Tehnoloģijas

Inovāciju nākotne – spēku apvienošana

Jānis Vēvers, 03.05.2019

Foto: Stefan Boness/Ipon/SIPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Patērētāji vēlas ieguldīt naudu jaunos, inovatīvos produktos, tādēļ uzņēmumiem ātrā tempā jāspēj izstrādāt iespējām aizvien bagātākas elektroierīces, rāda pētījumi.

Tuvākajos gados elektronikas ražotāji sadarbosies aizvien ciešāk, apvienos prasmes, lai kopīgi radītu inovatīvus produktus. Šādu nākotnes tendenci šā gada aprīļa nogalē Andalūzijā notikušajā patērētāju elektronikas un sadzīves tehnikas izstādes IFA globālajā preses konferencē ieskicēja tās rīkotāji.

Lai arī IFA Berlīnē tradicionāli notiek septembra pirmajās dienās, globālajā preses konferencē jau pavasarī masu mediji tiek iepazīstināti ar nozares aktuālajām tendencēm. Un šogad svarīgākā ir kopīga inovāciju ražošana.

Nauda no blakus produktiem

Kompetenču apvienošana kopīga mērķa īstenošanai gan nav jauna. Uzņēmumi jau desmitgadēm ilgi atsevišķos projektos sadarbojušies pat ar konkurentiem, lai radītu tehnoloģijas vai produktus, kas vienatnē nav bijis pa spēkam. Taču tagad šī tendence tehnoloģiju nozarē pieņemšoties spēkā, un tam ir loģisks pamatojums. Daudzās jomās pamatprodukti, kā viedtelefoni, televizori, biroja tehnika, sadzīves tehnika, ir noslīpēti ļoti augstā līmenī. Patērētāji ar tiem ir apmierināti un iegādājušies visu nepieciešamo. Šī iemesla dēļ tirgus aug ļoti lēni, un ražotājiem jāmeklē jauni veidi, kā padarīt produktus pievilcīgākus. Piesaistot citu jomu uzņēmumus, ražotāji meklē iespējas, kā padarīt produktus interesantākus vai kā izstrādāt labākus aksesuārus.

Tas uzskatāmi redzams tirgus prognozēs. Piemēram, viedtelefonu tirgū šogad apgrozījuma izaugsme paredzēta vien 1% apjomā salīdzinājumā ar 2018.gadu, bet ar tiem savienojamo audio tehniku šogad uzskata par īstu zelta bedri. Stereo austiņu segmentā apgrozījums palielināšoties par 37% un bezvadu skaļruņu – par 14%, izriet no pētījumu centra GFK prezentētajiem datiem.

Maksā par inovācijām

Kompānijas pārstāvji apgalvo, ka patērētāji ir gatavi maksāt augstu cenu par produktiem, ko uzskata par inovatīviem. Šī iemesla dēļ šodien Eiropā un Ķīnā jauno produktu cenas ir vidēji par 60% augstākas nekā 2009. gadā attiecīgajos segmentos. Skaitlis ir gana iespaidīgs, lai ražotāji saspringtu uz inovāciju radīšanu cerībā savākt no modernāko lietu tīkotājiem krietnu naudas žūksni, kas pamatīgi pārsniedz produkta izstrādāšanas un saražošanas pašizmaksu. Ja kādam šķiet, ka šodien telefoni kļuvuši ļoti dārgi, viņš nemaldās. 2010.gadā Eiropā tālrunis tika pirkts vidēji par 154 eiro. 2018. gadā cena jau bija dubultojusies un sasniedza 363 eiro. Šogad tā varētu pārsniegt 400 naudas zīmju robežu un ieņēmumi no viedtelefonu tirdzniecības veidos 65% no visa 1,052 triljonu globālā elektropreču apgrozījuma.

Maģiskajam vārdam inovācija laika gaitā izdevies iespiesties cilvēku apziņā un ietekmēt lēmumu, izvēloties preces. Iepriekšējās desmitgadēs cilvēki pārāk neuztraucās, kurā gadā ir izstrādāts viņa noskatītais televizors, bet tagad vairāk nekā 75% cilvēku iegādājas tikai tādu patērētāju elektroniku, mobilās tehnoloģijas un datortehniku, kas ir prezentēta pēdējos divos gados. Proti, šodien ražotājiem ir grūti pārdot 2016.gadā izstrādātu printeri, nemaz nerunājot par viedtelefonu, jo cilvēki tos uzskata par neglābjami novecojušiem. Tas tikai paātrina riņķa danci – ražotājiem nemitīgi jāizstrādā aizvien jaunas preces, strādājot uz kapacitātes robežas, un ar vērienīgām mārketinga kampaņām jācenšas divu gadu laikā krājumus izpārdot. Lielās sadzīves tehnikas segmentā produktu dzīves cikls ir garāks, tomēr, pēc GFK datiem, tikai puse patērētāju lieto par diviem gadiem vecākas preces.

Visu rakstu lasiet 3. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

VEF apkaimi vēlas padarīt par inovāciju centru

Monta Glumane, 06.06.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par zaļu enerģiju

Jeļena Šaldajeva, 22.07.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bruņotajiem spēkiem testēšanai piegādātas Latvijas ražotāju bezpilota lidaparātu sistēmas

Monta Glumane, 22.07.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija Globālajā inovāciju indeksā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

LETA, 25.07.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Jaunākajā Globālajā inovāciju indeksā Latvija saglabājusi 34.vietu, un tas ir labāks sniegums nekā Lietuvai, kas ieņem 38.vietu, bet sliktāks nekā Igaunijai, kas atzīta par 24.inovatīvāko valsti pasaulē.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvija un Igaunija saglabājušas savas pozīcijas, bet Lietuva pakāpusies par divām vietām.

Globālajā inovāciju indeksā 129 pasaules valstis izvērtētas pēc 80 dažādiem inovācijas ietekmējošiem faktoriem, tostarp tādiem kā politiskā vide, izglītība, infrastruktūra un uzņēmējdarbības attīstība.

No septiņām rādītāju kategorijām Latvijai vislabākais sniegums bijis radošās izlaides kategorijā, kur Latvija ieņem 22.vietu pasaulē. Institūciju kategorijā mūsu valsts ieņem 32.vietu, tirgus attīstības kategorijā - 40.vietu, biznesa attīstībā - 41.vietu. Cilvēku kapitāla un izpētes kategorijā mūsu valsts atzīta par 44.spēcīgāko pasaulē, zināšanu un tehnoloģiju izlaides kategorijā Latvija ieņem 45.vietu, bet infrastruktūras kategorijā - 51.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs.

Foto: Laura Lūse

Jaunākais izdevums

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizsardzības ministrija plāno piešķirt 22 649 eiro Bezvests.lv drona iegādei

LETA, 26.08.2019

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Aizsardzības ministrija (AM) cilvēku meklēšanas organizācijai «Bezvests.lv» plāno piešķirt 22 649 eiro drona iegādei.

AM sagatavojusi valdības rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt biedrībai minēto summu no Nacionālo bruņoto spēku budžeta «Atlas» drona iegādei.

Biedrība iepriekš lūdza AM izvērtēt iespēju nodot vienu no Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām iepirktajiem SIA «Atlas Aerospace» droniem.

AM konstatēja, ka nav iespējams nodot Nacionālo bruņoto spēku lietošanai paredzētos dronus, jo tie ir speciāli pielāgoti militāram lietojumam un uzskatāmi par stratēģiskas nozīmes preci.

Vienlaicīgi «Atlas Aerospace» drona civilajā versijā ir atsevišķas standartizētas sastāvdaļas, kas to padara daļēji savietojamu ar militārās versijas droniem, kas nav uzskatāmas par stratēģiskas nozīmes precēm, un kuru atrašanās biedrības rīcībā nerada drošības riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

InnoStars Awards konkursa laureātu vidū arī divi Latvijas startup

Žanete Hāka, 04.09.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nosaukti inovatīvākie pārtikas nozares jaunuzņēmumi

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas robežu tuvumā sāksies plašas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības

LETA, 13.09.2019

Foto: Valery Matytsin/TASS/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ventspils Inovāciju centrs radīs teju 100 jaunas darbavietas

Ilze Žaime, 29.10.2019

PROJEKTA VIZUALIZĀCIJA

Jaunākais izdevums

Atverot jauno Ventspils Inovāciju centru, tiks radītas 99 darba vietas ventspilniekiem, informē Ventspils pilsētas domes pārstāve Sigita Znotiņa. Savukārt telpās, kas tiks veidotas jauno uzņēmēju vajadzībām, vieta pietiks līdz pat 120 lielam cilvēku skaitam.

Viņa norāda, ka vakar ticis parakstīts līgums par Ventspils Inovāciju centra un publiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanu Rūpniecības ielā 2, Ventspilī. Jau ziņots, ka kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Inovāciju centrā plānots attīstīt uzņēmējdarbību veicinošās aktivitātes, izveidot biznesa inkubatoru, biznesa akseleratora programmu un universālas biroja telpas jauno uzņēmēju piesaistei un atbalstam, IKT jomas attīstību veicināšana un jaunu darbavietu radīšanai.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas iemājos 6270 m2 plašā un mūsdienīgās arhitektūras stila ēkā, kura atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2.

Komentāri

Pievienot komentāru