Jaunākais izdevums

SIA Rīgas satiksme ir sākusi meklēt, kur aizņemties līdzekļus, lai spētu nodrošināt teju 30 milj. eiro līdzfinansējumu tramvaju līnijas izveidei Skanstes ielā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau vairākkārt ziņojis, ka, piesaistot ES naudu, Rīgā plānots izveidot jaunu tramvaja maršrutu Skanstes rajonā. Šī projekta izmaksas tiek lēstas 97,4 milj. eiro apmērā, no kurām Kohēzijas fonda finansējums būtu 70 milj. eiro. Iepriekš par projekta virzību DB rakstīja šā gada februārī, kad SIA Rīgas satiksme norādīja, ka tiek gatavota nepieciešamā dokumentācija un meklēts izdevīgākais finansējuma modelis. Uz jautājumu, kur uzņēmums gūs trūkstošos teju 30 milj. eiro projekta realizācijai, tika pieļauta iespēja, ka nepieciešamos līdzekļus tas, iespējams, varētu aizņemties.

Tagad interesējoties, cik tālu SIA Rīgas satiksme ir tikusi ar projektu, uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis DB norādīja, ka nekā būtiski jauna šobrīd nav. Pats projekta pieteikums jāiesniedz līdz šā gada 17. oktobrim, tikmēr SIA Rīgas satiksme joprojām gatavo dokumentāciju. Par nelielu soli uz priekšu gan uzskatāms pašvaldības uzņēmuma izsludinātais konkurss par aizdevuma piešķiršanu investīciju projektu finansēšanai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vietnē. Ar iepirkumiem SIA Rīgas satiksme vēlas atrast finansētāju, ar ko sadarboties ilgākā laika periodā – līguma darbības laiks ir norādīts 180 mēnešus jeb 15 gadus ilgs, liecina IUB vietnē pieejamā informācija.

Visu rakstu Iespējams, tramvajs ir izkustējies lasiet 31. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi projekta Elemental Skanste attīstītājam SIA «Kapitel» galīgo projekta saskaņojumu, kā arī būvniecības atļauju divu biroja ēku celtniecībai. Pirmās 10 stāvu biroja ēkas būvniecība sāksies jau šovasar.

Nobeiguma stadijā ir arī konkurss par būvniecības uzņēmumu, kurš realizēs projektu. Elemental Skanste tikko ieguvis arī BREEAM Excellent līmeņa ilgtspējības sertifikātu par ēkas projektēšanas procesu.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi galīgo projekta saskaņojumu būvniecības atļaujai. «Tiklīdz tiks pabeigtas sarunas un mēs parakstīsim vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, kurš realizēs projektu, uzsāksim tā būvniecību. Plānotais būvniecības laiks – aptuveni 20 mēneši. Tāpēc, ja runājam par abu biroju ēku torņu būvniecību, varam lēst, ka tā tiks pabeigta 2021. gada vasaras sākumā,» atklāj SIA «Kapitel» izpilddirektors Andris Stankevičs.

Elemental Skanste projektu izstrādāja igauņu arhitektu kompānija «Arhitektuuribüroo PLUSS» sadarbībā ar Latvijas partneri SIA «Birojs T22». Šīs energoefektīvās uz ilgtspējīgās A++ klases biroju ēkas projektētas izmantojot BIM (Building Information Modeling) principus un saskaņā ar starptautiskajiem BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) standartiem. SIA «Kapitel» plāno maksimāli samazināt arī īrnieku risku saskarsmē ar gaistošiem ķīmiskiem savienojumiem (GOS), kas līdz šim biroju ēkās pat netika mērīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tuvākās nākotnes metamorfozes varētu dot grūdienu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, tā atdzīvināšanai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā uzskata pilsētplānotāji, attīstītāji, kuri savam biznesam ir izvēlējušies šo Rīgas apkaimi.

Pašlaik, aprakstot galvaspilsētas attīstību, nereti tiek lietots salīdzinājums ar maizes izstrādājumu – baranku, kura pati ir apjomīga, bet ar tukšu vidu.Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags akcentē, ka laikā no 2000. līdz 2017.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16%, bet vēsturiskajā centrā – pat par 40%.

Savukārt Pierīgā ir pretēja tendence – iedzīvotāju skaits šajā laikā ir pieaudzis par 5%. Tostarp, piemēram, Garkalnes novadā tas ir palielinājies par 140%, Mārupē par 116%, bet Babītē un Ikšķilē - par vairāk nekā 50%. Rīga kļūst tukšāka, bet attīstās galvaspilsētai tuvējie novadi. Tas gan, viņaprāt,nav ilgtspējīgi, jo cilvēki stundas pavada braucot, tas ir nelietderīgi iztērēts laiks, ko varētu izmantot citādi,rodas vides piesārņojums, ir sastrēgumi, galu galā –šie cilvēki dzīvo noslēgtu dzīvi. Pretī ir pilsētas centrs ar kultūras dzīvi, ērtībām, savstarpējo komunikāciju.Pašlaik ekonomiski aktīvi cilvēki neapsver iespēju dzīvot centrā, šī ideja nav populāra, jo vide tur nav draudzīga un ērta. Skanste varētu dot pozitīvu impulsu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, pauž M. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas konferenču un koncertu centra projekts, kuru pēc pieciem gadiem plānots realizēt Skanstē, uzliks Rīgu uz starptautiskās konferenču kartes, DB norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Konferenču centru iecerēts īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā. Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka šis projekts patiesi tiks realizēts līdz 2021. gadam, M. Vanags skaidro, ka ir nopietns pamats teikt, ka šis projekts tiks īstenots, jo projekta priekšdarbos ir investēti līdzekļi, ir arī faktiski pats projekts, zeme, redzējums, kā šāds projekts varētu darboties un kādu pienesumu tas varētu dot Rīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Padziļināti pēta Maxima iespējamā veikala Grostonas ielā ietekmi uz tirgu

Rūta Lapiņa, 09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vēl nav pieņēmusi gala lēmumu par SIA MAXIMA Latvija nomas tiesību iegūšanu uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, biznesa informācijas portālam db.lv atzina KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

«Iepazīstoties ar apvienošanās ziņojumā norādīto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka nepieciešams veikt papildu izpēti, lai iestāde pēc iespējas pilnvērtīgi varētu izvērtēt darījuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tas saistāms gan ar padziļinātu tirgus situācijas analīzi, gan ar citu uzņēmumu sniegto informāciju par konkurences apstākļiem tirgū,» norāda iestādē.

KP apvienošanās ziņojumu saņēma augustā, un lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu ir jāpieņem mēneša laikā. Gadījumā, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas. P. Vilsone informē, ka iestādei lēmums par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu ir jāpieņem līdz šī gada 1. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru SIA MAXIMA Latvija no SIA IRBIS A iegūst izmantošanas jeb nomas tiesības uz mazumtirdzniecības telpām Grostonas ielā 1, Rīgā, liecina KP mājaslapā publicētais paziņojums.

«Saskaņā ar Konkurences likumu gadījumi, kad tirdzniecības vietā līdzšinējo mazumtirdzniecības tīkla veikalu nomaina cits mazumtirdzniecības tīkls, kurš piedāvā tādu pašu vai līdzīgu sortimentu, ir uzskatāmi par uzņēmumu apvienošanos un ir paziņojami Konkurences padomē,» skaidro KP.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai papildu izpētes uzsākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, pilnā ziņojuma gadījumā lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Atgādināts, ka KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Latvija veikala izveidē Grostonas ielā investēs 1,32 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koncertzāles potenciālie varianti - Skanstē, Kongresu namā vai Zaķusalā

Kārlis Vasulis, speciāli Dienas Biznesam, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akustiskās koncertzāles projektam ir iespēja piesaistīt 20 milj. eiro līdzfinansējumu; tiek kritizēts valsts mēģinājums uzsēsties uz astes kādam privātam investoram

Ministru kabinetā šobrīd norit diskusija par nacionāla līmeņa atbalstu konferenču centra un koncertzāles projektam un valdība līdz gada beigām apņēmusies pieņemt lēmumu par atbalstu kādam no piedāvātajiem projektiem, pauž Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone atgādina, ka valdības deklarācijā un rīcības plānā ir apņemšanās pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta virzību. «Koncertzāle ir viens no mūsu valstī neatrisinātajiem jautājumiem,» viņa atzīst.

Kultūras ministrija šobrīd gatavo ziņojumu valdībai par to, kādā veidā koncertzāles projektu ir iespējams īstenot. Tā tēmē uz minimālo programmu, proti, koncertzāli, kas piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem un būtu mājvieta Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim (LNSO), tam pārceļoties no Lielās Ģildes. Minimālā programma nozīmējot līdz 1400 skatītāju vietu nodrošināšanu koncertzālē, kā arī vismaz 1100 m2 lielas darba telpas LNSO, kas ietvertu arī mēģinājumu telpu. Kopējā akustiskās koncertzāles platība jeb «minimālā programma» būtu 4000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvāku darbību Latvijā atsākusi kompānija ELL Nekustamie īpašumi, jau nākamgad plānojot sākt vērienīgu biroju kompleksa būvniecību Skanstē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis ir labs brīdis, kad sākt domāt par jauniem projektiem, ir pārliecināts SIA ELL Nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns, kurš nesen pievienojies uzņēmuma komandai. Pēdējos sešus gadus viņš darbojies a/s Reverta, bet vēl pirms tam strādājis ELL Nekustamie īpašumi.

Šā gada jūnijā uzņēmuma mātes kompānija ELL Kinnisvara informēja, ka līdz ar E. Miļūna kļūšanu par Latvijas SIA ELL Nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju tiek atjaunota tās spēcīga pārstāvniecība Latvijā, «lai daudz efektīvāk pārvaldītu jaunos ambiciozos attīstības projektus vietējā līmenī.» Tie ir saistīti ar Skanstes biznesa rajona, kā arī Spices kvartāla attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vidējā aizdevuma summa par dzīvokli jaunajā projektā jau sasniedz 86 000 eiro

Lelde Petrāne, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā aizvien vairāk pieaug interese par īpašuma iegādi jaunajos projektos Rīgā, informē Swedbank.

Aptuveni 14% iegādājušies dzīvokli tikko uzceltā mājā, bet 11% - tā dēvētajā otrreizējajā tirgū Rīgas centra ēkās, kā arī senāk ekspluatācijā nodotajās jauno projektu daudzdzīvokļu mājās. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu, kā arī kopējo ekonomikas attīstību, pieaug jaunu nekustamo īpašumu attīstība, un šobrīd būvniecības stadijā vien ir 1500 jaunu dzīvokļu tā saucamajā ekonomiskajā segmentā (cenas līdz 1600 eiro par kvadrātmetru), vidējai aizdevuma summai par dzīvokli jaunajā projektā sasniedzot 86 000 eiro.

Šobrīd visvairāk ekonomiskās klases dzīvokļi tiek attīstīti Teikā, kur būvniecības stadijā ir 454 jauni dzīvokļi, kam seko 264 jauni dzīvokļi Purvciemā, 180 Torņakalnā, 112 Pļavniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Sporta ielā 11

Zane Atlāce-Bistere, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzfunkcionālā daudzstāvu ēkā Sporta ielā 11.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāves Ivetas Grīviņas vērtējumā šis ir gadījums, kad bez saulē zaigojošiem fasādes māla paneļiem un stikliem, uzmanību piesaista arī ēkas apkārtne. Brīvā teritorija apkārt ēkai ir salīdzinoši neliela, bet tajā ir daudz labu publiskās ārtelpas labiekārtojuma elementu, kas mājas iedzīvotājiem –biroju ēkas darbiniekiem un apmeklētājiem ikdienas darba rutīnu padara mājīgāku un arī košāku.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Košumu dod krāšņie dekoratīvie augi, kas sagrupēti ievērojot ekoloģiskas saderības principus un sortiments piemeklēts tāds, lai no agra pavasara līdz vēlam rudenim biroju ēkas apkārtne būt ziedoša un krāsaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Rīgā būvniecības stadijā jau ir vairāki pirms daudziem gadiem izziņoti biroju ēku projekti, tādēļ nākamie divi trīs gadi biroju tirgū būs interesanti, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas «Colliers International» («Colliers») izpilddirektors Deniss Kairāns.

«Colliers» vadītājs norādīja, ka kompānijas, kuras ienāca Latvijā pirms diviem-trim gadiem, meklēja telpas, kurās varētu ievākties sešu līdz deviņu mēnešu laikā, bet tām īsti nebija ko piedāvāt. Taču, sacīja Kairāns, ja salīdzinātu ar situāciju, kāda bija pirms kādiem diviem gadiem, tagad tomēr ir notikušas izmaiņas. Vairāki biroju ēku projekti jau ir būvniecības stadijā un vairāki ir daudz tuvāk būvniecībai nekā vēl pirms kāda laika. Turklāt ar šiem projektiem nodarbojas nopietni attīstītāji, tādēļ, visticamāk, 2018.gadā biroju ēku būvniecības apmēri būs lielāki, prognozēja Kairāns.

«Vienlaikus ir arī bažas. Proti, iezīmējas tendence par būvniecības izmaksu pieaugumu, un jo ilgāk attīstītāji ievilks savus projektus, jo dārgāk viņiem tie var izmaksāt. Tas gan nenozīmē automātiski, ka nomas maksas tirgū augs tikpat strauji. Līdzīgas tendences par būvniecības izmaksu pieaugumu ir redzamas arī Igaunijā un Lietuvā,» stāstīja Kairāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru