Tehnoloģijas

IKT nozares pakalpojumu eksports strauji pieaudzis

Žanete Hāka, 01.06.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Salīdzinot ar 2014. gadu, pagājušajā gadā pieaudzis gan datorpakalpojumu un informācijas, gan telesakaru pakalpojumu eksports, attiecīgi par 30% un 11%. Aptaujāto uzņēmumu pieredze rāda, ka uzņēmumi ārvalstīs attīsta gan savas biznesa struktūras, gan piedāvā pakalpojumus dažādās nozarēs.

«Mūsu eksporta tirgus ieņēmumi un starptautisko klientu skaits turpina stabili pieaugt. Lielāko ietekmi devusi Lattelecom datu centru pakalpojumu virzība Ukrainas tirgū. Pēdējā laikā ir vērojama arī tendence, ka pieaug to klientu skaits, kas savu IT infrastruktūru pārvieto no Rietumeiropas valstīm uz Latviju,» stāsta Lattelecom Technology izpilddirektore Anita Mertena.

Arī Linx Telecommunications Latvia eksports starptautiskās datu pārraides jomā ir krietni pieaudzis, ko uzsver uzņēmuma pārdošanas vadītāja Latvijā Ivonna Nereta: «Uzņēmums piedāvā arī datu centru un mākoņpakalpojumus Maskavā, Sanktpēterburgā, Varšavā un Tallinā, kas iekļauti vienotā uzņēmuma starptautiskajā datu pārraides tīklā, savienojot Ziemeļvalstis, Baltiju, Rietumeiropu, Krieviju, Ukrainu un NVS valstis. Tāpat eksportu veicina arī uzņēmuma piederošais optiskais zemūdens kabelis Baltijas jūrā, kurš savieno Tallinu ar Stokholmu un Helsinkiem, pa alternatīvu maršrutu nonākot atpakaļ Tallinā.»

Uzņēmums Tieto Latvia aktīvi darbojas finanšu un banku sektorā. Pērn īpaša uzmanība tika pievērsta uzņēmuma izstrādātā elektronisko maksājumu risinājuma attīstībai un ieviešanai vairāku valstu centrālajās bankās un nacionālos maksājumu darījumu apstrādes centros.

«Nozares, kurās mūsu sniegtie pakalpojumi ārzemju tirgū ir vispieprasītākie, ir autobizness un veikalu ķēdes, kuras attiecīgi meklē optimālākos risinājumus tirdzniecības, noliktavu un ražošanas resursu pārvaldībai,» stāsta uzņēmuma Elva Baltic valdes priekšsēdētājs Jānis Dambergs.

Latvijas IKT nozares uzņēmumu pakalpojumi ir pieprasīti ne tikai starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet arī citos kontinentos. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā par 20% kāpis datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports uz ES valstīm, bet ārpus ES valstīm – palielinājies pat par 41%. Savukārt Tieto Latvia savus pakalpojumus piedāvā Ukrainā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā un Krievijā.

Uzņēmums Elva Baltic savus pakalpojumus visvairāk eksportē uz Dāniju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Itāliju. Arī SIA TestDevLab ar katru gadu kāpina uzņēmuma darbības apjomus, palielinot klientu skaitu ES, Āzijas un ASV tirgos. Turpretī Linx Telecommunications Latvia uzņēmuma dati liecina par klientu skaita un kapacitātes pieaugumu arī eksportam uz Baltijas jūras reģiona valstīm. Jaunu eksporta tirgu apgūšanai ir paplašināts savu datu pārraides tīklu uz Āzijas valstīm.

Tāpat būtiski ir nodrošināt individuālu pieeju katram klientam, izprotot arī viņu nacionalitāti – kādam interesē jau pārbaudītas vērtības, bet cits vēlas pilnīgi jaunus risinājumus.

Kā svarīgu panākumu atslēgu uzņēmuma valdes loceklis Ervins Grīnfelds atzīmē Latvijas IKT profesionāļu spēju strādāt ārpus iepriekš noteiktiem rāmjiem: «Latvijā ir daudz IT profesionāļu, kuru prasmes tiek ļoti novērtētas globālajos tirgos un veicina IT produktu un pakalpojumu eksportu no mūsu valsts. Ārvalstu klienti augsti novērtē mūsu speciālistu tehniskās zināšanas, angļu valodas prasmes, un, pats galvenais, spēju strādāt radoši, nevis izpildīt tikai konkrēti definētus uzdevumus. Ir ļoti svarīgi radīt un sniegt pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību,» teic SIA TestDevLab valdes loceklis Ervins Grīnfelds.

«Fokusējoties uz nacionālo banku un darījumu apstrādes centru biznesa apguvi, šobrīd tiek veidota lieliska platforma tālākai privātā sektora banku apguvei. Privātā sektora bankas augstu novērtē jau izmantotas un pārbaudītas platformas, turklāt vienotas platformas izmantošana valstī atvieglo un vienkāršo bankas inovāciju ieviešanas procesu, līdz ar to paverot jaunas iespējas biznesa attīstībai reģionā,» stāsta Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gandrīz pusi no IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība

LETA, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pusi jeb 48% no kopējā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares apgrozījuma 2014.gadā veidoja IKT vairumtirdzniecība, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) apkopotā informācija.

23,7% apgrozījuma veidoja komunikāciju pakalpojumi, bet 22,4% - IT pakalpojumi.

IKT ražošana sastādīja vien 5,9% no kopējā nozares apgrozījuma.

Kā ziņots, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, par 22% audzis Latvijas IKT eksports. Tāpat 2014.gadā izveidojušies 470 jauni IKT uzņēmumi, to kopējam skaitam sasniedzot 5534 uzņēmumus.

Vislielākais uzņēmumu skaita pieaugums ir bijis apakšnozarē Datorprogrammēšana, konsultēšana un ar to saistītās darbības, komentēja LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Tāpat jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, par 3200 cilvēkiem audzis nozarē nodarbināto skaits, nozarei kopā nodarbinot jau 26 600 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT eksports apsteidz dzelzceļu

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares eksportam 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos ir izdevies apsteigt ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) sfēra ir uz viļņa. Tā iegūst arvien lielāku nozīmi tautsaimniecībā, pakalpojumu eksportam apsteidzot ieņēmumus no dzelzceļa pārvadājumiem, kļūstot par trešo lielāko eksporta nozari. Tiesa, tas skaidrojams arī ar to, ka būtiski ir kritis dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms.

«Nozare jau ilgstoši ir uz forša viļņa,» vērtē a/s Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts. Tiesa, pērn nozari ietekmējusi aizkavēšanās ar ES fondu līdzekļu apguvi. «Būsim godīgi – galvenais pasūtītājs vietējā tirgū ir publiskais sektors,» viņš uzsver. SIA Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers norāda, ka vēl pāragri spriest par visa pērnā gada rezultātiem kopumā, bet pirmajā pusgadā datorprogrammēšanas apgrozījums pieauga par 20%. «IKT pakalpojumu eksports pirmo reizi apsteidza dzelzceļa kravu pārvadājumu eksportu,» viņš teic. Vietējā tirgū nemainīgs pieprasījums bijis tikai biznesa sektorā, savukārt publiskā sektora pieprasījums strauji krities. «Tas noteikti atstājis iespaidu uz ieņēmumiem no pašmāju tirgus 2016. gadā. Ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu lēno virzību, tas varētu atstāt iespaidu arī 2017. gadā,» viņš prognozē. Tomēr kopumā sektoram klājas labi. Tā apjomi ir teju septiņkāršojušies pēdējos desmit gados, nodarbināto skaits kopš krīzes ir trīskāršojies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare turpina attīstīties, uzrādot pastāvīgu izaugsmi. 2014. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir audzis gan IKT uzņēmumu skaits – par 470, gan arī nodarbināto skaits – par vairāk nekā 3,2 tūkstošiem.

