Fizikas zinātņu doktoram Ivaram Godmanim, kurš pērn trešo reizi iesaistījās aktīvajā politikā, ir izredzes atkārtoti kļūt par premjeru.
Dzirdot pašreizējā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa vārdu, daudzi pirmkārt iedomājas par taupības krāsniņām, ko Latvijā jau piecpadsmit gadus parasti mēdz dēvēt par Godmaņa krāsniņām. Vēl tautā leģendāru statusu iemantojis teiciens: «Kā saka Godmanis, BET...!»
Tas tādēļ, ka pašlaik 56 gadus vecajam bijušajam Latvijas Valsts universitātes vecākajam pasniedzējam un Latvijas Tautas frontes (LTF) aktīvistam bija lemts kļūt par pirmo valdības vadītāju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un vadīt valdību 1990. - 1993. gadā, laikā, kad valsts ekonomika pamazām sāka pārtapt no plānveida ekonomikas par tādu, kurā noteikumus diktē brīvais tirgus.
Jau 1993. gada vēlēšanās I. Godmanim nācās samaksāt par to, ka daudziem iedzīvotājiem lozungs "Kaut pastalās, bet brīvā Latvijā!" patika vien vārdos, ne reālajā dzīvē - viņa vadītā LTF 5. Saeimas vēlēšanās nepārvarēja toreizējo 4 % barjeru, tādēļ I. Godmanis aizgāja gan no LTF, gan no politikas vispār. Ņemot vērā pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzstādījumu par to, ka premjeram jābūt pieejamam masu medijiem, pieminēšanas vērts ir teju divus gadus ilgušais tiesvedības process starp I. Godmani un Dienas biznesu.
To izraisīja 1993. gada augustā publicētais Db viedoklis Godmaņhaus ltd un karikatūra, kurā Db norādīja, ka a/s SWH, par kuras viceprezidentu I. Godmanis kļuva pēc aiziešanas no premjera amata, laikā, kad I. Godmanis bija valdības vadītājs, tikusi pie vērtīgiem Padomju armijas īpašumiem. 1995. gadā gan tiesvedība tika izbeigta. Drīz pēc tam I. Godmanis kļuva par Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidentu, bet nedaudz vēlāk - arī par Latvijas Krājbankas prezidentu un Latvijas Kuģniecības padomes locekli.
No politiķa par dīdžeju
Otro reizi uz politiskās skatuves I. Godmanis parādījās 1998. gadā, kad Latvijas ceļš, kurš 5. Saeimas vēlēšanās izgrieza pogas LTF, iekļāva viņu 7. Saeimas deputātu kandidātu sarakstā. Pateicoties tam, ka Latvijas ceļš 7. Saeimas vēlēšanās guva labus rezultātus, I. Godmanis kļuva par parlamenta deputātu un nedaudz vēlāk - par finanšu ministru Viļa Krištopana vadītajā mazākumvaldībā. Tas bija laiks, kad Latvijas ekonomikā pilnā mērā izpaudās tā dēvētās Krievijas krīzes sekas, bet I. Godmaņa vadītās Finanšu ministrijas piedāvātais un Saeimā apstiprinātais valsts budžets 1999. gadam paredzēja šiem laikiem neticami lielu budžeta deficītu - 4.3 % no iekšzemes kopprodukta. Tomēr V. Krištopana valdība spēja noturēties nepilnu gadu, savukārt I. Godmanis pēc valdības demisijas atjaunoja savu Saeimas deputāta mandātu.
8. Saeimas vēlēšanas Latvijas ceļam un I. Godmaņa politiskajai karjerai izrādījās liktenīgas - šai partijai pietrūka vēlētāju atbalsta, lai pārvarētu 5 % barjeru. Par valdošo politisko spēku šajā parlamentā kļuva Jaunais laiks, kurā, kā savulaik baumoja, labprāt būtu gribējis iesaistīties arī I. Godmanis.
Pauze politiskajā karjerā nozīmēja I. Godmaņa atgriešanos uzņēmējdarbībā - amatpersonas deklarācijā par 2003. gadu viņš norādījis, ka ieņem vadošus amatus ne tikai Latvijas ceļā un vairākās sabiedriskās organizācijās, bet arī valdes locekļa amatu SIA Saliena. Zīmīgi, ka šīs SIA kapitāldaļu īpašnieks savulaik bija arī pašreizējais I. Godmaņa partijas biedrs Ainārs Šlesers.
Otra, publiski daudz redzamāka nodarbe, kam politiskās karjeras pārtraukuma laikā pievērsās I. Godmanis, bija programmu vadīšana Radio SWH Rock. Pērn tieši dīdžeja darbs potenciālajam valdības vadītājam nodrošinājis teju pusi ienākumu. I. Godmanim, saskaņā ar amatpersonas deklarāciju par 2006. gadu, pieder 1999. gadā ražota automašīna Toyota Land Cruiser, trīs nekustamie īpašumi Latvijas reģionos un dzīvoklis Rīgā, kā arī 15 000 Ls un 12 000 ASV dolārus lieli skaidrās naudas uzkrājumi.
Nav pārsteigums
Iespēju trešo reizi atgriezties aktīvajā politikā I. Godmanim lielā mērā deva tieši A. Šlesers - 2005. gadā Latvijas ceļš, kura priekšsēdētājs bija pašreizējais iekšlietu ministrs, izveidoja apvienību ar A. Šlesera vadīto Latvijas Pirmo partiju (LPP).
LPP vēlēšanu kampaņas vadītāja Ērika Stendzenieka izveidotās biedrības Pa saulei īstenotā pozitīvisma kampaņa ļāva LPP/Latvijas ceļa apvienībai, kurai socioloģiskās aptaujas sākotnēji neprognozēja pat 5 % barjeras pārvarēšanu, 9. Saeimas vēlēšanās iegūt 8.58 % vēlētāju balsu un 10 deputātu vietas Saeimā. Jāatzīmē arī, ka no teju 78 tūkst. vēlētāju, kas balsoja par I. Godmaņa pārstāvēto politisko partiju apvienību, 11 758 vēlētāji bija pauduši īpašu atbalstu tieši I. Godmaņa kandidatūrai, bet 7405 vēlētāji bija viņu no kandidātu saraksta svītrojuši.
9. Saeimā I. Godmanis līdz šim strādājis pavisam neilgu laiku, jo jau 2006. gada novembrī viņš kļuva par iekšlietu ministru Aigara Kalvīša valdībā un deputāta mandātu nolika. Šī gada pavasarī V. Zatlera nominētais premjera amata kandidāts tika minēts kā iespējamais Valsts prezidents, taču pats atteicās no kandidēšanas uz valsts pirmās amatpersonas statusu.
Interesanti arī, ka jau šī gada augustā, kad A. Kalvīša valdība vēl bija visai stabila, tieši I. Godmanis tika minēts kā iespējamais nākamais premjers. V. Zalters, motivējot savu izvēli par labu I. Godmaņa kandidatūrai, kā vienu no iemesliem min tieši viņa briedumu, savukārt dažādi uzņēmēji, kopumā diezgan atzinīgi vērtējot I. Godmaņa kandidatūru, jau iepriekš norādījuši, ka viņam reizēm raksturīga nevēlēšanās pieņemt pretēju viedokli.