IKEA ir ne tikai plaši pazīstams mājokļa iekārtojuma risinājumu uzņēmums, bet ietver arī vienu no pasaulē lielākajām restorānu ķēdēm. Zviedrijas uzņēmums pircējiem reizē piedāvā gan iepirkšanās pieredzi veikalā, gan Zviedru restorāna un Zviedru bistro apmeklējumu.

Paplašinot darbību ēdināšanas jomā, uzņēmums Latvijā ievieš jaunumu – svaigi ceptas picas.

Uzņēmums, ievērojot vietējo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, paplašinot ēdienkarti un iekļaujot tajā arī picas, ieguldījis ap 90 tūkstošiem eiro. Atkarībā no pircēju atsauksmēm picu IKEA ēdienkartē paredzēts iekļaut arī Igaunijā un Lietuvā.

“Ēdināšana ir svarīga IKEA darbības daļa, kas uzlabo pircēju pieredzi un palielina apmeklētāju plūsmu. Veikalos, kuru platība mērāma desmitos tūkstošu kvadrātmetru, vēlamies visai ģimenei nodrošināt ērtības, piedāvājot iespēju nobaudīt brokastis, pusdienas vai vakariņas Zviedru restorānā vai ātri un ērti iegādāties karstas vai aukstas uzkodas Zviedru bistro. Un no piektdienas, 6. oktobra, IKEA veikalā piedāvāsim arī svaigi ceptas picas,” stāsta IKEA ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.

Par zaļāko zīmolu Latvijā iedzīvotāji nemainīgi atzinuši AS “Latvijas Valsts meži”, kam seko “Silvanols” un TOP3 jaunpienācējs “Madara”, liecina pētījuma “Brand Capital” ietvaros veiktās aptaujas rezultāti.

Tikmēr Baltijas kopējā vērtējumā zaļākie zīmoli ir “Madara”, “The Body Shop” un “Ikea”, pilnībā nomainot pērnā gada uzvarētāju trijnieku. Zaļāko zīmolu tops tiek veidots jau astoto gadu, apkopojot sabiedrības priekšstatus par zīmolu draudzīgumu videi.

“Kā rāda aptaujas rezultāti Latvijā, šobrīd sabiedrības apziņā zaļa domāšana iet rokrokā ar rūpēm par veselību un labsajūtu, ko apliecina “zaļāko” zīmolu TOP 10 iekļuvušo uzņēmumu darbības jomas. Līdz ar līderi “Latvijas Valsts meži” topā ir vairāki skaistumkopšanas nozares zīmoli – “Madara”, “Stenders” un “The Body Shop”, farmācijas zīmoli “Silvanols”, “Grindex” un “Olainfarm”, dzeramā ūdens ražotājs “Venden”, kā arī sadzīves ķīmijas, ķermeņa kopšanas, augu barības un dezinfekcijas līdzekļu ražotājs “Seal” un mēbeļu un mājlietu milzis “IKEA”. Nemainīga tendence – zīmolu “zaļuma” vērtējumā joprojām esam patrioti un dodam priekšroku pašmāju uzņēmumiem,” komentē “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.

Strauji mainās tirdzniecības objektu funkcijas, turklāt tā, kā to iepriekš bija grūti prognozēt. Ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem ir jādomā nestandarta veidā, meklējot risinājumus neaizpildītām platībām, neatmetot ar roku jau pie pirmās neveiksmes.

Pārmaiņas iezīmējās jau iepriekš, šķita loģiski, ka daļa no tirdzniecības centru (TC) telpām turpmāk kalpos citiem nolūkiem, ka tajos būs sporta, medicīnas centri, vairāk atpūtas un izklaides iespēju. Covid-19 pandēmijas rezultātā pakalpojumu klāsts vēl paplašinājās un dažādojās, piemēram, TC “Galleria Riga” tiek veidots kopstrādes birojs “Workland”, bet TC “Galerijā Centrs” šogad atklāta garšu un notikumu telpa “Burzma”.

Kad standarta risinājumi nedarbojas

Šādu funkciju maiņu varējām paredzēt. Taču biežāk nākas domāt ārpus rāmjiem, standarta pieeja, kā turpmāk, pēc Covid-19, varētu attīstīties iepirkšanās centri, vienā mirklī var sabrukt. Tā, piemēram, notika, kad TC “Sāga” nolēma pamest viens no lielajiem nomniekiem – dārza centrs “Hortes”. Tas aizņēma gandrīz 5000 kvadrātmetru lielas telpas, turklāt izmantoja ēku, kas būtībā bija liela siltumnīca. Sākumā līdz galam Colliers komanda nespēja noticēt šim “Hortes” lēmumam, pieļāvām, ka šāda paziņojuma mērķis, iespējams, ir iegūt labākus nosacījumus. Taču, saskaroties ar realitāti, ka uzņēmums patiešām pamet Latvijas tirgu, nācās strauji domāt jaunu risinājumu, stratēģiju.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus pirmajai ēkai šogad janvārī sāktajam dzīvojamo namu kompleksam "Kaivas kvartāls", informē uzņēmumā.

Namu kompleksa būvniecībā plānotās investīcijas uzņēmums neizpauž.

"Kaivas kvartālu", kas atrodas Rīgas Dreiliņos, robežojoties ar Mežciemu, veidos piecas sešstāvu ēkas, kopumā iegādei piedāvājot 360 dzīvokļu. Paredzēts, ka pirmā no kompleksa ēkām ekspluatācijā tiks nodota nākamā gada vasarā.

Kompleksā būs gan divu un trīs, gan četru istabu komforta klases dzīvokļi, kuru platība būs no 44 līdz 85,5 kvadrātmetriem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilno apdari, kā arī izbūvētiem balkoniem.

"Atzīmējot spāru svētkus, esam soli tuvāk projekta realizācijai, iezīmējot nākamo projekta attīstības posmu. Šajā projektā liela daļa dzīvokļu plānojumu ir iepriekš pārbaudīti un ieguvuši atzinību no citiem līdzīgi realizētiem projektiem, tāpēc paredzam, ka interese par dzīvokļiem arvien pieaugs. Kaivas kvartāls ir īpašs ar to, ka Rīgas Dreiliņi un tā tuvējā apkaime, kā arī robeža ar Ropažu novadu, pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību. Blakus esošais tirdzniecības centrs SĀGA un IKEA veikals atvieglo iepirkšanos, savukārt tuvējā apkārtne ir piemērota aktīvai atpūtai. Tieši tāpēc iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā piemērotu nekustamā īpašuma iegādei un dzīvošanai. Turklāt esošā un topošā infrastruktūra ērti un ātri nodrošina iespēju nokļūt ārpus Rīgas, kas lielai daļai iedzīvotāju kļūst arvien svarīgāk. Līdz ar celtniecības darbu pabeigšanu, saskaņā ar pilsētas norādījumiem un saņemtajiem tehniskajiem noteikumiem, tiks pārcelta un labiekārtota sabiedriskā transporta pieturvieta, kas atradīsies tieši pie mūsu ēku kompleksa," komentē SIA YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Rietumu Banka ir izsniegusi 48 miljonu eiro aizdevumu tirdzniecības centra “Sāga” īpašniekam – SIA “Riga Retail Park”. Tas ir viens no lielākajiem šī gada banku sektora darījumiem Latvijā. Kredītlīdzekļi ir paredzēti saistību refinansēšanai.

“Mēs esam veiksmīgi īstenojuši savu sākotnējo vīziju, izveidojot lielu iepirkšanās un dzīvesveida centru vietā, kur satiekas vairāki pilsētas rajoni un galvenās satiksmes maģistrāles. Mēs apkalpojam lielu Berģu, Sunīsu, Dreiliņu, Ulbrokas, Pļavnieku un citu Rīgas rajonu iedzīvotāju skaitu. Daudzās no šīm kopienām ir attīstītas jaunas mājokļu ēkas, tajās ir jaunas ģimenes un rosīga sabiedriskā dzīve. Finansējums vēl vairāk paaugstinās mūsu uzņēmuma finansiālo efektivitāti,” norāda “Riga Retail Park” valdes loceklis Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Kā atzīmē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja: “Šis darījums ir spilgts Latvijas biznesa atbalsta piemērs. Tirdzniecības centrs Sāga ir kļuvis par nozīmīgu daļu strauji augošajā Rīgas apkaimē un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju ikdienā. Tā kvalitāte un pakalpojumu daudzveidība nodrošina stabilu perspektīvu izaugsmei, kas atspoguļos pakāpenisko dzīves līmeņa celšanos apkaimē, Rīgā un Latvijā kopumā. Mēs kā banka ar prieku finansējam šādus vērienīgus biznesa projektus ar labu menedžmentu un nākotnes potenciālu.”

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums "DPD Latvija" papildinājis auto parku ar desmit elektroautomašīnām, informē uzņēmumā.

Desmit elektroauto iegādē investēti 533 300 eiro, bet uzlādes staciju paplašināšanā - 25 500 eiro.

"Šobrīd DPD ir lielākā elektroauto kvota kurjerpakalpojumu nozarē Latvijā. Kopš elektrotransporta ieviešanas autoparkā, pavisam kopā ietaupītas jau 225 tonnas CO2 izmešu. Strauji augošais sniegto pakalpojumu apjoms nes sev līdzi jaunus izaicinājumus, lai mazinātu uzņēmuma radīto ekoloģisko pēdu, tāpēc DPD arī turpmāk paplašinās savu elektroauto parku, lai līdz 2030. gadam sasniegtu savu mērķi – 100% emisiju neitrālu sūtījumu piegādi pilsētās," komentē DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Līdz šim ikdienas pakalpojumos "DPD Latvija" izmantoja 29 ar elektrību darbināmus "Volkswagen e-Crafter" auto, taču šobrīd iegādāti 10 "Ford E- Transit" elektrofurgoni.

Pasaulē lielākais hibrīddarba risinājumu nodrošinātājs Internatonal Worplace Group (IWG) nākamā gada sākumā strauji paplašinās darbību Latvijā, atverot trīs jaunus premium zīmola Spaces kopstrādes darba telpu centrus.

Latvijā pirmās Spaces zīmola darba vietas janvārī tiks atklātas daudzfunkcionālajā kompleksā Zunda Towers un biznesa centrā Novira Plaza, savukārt nākamā gada martā Spaces kopstrādes telpas būs pieejamas arī A klases biroju ēkā Elemental.

Pieprasījums pēc hibrīdā darba modeļa strauji pieaug gan pasaulē kopumā, gan arī Baltijas reģionā un Latvijā. IWG ir pasaules līderis hibrīddarba risinājumu nodrošināšanā, un tāpēc uzņēmums, sekojot pieprasījumam tirgū, ir nolēmis strauji paplašināt darbību Latvijā, līdzās Regus zīmolam atverot arī jaunas un modernas Spaces zīmola kopstrādes darba telpas Rīgā. Līdz ar šo jauno centru atvēršanu IWG nostiprina savas pozīcijas kā lielākais darba telpu operators Latvijā.

Newsec Latvia ir parakstījis ekskluzīvu īpašuma pārvaldīšanas līgumu par tikko uzcelto biznesa centru Rīgas centrā– Novira Plaza.

Šis septiņu stāvu ēkas komplekss ar kopējo platību 39 000 kvadrātmetri ir lielākais papildinājums Newsec īpašumu pārvaldības portfelī Latvijā, nodrošinot uzņēmumam ievērojamu paplašināšanos un savas darbības pārcelšanu uz Novira Plaza biznesa centru.

A klases biznesa centrs Novira Plaza atrodas jaunākajā darījumu rajonā Rīgā, Marijas ielā 2. Biznesa centrs durvis vērs 2023. gada 4. ceturksnī. Nomnieku vidū jau apstiprināti tādi uzņēmumi kā pārtikas un citu preču ātrās piegādes uzņēmums Wolt, audita un konsultāciju uzņēmums PwC, personāla vadības uzņēmums Zalaris, GoCardless maksājumu risinājumi un, protams, pilna servisa īpašumu pārvadītājs Newsec.

L`Oréal sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižajā Baltijas jauno talantu programmā Sievietēm zinātnē apbalvoja septiņas talantīgas zinātnieces. Latvijā par savu ieguldījumu zinātnē un 7 000 eiro balvu pētījumu veikšanai šogad saņem doktorante M.sc.ing. Katrīna Laganovska, doktorante M.sc.biol. Kristina Baho Santosa (Cristina Bajo Santos) un Dr.chem. Liene Grigorjeva.

“Pateicos triju Baltijas valstu Zinātņu akadēmiju žūrijām par ieguldīto darbu, izvērtējot zinātnisko aktivitāti un izcilību, izraugoties balvai jaunās pētnieces. Man ir liels un patiess prieks par šīm lieliskajām sievietēm un zinātniecēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam – cilvēku un vides veselībai. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlu visām zinātniecēm – gan jaunajām, gan pieredzējušajām – veiksmi zinātniskajā darbā un laimi personiskajā dzīvē,” sveic Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Baltijā visgodalgotākā komunikācijas aģentūra pasaules mēroga konkursos “A.W.Olsen & Partners”, kas dibināta 2005.gadā, turpmāk tiks saukta “Olsen+Partners”.

Apvienojot stratēģisku pieeju ar plašu praktisko pieredzi sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas jomā, aģentūra paplašinās darbību un turpmāk piedāvās uzticēšanās pārvaldību.

"Mūsdienu korporatīvās komunikācijas formula nozīmē to, ka organizācijas piesaista auditorijas uzmanību, piedāvājot apmaiņā emocijas un iespaidus. Taču šai formulai ir svarīgs turpinājums – auditorija ir gatava ilgstoši mijiedarboties tikai ar tām organizācijām, kurām uzticas," norāda „Olsen+Partners” partnere Olga Kazaka.

To apstiprina arī aptauja, ko pēc „Olsen+Partners” pasūtījuma veica tirgus izpētes kompānija “Norstat”, kurā piedalījās 1535 uzņēmēji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tajā secināt, ka kā svarīgāko komunikācijas uzdevumu tuvākajiem trim gadiem uzņēmumi izvirza uzticēšanās izveidi un tās nostiprināšanu. Latvijā to norādīja 73%, Lietuvā 70% un Igaunijā 80% komersantu.

Dažus simtus darbinieku ir iespējams ietērpt unikālā uzņēmuma formas tērpā trīs mēnešu laikā, informē Baltijas darba formu ražotājs “Youniformer”. Uzņēmums, kas ar darba apģērbu nodrošina aviokompānijas, bankas, aizsardzības aģentūras un citas organizācijas, paātrina projektus, izmantojot virtuālos rīkus un daudzu gadu pieredzi formas tērpu izgatavošanā lielajām korporācijām.

Uzņēmumi var radīt paši savus formas tērpus

Daudzi uzņēmumi, kuriem nepieciešami formas tērpi, meklē pārbaudītus risinājumus – darbiniekiem ērtas, izturīgas dizaina kombinācijas, kas sniegtu vēlamo vēstījumu. Tāpēc “Youniformer” piedāvā saviem klientiem vispirms apskatīt formas tērpu katalogu, kurā ir vairāk nekā 50 dažādu dizainu, ko uzņēmumi var pielāgot, izvēloties tīkamākās krāsu kombinācijas un akcenta aksesuārus.

"Lai būtu vieglāk iedomāties, kā formas tērps izskatītos dažādās krāsās, esam izstrādājuši speciālu rīku, kas ļauj virtuāli pielāgot jūsu izvēlēto formas tērpu, lai tas atbilstu jūsu uzņēmuma stilam. Tas ir labākais veids klientiem, kuriem vēl nav skaidra redzējuma par to, kā izskatīsies viņu formas tērps, un kuri vēlas pārrunāt potenciālās iespējas ar saviem darbiniekiem,” stāsta Edita Šekšteliene, “Youniformer” izpilddirektore.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" mehāniķi Zviedrijā piektdien rīko streiku, lai protestētu pret autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu, paziņoja arodbiedrība "IF Metall".

Streiks ietekmē aptuveni 130 "Tesla" mehāniķus septiņās remontdarbnīcās Zviedrijā.

"IF Metall" skaidro, ka "Tesla" darbiniekiem ir zemākas algas, viņiem atšķiras apdrošināšanas un ir zemākas pensijas nekā citiem nozares darbiniekiem.

"Tesla" otrdien esot informējusi arodbiedrību, ka neparakstīs darba koplīgumu, jo uzņēmums tā nedarot nekur pasaulē, vēstī "IF Metall".

Ja vien "Tesla" nemainīšos savu nostāju, arodbiedrība 3.novembrī paplašinās streiku, lai aptvertu visus remontdarbnīcu veiktos "Tesla" automobiļu remontus visā Zviedrijā, ne tikai tos, ko veic "Tesla" darbinieki.

Darba koplīgumi, par kuriem vienošanās tiek panāktas katrā nozarē atsevišķi, ir Zviedrijas darba tirgus modeļa pamatā, aptverot gandrīz 90% Zviedrijā nodarbināto un garantējot standarta algas un darba apstākļus.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" saņēmis pilnu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) licenci, informē "BaltCap" pārstāvji.

Šī licence ļauj "BaltCap" turpināt paplašināt darbību un pakalpojumu klāstu ārpus Baltijas valstu robežām, kā arī piesaistīt jaunus, profesionālus investorus visā Eiropā.

"BaltCap" AIFP licenci izsniedza Igaunijas Finanšu uzraudzības un noregulējuma iestāde.

AIFP licence nozīmē "BaltCap" pāreju uz darbību kā pilnībā regulētam un uzraudzītam fondu pārvaldniekam. Iepriekš "BaltCap" tika piemērotas atvieglotas uzraudzības prasības, kas pieejamas alternatīvo fondu pārvaldniekiem ar pārvaldāmajiem aktīviem līdz 500 miljoniem eiro.

"BaltCap" tagad varēs izmantot AIFP priekšrocības un pakalpojumu sniegšanas brīvību, piedāvājot pakalpojumus visā Eiropas Savienībā (ES). Tas paplašinās arī iespējas sadarbībai ar plašāku investoru tīklu, kas meklē privātā kapitāla ieguldījumu iespējas, min kompānijā. "BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis uzsver, ka licences iegūšana iezīmē jaunu "BaltCap" darbības un biznesa attīstības posmu.

ChatGPT ir guvis lielu popularitāti kopš tā atklāšanas pagājušajā gada beigās. Nav noslēpums, ka šis terzēšanas robots spēja aizstāt daudzas profesijas, un tā turpinot pilnveidoties, ChatGPT būs pašsaprotama ikdiena no mūsu dzīves.

ChatGPT terzēšanas robots izmanto dabiskās valodas apstrādi, lai izveidotu cilvēcisku sarunu dialogu. Tas var atbildēt uz jautājumiem un veidot dažādu rakstu saturu, tostarp ralstus, sociālo mediju ziņas, e-pastu un citus.

Daudzi investori lūdz AI tirdzniecības padomus, kā arī kriptovalūtu cenu prognozes.

Un jāņem vērā, ka Bitcoin neparedzamā un nepastāvīgā būtība padara tā cenu prognozēšanu sarežģītu arī tādiem rīkiem kā ChatGPT.

Kriptovalūtu tirgus ar katru dienu paplašinās arvien vairāk, piedāvājot dažādus kripto projektus, kuros investēt. Un izvēlēties paliek ar vien grūtāk, kuros un kāpēc labāk investēt.

Pašlaik tirgū ir tādi altkoini, kas tirgu pārņemuši un parādījuši spēcīgu potenciālu. Zemāk jūs variet iepazīties ar trīs populārām kriptovalūtām, kuras vērts izskatīt.

Atzīmējot Bērnu slimnīcas 124. dzimšanas dienu, nosvinēti spāru svētki ēkai, kurā atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs un Ambulatorais veselības centrs.

Ar kopējo telpu platību 7962,2 m2, šī nozīmīgā ēka ir arī lielākā, kas tiek būvēta Bērnu slimnīcas teritorijā.

Bērnu un jauniešu skaits, kuriem vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība vai palīdzība akūtās veselības situācijās, ir liels – Bērnu slimnīcā tie ir 150 līdz 200 pacientu dienā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības centram jaunajā ēkā būs plašās, epidemioloģiski drošās un pārdomāti projektētās telpas 2 652,6 m2 platībā, atsevišķa ieeja un reģistratūra, tiks izbūvēts jauns piebraucamais ceļš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnām.

Jaunās ēkas lielākā daļa – 5310 m2 – iedalīta Ambulatorajam veselības centram, kas paplašinās iespējas integrēt ārstniecības procesu, mazinot nepieciešamību bērniem ārstēties stacionārā. Pacientiem plānveida ambulatoro pakalpojumu sniegšana lielākoties notiks vienuviet jaunajā ēkā, kur atradīsies vienota reģistratūra, būs pieejamas 84 telpas vizītēm, procedūrām un izmeklējumiem, kā arī rotaļu un atpūtas zonas. Izmeklējumi un procedūras, kuras nepieciešamas arī stacionāra pacientiem, notiks jaunās ēkas pirmajā stāvā, kas pa gaiteņiem būs savienots ar citiem Bērnu slimnīcas korpusiem.

Tehnoloģiju uzņēmumu “Wolt” Baltijā tagad vadīs uzņēmuma līdzšinējais pārdošanas vadītājs Baltijā Mantas Lomsargis.

Kā norāda M. Lomsargis, “Wolt” mērķis ir kļūt par digitālu iepirkšanās centru, kas pieejams katra iedzīvotāja kabatā. Šogad uzņēmums strauji paplašinājies vairāk nekā 10 Latvijas pilsētās, kā arī izstrādājis virkni jaunu pakalpojumu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

““Wolt” Baltijas tirgū ienāca pirms vairāk nekā sešiem gadiem. Šajā laika periodā mums ir izdevies izveidot lojālu klientu bāzi, turklāt platformas lietotāju skaits ik dienas paplašinās. Esmu gandarīts par iespēju vadīt mūsu uzņēmumu Baltijas valstīs, koncentrējoties uz piegādes servisa kvalitāti kā mūsu pamatdarbību, kā arī turpinot paplašināties arvien jaunās pilsētās,” stāsta “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsargis.

Francijas Veselības ministrija gatavojas aizliegt smēķēt visās pludmalēs, publiskajos parkos, mežos un vairākās citās sabiedriskajās vietās.

Tabakas izstrādājumi Francijā izraisa 75 000 nāves gadījumu gadā, no kuriem var izvairīties, televīzijā BFM norādīja veselības un profilakses ministrs Oreljēns Ruso. Viņš paziņoja, ka valdība nākamā gada sākumā paplašinās to vietu skaitu, kurās par smēķēšanu var uzlikt sodus.

Ministrs norādīja, ka pludmalēs, parkos, skolu apkārtnē un citās vietās eksperimentālā kārtā tika aizliegts smēķēt, un tagad valdība vēlas pieņemt vispārēju noteikumu, lai parādītu savu apņēmību.

Likumdevēji arī plāno aizliegt vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes, un nākamajā mēnesī Nacionālajā asamblejā gaidāms sākotnējais balsojums par likumprojektu, kas paredz šādu aizliegumu.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Izsniegto kredītu apjoms gan mājokļu iegādei, gan uzņēmumiem pēdējo 12 gadu laikā Latvijā piedzīvojis lejupslīdi, kamēr dienvidu un ziemeļu kaimiņvalstīs tieši pretēji – pieaudzis.

Baltijas salīdzinošās izmaiņas kredītu apjomos norāda nevis uz banku vai uzņēmēju kūtrumu, bet uz kādu kopējo spēles noteikumu aplamību, kas lēni un nepārvarami noved pie iepriekš prognozējama rezultāta.

Šādu ainu var novērot, ielūkojoties Eiropas Centrālās bankas datos. Nenoliedzami jautājums ir, kas notiek kreditēšanas segmentā un – vēl jo vairāk – kāpēc, laikam ritot, plaisa starp Baltijas valstīm tikai pieaug, nevis samazinās. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, ir eirozonas valsts, bet, raugoties uz dažādiem parametriem, šķiet, ka tās nebūt nav viena reģiona valstis, kur būtībā ir ļoti daudz līdzīgā un salīdzinoši maz atšķirīgā.

Skaitļi rāda acīmredzamo, bet neticamo

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.