Jaunākais izdevums

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Pēdējās dienās jau parādījušās ziņas, ka vairākas internmeta kompānijas domā pie tā, kā mazināt datu tīklu noslodzi. Piemēram, "Amazon.com", "Netflix" un "Alphabet" (pieder "YouTube") ziņojusi, ka mazinās savu straumēšanas pakalpojumu kvalitāti.

Ar līdzīgiem pamudinājumiem šādām kompānijām, lai izvairītos no potenicālām datu pārraidīšanas pārslodzes problēmām, klajā nākusi arī Eiropas Komisija. Kopā vien sešu uzņēmumu - "Amazon.com", "Netflix", "Alphabet", "Facebook", "Microsoft" un "Apple" - platformas Eiropā ir atbildīgas par 43% no kopējā interneta lietošanas, liecina izpētes uzņēmuma "Sandvine" dati.

Šobrīd dzirdami spriedumi, ka dažām kompānijām vīrusa vētru izdosies pārlaist nosacīgi mierīgāk (vai ir vismaz skaidrs, ka tās tajā izdzīvos). "Bloomberg" apkopotās Volstrītas ekspertu aplēses liecina, ka šādu uzņēmumu vidū varētu būt faktiski visi jau pieminētie tehnoloģiju milži un arī - "JD.com" un "Walmart" (arī piedāvā e-komercijas risinājumus). Tāpat uz pārējo fona tiek izcelti tādi ēdienu piegādātāji līdz mājas slieksnim kā "DoorDash" un "Postmates" un, piemēram, videkonferenču organizētājs "Zoom Video Communications".

Akciju tirgiem sagurstot un investoriem spriežot par grūtākiem laikiem ekonomikai, joprojām dažu sektoru akcijām mēdz klāties pieņemami (vai vismaz - mazāk slikti nekā pārējiem). Pie tā dēvētajiem aizsardzības jeb "Defensive" sektoriem tiek pieskaitītas vairākas nozares. Šīs tautsaimniecības nozares ir mazāk jutīgas pret ekonomiskajiem cikliem, saglabājot finanšu stabilitāti brīžos, kad ekonomikai klājas grūti. Līdzās telekomunikācijām un veselības aprūpei šādām nozarēm var pieskaitīt arī komunālo saimniecību, jo vajadzība, piemēram, pēc elektrības vai ūdensapgādes saglabājas relatīvi augstā līmenī arī tad, ja ekonomikā vērojams kritums.

Tāpat, pieaugot bažām, investori mēdz lūkoties mazāk ciklisko plaša patēriņa preču ražotāju ("Consumer Staples") akciju virzienā (tie ir to preču ražotāji, pēc kurām ir samērā konstants pieprasījums pat tad, ja kādu nelabvēlīgu notikumu rezultātā patērētāju ienākumi samazinās). Šādu kompāniju vidū tradicionāli tiek minēts "Procter & Gamble", "Coca-Cola", "Colgate-Palmolive" utt.

Latvijas kompāniju pārstāvji, kas piedāvā interneta pakalpojumus, teic, ka attālinātais darbs un mācības tiešsaistē palielinājušas interneta noslodzi, īpaši rīta stundās, taču jaudas pietiks visiem.

"Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00," skaidro "Tet" galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

"Interneta aktivitātes pieaugums "Tet" tīklam pārslodzi nerada, un klientiem nav par ko uztraukties, jo datu ātrums, jauda un stabilitāte pietiks visiem. Tīkla noslodzes riskus neredzam, arī prognozējot, ka arvien palielināsies cilvēku skaits, kas strādās no mājām. Tīkla darbības jaudas esam plānojuši tā, lai tas nepieciešamības gadījumā spētu izturēt pat divkāršu vakara "pīķa" stundu noslodzi, kad internetu lieto lielākā daļa. Turklāt jāatceras, ka ikviens interneta fiksētais tīkls un jo īpaši optiskais tīkls spēj nodrošināt daudz lielāku stabilitāti brīžos, kad ir liels vienlaicīga pakalpojumu lietotāju skaits, kas rada zināmus izaicinājumus mobilo risinājumu tehnoloģijai," viņš piebilst.

Tāpat kompānijas apkopotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā daudz vairāk izmantotas filmu, seriālu un video straumēšanas iespējas.

Arī "Tele2" tīklā zvanu plūsma ir palielinājusies par 40%, bet datu patēriņš - par 20%. Tomēr, neskatoties uz šo pieaugumu, šobrīd "Tele2" tīkls funkcionē labi un tam ir kapacitātes rezerves, jo ir būvēts pārdomāti, lai tas spētu izturēt pietiekami lielu slodzi, ar kādu tam šobrīd un tuvākajā laikā būs jāsaskaras, norāda kompānijas sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis.

Redzams arī intereses pieaugums korporatīvajā segmentā, piebilst O. Fīrmanis. Proti, par aptuveni 25% ir palielinājusies interese pēc mobilā mājas/biroja interneta, lai varētu strādāt attālināti, kā arī par aptuveni 40% augusi interese par zvanu pārvaldības risinājumu "Teamer", kas ļauj attālināti koordinēt ienākošo zvanu plūsmu, neatrodoties birojā.

"LMT" prezidents Juris Binde novērojis, ka arī "LMT" klientu vidū pieaudzis gan zvanu skaits, gan mobilā interneta patēriņš.

"Pēc tīkla infrastruktūras ražotāja "Nokia" datiem pasaulē vīrusa skartajās valstīs interneta patēriņš pēdējās 4 nedēļās ir audzis par 20-40%. "LMT" tīklā datu patēriņš audzis par 10-15%. Interesanti, ka būtiski pieaug balss zvanu skaits un apjoms - "LMT" tīklā pat par par 50%. Tāpat būtiski palielinājies pircēju skaits jauniem mobilā interneta pieslēgumiem un iekārtām attālinātam darbam un mācībām. Ievērojami vairāk nekā parasti šobrīd "LMT" viedtelevīziju skatās dienas laikā," viņš stāsta.

"Ārkārtas situācijā, kad arvien vairāk cilvēki pāriet uz attālināto darbu un mācībām no mājām, turklāt kopējas atpūtas vietā ievēro sociālo distancēšanos, šāda aktivitāte "LMT" mobilo sakaru tīklā ir pilnībā saprotama. Esam mobilizējuši papildu resursus, palielinot kapacitāti "LMT" tīkla darbības un pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai. Lielākā daļa "LMT" klientiem lieto neierobežota interneta pieslēgumu," skaidro J. Binde.

Viņš gan piebilst, ka krīzes apstākļos ir svarīga ne tikai sociālā distancēšanās vai pašizolācija, bet arī sociāli atbildīga interneta izmantošana. Sakaru kanālu nepārtrauktība krīzes situācijās ir kritiski nepieciešama mediķiem, policistiem un citiem ārkārtas stāvoklī esošajiem dienestiem. Līdz ar to aicinu lieki netērēt resursus, ja tas nav nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbs no mājām un sociālā distancēšanās tradicionālajā darba laikā kāpinājusi interneta patēriņu, jo īpaši rīta stundās, liecina telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" dati.

Tomēr tīkla noslodze nesasniedz vakara stundu aktīvākos interneta patēriņa apjomus, kas auguši par 10%, neradot riskus tīkla darbībai.

Uzņēmums norāda, ka līdz šim ir pietiekami ieguldījis tīkla kapacitātes stiprināšanā, lai arī šonedēļ, kad datu tīklu sāks izmantot skolēni mācību vajadzībām, tīkla darbība būtu stabila un nepārtraukta. Ticams arī ir pieņēmums, ka skolēni jau pagājušajā nedēļā lietoja video un citus datu patēriņa pakalpojumus, tādēļ apjomu pieaugums, visticamāk, nebūs lineārs.

Līdz šim vislielākā interneta tīklu noslodze bija vērojama darba dienu vakaros un vienmērīgi brīvdienās, taču darbs no mājām ir palielinājis līdzšinējo interneta lietojumu tieši darba laikā – no plkst. 8.00 līdz 12.00. Vienlaikus arī vakaros interneta apjoma patēriņš vidēji kāpis par 10%, kas skaidrojams ar to, ka ārpus mājas izklaides iespējas kļuvušas ierobežotas, un iedzīvotāji laiku pavada mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais mobilo datu patēriņš uz vienu SIM karti šī gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 50%, salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati.

Gadu iepriekš pieaugums bija aptuveni 15% robežās. Šobrīd vidējais datu patēriņš uz vienu SIM karti "Tele2" tīklā ir 15,2 GB.

Straujš vidējais datu patēriņa pieaugums viedtelefonos novērojams sākot ar šī gada sākumu.

Sava ietekme ir koronavīrusa izraisītajiem apstākļiem, bet ne tikai, jo iedzīvotāju paradumi mainās nepārtraukti un digitālajā vidē regulāri parādās arvien jauni piedāvājumi un pakalpojumi, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un kuru lietošanai nepieciešams mobilais internets.

"Datu patēriņš turpina augt gadu no gada. To mēs redzam gan pēc vidējā datu patēriņa, gan arī bezlimita tarifu plānu pieslēgumu skaita pieauguma. Bezlimita datu plāni šobrīd ir absolūti populārākie," atzīst "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Telekomunikācijas

Spītējot Covid-19, Tet izdevies uzrādīt labus rezultātus

Lelde Petrāne, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, "Tet" grupas apgrozījums audzis par 8%, sasniedzot 54,4 miljonus eiro, liecina konsolidētie neauditētie dati. Par 58% audzis arī eksporta apjoms, sasniedzot 8,3 miljonus eiro.

Savukārt EBITDA (peļņa no pamatdarbības) gada pirmajā ceturksnī bija 14,9 miljoni eiro.

Straujāko pieaugumu piedzīvojusi "Shortcut" lietotne, datortehnikas apkalpošana un būvniecības bizness.

"Neskatoties uz ārkārtas situācijas radīto ekonomisko spriedzi martā, "Tet" grupas uzņēmumiem ir izdevies uzrādīt labus rezultātus, gan saglabājot pozīcijas pamatpakalpojumiem – interneta un televīzijas nozarē, gan audzējot jaunās biznesa līnijas un eksportu, arvien vairāk uzņēmumiem novērtējot IT ārpakalpojumu nozīmi un iespējas. Valstij nodokļos nomaksāti 12,5 miljoni eiro, un 32,8 miljoni eiro izmaksāti akcionāriem dividendēs par 2019. gadu, tostarp Latvijas Republikai – 16,7 miljoni eiro," informē "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā tradicionālā formātā svētki šobrīd nav iespējami, "Tet" grupas uzņēmumu darbinieki aizvadījuši jau otro virtuālo korporatīvo ballīti.

"Tā kā tradicionālā formā atzīmēt svētkus šobrīd nav iespējams, bija nepieciešams meklēt alternatīvas. Pieredze organizēt attālinātus darbinieku pasākumus, piemēram, darbinieku forumu, kur darbinieki visā Latvijā var pieslēgties Rīgā notiekošajam, jau bija, tādēļ tehniskajam risinājumam atlika radīt radošo ideju," biznesa portālam db.lv saka Ingrīda Rone, tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" Cilvēku un vides dienesta direktore.

Katru no pasākumiem apmeklēja gandrīz puse "Tet" grupas uzņēmumu darbinieku, kas ir augsts iesaistes rādītājs. Viņa uzsver, ka tos nevar salīdzināt ar citiem darbinieku neformālajiem pasākumiem, kas līdz šim ierasti ir norisinājušies klātienē un nereti kopā ar otrajām pusēm vai, piemēram, sporta spēlēs kopā ar ģimenēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Tele2 reģionālo staciju pieslēgšanā optiskajam tīklam investēts miljons eiro

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" drīzumā pabeigs reģionālo 4G mobilo bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam, kā rezultātā par aptuveni desmit reizēm palielināsies 4G mobilā tīkla jauda.

Divu gadu laikā optiskajam tīklam ir pieslēgtas bāzes stacijas Latvijas lielākajās pilsētās un stratēģiski svarīgākajos centros, kopumā šajā projektā investējot vairāk nekā miljonu eiro.

Optiskajam tīklam ir pieslēgtas Latvijas novadu centrālās bāzes stacijas, lai nodrošinātu lielāku 4G mobilā sakaru tīkla jaudu vietās, kurās ir lielākais pieprasījums pēc mobilajiem datiem un kurās iedzīvotāji visaktīvāk izmanto mobilo internetu.

Kā liecina "Tele2" dati, pēdējo piecu gadu laikā datu patēriņš mobilajās ierīcēs pieaudzis vairāk nekā 30 reizes, un šobrīd privātpersona savā viedtālrunī patērē aptuveni 13 Gb mēnesī.

"Pieaugot mobilo datu patēriņam, mēs rūpīgi sekojam līdzi kopējai tīkla noslodzei, lai pieaugošais lietotāju skaits varētu izmantot kvalitatīvus mobilo sakaru pakalpojumus. Mobilo bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir viens no soļiem, lai to nodrošinātu. Kopumā tie ir vairāki desmiti punktu Latvijā, kas būtiski ļaus uzlabot mobilā tīkla kapacitāti daudz plašākā reģionā - ne tikai tur, kur fiziski atrodas bāzes stacija," atzīst "Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Noskaidrots, kuram Latvijā ir visātrākais mobilā interneta lejupielādes ātrums

Db.lv, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitāti. Jaunākie oficiālie mērījumu dati liecina, ka ceturto gadu pēc kārtas ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators "Tele2", vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 48,41 Mbit/s, bet maksimālajam – 150 Mbit/s.

"LMT" tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 32,63 Mbit/s, bet maksimālais 122 Mbit/s, savukārt "Bite Latvija" tīklā mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 28,86 Mbit/s, bet maksimālais 118 Mbit/s.

SPRK mērījumi, kas visa gada garumā veikti 1200 dažādās vietās visā Latvijas teritorijā, arī atklāj, ka "Tele2" nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu 98 Latvijas novados un 8 no 9 Latvijas lielajām pilsētām.

"Četru gadu laikā mūsu vidējo lejupielādes ātrumu esam palielinājuši par 75% – no 27,5 Mbit/s 2016. gadā līdz 48,41 Mbit/s 2019. gadā. Pēdējo 5 gadu laikā mēs savā tīkla attīstībā esam investējuši aptuveni 60 milj. eiro un arī šogad investēsim vairākus miljonus eiro 4G tīkla izvēršanai visā valsts teritorijā," informē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Nedrīkst aizmirst par esošo klientu noturēšanu

Anda Asere, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem 2020. gadā ieteicams rūpēties ne tikai par lietotāju plūsmas palielināšanu savam internetveikalam, bet arī par esošo lietotāju noturēšanu.

"Tas nozīmē, ka ir jāveic darbi, kas ir saistīti ar mājaslapas pilnveidošanu (dizains, saturs, A/B testi, papildus rīku implementācija utt.). Akcents uz interneta veikalu apmeklētāju noturēšanu nav nekāds jaunums. Ārzemju pieredze jau vairākus gadus liecina, ka šis ir vienīgais pareizais virziens, lai investīcijas reklāmā strādātu ar pozitīviem ienākumiem no ieguldījumiem (ROI) ilgtermiņā," saka Sergejs Volvenkins, "iMarketings.lv" Digitālās nodaļas vadītājs.

Viņš uzskata, ka internets un mūsdienu reklāmas tehnoloģijas arī 2020. gadā nodrošinās lieliskas iespējas atlasīt un sasniegt savu mērķauditoriju. Tiesa, vairs nebūs iespējas ielēkt "pirmajā vagonā", tomēr šis gads pagaidām vēl noteikti nebūs arī "pēdējais vagons".

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Insulta rehabilitācijas asistentam pirmie pacienti

Anda Asere, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības jaunuzņēmuma SIA "Vigobot" digitālais insulta rehabilitācijas asistents "Vigo" ir pieejams pirmajiem lietotājiem.

"Esam tikko palaiduši produktu Latvijas tirgū un pirmie 15 "Vigo" komplekti, kur ietilpst lietotne, planšetdators, statīvs un internets, jau ir pieejami lietotājiem. Paralēli sadarbojamies ar mediķiem, lai arī viņi varētu ieteikt "Vigo" insultu pārcietušajiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams," teic līdzdibinātājs Kristaps Krafte.

Vaicāts par potenciālo lietotāju interesi, viņš norāda, ka šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. "Vēl neesam sākuši reklāmas kampaņu, bet jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus no interesentiem. Testa lietotāji ir atzinīgi novērtējuši "Vigo" sniegtās iespējas un viņu atveseļošanās ir bijusi veiksmīga. Tāpat mūs atzinīgi novērtē insulta rehabilitācijas profesionāļi," saka K. Krafte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumus LMT 2019.gadā sasniedzis 230 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Turpinoties sabiedrības pieprasījumam pēc mobilitātes risinājumiem ikvienā dzīves jomā, joprojām strauji aug mobilā interneta patēriņa rādītāji - LMT tīklā pārraidīto mobilo datu apjoms gada laikā pieaudzis par 29%.

2019.gadā tīkla un tehnoloģiju attīstībā, jaunu pakalpojumu ieviešanā uzņēmums investēja 25 miljonus eiro un aptuveni tādu pašu summu plāno investēt arī šogad. Attīstības fokuss tiks virzīts uz četrām galvenajām jomām - mobilitāte, bezpilotu lidaparātu (dronu) tehnoloģijas, lietu internets, kā arī sabiedrības drošība.

"LMT 2020. gada prioritāte būs investīcijas 5G izpētē un attīstībā, lai strauji virzītu inovatīvu biznesa modeļu un IKT risinājumu izveidi dažādām tautsaimniecības nozarēm. Jāapzinās, ka 5G primāri ir industriāls tīkls, kura iespējas noteiks ne tikai tīkla infrastruktūras attīstība, bet arī uzņēmumu un valsts organizāciju gatavība digitālajai transformācijai. Tāpēc LMT nostiprinās savu kompetenci gan kā 5G infrastruktūras attīstītājs, gan arī kā tehnoloģiju konsultants un risinājumu izstrādātājs un integrators," nākotnes perspektīvu iezīmē Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā, Telliskivi radošajā kvartālā atklāta pirmā kapsulu viesnīca Baltijā.

Uzņēmuma "Capsule Hostels" izveidotā viesnīca "Hektor Container Hotel" piedāvā 46 kapsulas, izmērā aptuveni 2 x 1 metrs, kas paredzētas kā tūristiem, tā biznesa klientiem.

Katrā kapsulā ir matracis, ventilācija, platekrāna televizors, austiņas, ausu aizbāžņi, bezvadu internets un seifs. Viesiem pieejama koplietošanas virtuve, kurā ir viss nepieciešamais ēdiena pagatavošanai, kā arī dušas kabīnes.

Nakšņošana šajā viesnīcā izmaksā sākot no 29 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Palīdz skolotājiem ātrāk labot mājasdarbus

Anda Asere, 17.06.2020

"Homestudy.io" izstrādātāji Kalvis Pētersins, Tāvi Rannamens (Taavi Rannamets) un Mohamads Salehi (Mohamad Salehy).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Homestudy" piedāvā platformu, kas palīdz padarīt ar roku rakstītu darbu labošanu četras reizes ātrāku.

"Ar roku rakstītus darbus izmanto teju visur pasaulē un tos joprojām labo ar vecām metodēm, kas aizņem daudz laika," teic Kalvis Pētersons, "Homestudy.io" līdzdibinātājs.

Jaunuzņēmums piedāvā tīmekļa platformu darbu labošanai digitāli. Tas nozīmē, ka nav nepieciešama risinājuma instalācija un skolotājs platformu var atvērt jebkurā interneta pārlūkā. "Gribam, lai "Homestudy.io" ir pieejams visiem," uzsver K. Pētersons. Risinājums ļauj atkārtoti izmantot rakstītos komentārus, līdz ar to, ja kļūdas skolēnu darbos atkārtojas, skolotājs var sniegt padziļinātus komentārus, tos katru reizi nepārrakstot no jauna.

Viņš piebilst, ka šajā risinājumā atgriezeniskā saite skolēniem ir pieejam jebkur un jebkad, ja vien ir pieejams internets un vismaz viena viedierīce. "Skolu slēgšanas gadījumā pieredzējām, ka daudz ģimeņu Latvijā un pasaulē nevar nodrošināt viedierīci katram bērnam, līdz ar to var būt sarežģīti samenedžēt laiku pie ierīcēm visiem, lai iegūtu atgriezenisko saiti no skolotāja. Ar "Homestudy.io" to var saņem arī neesot tiešsaitē," skaidro K. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Samsung" Baltijas valstīs 2019. gadā kopumā pārdevis vairāk nekā 800 tūkstošus mobilo ierīču, tostarp viedtālruņus, planšetdatorus, viedpulksteņus un citas.

""Samsung Electronics Baltics" mobilo ierīču segmentam 2019. gads bijis veiksmīgs – tas zīmīgs ar ieņēmumu pieaugumu jau trešo gadu pēc kārtas," teic Jurijs Bušmaks, "Samsung" IT un mobilo tehnoloģiju nodaļas vadītājs Baltijā.

"Samsung" galvenajām viedtālruņu jeb flagmaņu sērijām, kurās ietilpst jaunākie "Galaxy S" un "Note" viedtālruņi, pārdošanas apjoms Baltijas valstīs 2019. gadā pieaudzis par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas esot līdz šim augstākais rezultāts gan "Galaxy S", gan "Note" sērijā.

Vērtējot Baltijas valstu mērogā, Latvijā pārdota aptuveni trešdaļa visu "Galaxy S10" sērijas viedtālruņu (31%), savukārt vispopulārākie tie bijuši Lietuvā (47%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Eiropas vadošajiem starptautiskajiem pasažieru pārvadātājiem "FlixBus" atklājis savus attīstības plānus Baltijas valstīs.

"FlixBus" ilgtermiņa stratēģija ir piedāvāt tālsatiksmes autobusu pārvadājumus starp Latviju, Igauniju un Lietuvu, caur Poliju un Vāciju savienojot Baltijas valstis ar autobusu reisu tīklu Eiropā.

FlixBus izziņotie jaunie savienojošie reisi aties no Tallinas, Rīgas, Viļņas un Kauņas, bet galamērķu vidū būs Varšava un Berlīne.

"Man ir milzīgs prieks, ka pēc mēnešiem ilgiem sagatavošanās darbiem un aizkavēšanās pandēmijas dēļ mēs beidzot varam īstenot savus plānus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Mēs jo īpaši priecājamies, ka esam daļa no tā sauktā "Baltijas burbuļa", kas bija pirmā teritorija Eiropā, kurā atsākās brīva ceļošana," teic "FlixBus" rīkotājdirektors Polijā, Ukrainā un Baltijas valstīs Mihals Lemans (Michał Leman).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" ir nolēmis arī aprīlī visiem saviem pēcapmaksas tarifu plānu klientiem, kuriem nav bezlimita pieslēguma, bez papildu maksas piešķirt bezlimita mobilo internetu telefonā Latvijā.

Klientiem piešķirtais bezlimita datu apjoms aprīlī mērāms aptuveni 2,5 milj. eiro vērtībā. Uzņēmums šādi rīkojas, ņemot vērā ārkārtas situācijā pieaugošo nepieciešamību pēc mobilajiem datiem, kā arī lai atbalstītu attālināto mācību un darba procesu.

"Jau martā mēs visiem saviem pēcapmaksas tarifu plāna klientiem nodrošinājām bezlimita pieslēgumu un pašreizējā ārkārtas situācijā valstī esam nolēmuši to darīt arī aprīlī. Mobilie sakari ir kritiski svarīgi šādos apstākļos, kad daudzas funkcijas tiek veiktas attālināti, izmantojot mobilo sakaru tīklu – tas nepieciešams gan izglītības un veselības, gan iekšlietu sistēmai, kā arī daudziem citiem.

To varam redzēt ikdienā, jo kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas, zvanu daudzums tīklā ir palielinājies par aptuveni 40%, bet patērēto datu apjoms – par 20%," informē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai dažādi sensori un viedpalīgi varētu darboties ar ilgāku baterijas kalpošanas laiku un mazāku datu patēriņu, LMT ieviesis jaunās paaudzes lietu interneta LTE-M tīklu, kas pieejams visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar 5G tīklu strauji attīstās dažādi sensori un viedierīces, kas pieslēgtas internetam - sākot no viedpulksteņiem un mājas viedpalīgiem, līdz pat medicīnas iekārtām, rūpnīcu automatizācijai un viedpilsētu risinājumiem. Lai visas iekārtas varētu darboties lieki netērējot datu pārraidei nepieciešamo enerģiju un ar vienu bateriju strādātu daudz ilgāku laiku, papildus balss un interneta pārlūkošanas tehnoloģijām operatori visā pasaulē sāk ieviest arī lietu internetu.

"Jaunās paaudzes lietu interneta standarts paredz, ka jau tuvākajā nākotnē ar vienu bateriju un bez atkārtotas uzlādes vai pieslēguma elektrotīklam, sensori varēs darboties līdz pat desmit gadiem. Tas būtiski maina sensoru un viedo risinājumu izmantošanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Lietu internets ļaus digitalizēt un automatizēt procesus, lai varētu strādāt efektīvāk un dzīvot ērtāk, kā arī videi draudzīgāk," norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāstu stāstīšana prasa naudu

Ilze Žaime, 26.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Turpinot ieguldīt kino industrijā, ieguvēji būs ne tikai dažādu nozaru pārstāvji, bet arī nākamās paaudzes, pauž "Ego Media" valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris.

Viņš iesaka - pirms tiek veiktas papildu investīcijas ārzemju projektu filmēšanas atbalstam Latvijā, padomāt, kā nākt pretī vietējiem māksliniekiem un producentiem. Interese par pašmāju kino aug, par to liecina arī producenta jaunākā darba - spēlfilmas "Pilsēta pie upes" - apmeklējumu skaits.

LASI ARĪ: TOP 10: Pasaulē visu laiku pelnošākās filmas

Ar kādiem izaicinājumiem producentiem un kino industrijā strādājošajiem nākas saskarties Latvijā? Vai kā nelielai valstij mums šajā nozarē ir arī kādi plusi?

Es domāju, ka ir gan izaicinājumi, gan plusi. Pirmkārt, mums kā mazai valstij ir mazs tirgus. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan arī uz darbu izplatīšanu. Izaicinājums ir savākt filmai nepieciešamo finansējumu un arī veiksmīgi to pārdot, jo tirgus ir ļoti, ļoti ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Pētījums: Digitālās dzīves kvalitātes ziņā Latvija atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm

LETA, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā kopš ārkārtas situācijas valstī izsludināšanas mobilā interneta patēriņš reģionos ir strauji kāpis, savukārt Rīgā pieaugums ir minimāls (6%).

Lielākais pieaugums ir Mērsraga novadā, mobilā interneta patēriņam pieaugot pat par 92%, kam seko Saulkrastu (+50%), Nīcas (+43%), Carnikavas (+42%), Limbažu (+42%) un Naukšēnu (+40%) novadi.

"Mobilā interneta ievērojamo patēriņa kāpumu reģionos var skaidrot ar iedzīvotāju pārcelšanos no Rīgas uz vasaras un lauku mājām Latvijas reģionos, kā arī strādāšanu un mācībām attālināti pēc tam, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija. Tik straujš pieaugums kā šobrīd reģionos ir novērojams tikai vasarā, kad lielākā daļa iedzīvotāju dodas atvaļinājumos, kurus pavada ārpus galvaspilsētas," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Šobrīd vidēji uz vienu iedzīvotāju visvairāk mobilo internetu lieto Carnikavas novadā, kur iedzīvotāji vidēji mēnesī patērē 21,7 GB, kam seko Babītes novads (21,2 GB), Stopiņu novads (20 GB), Rucavas novads (18,4 GB) un Garkalnes novads (18,3 GB).

Komentāri

Pievienot komentāru