Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" ("Kurši") veikala Brīvības gatvē, Rīgā, būvniecībā, aprīkojumā un apkārtnes labiekārtošanā investēti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Veikals atrodas vetā, kur pirms 25 gadiem tika atklāts pats pirmais veikals “Kurši”.

2023. gada nogalē tika uzsākta vecā veikala “Kurši” pārbūve, jo telpas, uzņēmumam attīstoties, bija kļuvušas par mazu, un nu šajā vietā uzcelts jauns, moderns, plašs veikals. Tā tirdzniecības zāles un Drive in zonas kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, kas ļauj pircējiem piedāvāt visplašāko sortimentu salīdzinājumā ar citiem “Kurši” veikaliem.

“Jaunā veikala atvēršana līdz ar apkārtnes kvartāla transformāciju ir bijusi iecere, uz kuru esmu tiecies daudzu gadu garumā. Šī nav tikai jauna “Kurši” veikala atvēršana, bet gan vesela biznesa kvartāla atklāšana ar degvielas uzpildes staciju “Virši”, ātrās ēdināšanas restorānu “Hesburger” un modernām biroja telpām, kas iekārtotas veikala ēkas 2. un 3. stāvā. Vēsturiski mūsu pirmais veikals vienmēr bijis arī klientu iecienītākais un vispopulārākais – sava veida “Kurši” vizītkarte. Tā atjaunošana un paplašināšana iezīmē svarīgu punktu uzņēmuma izaugsmē. Šis arī ir pirmais no veikaliem ar “Kurši” jauno vizuālo identitāti un logo, kas simboliski aizsāk jaunu ēru,” saka “Kurši” īpašnieks Juris Kursītis.

Salīdzinoši siltā ziema ļāvusi strādājošajiem Latvijā izvairīties no ilgas slimošanas. 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā, liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes informācija.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra. Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām. Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību. Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.

Izskatās, ka valsts sarunas ar Telia par uzņēmumu LMT un Tet nākotni un piederību ir nonākušas pilnīgā strupceļā. Ir 2025. gada marts, bet nav nekas dzirdēts par valsts apņēmību izpirkt Telia vai abu akcionāru paritāti apvienotā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka apvienošana ir vismaz iepauzēta.

Lai arī citu valstu piemēri liecina, ka mobilo un fiksēto operatoru saplūšana ir dabiska attīstība, Latvijā abi uzņēmumi turpinās kanibalizēt viens otru vēl kādu laiku. Šī situācija turpinās nest zaudējumus abiem akcionāriem.

Latvija turpinās darīt to, kas tai izdodas vislabāk - plānot un vēlreiz plānot, arī šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad stratēģiskas nozīmes uzņēmumu nākotni ietekmē pareizi lēmumi un to savlaicīgums.

Ir dažādi piemēri, kur daudz kas notiek ilgstoši un vajag plānot atkal un atkal. Žogi, migrācijas politika, tomēr tādas lietas, kas nes peļņu un reizē daļēji ir aizsardzības joma, ir tikai dažas. Labākais piemērs ir uzņēmumu Tet un LMT apvienošana, atpirkšana, kotēšana biržā un vēl 27 dažādi varianti, ko iesākt ar šiem diviem Latvijas mēroga telekomunikāciju milžiem.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ies ārā no kravu pārvadājumu biznesa un veidos ciešāku sadarbību ar Taizemē izveidoto māsasuzņēmumu "Thai SmartLynx", intervijā sacīja "SmartLynx" īpašnieka "Avia Solutions Group" valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis.

Viņš uzsvēra, ka aviopārvadājumi Eiropā ir sezonāli un ziemā, kad nav atvaļinājumu laiks un ir mazāks pasažieru skaits, praktiski visām aviokompānijām ir zaudējumi. Savukārt vasaras lidojumu sezonā pasažieru skaits Eiropā ir par vidēji 45% lielāks, bet ieņēmumi ir pat par vairāk nekā 50% lielāki nekā ziemas lidojumu sezonā.