Tāpat, Latvijas IKT kopējais eksports 2014. gadā pieaudzis par 22,5% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Savukārt šogad otrajā ceturksnī datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports uzrādījis 39% kāpumu attiecībā pret attiecīgo laika periodu pērn, sasniedzot 62,5 miljonus eiro. Pieaudzis ir arī eksporta īpatsvars nozares apgrozījumā, ietverot gan produktus, gan pakalpojumus – no 34% 2013. gadā uz 42% 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi eksporta tirgos aizvien biežāk lepojas ar Latvijas zīmolu

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju - uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, - skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse - 48% jeb 733 uzņēmumu - eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš.

Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenas Baltijā ir augstākas nekā valstīs ar līdzīgu attīstības līmeni

Žanete Hāka, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs, norāda Nordea bankas ekonomisti.

Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3 % lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.

Ekonomikas izaugsme kļūst līdzsvarotāka. Privātais patēriņš, kas pēdējo trīs gadu laikā bija ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, piebremzēsies, jo aizvien augošā inflācija mazinās mājsaimniecību reālo ienākumu pieaugumu, savukārt eksports un investīcijas palielināsies, pateicoties labākiem ārējiem apstākļiem un lielākai investoru uzticībai. Arī fiskālā politika būs atbalsts izaugsmei, jo Baltijas valstīs jau patlaban ir viens no viszemākajiem valsts parāda un budžeta deficīta līmeņiem, un galvenā uzmanība aizvien vairāk tiek pievērsta ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, nevis budžeta līdzsvarošanai. Arī lielāks ES līdzekļu pieplūdums palīdzēs palielināt valdības tēriņus un investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gaidāms stabils gads, bez straujiem pagriezieniem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstu ekonomikas izskatās pārāk labi, lai tā turpinātos mūžīgi

Žanete Hāka, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori, uzskata Nordea bankas eksperti.

Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas.

Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas.Vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma burbuli. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Uzņēmēju motivācijas veicināšana ir galvenais politikas mērķis

Māris Ķirsons, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir, kur tiekties. Proti, Igaunijas eksports pret šīs valsts iekšzemes kopproduktu ir 80%, kamēr Latvijā nesasniedz pat 60%

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs un jaunais partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņaprāt, pārmaiņas vienlaikus sākušās gan viņa vadītajā partijā, gan arī Latvijas tautsaimniecībā, ko iniciējis gan pats ministrs, gan valdība kopumā, piemēram, nodokļu reforma, enerģētikas jomas pārmaiņas u.c.

Kādi ir jūsu kā ekonomikas ministra lielākie sasniegumi, un kādas ieceres nav realizējušās? Kāda ir jūsu personīgā loma abos gadījumos?

Vispirms jāsaprot, ka, stājoties jebkurā amatā, nepastāv iespēja nodarboties tikai un vienīgi ar jaunām iniciatīvām, bet gan ļoti daudz laika jāvelta saņemtā «mantojuma» revidēšanai. Tādējādi par konkrētiem sasniegumiem un nerealizētām iecerēm vadītāja amatā atbildīgi var runāt nevis pēc 18, kā tas ir pašlaik, bet gan pēc 36 mēnešiem vai arī tikai brīdī, kad atstāšu ekonomikas ministra amatu. Latvijas ekonomika nav viena vai dažas nozares, tā ir ļoti daudzšķautņaina, ar ļoti atšķirīgām interesēm. Stājoties amatā, izvirzīju četrus tautsaimniecībai svarīgus uzdevumus. Pirmais – risināt produktivitātes (konkurētspējas) problemātiku, jo Latvijas vidējais svērtais produktivitātes līmenis ir 43% no ES vidējā rādītāja, turklāt tās pieauguma temps ir niecīgs. Otrs lielais uzdevums ir eksporta veicināšana, jo Latvijai ir, kur tiekties. Proti, Igaunijas eksports pret šīs valsts IKP ir 80%, kamēr Latvijā nesasniedz pat 60%. Trešais uzdevumu bloks ir investīciju palielināšana, kas ļautu sasniegt 22–25% apmēru, rēķinot pret IKP. Ceturtais lielais uzdevums ir cilvēkresursu kapitāla attīstība, kuras pamatā ir ne tikai izglītības kvalitātes izmaiņas saistībā ar darba tirgus pieprasījumu, bet arī ilgtspējīgu mehānismu izveidošana pieaugošo izglītībai. Darba tirgus maiņa notiek ļoti dinamiski, bez jaunām zināšanām cilvēki bieži vien paliek bez darba. Sevišķi, ja raugāmies no inovatīvas ekonomikas skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 21. novembrī, Rīgā notika Latvijas – Turkmenistānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 3.sēde, kuru no Latvijas puses vadīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet no Turkmenistānas puses – ekonomikas un attīstības ministra vietnieks Šamirats Mustafajevs.

«Lai arī Latvijas un Turkmenistānas tirdzniecības apjomi pašlaik ir nelieli, pastāv zināms potenciāls divpusējās sadarbības attīstīšanai, piemēram, tādās jomās kā transports un loģistika, IKT, izglītība, tīrās tehnoloģijas, farmācija. Apliecinājums sadarbības paplašināšanai ir arī Latvijas uzņēmēju arvien pieaugošā interese veidot kontaktus un uzsākt sadarbības projektus ar Turkmenistānu», uzrunājot klātesošos uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Starp Latviju un Turkmenistānu šobrīd ir noslēgti nozīmīgākie sadarbības nolīgumi, t.sk. ekonomiskās sadarbības nolīgums, vienošanās sadarbībai gaisa satiksmes jomā, nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanai attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, sadarbībai izglītības jomā, kā arī sadarbībai starptautisko automobiļu satiksmes jomā. Tāpat ir noslēgta vienošanās starp Jūrmalas un Turkmenbaši pašvaldībām. Līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanai puses strādā pie virknes starpinstitūciju vienošanos, t.sk. arī vienošanās par sadarbību starp abu valstu ekonomikas ministrijām, kuru plānots parakstīt tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Parakstīts memorands par Latvijas sadarbību ar Alibaba Group

Lelde Petrāne, 08.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka un pasaules IT giganta Alibaba Group tūrisma interneta platforma Ķīnā Alitrip (Fliggy) šā gada 7. jūnijā parakstīja Sadarbības memorandu par tālākās sadarbības attīstību tūrisma nozarē, kas būtiski uzlabos Latvijas atpazīstamību Ķīnas tirgū, kā arī veicinās nozares komersantu daudzpusīgu sadarbību ar Ķīnas uzņēmējiem, informē Ekonomikas ministrija. Vienlaikus J. Stinka arī atklāja Latvijas tūrisma digitālo paviljonu Alitrip internetā platformā.

Alibaba Group ir viens no pasaules IT gigantiem, kuram ir vairāki darbības pamatvirzieni - interneta tirdzniecības platforma, finanšu pakalpojumi, loģistikas risinājumi un tūrisma pakalpojumi. Alitrip (Fliggy) ir Alibaba Group ietilpstošais tūrisma uzņēmums.

Parakstot memorandu, puses apņēmušās veicināt abu valstu tūrisma kompāniju sadarbību, izmantojot Alitrip interneta platformas sniegtās iespējas un priekšrocības.

Latvija ir pirmā Austrumeiropas valsts, kuras informācija tiks iekļauta lielākajā Ķīnas tūrisma interneta platformā. Šobrīd Alitrip datubāzē ir 250 miljoni klientu, kuriem ar šīs platformas palīdzību Latvijas tūrisma kompānijas varēs piedāvāt ceļojumus uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas ekonomikas izaugsme sasniedza pēdējo sešu gadu straujāko tempu. Publiskajā telpā izskanēja bažas par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Viens no rādītājiem, uz ko tādā brīdī skatīties, ir tekošā konta bilance. Šis rādītājs galvenokārt atspoguļo starpību starp eksportu un importu, norāda Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece.

Ja imports būtiski pārsniedz eksportu un tekošajā kontā veidojas ievērojams deficīts, tad bažām par nesabalansētu ekonomikas izaugsmi un vispārēju pārkaršanu ir pamats. Piemēram, 2006.-2007. gadā tekošā konta deficīts pārsniedza 20% no iekšzemes kopprodukta, proti, dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Savukārt šobrīd neko tādu novērot nevaram. Pēc Latvijas Bankas datiem pērn tekošajā kontā izveidojās deficīts 0.8% apmērā no iekšzemes kopprodukta, importēto preču un pakalpojumu vērtībai nedaudz pārsniedzot eksporta vērtību. Deficīts ir pavisam neliels un rāda, ka Latvijas ekonomikas veselība ir diezgan laba.

Līdz ar spēju globālās ekonomikas izaugsmi un saistīto ārējā pieprasījuma kāpumu, kā arī cenu pieaugumu aizvadītais gads bija ļoti veiksmīgs eksportētājiem, kuru ieņēmumi no eksporta pieauga par 9%. Preču pusē pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās, bet kopējo pieaugumu visvairāk sekmēja pārtikas produkti un dzērieni, metāli un to izstrādājumi, kā arī mehānismi un iekārtas. Savukārt pakalpojumu pusē, lai gan kopumā bija vērojams kāpums, bilde bija mazliet raibāka. Autotransporta kravu pārvadājumu pieaugums spēja kompensēt kritumu dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumos, ko negatīvi ietekmē Krievijas kravu pārvirzīšana uz Krievijas ostām. Citu pakalpojumu grupā straujš pieaugums turpinājās būvniecības un IKT pakalpojumu eksportā, savukārt finanšu pakalpojumu eksports samazinājās, sarūkot nerezidentu segmentam. Importētās produkcijas vērtība palielinājās par 13%, ko sekmēja iepriekšējā gada zemā bāze (2016. gadā imports saruka), cenu kāpums un iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko papildus veicināja straujāka ES fondu projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pētījums: Latvijā labāk apmaksātie darbinieki strādā IT nozarē

LETA, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāk apmaksātie darbinieki Latvijā strādā informācijas tehnoloģiju (IT) un finanšu sektorā, liecina Latvijas IT klastera sadarbībā ar personālvadības konsultāciju un pētījumu kompāniju «Fontes» veiktais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares atalgojuma un produktivitātes pētījums.

Pēc pētījuma datiem, vairumam IT amatu tirgus indekss ir būtiski augstāks nekā citiem amatiem darba tirgū, un, neskatoties uz to, atalgojums aizvien turpina palielināties.

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopējais atalgojums IT nozarē šogad ir pieaudzis par 7,9%, kas iet roku rokā arī ar darba produktivitātes paaugstināšanos. Tostarp IT nozares pakalpojumu eksports pieaug ļoti strauji, un prognozes liecina, ka šī tendence nākamajos gados būs arvien izteiktāka, IT nozares devumam Latvijas eksportā turpinot augt, pauda IT klastera pārstāvji.

Tāpat pētījums apstiprinājis, ka, ekonomikas izaugsmei paātrinoties, organizācijas arvien asāk izjūt darbaspēka trūkumu. Uzņēmumi ne tikai izmanto ierastus šīs problēmas risinājumus (darbinieku apmācība un pārkvalificēšana, sadarbība ar izglītības iestādēm, studentu pieņemšana praksē, ārzemju darbinieku piesaistīšana u.c.), bet daudz lielāks organizāciju īpatsvars šogad ir pārskatījis un mainījis biznesa modeli, iekšējus procesus un/vai izmantotās tehnoloģijas, kā arī ir ieviesuši jaunus amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru