Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim, lai informētu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vilcināšanos izlemt jautājumu par iebraukšanas organizēšanu Vecrīgā.

Kā šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, pašvaldība jau jūnijā uzsāka saraksti ar RAPLM par Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu, kas ļauj ierobežot iebraukšanu tajā un pieprasīt nodevas maksu. Ministrija joprojām nav atbildējusi, vai jautājumu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik spēkā esošais īpaša režīma zonas darbības termiņš Vecrīgas teritorijai beidzas šā gada 31.decembrī, un 2009.gada 1.janvārī Vecrīgas teritorija ministrijas nenoteiktās rīcības dēļ var palikt bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības, uzskata A.Požarnovs.

Ja Ivars Godmanis nešķiet pietiekami cienīgs kandidāts satiksmes ministra amatam, tad LPP/LC nav ko darīt Valda Dombrovska veidotajā valdībā, tā Dienai norādījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš pats vairs uz šo amatu nepretendē.

A. Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām kļūs par Rīgas mēru. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ienesīs izmaiņas arī valdībā.

"Manuprāt, jaunam cilvēkam [V. Dombrovskim] nevajadzētu tā izturēties pret Godmani — piedāvāt stādīt kartupeļus un ganīt zirgus," Tautas partijas līderis Mareks Segliņš.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Lai noskaidrotu, vai pašvaldību pārstāvji Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē 2012.gada 26.septembrī tiešām ir atbalstījuši pašvaldību budžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas 2013.gadā noteikšanu 80% apmērā, Ventspils pilsētas dome ārkārtas sēdē nolēmusi aicināt Latvijas Pašvaldību savienību sasaukt ārkārtas Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi.

Ventspils pilsētas dome ir saņēmusi 2012.gada 27.septembrī parakstīto Ministru Kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2013.gada vienošanās un domstarpību protokolu, kurā cita starpā teikts, ka Ministru kabinets uzskata, ka pašvaldību pārstāvji ar balsu vairākumu LPS domes sēdē atbalstījuši MK alternatīvo priekšlikumu. Turpat norādīts, ka LPS priekšsēdis uzskata, ka vienošanās panākta tikai par papildu dotāciju 5,6 milj.latu apmērā novadu pašvaldību finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas paaugstināšanai līdz 97 procentiem.

Šobrīd ir radusies situācija, ka Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim un Ministru kabineta pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē pieņemtā lēmuma būtību, norāda Ventspils dome. Ņemot vērā to, ka pieņemtā lēmuma saturu var apliecināt institūcija, kas šo lēmumu ir pieņēmusi, Ventspils pilsētas domes skatījumā Latvijas Pašvaldību savienībai ir jāorganizē atkārtota domes sēde, kurā jāgūst apstiprinājums, ka lielākā daļa pašvaldību patiešām ir balsojušas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldību budžetos 2013.gadā 80% apmērā.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Parīt, 5. decembrī, no premjera amata atkāpsies Aigars Kalvītis, minējumi par to, kurš vadīs valdību, līdzinās zīlēšanai kafijas biezumos.

Tautas partija nav nosaukusi vienu konkrētu kandidātu, bet publiski pauž, ka par nākamo Ministru prezidentu cienīgi būtu kļūt gan pašreizējās valdības ministri Oskars Spurdziņš, Helēna Demakova, Edgars Zalāns un Māris Riekstiņš, gan kādreizējais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš. Jaunais laiks premjera amatam nominējis Valdi Dombrovski, tomēr pašreizējās valdošās koalīcijas partiju politiķu izteikumi ļauj secināt, ka diez vai viņš var gūt Saeimas vairākuma atbalstu. Par vienu no ticamākajiem A. Kalvīša pēctečiem tiek uzskatīts iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), kurš savulaik bijis gan premjers, gan finanšu ministrs Viļa Krištopana valdībā pēc Krievijas krīzes. Tāpat izskanējusi versija, ka par nākamo valdības vadītāju varētu būt bezpartejisks kandidāts, tomēr arī šī iespēja ir mazticama.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Sestdien, plānotas Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas jāiekļauj budžeta likumprojektu paketē, informē FM.

Šobrīd FM sadarbībā ar LPS gatavo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, kurā ir iekļauti arī jautājumi par nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

«Gatavojot vienošanās protokola projektu, mēs detalizēti izvērtējam ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtisku uzmanību veltījām tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, esmu jau iesniedzis priekšlikumu MK par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Sākušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Finanšu ministriju par valdības un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kur būtiskākie strīdi ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (IIN) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju.

Ministru Kabineta (MK) un LPS vienošanās domstarpību protokolā tiek skatīta virkne jautājumu, kas skar pašvaldību intereses attiecībā uz nākamā gada budžetu, DB informē LPS. Viens no svarīgākajiem protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ko šogad LPS pieprasa ieskaitīt pašvaldību budžetā 85%. Pašlaik pašvaldības saņem 80% IIN ieņēmumi, bet 20% saņem valsts.

«Vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod ievērojami papildu budžeta līdzekļi,» uzsver LPS, piebilstot, ka pašvaldības arī ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos no 2009.gada līdz 2012. gadam, turklāt samazinājās pašvaldību iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas tagad prasa rast steidzamus risinājumus. Ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, klāsta pašvaldības.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija, informē Saeimas Preses dienests.

«Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts Saeimā ir gaidīts daudzus gadus, un tā pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai,» pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komisijas priekšsēdētājs, vērtējot izstrādāto likuma projektu, atzīmēja, ka «Finanšu ministrijai pietiekami īsā laikā ir izdevies sagatavot tādu finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas ir sociāli atbildīgs un orientēts uz līdzsvarotu novadu attīstību. Svarīgi, ka projekta izstrādē iesaistījās sociālie partneri, kas pārstāv pašvaldību intereses, un ar likumprojektu jau ir iepazīstināta vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību, kas paudušas atbalstu jaunajam finanšu izlīdzināšanas modelim».

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nav nominējis nākamo Ministru prezidenta amata kandidātu, dodot partijām laiku vēl mēģināt rast kopsaucējus.

Kā pēc tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā vienotība» politiķi Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Vējonis, iepriekšējās nedēļās viņš ticies ar politiskajiem spēkiem. Sarunu laikā partijas bija izteikušas gatavību mēģināt vienoties par vienu kandidātu, izskanot Kariņa vārdam.

«Līdz galam tas gan vēl nav izdevies,» secināja Vējonis, norādot, ka tāpēc partijām būtu jāturpina savstarpējās sarunas, mēģinot rast kopsaucējus, tam izmantojot Ziemassvētku laiku.

Vējonis akcentēja, ka ar partijām viņš plāno tikties pēc Ziemassvētkiem, tikšanās laikā apspriežot politisko spēku savstarpējās sarunās panākto progresu.

Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem ilgāk nekā divus mēnešus nav izdevies vienoties par topošo valdību, tāpēc pienākumus turpina pildīt līdzšinējais Ministra kabineta sastāvs. Sarunās par valdību bija iesaistītas visas Saeimā ievēlētās partijas, izņemot «Saskaņu».

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.