"Taču, ko darīt ziemā? Tādēļ pat "airBaltic" iznomā savas lidmašīnas no ziemas sākuma, jo vasarā viņiem nebūs pietiekamas peļņas, lai segtu ziemas zaudējumus. Faktiski tas ir visu Eiropas aviosabiedrību darba kārtībā, un tādēļ ir vairāk nekā 60 Eiropas pārvadātāju, kas izmanto [lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu jeb] ACMI pakalpojumus," sacīja Žiemelis.

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024.gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, un arī šogad visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanas pareizību ir bez iebildēm, savukārt vērtējot atbilstības jautājumus, Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) un Ekonomikas ministrijai (EM) sniegts attiecīgi negatīvs atzinums un atzinums ar iebildēm, jo tur atklāta "finanšu kabatiņu" veidošana jeb nepamatoti lieli valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi.

Kā informēja Valsts kontrole, tās kopējais vērtējums ir, ka resoru gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, sniedzot skaidru un patiesu priekšstatu par to finanšu stāvokli.

Kā atzīmē Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, tas, ka otro gadu pēc kārtas visi sniegtie atzinumi par gada pārskata sagatavošanu ir bez iebildēm, liecina par augstu grāmatvedības uzskaites kvalitāti, kā arī veiksmīgu sadarbību starp iestādēm un revidentiem.

"Tieši pateicoties šai sadarbībai, iestādes jau revīziju laikā ir izlabojušas 96% no revidentu atrastajām kļūdām. Savukārt atrast kļūdas palīdz gan revidentiem nodrošinātā pieeja iestāžu grāmatvedības sistēmām, gan Valsts kontroles izstrādātie automatizētie pārbaužu rīki, kas ļauj pārbaudīt lielāku datu apjomu," uzsver Bādere.

Pašlaik 2025. gadam Rīgā pieteiktas 85 dažādu Eiropas un ASV operatoru kruīza kuģu vizītes, kas ir par 28% vairāk nekā pērn, savukārt uz 2026. gadu saņemtas pat jau 90 kuģu vizīšu rezervācijas,” informē Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Pagājušonedēļ Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas pilsētas Investīciju un tūrisma attīstības aģentūru, uzņēmumiem SIA “Riga RoPax Terminal”, SIA “Rīgas pasažieru osta” un SIA “Riga Cruiseship Agency”, kas ikdienā strādā ar kruīza kuģu segmenta apkalpošanu, pārstāvēja Rīgu pasaulē vadošajā starptautiskajā kruīza tūrisma konferencē un izstādē “Seatrade Cruise Global 2025”.

Pasākums ik gadu vienuviet pulcē ap 600 izstādes dalībnieku un 12 000 kruīza nozares profesionāļu no vairāk nekā 100 valstīm, un tā ir nozīmīga platforma domu apmaiņai, starptautiskā mārketinga aktivitātēm un sadarbības kontaktu veidošanai kruīza industrijā.

Tiekoties ar kruīza kompānijām, Rīgas stendā pārrunāti gan šī un tuvāko gadu kruīza sezonu vizīšu plāni un krasta ekskursiju piedāvājums tūristiem, gan arī jau uzsākta 2028.-2029. gadu kruīza sezonu plānošana. Sadarbības partneriem foruma laikā prezentēts arī Rīgas ostas jaunā kruīza un RoPax termināļa projekts, kura īstenošanas priekšdarbus Rīgas brīvosta uzsāks jau šī gada laikā. Kā ziņots iepriekš, sadarbībā ar privāto investoru “Riga RoPax Terminal” Eksportostas rajonā tiek plānots attīstīt jaunu pasažieru kuģu apkalpošanas termināli.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Tā vien izskatās, ka beidzot pavasaris pie mums ir uz palikšanu. Un, jo laiks paliek siltāks, jo svarīgāk, lai kondicionieris būtu darba kārtībā. Tāpēc vēlamies tev sniegt noderīgu informāciju par to, kāpēc pavasarī kondicionieri vajag pārbaudīt, un ko sevī ietver kondicionieru uzpilde!

Kāpēc kondicionieris ir svarīgs ne tikai vasarā?

Daudzi autovadītāji domā, ka kondicionieris ir nepieciešams tikai karstajās vasaras dienās. Tomēr tā funkcijas ir daudz plašākas. Kondicionieris palīdz ne tikai atvēsināt salonu, bet arī cīnīties ar mitrumu un aizsvīdušiem logiem vēsā un mitrā laikā. Turklāt, regulāri lietojot kondicionieri, tiek nodrošināta gaisa cirkulācija salonā, kas palīdz uzturēt svaigu un patīkamu vidi.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, zelta cena sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem reaģējot uz jauniem pavērsieniem ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karā.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pārsvarā palielinājās pēc Trampa administrācijas pagājušās nedēļas paziņojuma par jauno ievedmuitas tarifu neattiecināšanu uz viedtālruņiem, klēpjdatoriem, pusvadītājiem un citām elektroniskām ierīcēm un to sastāvdaļām.

Tramps nedēļas nogalē tomēr izteicās, ka šis atbrīvojums no tarifiem būs tikai uz laiku.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" dienas vidū kritās, bet noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 0,8%.

"Vašingtonas daļēja atkāpšanās no stingrā tarifu režīma - konkrēti, vairāku tehnoloģiju preču pagaidu atbrīvojums no smagajām importa nodevām - ir uz brīdi mazinājusi bailes par vispārēju tirdzniecības karu," sacīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

2133 neaizpildītas slodžu vietas valsts pārvaldes iestādēs ir pieaugums trīs gadu laikā – no 2021. gada decembra līdz 2024. gada decembrim, liecina Valsts datu portālā publicētā valsts pārvaldes iestāžu amatu un nodarbināto statistika.

Slodžu pārsvars ne vienmēr nozīmē vakances.

Tukšie krēsli vairojas

Patlaban publiskotā informācija liecina, ka visās valsts pārvaldes iestādēs, sākot ar ministrijām un tādām lielām iestādēm kā Valsts ieņēmumu dienests un beidzot ar nelieliem muzejiem, 2021. gada nogalē bija 48205 slodzes dažādiem amatiem, bet strādāja 44809 personas. Nosacītā starpība, ja, pieņemam, ka viens cilvēks atbilst vienai darba slodzei, ir 3396 vienības. 2024. gada nogalē valsts pārvaldē reģistrēto slodžu daudzums bija 49507 slodzes, bet reāli valsts pārvaldē strādāja 44809 personas. Nosacītā starpība ir 5529 vienības. Nosacītā starpība, jo ir dalītās slodzes, kas dabīgi veido diferenci.

Akciju cenas piektdien pārsvarā kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, tirgiem gaidot ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunas nedēļas nogalē.

"Ja piektdien kādreiz bijusi nogaidoša attieksme, tas bija šis gadījums. To visu nosaka mūsu uztvere par to, kā notiek tirdzniecības karš," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

ASV un Ķīnas pārstāvju tikšanās ir paredzēta nedēļas nogalē Šveicē. Analītiķi negaida lūzumu, bet cer uz deeskalāciju tirdzniecības karā.

Neilgi pirms Šveicē paredzētajām tirdzniecības sarunām ASV prezidents Donalds Tramps piektdien pieļāva iespējamību, ka Ķīnai noteiktie muitas tarifi varētu tikt samazināti līdz 80%.

Aprīlī stājās spēkā ASV muitas tarifi, kas daudzām Ķīnā ražotām precēm ir sasnieguši 145%, savukārt Pekina ir atbildējusi ar jaunām nodevām 125% apmērā importam no ASV.

ASV un Ķīna pēc nedēļas nogalē Šveicē notikušajām tirdzniecības sarunām pirmdien paziņoja, ka uz 90 dienām samazina savstarpēji noteiktos muitas tarifus.

ASV noteiktie muitas tarif preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%.

Šie samazinājumi būs spēkā 90 dienas.

Šis lēmums tika pieņemts, "atzīstot apbusējo ekonomisko un tirdzniecības attiecību nozīmi abām valstīm un pasaules ekonomikai," teikts Baltā nama publiskotajā abu valstu paziņojumā.

ASV finanšu ministrs Skots Besents nedēļas nogalē notikušās sarunas ar Ķīnas pārstāvjiem raksturoja kā produktīvas un veselīgas.

"Abas puses izrādīja lielu cieņu," viņš sacīja žurnālistiem.

Vienlaikus abu pušu kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Ķīna un ASV vienojušās izstrādāt mehānismu, lai turpinātu diskusijas par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām.

Rūpējoties par labu korporatīvo pārvaldību, Baltijas lielākā olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma Balticovo valdē veiktas izmaiņas - tajā iecelta uzņēmuma finanšu direktore Jūlija Galkina un personāla direktore Līga Lazdāne.

Pēc izmaiņām uzņēmuma statūtos, kas veiktas 12. februārī, Balticovo valdē turpmāk kopumā būs pieci valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, juridiskās daļas vadītājs Kārlis Valdens, kā arī jaunās valdes locekles - Jūlija Galkina un Līga Lazdāne.

Komentējot izmaiņas, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans norāda: “Mūsu uzņēmuma valde ir kļuvusi spēcīgāka un daudzpusīgāka. Šīs pārmaiņas ir nopietns signāls, ka uzņēmums apzinās daudzveidības nozīmi, un tiecas uz augstākiem pārvaldības standartiem! Manuprāt, pārmaiņas atstās pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstību un līdzsvaros lēmumu pieņemšanas procesu."

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija atkritumu segmentā?

Pēdējie gadi ir bijuši daudz dažādiem notikumiem un līdz ar to arī pārmaiņām bagāts laiks. Ir notikusi attīstība daudzos segmentos, kuri tieši un netieši ietekmē atkritumu apsaimniekošanu. Lai varētu novērtēt šo izmaiņu ietekmi, visticamāk, būs vajadzīgs laiks — daži gadi. Proti, atkritumu šķirošanas disciplīnu un pārstrādes attīstību ietekmējusi valsts kopējā vides politika – dabas resursu nodokļa konsekventa palielināšana, atkritumu noglabāšanas maksas ļoti straujš pieaugums, jaunu segmentu pievienošana ražotāju atbildības sistēmā, kā arī par obligāti šķirojamām noteiktas jaunas atkritumu kategorijas – bioloģiski noārdāmie un bīstamie atkritumi. Nenoliedzami šīs izmaiņas ietekmēja gan atkritumu apsaimniekošanas operatorus, gan iedzīvotājus – kopējā motivācija un disciplīna cītīgākā atkritumu šķirošanā ir augusi. Tas rezultējās ar faktu, ka nešķiroto atkritumu apjoms samazinājās, bet pieauga šķiroto atkritumu daudzums, un šī tendence turpinās joprojām. ES Zaļais kurss arī nekur nav izgaisis, tāpēc spiediens uz atkritumu apjoma samazināšanu, to jēgpilnāku pārstrādi, atkārtotu izmantošanu jau kā izejvielām citu produktu ražošanā gan ES, gan arī nacionālā līmenī, pieaug. Vienlaikus Latvijā kopējais atkritumu apjoms ik gadu turpina pieaugt.

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka būvniecības pakalpojumu nozīmīgākās pasūtītājas ir valsts un pašvaldības, bet to projekti un īstenošanas apjomi būtiski ietekmē visu būvniecības un būvmateriālu ražošanas nozari.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija būvniecībā Latvijā?

Smaga, jo 2024. gads būvniecībā ir bijis viens no smagākajiem neatkarīgās Latvijas laikā pēc 2008.- 2010. gada krīzes. Iespējams, ka cilvēki, kuri ikdienā ir ārpus būvniecības sfēras, šo krīzi nepamanīja atšķirībā no iepriekšējās dižķibeles. Problēmas pamatā ir ne tik daudz Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās aizdevumu procentu likmes cīņai ar inflāciju, kas atstāja ietekmi uz privāto investoru vēlmi būvēt jaunas ēkas un veikt esošo renovāciju, bet gan finansējuma neesamība publiskajā sektorā. Būtībā privātajā sektorā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir savdabīgs nogaidīšanas laiks, lai sāktu būvēt dzīvojamās mājas, jo, lai arī aizdevumu procentlikmes ir sarukušas, taču tās joprojām ir salīdzinoši augstas. Ir privātie investori, kuri būvē ražotnes, noliktavas, taču šādu projektu nav daudz.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Saistībā ar izmeklēšanu par Jēkabpils pretplūdu dambja būvniecību aizturētās piecas personas ir atbrīvotas un pret tām sākts kriminālprocess, noskaidroja aģentūra LETA.

Nevienai no šīm personām patlaban drošības līdzekļi nav noteikti.

Starp aizturētajiem bija Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP). Viņš aģentūrai LETA pēc atbrīvošanas sacīja, ka ir procesā iesaistītā persona, taču viņam nav uzrādītās apsūdzības vai noteikti kādi liegumi.

Tāpat aizturēts bija Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs (LZP), aģentūrai LETA apstiprināja viņa aizstāvis, advokāts Juris Močuļskis. Viņš atturējās sniegt plašākus komentārus.

Saistībā ar 16,9 miljonus eiro vērtu dambja būvniecību aizturēta Jēkabpils pašvaldības vadība

Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdien...

Latvijas Televīzija vēstīja, ka Nitišs vada vienu no dambja pārbūvē iesaistītajiem apakšuzņēmumiem SIA "Ošukalns". Uzņēmumā aģentūrai LETA norādīja, ka Nitišs ir sniedzis iestādei visu nepieciešamo informāciju un šobrīd bez jebkādiem ierobežojumiem ir atgriezies Jēkabpilī, lai turpinātu strādāt.

Pagaidām nav zināms, kas ir pārējie aizturētie, tomēr aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazvanīt dambja pārbūves veicēju SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku, Jēkabpils domes deputātu Māri Dimantu (Jēkabpils reģionālā partija), kā arī valdes locekli un līdzīpašnieku Arni Putniņu, jo viņu telefoni bija atslēgti. "Jēkabpils PMK" pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Latvijas Televīzija vēstīja, ka projektu no pašvaldības puses uzrauga Ragaiņa vietnieks, domes deputāts Kārlis Stars (NA). Arī Staru aģentūrai LETA ceturtdien sazvanīt neizdevās.

LETA jau vēstīja, ka personas ceturtdien aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tas tika darīts Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā. Tāpat KNAB veica kratīšanas.

KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien veica kriminālprocesuālās darbības Jēkabpilī, un skaidroja, ka tās noris kriminālprocesā, kuru EPPO sāka šogad 3.martā un kuru nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

EPPO paziņojuma presei tika uzsvērts, ka Ragainis, citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvji aizturēti saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību.

Kā vēstīja EPPO, Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā.

EPPO ziņoja, ka iesaistīts ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji.

Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.

Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.

EPPO uzskata, ka valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, manipulējušas ar publisko iepirkumu, lai publiskā iepirkuma procedūrā nostādītu priviliģētā stāvoklī iepriekš atlasītus būvniecības uzņēmumus.

EPPO arī ir aizdomas, ka pārkāpti citi noteikumi, tostarp būvnormatīvi un tehnoloģiskās prasības. Pamatojoties uz pierādījumiem, iespējams, ir izmantoti nepietiekami kvalitatīvi būvmateriāli un būvmateriāli ir pārāk dārgi.

2023.gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.

2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība par Daugavas aizsargdambja pārbūvi parakstīja aptuveni 17 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Jēkabpils PMK".

2023.gada nogalē, valdībai skatot ziņojumu par pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, izskanēja informācija, ka Daugavas aizsargdambja pārbūvē Jēkabpilī 2023.gadā netika paveikti visi sākotnēji plānotie darbi.

Bija plānots veikt labā un kreisā krasta aizsargdambju lietus kanalizācijas izlaides pārbūvi un pretplūdu draudu sistēmas izbūvi, kreisā krasta aizsargdambja nostiprināšanu ar akmeņu bēruma nepilnu divu kilometru posmā. Tāpat bija plānota hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim un hidrobetona atbalstsienas izbūve dambja piekājē 700 metrus garā posmā.

Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ būvdarbus nebija iespējams uzsākt 2023.gada jūlijā, kā sākotnēji tika plānots, visi iecerētie pasākumi netika īstenoti.

Pašvaldība ceturtdien informēja, ka pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma plānots 7.aprīlī atsākt Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūves darbus. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu darbus paredzēts pabeigt oktobrī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Jēkabpils PMK" pieder Arnim Putniņam (50%), Diānai Skačko (25%) un Mārim Dimantam (25%). 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 24,23 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 92 550 eiro peļņu, nodarbinot ap 230 darbinieku. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav pieejami.

Dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 67,639 miljoni eiro, kas ir par 19,6% vairāk nekā 2023.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 80,3%, sasniedzot 13,063 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotais finanšu pārskats.

Tostarp "Gaso" ieņēmumi no dabasgāzes sadales 2024.gadā bija 66,448 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25,6% vairāk nekā 2023.gadā, kad kompānijas ieņēmumi no dabasgāzes sadales bija 52,909 miljoni eiro. Vienlaikus kompānijas ieņēmumi no sadales sistēmas pieslēguma maksas 2024.gadā veidoja 287 000 eiro, bet citi pamatdarbības ieņēmumi bija 904 000 eiro apmērā.

"Gaso" sadales tīklos lietotājiem padotās dabasgāzes apmērs pērn pieaudzis par 8,6% - līdz 8,8 teravatstundām (TWh).

Finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka dabasgāzes patēriņa izmaiņas ietekmēja zemāka temperatūra 2024.gada janvārī nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, tādējādi lietotāju nepieciešamība pēc dabasgāzes pieauga. Sadales pakalpojuma ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar to, ka pērn palielinājās lietotājiem nodotais dabasgāzes daudzums un no 2024.gada 1.janvāra ir spēkā jaunie dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi.

Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts Luminor ekonomikas apskatā.

Latvijas ekonomikas stabilitāti pērn lielā mērā nodrošināja straujais atalgojuma kāpums sabiedriskajā sektorā. Šogad tas tādā veidā turpināties vairs nevar. Lai arī lēnāk nekā pērn, algas turpinās kāpt, palielinoties arī ģimeņu naudas uzkrājumiem. Kopējie mājsaimniecību noguldījumi Latvijā sasnieguši ap 11 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā procentu likmju samazināšanās gan atbrīvos mājsaimniecību finanšu resursus, gan veicinās kreditēšanu. Patēriņa pieaugums varētu sniegt lielāku atbalstu ekonomikai, lai gan ir jūtama piesardzība.

Cenas un darba tirgus

Gada vidējā inflācija bija lielāka par gaidīto, gada beigās pārsniedzot 3%. Pērn atkal pieauga izejvielu cenas – piemēram, strauji auga sviesta cenas, “pavelkot līdzi” svaigpiena iepirkuma cenu Latvijā un tādējādi paaugstinot visu piena produktu cenas. Kā pilnīgu neprātu var raksturot situāciju ar atsevišķu produktu izejvielām tirgū – šokolādes, kakao un pat apelsīnu sulas. Ekstrēmo cenu svārstību dēļ to ietekme uz inflāciju ir jūtama. Aizvadītā gada otrajā pusē auga arī gāzes cenas Eiropā. Šī gada lielais nezināmais ir pakalpojumu cenas. Atšķirībā no preču cenām, kas pērn kopumā gandrīz nemainījās, pakalpojumu cenas auga par 5%. Laikā, kad darbaspēka izmaksas katru gadu kāpj gandrīz par desmito daļu, citu variantu pakalpojuma sniedzējiem nemaz nebija. Diemžēl gadu mijā pakalpojumu mēneša inflācija atkal krasi pieauga. Tas rada aizdomas, ka algu kāpums jau atkal varētu pārsniegt prognozes, vismaz privātajā sektorā.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.