Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Vismaz reizi gadā internetā iepērkas 62% jeb 758 tūkst. Latvijas interneta lietotāju, liecina interneta auditorijas pētījuma Gemius Audience jūnija dati. Salīdzinājumā, pirms pieciem gadiem attiecīgais rādītājs bija 44%.

Jūnijā 12% respondentu norādījuši, ka elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, dažas reizes gadā – 27%, bet 23% – reizi gadā vai retāk. Iepirkties internetā vairāk iecienījušas ir sievietes (53%).

Vislielākais respondentu skaits, kuri iepērkas internetā ir vecumā no 25–34 gadiem (29%). Visretāk iepērkas vecāka gadagājuma interneta lietotāji – vecuma grupā no 45–54 (16%), bet vecumā no 55–74 (9%).

Savukārt kaimiņos Igaunijā internetā iepērkas 94% interneta lietotāju. No tiem 17% atzinuši, ka iepērkas internetā vismaz vienu reizi mēnesī, 25% – gandrīz katru mēnesi, 18% – dažas reizes gadā, bet 34% – reizi gadā vai retāk. Gemius aptaujā jūnijā piedalījās 22 tūkst. respondenti.

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Pagājušajā gadā Latvijas beznodokļu jeb tax free veikalos ārvalstu viesi iztērējuši par piektdaļu vairāk nekā pirms gada - virs 20 miljoniem eiro. Visaktīvākie pircēji ir no Krievijas, šīs valsts pārstāvis vienā veikalā pērn iepircies pat par 20 000 eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Latvijā jau 18 gadus trešo valstu tūristiem par pirkumiem veikalos iespējams atgūt daļu – patlaban 15% pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tax free pakalpojumu mērķis ir mudināt tūristus vairāk iepirkties, atbalstot vietējos tirgotājus. «Ja šie pircēji, šie tūristi veic daudz pirkumus, mēs radam papildu darba vietas, ceļās apgrozījums mazumtirdzniecības veikaliem,» skaidro nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātājas Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane.

Pērn tirgotāju kontos no taxfree pirkumiem ieripoja par 22% vairāk naudas nekā pirms gada. Pieaugums bijis tik straujš, jo pirms gada piedzīvots straujš kritums. «Kad sākās sankcijas pret Krieviju, protams, jo rubļa vērtība kritās, tas bija 2016. gads, tad bija gana liels kritums. Tagad tā kā naftas cena iet uz augšu, tad arī rublis atkopies,» saka Kalmane. Latvijā taxfree sistēmā šobrīd piedalās 2000 veikali. Tos tūristi, mūsu valstī ierodoties ar lidmašīnu, vilcienu vai auto transportu, var atpazīt pēc īpašām uzlīmēm.

Liela spriedze, sensacionāli notikumi un laikrakstu virsraksti, kas liek aizrauties elpai, raksturo pašreizējo samilzušo finanšu krīzi, kura izraisījusi runas par ēras beigām.

Protams, tā ir patiesība, un mēs tiešām piedzīvojam jauna laikmeta sākumu. Kaut arī mūsu prātus ir pārņēmušas norises finanšu tirgos, ne jau iespaidīgais finanšu sistēmas apvērsums uz visiem laikiem un pašos pamatos mainīs vidējā Eiropas pilsoņa priekšstatus. Nē — mūsu dzīvi pavisam un neatgriezeniski pārvērtīs mazāk ievērotā, bet nemitīgā tehnoloģijas, proti, digitālo sakaru un interneta, attīstība. Internets mainīs ne tikai to, kā uztveram sociālo dzīvi, bet arī mūsu mijiedarbību ekonomikā. Tas pārvērtīs cilvēka ekonomisko vidi un pavērs viņam milzīgas iespējas.

Eiropas Savienībā internetu lieto trīs simti miljoni ļaužu. Simt piecdesmit miljoni iepērkas internetā. Sešdesmit procenti ES iedzīvotāju internetā salīdzina cenas un piegādātājus un sameklē reālā laika informāciju par preču īpašībām. Internets nodrošina patērētājiem iespējas, pāris reižu noklikšķinot peli, atrast vajadzīgās preces par vislabāko cenu. Miljoniem cilvēku ir viegli piekļuvuši otrreizējiem tirgiem, kuros ir ļoti pievilcīgas cenas, un tūkstoši lieto internetu, lai izvērstu mazo biznesu. Šo rezultātu ir nodrošinājuši jaunie ceļi, ko atklājusi mazumtirdzniecības izvēršana tiešsaistē, piedāvājot inovatīvas platformas, kurās privātpersonas un uzņēmumi var viegli veikt savstarpējus darījumus. Ikviens cilvēks vai mazais uzņēmums tīmekļa vietnē Amazon var pārdot grāmatu vai mp3 atskaņotāju. Vietnē E-bay ikviens var pirkt vai pārdot gultu. Mūslaikos ikkatram, kurš vēlas pirkt vai pārdot videokameru, retu pastmarku vai antīku trauku, ir pieejams plašs preču klāsts un attīstīta pasaules mēroga loģistikas sistēma.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Gandrīz puse jeb 43% iedzīvotāju internetā iepērkas bieži vai reizēm, liecina interneta veikala www.elkor.lv veiktais pētījums.

Kā galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji iepērkas internetā, minēta ērtība un iespēja iegādāties preci lētāk. Tāpat ir cilvēku grupas, kuriem nepatīk doties uz tirdzniecības vietām un tērēt laiku, ja ir iespēja preci saņemt mājās.

Savukārt 57% atzīst, ka nemēdz iepirkties internetā, kā iemeslus minot vēlēšanos aplūkot un izmēģināt preces pirms pirkšanas un to, ka gluži vienkārši nav izveidojies pieradums iepirkties internetā.

Pētījumā secināts, ka interneta veikalos vairāk iepērkas Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāji, kā arī interneta veikalos ir vērojams tā sauktais «window shopping», kad cilvēki uz veikalu dodas kā uz muzeju – tikai apskatīt preces, atzīmē ELKOR interneta tirdzniecības vadītājs Maksims Noskovs. Tādējādi apmeklētāju skaits pat 100 reizes pārsniedz pirkumu skaitu.

Eiropas Savienības (ES) valstīs 2008. gadā iepirkušies 32% no kopējā iedzīvotāju skaita vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Latvijā iedzīvotāju skaits, kas iepērkas internetā, kopš 2006. gada ir dubultojies.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka vairāk nekā puse no populācijas vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetā iepirkusies Dānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā un Somijā.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu vislielākais skaits cilvēku, kas iepērkas internetā, ir vecumā no 26 līdz 34 gadiem. Izņēmumi ir Malta, Slovēnija, Slovākija un Bulgārija, kur iepirkšanās internetā ir populārāka 16 līdz 24 gadu vecumā.

Latvijā pēdējo divu gadu laikā divkāršojies to iedzīvotāju skaits, kas kaut reizi iepirkušies internetā. Proti, 2006. gadā tie bija 8% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, savukārt pērn tie bijuši 16%. Straujāk iedzīvotājus skaits, kuri iepērkas internetā, pieaudzis tikai Rumānijā (no 1% līdz 4%). Uz pusi tas palielinājies arī Ungārijā.

Patērētājiem garantēs iepērkoties internetā Eiropas Savienībā, skaidru informāciju par cenu un papildu maksām un nodevām pirms tie paraksta līgumu.

Ierosinātajā Patērētāju tiesību direktīvā vienkāršo vienā noteikumu kopumā četras spēkā esošās ES patērētāju tiesību direktīvas. E-komerciju tajā aplūko kā daļu no pamatīgas pārskatīšanas un uzlabošanas pasākumiem attiecībā uz pastāvošajām ES patērētāju tiesībām tiešsaistē un veikalos, kas atrodas tirdzniecības ielās. Mērķis ir stiprināt patērētāju uzticēšanos un vienlaikus novērst birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbību valsts robežās – liedz patērētājiem pieeju lielākai izvēlei un konkurētspējīgākiem piedāvājumiem. Vienots patērētāju līguma noteikumu kopums būtiski samazinās atbilstības izmaksas – līdz pat 97% ES mēroga tirgotājiem. Ar ierosināto direktīvu uzlabos patērētāju esošo aizsardzību tādās būtiskās jomās, kurās pēdējos gados saņemts liels skaits sūdzību, piemēram, uzspiestā pārdošana. Direktīvā tiesību aktus pielāgo jaunām tehnoloģijām un pārdošanas metodēm, piemēram, mobilajai komercijai un ebay tīmekļa vietnes izsolēm tiešsaistē. Jaunajā priekšlikumā ir precīza prasība tirdzniecības vietās sniegt skaidru informāciju par patērētāju tiesībām.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Somijas kapitāla SIA Leipurin iegādājusies vienu no lielākajiem Latvijas maiznīcu un beķereju izejvielu tirgotājiem SIA Raugs un citas preces (RCP).

Darījums noticis decembra nogalē, darījuma summa netiek atklāta kofidencialitātes nosacījumu dēļ. RCP bijusī īpašniece Anita Viļuma atklāj, ka pirms darījuma ilgi domājusi, vai tam piekrist. «Tomēr nonācu pie secinājuma, ka nākotnei tas būs labākais risinājums, kas uzņēmumam dos labas pozīcijas ne tikai Latvijas tirgū, bet arī Baltijā un Somijā, kur kompānija var kļūt par spēcīgu spēlētāju,» stāsta A. Viļuma, kas tagad pilda uzņēmuma konsultanta un pārdošanas vadītāja pienākumus.

RCP klienti ir maiznīcas, beķerejas, konditorejas, kam tiek piedāvātas nepieciešamās izejvielas, tehnoloģiskie risinājumi un serviss. Klientu vidū it tāds somu kapitāla uzņēmums kā Fazer un citi, kas ir spēcīgi ne vien Baltijā, bet arī Krievijā un A. Viļuma saskata iespēju piedāvāt vēl labāku servisu un pakalpojumus arī šajās valstīs.

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 13,168 miljardi eiro, kas ir par 224,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada 11 mēnešos bija par 860,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 12,394 miljardus eiro, kas ir par 229,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,23 miljardus eiro, kas ir par 354,7 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,164 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos bija 774,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Absolūtais vairākums iedzīvotāju - 97.2% pēdējā pusgada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas, tajā skaitā 81.4% uzsver, ka inflācija pēdējā pusgada laikā ir mainījusi viņu iepirkšanās ieradumus, liecina mārketinga pētījumu kompānijas SIA Factum veiktais pētījums. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Pie tam cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

33% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka cenu izmaiņas pēdējā pusgada laikā ir būtiski ietekmējušas iepirkšanās paradumus, 48.4% uzskata, ka cenu kāpums pagaidām vēl ir minimāli ietekmējis viņu iepirkšanās paradumus. Savukārt 18.6% aptaujāto uzskata, ka joprojām var atļauties to pašu, ko iepriekš.

Interesanti, ka tieši sievietes, kuras mājsaimniecībās ir galvenās pirkumu veicējas, kopumā vairāk nekā vīrieši uzsver cenu kāpuma būtisko ietekmi un iepirkšanās ieradumu maiņu. 84% sieviešu un 76.5% vīriešu atzīst, ka cenu kāpums pēdējā pusgada laikā ir mainījis iepirkšanās ieradumus. Tajā skaitā vairāk nekā trešā daļa sieviešu (37.1%) un tikai ceturtā daļa vīriešu (25.5%) atzīst, ka iepirkšanā ieradumi ir mainījušies būtiski.

Latvijas pārtikas preču veikalā iDille gūtā pieredze un mazliet drosmes ļauj atvērt jaunu saldējuma kafejnīcu jeb saldējumnīcu Buržuja brokastis

«Būt buržujam mūsu izpratnē ir idilliska sajūta – dari to, ko gribi, nevis to, ko vajag, t.i., no rīta iedzer sidru vai nesteidzīgi apēd kūku ar kafiju. Tāpēc mums nav vajadzīgi visi cilvēki, kas skrien garām centrālajai stacijai, mēs koncentrējamies uz dzīves baudītājiem,» raksturo Gaitis Burba, saldējumnīcas Buržuja brokastis un Latvijas preču veikala iDille īpašnieks.

Izmanto pieredzi

Pagājušā gada vasarā Rīgas centrā Berga bazārā Skrīveru mājas saldējuma darinātāja Lelde Sotniece bija atvērusi īstermiņa saldējuma kafejnīcu. «Šis ir tā paša projekta turpinājums, bet jaunā ietinamajā papīrā – kopā ar Andrito kafiju, eko kūkām un Latvijas vīniem un sidriem. Tikai ar saldējumu ziemas sezonā būtu grūti. Mēs tikāmies, runājām un sapratām, ka jāizmanto mūsu zināšanas – viņiem ražošanā, mums tirdzniecībā,» saka Gaitis. Viņš uzskata, ka nevajag visu darīt pašiem, tāpēc saldējums ir no Skrīveriem, kūkas cep Beķereja, kafiju grauzdē Andrito kafijas grauzdētavā, bet vīnu un sidru piegādā citi Latvijas ražotāji. «Visu nevajag darīt pašiem – tie ir milzīgi ieguldījumi. Nolēmām piedāvāt atsevišķas augstas kvalitātes mums pašiem mīļas lietas,» saka Gaitis.

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Iepirkšanās Latvijas iedzīvotājiem izraisa stresu, pirkumi tiek veikti ātri un bez saraksta. Ziemassvētku dāvanas tiek pirktas pēdējā brīdī, paļaujoties uz sajūtām. Paradumi liecina par liekiem tēriņiem, tādēļ eksperti iesaka, kā mainīt ikdienas iepirkšanās paradumus un pieeju Ziemassvētku dāvanām.

Sešās valstīs Čehijā, Ungārijā, Polijā, Krievijā, Rumānijā un Latvijā GE Money Bank izpētījis iedzīvotāju iepirkšanās paradumus ikdienā (pārtika, dzērieni, mājsaimniecības preces) un Ziemassvētkos.

32% Latvijas iedzīvotāju un 32% čehu ikdienas iepirkšanās kopumā izraisa stresu, bet toties nav izveidojusies atkarība no iepirkšanās, kamēr Krievijā no tās ir atkarīgs teju katrs ceturtais iedzīvotājs. Starp visām valstīm, Latvijā iepirkšanos visvairāk uztver kā lieka laika tērēšanu. Līdzīgos uzskatos ir arī 27% čehu un 26% poļu, bet Krievijā un Rumānijā to uztver vairāk, kā hobiju un atslodzi.

Ikdienā iepērkamies bieži, ātri un bez saraksta

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Pompidoo šobrīd piedāvā jau piecus fotosomu modeļus, un drīzumā uzņēmums iecerējis tirgū startēt arī ar datorsomām, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Fotosoma mums ir galvenais produkts, bet, ja cilvēks izmanto mūsu produktu un grib nopirkt vēl kādu somu citām vajadzībām, varēsim to nodrošināt. Diezgan daudz klientu atgriežas un nopērk arī otru un pat trešo somu,» saka Irina Kuzmina, fotosomu uzņēmuma SIA Pompidoo līdzīpašniece. Šīs fotosomas var izmantot arī kā ikdienas somas, bet to esot diezgan grūti izskaidrot klientiem. «Strādājam pie izmaiņām mājaslapā, lai šī ziņa būtu skaidrāka. Saprotot, ka somai ir vairāki pielietojuma veidi, ir vieglāk ieguldīt naudu. Taču mēs neesam gatavi konkurēt parasto somu tirgū, tam būtu nepieciešamas milzīgas investīcijas.