Igauņi glābj Latvijas alus nozari 

Latvijas alus tirgus šā gada pirmajā pusgadā krities par 6,2%. Īpaši liels kritums bija gada pirmajos mēnešos un no vēl straujāka kopējā alus tirgus krituma pašreiz glābj pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. 2016. gada pirmajos sešos mēnešos pierobežā ar Igauniju ir pārdoti 2,5 milj. litri alus, kas ir rekordliels daudzums. Tie ir gandrīz 5% no visa Latvijas alus tirgus apjoma.

Lelde Petrāne, 10.8.2016

Foto: Ieva Lūka/LETA

«Latvijas alus tirgus krītas jau pēdējos četrus gadus, kas ir liels izaicinājums nozarei. Pozitīvā iezīme gan ir tā, ka patērētāji arvien biežāk sāk izvēlēties dārgākas alus šķirnes, kas pildītas stikla pudelēs un skārdenēs, kā arī attīstās pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju, kuras dēļ alus industrija vēl turas virs ūdens. Ja nebūtu šī pārrobežu tirdzniecība, alus tirgus kritums būtu virs 10%,» saka Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja Ināra Šure.

Ja raugās uz vietējo alus tirgu dažādu alus šķirņu segmentu griezumā, tad kritums visvairāk novērojams tieši zemākās cenas kategorijas alus segmentā – alus, kas lielākoties pildīts PET pudelēs. Tendence, ka pakāpeniski samazinās tieši šī segmenta tirgus daļa, ir novērojama jau vairākus gadus. Sākot no 2010. gada, alus tirgus daļa PET iepakojumā krītas vidēji par 3 - 4% gadā un arī šī gada pirmie seši mēneši nav izņēmums. To var skaidrot ar demogrāfiskajiem faktoriem valstī, alus cienītāju paradumu un pirktspējas izmaiņām, kā arī realizēto nodokļu politiku. Šis kritums noteikti turpināsies arī tuvākajā nākotnē, prognozē asociācija.

Savukārt Premium alus sektora jeb dārgāko alus šķirņu pārdošanas apjomi pieauguši par 3,6%, bet mainstream jeb vidējo cenu kategoriju segments audzis par 2,3%. Sagaidāms, ka arī turpmākajos gados turpināsies šo segmentu pakāpeniska izaugsme.

«Lai saglabātu Latvijas alus tirgus dzīvotspēju, būtu jāturpina realizēt un attīstīt konkurētspējīgu nodokļu politiku attiecībā pret tuvējām kaimiņvalstīm. Pārdomātas nodokļu politikas dēļ pieaug arī Latvijas valsts nodokļu ieņēmumi, kas liecina, ka pārrobežu tirdzniecība dod reālu labumu Latvijas ekonomikai. Pamatojoties uz VID datiem, aprīlī, maijā un jūnijā akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums vien ir virs 30%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu,» atzīst I.Šure.