Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Viedā satiksme

Šeit ir dažādi risinājumi gan sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan pasažieriem. Tie ir gudrie luksofori, kas seko līdzi reālajai transportu plūsmai, iespēja sekot līdzi sastrēgumiem, sabiedriskā transporta reālajam kursēšanas grafikam, kavējumiem u.c. lietām. Transporta pakalpojumu sniedzējiem savukārt ir iespēja analizēt pasažieru plūsmu, plānot un pārplānot maršrutus, cilvēkresursus. Arvien populārāki pilsētās, arī Rīgā, kļūst automašīnu un skūteru koplietošanas pakalpojumi, kad transportlīdzekli uz īsu laiku var izīrēt ar mobilās lietotnes palīdzību.

Gudrā ūdens apgāde pilsētā

Viedie sensori var uzraudzīt ūdens plūsmas ātrumu, tvertņu spiedienu, ūdens līmeni un ūdensvadu kvalitāti. Iegūtie dati sniedz iespēju gan ātri reaģēt uz dažādām problēmsituācijām, gan plānot remontdarbus ilgtermiņā.

Viedās ēkas

Šādās ēkās faktiski visas sistēmas – sākot no kondicionēšanas un beidzot ar apsardzi un apgaismojumu, var tikt savienotas un vadītas attālināti. Sensori var sniegt datus par to, kā tiek lietota un apdzīvota ēka, sistēmām to pielāgojot dažādiem apstākļiem, kas mainās, piemēram, temperatūrai telpās, apgaismojumam un gaisa kvalitātei. Ēku uzturēšanas izmaksas parasti ir visai lielas, ja daudzus darbus veic manuāli. IoT risinājumi sniedz iespējas veikt konkrētās darbības tikai tad, kad tās tiešām ir nepieciešamas, ļaujot ietaupīt ilgtermiņā.

Atkritumu apsaimniekošana

Daudzviet jau ir ieviesta atkritumu konteineru monitorēšanas sistēma. Tas nozīmē, ka atkritumu konteineri ir aprīkoti ar sensoriem, kas ļauj atkritumus izvest tad, kad konteineri ir jau pilni, tādā veidā ietaupot dažāda veida resursus.

Viedā stāvvietu sistēma

Dažādu aptauju dati rāda, ka aptuveni trešdaļu no pilsētas satiksmes plūsmas veido automašīnu kustība, kas meklē brīvas stāvvietas – ir pat aprēķināts, ka viens autovadītājs gadā patērē aptuveni 17 stundas, meklējot brīvu vietu. Gudrie autostāvvietu sensori nodrošina iespēju mobilajās lietotnēs reālā laikā redzēt, kur pilsētā tuvumā ir brīva stāvvieta.

Brīdinājuma sistēmas

IoT sniegtās iespējas plaši tiek izmantotas dažādās brīdinājumu sistēmās. Piemēram, viedie sensori brīdina par vētru tuvošanos, ūdens līmeņa izmaiņām u.tml., kas ļauj savlaicīgi pamanīt briesmu tuvošanos un brīdināt cilvēkus.

IoT izaicinājumi – iekārtas un izmaksas

Kā redzams, dažādi gudrie sensori, kas šobrīd ir arī pamatā IoT risinājumiem visā pasaulē un arī Latvijā, pilsētas dzīvi padara daudz pārdomātāku, ekonomiskāku, videi un cilvēkiem draudzīgāku. Lai arī vairākus gadus atpakaļ tika prognozēts, ka IoT piedzīvos milzīgu “sprādzienu”, faktiski lietu internets ir tikai sākuma attīstības posmā. Tam iemesls ir gan pieejamās iekārtas un biznesa risinājumi, gan nepieciešamās sākotnējās investīcijas. Tieši tādēļ šobrīd arī Latvijā IoT risinājumi vairāk ir saistīti ar dažādiem viedajiem sensoriem un vienkāršākiem IoT risinājumiem, kas ļauj attālināti nolasīt informāciju.

Piemēram, “Tele2” nodrošina tīklu, lai veiksmīgi darbotos “Latvenergo” viedie skaitītāji, kā arī varētu veiksmīgi funkcionēt “Carguru” auto koplietošanas bizness.Taču mobilo sakaru operatori šobrīd ļoti aktīvi strādā, lai attīstītu savu tīklu un nākotnē parādītos arvien kompleksāki IoT risinājumi, kur cilvēku līdzdalība ir samazināta līdz minimumam un iekārtu darbību netraucē dažādi fiziski ierobežojumi.

Līdz ar to tuvākajā nākotnē noteikti ir sagaidāms arī lielāks IoT attīstības lēciens Latvijā. Turklāt IoT aspektā ļoti svarīga ir arī 5G attīstība, jo līdz ar šīs tehnoloģijas nākamajiem attīstības cikliem, mobilo sakaru tīkls tiks sagatavots kompleksu IoT risinājumu nodrošināšanai - katram biznesa risinājumam piemērojot nepieciešamo tīkla nodrošinājumu, jo kādam uzņēmumam biznesa procesu nodrošināšanai primāri ir svarīgs nepārtraukts pārklājums, bet kādam citam daudz svarīgāka ir minimāla datu pārraides aizture u.tml.

Daudziem noteikti ir jautājums par izmaksām. Uz to ir sarežģīti atbildēt, jo IoT risinājumi ir ļoti dažādi un no tā atkarīgas arī izmaksas. Turklāt ir jārēķina arī tas, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies. “Tele2” kolēģi Zviedrijā, aptaujājot uzņēmumus, lai uzzinātu, kādēļ viņi ir sākuši vispār domāt par iespējamajiem IoT risinājumiem, noskaidroja, ka divas svarīgākās lietas ir darbības efektivitātes un klientu apmierinātības uzlabošana.

IoT risinājumiem faktiski nav robežu – tie var būt tik dažādi, cik dažādas ir pilsētu, uzņēmēju, dažādu nozares profesionāļu idejas un sapņi biznesa darbības uzlabošanai un attīstībai. Kā minēts iepriekš, tad šobrīd ir daži izaicinājumi, kas ierobežo lielāku IoT izrāvienu Latvijā un pasaulē, bet jaunās mobilās tehnoloģijas visticamāk būs tās, kas šo situāciju mainīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai dažādi sensori un viedpalīgi varētu darboties ar ilgāku baterijas kalpošanas laiku un mazāku datu patēriņu, LMT ieviesis jaunās paaudzes lietu interneta LTE-M tīklu, kas pieejams visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar 5G tīklu strauji attīstās dažādi sensori un viedierīces, kas pieslēgtas internetam - sākot no viedpulksteņiem un mājas viedpalīgiem, līdz pat medicīnas iekārtām, rūpnīcu automatizācijai un viedpilsētu risinājumiem. Lai visas iekārtas varētu darboties lieki netērējot datu pārraidei nepieciešamo enerģiju un ar vienu bateriju strādātu daudz ilgāku laiku, papildus balss un interneta pārlūkošanas tehnoloģijām operatori visā pasaulē sāk ieviest arī lietu internetu.

"Jaunās paaudzes lietu interneta standarts paredz, ka jau tuvākajā nākotnē ar vienu bateriju un bez atkārtotas uzlādes vai pieslēguma elektrotīklam, sensori varēs darboties līdz pat desmit gadiem. Tas būtiski maina sensoru un viedo risinājumu izmantošanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Lietu internets ļaus digitalizēt un automatizēt procesus, lai varētu strādāt efektīvāk un dzīvot ērtāk, kā arī videi draudzīgāk," norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru