Jaunākais izdevums

Šobrīd Saeimas Tautsaimniecības komisijā paralēli tiek virzīti divi Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekti, kur viens paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus un iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru, bet otrs vairāk pievēršas zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanai.

Abi grozījumu projekti ir saistīti un, visticamāk, jau šoruden piedzīvos trešo lasījumu Saeimā.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

"Esmu piedalījies vairākās darba grupas sēdēs, kurās klāt bija sociālie partneri un būvnieki, un līdz šim ir bijusi sapratne par grozījumu nepieciešamību. Vēl pavasarī pārspriedām nepieciešamos grozījumus, tomēr pēc šīm sarunām parādījās LDDK un LTRK memorands par publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanu. Grozījumi tiek gatavoti Saeimas otrajam lasījumam, tādēļ paredzu, ka debates vēl būs un atsevišķās sadaļās komplicētas. Patlaban nav iespējams vērtēt grozījumu kvalitāti, jo tie ir tapšanas procesā un sarunas vēl priekšā," Dienas Biznesam atklāja likumprojekta referents Saeimā, deputāts un Tautsaimniecības komisijas loceklis Sandis Riekstiņš.

Jāteic, ka Publisko iepirkumu likuma grozījumi top uz Būvnieku karteļa atklāšanas fona, kas netieši ietekmē kopējo gaisotni, kā arī adekvātu nozares dalību procesā. Tajā pašā laikā būvniecības nozare nav vienīgā, ko likums regulē.

Grozījumu jēga

Izmaiņas likumā pirmajā Saeimas lasījumā jau akceptētas šā gada sākumā, un, runājot par pretendentu atlasi iepirkumā, teikts, ka tās nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņa spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Proti, šajā sadaļā pasūtītāja iespējas izvēlēties pretendentu konkursā būtu visnotaļ plašas, jo runa pēc būtības ir par reputāciju, lai arī tieši šis vārds netiek izmantots. Tātad, no vienas puses, ir cēli mērķi nepieļaut konkurences kropļojumus, reģistrēt profesionālos pārkāpumus, skatīties uz nodokļu nomaksas disciplīnu, bet, no otras, – samērā brīvas rokas pasūtītājam, jo, kā zināms, kļūdas ir daudziem, bet iepirkums ar vienu pretendentu nav uzskatāms par derīgu.

Visu rakstu lasiet 31.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku pilnsabiedrība "LNK, Rere" pieņēmusi lēmumu pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas spriedumu par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "LNK, Rere" pārstāvji.

Galvenā motivācija sprieduma pārsūdzēšanai ir nepieļaut bīstama precedenta rašanos, kas var atstāt negatīvas sekas uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecību, skaidroja "LNK, Rere" pārstāvji.

Ar pārsūdzēto spriedumu publiskā iepirkuma pasūtītājam ir uzlikts pienākums atklāt iepirkumā uzvarējušā pretendenta tāmi privātpersonai, kura ir vērsusies ar attiecīgu iesniegumu pie pasūtītāja. Lēmuma pamatā ir arguments, ka tāme satur informāciju par iestādes finansējuma izlietojumu un šādai informācijai ir jābūt publiski pieejamai sabiedrībai.

"LNK, Rere" pārstāvji skaidroja, ka Publisko iepirkumu likums jau šobrīd paredz pietiekami efektīvus mehānismus, lai tiktu nodrošināta publisko iepirkumu procesa atklātība un publiskā finansējuma izlietojuma kontrole. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ikvienam interesentam ir pieejama informācija par iepirkumā uzvarējušā pretendenta cenu un jebkurām izmaiņām noslēgtajā iepirkuma līgumā. Detalizētu tāmju publicēšana nesniegs būtisku pienesumu publiskā iepirkuma procesa uzlabošanā un publiskā finansējuma izlietošanas kontrolē, uzskata pilnsabiedrība "LNK, Rere".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasūtītājam ir pienākums grozīt publisko būvdarbu līgumu, palielinot līgumcenu?

Inita Apšeniece, "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” zvērināta advokāte, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt 30 miljonus eiro

LETA, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojums valdībai.

Lai nodrošinātu robežapsardzības sistēmai nepieciešamos apstākļus, ir jāizbūvē valsts robežas josla 173 kilometru garumā, tajā skaitā jāuzbūvē standarta žogs 134 kilometru garumā, nodrošinot autoruzraudzību un būvuzraudzību, jāveic būvprojekta izmaiņas, koku vērtēšana, valstij piekritīgo un atsavināmo zemes vienību kadastrālā uzmērīšana, zemes vienību robežvizūru atjaunošana un robežas izbūves projekta vadība un citas darbības, lai realizētu valsts robežas infrastruktūras izbūvi.

Patlaban, pamatojoties uz 2018.gadā noslēgto vispārīgo vienošanos par valsts robežas joslas gar Latvijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, ir noslēgti divi būvdarbu līgumi. Atbilstoši līgumam ir izbūvēti četri tilti, kas patlaban ir nododami ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Guntars Gūte, Diena, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

RD meklēs juristus pārmaksāto līdzekļu atgūšanai no karteļa lietā iesaistītajiem būvniekiem

LETA, 16.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 31.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska. Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31. augusta numurā:

  • Nedēļas aktualitāte - austrumu robežas būve. Bēgļu dēļ amatpersonas aktīvi diskutē par šo jautājumu, taču mēs atgādinām, ka līgumi par robežas izbūvi sen spēkā, būvnieks materiālus iepircis, bet tieši valsts puse ir tā, kas kavē darbu veikšanu.
  • Nedēļas komentārs - par karteļa skandālu. Aiz vispārējas šausmināšanās mazāk manāma ir virkne neatbildētu valstiski svarīgu jautājumu. Cik daudz beigu beigās budžetam izmaksās soda naudas un no kādiem līdzekļiem tās segs? Kas notiks ar objektiem, ko šobrīd būvē kartelī vainotie uzņēmumi? Vai viņus var izslēgt no dalības konkursos kamēr tiesa nav apstiprinājusi vainu utt?
  • Nedēļas tēma - Iepirkumu likums, paredzamās izmaiņas un ar to saistītās uzņēmēju bažas. Intervija arī ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu.
  • Tendences - virtuālo valūtu kuģis negrimst – atkal pussimts tūkstošu par bitkoinu.
  • Portrets - Porsche Latvija vadītājs Ivars Norvelis.
  • Brīvdienu ceļvedis - Valters Bolevics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors.
  • Finanses - par to, ka DelfinGroup gatavi startam biržā.
  • Tāpat lasiet par Latvijas Universitāte akadēmiskā centra attīstību, to, ka Eiropas regulas projekts draud kūdrai ar diskvalifikāciju un ka dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība saistībā ar pilnsabiedrības “LNK, RERE” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 26.marta spriedumu administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc Valtera Berga pieteikuma.

Kasācijas iesniedzēji savā sūdzībā norādījuši uz vairāku materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu, ko ir pieļāvusi Administratīvā rajona tiesa, taisot pirmās instances spriedumu.

Kasācijas tiesvedības ierosināšana nozīmē, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts sniegs savu autoritatīvo vērtējumu tam, vai pretendentu iesniegtās detalizētās tāmes publiskajos iepirkumos ir atzīstamas par konfidenciālu informāciju vai par publiski pieejamu informāciju.

"Profesionāli tāmētāji no konkurentu detalizētajām tāmēm bez īpašām grūtībām ir spējīgi izsecināt konkrētā uzņēmuma komercnoslēpumu saturošu informāciju, piemēram, par attiecīgā uzņēmuma zinātību, procesu vadību, cenu politiku un citiem būtiskiem uzņēmuma darbības aspektiem. Minētā informācija ir zināšanās balstītas ekonomikas stūrakmens, kuras nepienācīga aizsardzība no valsts puses nenovēršami novedīs pie inovāciju un attīstības būtiskas sabremzēšanās. Tā rezultātā daudzi uzņēmēji varētu pat atteikties no dalības publiskajos iepirkumos, tādējādi mazinot iespēju pasūtītājiem iegūt potenciāli labākos piedāvājumus," pamatojot kasācijas sūdzību, uzsver LNK Industries valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem pilnveidoti pretendentu izslēgšanas kritēriji, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos, informē parlamenta Preses dienestā.

Dienas Bizness jau vairākkārt vērsis uzmanību, ka šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Mūsu aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas 

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas...

Likumā iekļauts arī regulējums par līgumu reģistru.

Likumdevēja ieskatā likumā paplašinātas iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Kandidātu varēs izslēgt uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

Pieņemtie grozījumi nosaka, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 000 eiro. Tāpat tiks pārbaudītas ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Grozījumi draud nogalināt konkurenci 

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence,...

Tāpat likums nosaka, ka ir jāizveido līgumu reģistrs, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes pārvada pāri dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga-Skulte” ar pievedceļiem būvdarbus plānots atsākt tad, kad tiks panākta vienošanās ar pasūtītāju – Rīgas domes Satiksmes departamentu – par līgumcenas pārskatīšanu sakarā ar būvizstrādājumu izmaksu pieaugumu, informē būvnieka LNK Industries pārstāve Inga Domka.

Būvuzņēmējs – Pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”, ko veido AS LNK Industries, ceļu būves firma SIA Binders un SIA LT Betons – jau vairākkārt ir vērsusies pie pasūtītāja ar aicinājumu pārskatīt līgumcenu, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Patlaban objektā ir pagarināts tehnoloģiskais pārtraukums.

Pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievijas Federācijas uzsāka karadarbību pret Ukrainu, pret Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas juridiskajām un fiziskajām personām ir piemērotas plaša spektra starptautiskās sankcijas, būvizstrādājumu izmaksas ir būtiski pieaugušas. Atsevišķās būvizstrādājumu kategorijās ir noticis pat vairākkārtējs cenu kāpums, ir arī tādi būvizstrādājumi, kuru pieejamība ir ļoti apgrūtināta, piemēram, dzelzs un tērauda būvizstrādājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) kurināmās šķeldas tirgus izpētē nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatējusi, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī, informē KP.

KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam, ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā.

KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.

Vienlaikus KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists, 22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru