolāru apmērā.

Skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījusi aizdomas KNAB pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, uzsākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeri. Paskaidrojumus birojam esot sniedzis ne tikai Emsis, bet arī viņa partijas biedrs Viesturs Silenieks.

Emsis esot vēlējies savas saimniecības vajadzībām iegādāties traktoru, tādēļ vērsies pie kāda sava paziņas ar lūgumu aizdot minēto summu. Paziņa piekritis. Aizdevumu Emsis no labvēļa nav saņēmis ar bankas pārskaitījumu vai pats personīgi, bet to viņam atgādājis Silenieks. Pēc tam Emsis esot devies uz Ministru kabineta ēku, kur notikusi koalīcijas partneru tikšanās. Tur arī Emsis esot neveiksmīgi aizmirsis savu portfeli, visticamāk, premjera ēdamzālē. Tomēr tiesībsargi vairāk sliecoties domāt, ka nekāds aizdevums reāli nav noticis, un ka Silenieka savam priekšniekam nodotā nauda varētu tikt definēta savādāk.