Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Šajā kontekstā lielas gaidas saistītas ar ekonomikas digitalizāciju, kas ar tādu novirzienu kā lietu internets, lielie dati, trīsdimensiju printēšana un koplietošanas ekonomika attīstību ļautu optimizēt esošos procesus un atvērt potenciālu jauniem attīstības stimuliem. Piemēru ir neskaitāmi daudz, bet kā uzskatāmus un Latvijas sabiedrībai jau pazīstamus var minēt tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma «Tet» un Uzņēmumu reģistra virtuālos asistentus. Šādi jauni risinājumi ļauj ietaupīt gan materiālos, gan cilvēkresursus, un tas laika gaitā ļautu uzlabot produktivitāti.

Pasaulē jau šobrīd digitāli algoritmi spēj aizvietot darbiniekus daudzās profesijās, ļaujot uzņēmumiem samazināt izmaksas un palielināt darba ražīgumu.

Par digitalizācijas sniegtajiem produktivitātes ieguvumiem ekonomistiem ir lielākoties līdzīgs viedoklis, bet pavisam citādi ir ar jautājumiem, kas šajā kontekstā skar nodarbinātību. Pamatā pastāv divi pretēji viedokļi, kā digitalizācija ietekmēs nodarbinātību nākotnē. Pirmais paredz, ka attīstītajās pasaules valstīs nākamajos 10 līdz 20 gados varēs automatizēt līdz pat pusei darbavietu (attīstības valstīs pat vēl lielāku daļu, ko ietekmē nodarbinātības struktūra). Šādas straujas pārmaiņas varētu izraisīt masu bezdarbu. Savukārt otrā viedokļa piekritēji atgādina, ka vēsturiski darbaspēka aizvietošana ar tehnoloģijām radījusi arvien jaunas darbavietas, un pauž pārliecību, ka arī digitalizācijas rezultātā pieaugs pieprasījums pēc jaunām profesijām. To, kādā virzienā noritēs faktiskā attīstība, rādīs laiks. Bet jau šobrīd skaidrs, ka abējādi gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas, kurām politikas veidotājiem ir laikus jāgatavojas.

Vairākos praktiskos pētījumos secināts, ka digitalizācijas procesā darbavietas tiek ne vien zaudētas, bet arī radītas no jauna. Piemēram, kādā Austrijā veiktā pētījumā secināts, ka nozarēs ar augstāku digitalizācijas proporciju radīts piecas reizes vairāk darbavietu nekā iznīcināts (390 tūkst. pret 75 tūkst. darbavietu), savukārt mazāk digitalizētās nozarēs tika radīts teju uz pusi mazāk darbavietu nekā iznīcināts (189 tūkst. pret 280 tūkst. darbavietu). Tas rāda, ka ir iespējama pozitīva korelācija starp nodarbinātības pieaugumu un digitalizācijas attīstību ekonomikā.

Tomēr, lai tehnoloģiju attīstība radītu jaunas darbavietas, jāizpildās zināmiem nosacījumiem.

ASV Bostonas universitātes pētnieks Džeims Bessens, atskatoties uz vairāku nozaru pieredzi ilgā laika posmā, secina, ka tehnoloģiju attīstībai ir lielāks potenciāls radīt nodarbinātības pieaugumu tad, ja nozares radītajam produktam ir augsta pieprasījuma elastība[5]. Proti, ja tehnoloģiju attīstība ļauj padarīt produktu aizvien pieejamāku un pieprasītāku plašam patērētāju lokam, uzņēmumiem būs nepieciešami papildu darbinieki, lai saražotu aizvien lielāku preču daudzumu, un līdz ar to no jauna radītās darbavietas pārsniegs automatizācijas rezultātā zudušās. Šāda situācija parasti ir raksturīga jaunām nozarēm, kuru produkti ir sava dzīves cikla sākumposmā un nav sasnieguši augstu tirgus piesātinājumu. Piemēram, auto industrijas attīstības gaitā automatizēto montāžas līniju ieviešana ļāva būtiski samazināt darbaspēka ieguldījumu vienas produkcijas vienības ražošanā. Tomēr, krītoties ražošanas izmaksām, vienlaikus auto kļuva daudz pieejamāks patērētājiem, un nozarē nodarbināto skaits laika gaitā būtiski pieauga. Taču nozarēs, kuru produkcija jau šobrīd ir plaši izplatīta, turpmāka ražošanas automatizācija var nozīmēt arī neatgriezenisku darbavietu zudumu. Tādēļ faktiskā nodarbinātības attīstība varētu būt atkarīga no tā, cik lielā mērā digitalizācijas sniegtās iespējas izmantosim jaunu produktu radīšanā un to padarīšanā par tirgū pieprasītu masu produkciju, pretstatā tirgū jau labi pazīstamu preču un pakalpojumu ražošanas optimizācijai.

Taču svarīgs ir ne vien darbavietu skaits, bet arī to kvalitāte. Atslēgas vārds ir darba vietu polarizācija jeb pieaugošā atalgojuma nevienlīdzība, kas pēdējo desmitgažu laikā vērojama attīstīto valstu ekonomikās[6]. Proti, aizvien vairāk sarūkot vidējo ienākumu saņēmēju slānim, pieaug plaisa starp darbiniekiem ar nosacīti zemākām prasmēm un augsti kvalificētiem darbiniekiem. Līdz šim, pēc ekonomistu domām, to, iespējams, ietekmējuši tādi faktori kā arodbiedrību ietekmes samazināšanās, nodokļu politikas izmaiņas, kā arī patēriņa struktūras izmaiņas un zemākas tehnoloģiju attīstības izmaksas. Vai turpmāka ekonomikas digitalizācija šo plaisu var plest vēl plašāku? Pat ja kopējais darbavietu skaits aizvien plašākas digitālo tehnoloģiju ieviešanas rezultātā nemazinātos vai pat pieaugtu, ir acīmredzams, ka šie procesi var būtiski mainīt tirgū pieprasīto darbinieku prasmju profilu. Tas nozīmē, ka darbiniekiem būs jāspēj atbilstoši pielāgoties, apgūstot un pielietojot jaunas zināšanas un prasmes. Turklāt pārmaiņas var notikt visai strauji, ņemot vērā digitālo tehnoloģiju zemās pavairošanas izmaksas.

Šādos apstākļos var izveidoties situācija, kad vienlaikus ir gan augsts pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem, gan arī augsts bezdarba līmenis, jo atšķiras tirgū pieprasītās un piedāvātās darbinieku prasmes.

Tas rada nopietnu izaicinājumu politikas veidotājiem, lai savlaicīgi identificētu paredzamās izmaiņas un atbilstoši pielāgotu izglītības un bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēmas. Piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā Somija spērusi vairākus soļus, lai sagatavotu tās tautsaimniecību mākslīgā intelekta attīstības radītajiem izaicinājumiem, un arī citām valstīm būs jāseko, lai nezaudētu globālā konkurences cīņā.

Kā Latvijai līdz šim veicies ar tautsaimniecības digitalizāciju un kādā starta pozīcijā atrodamies digitālo risinājumu ieviešanas stafetē? Viens no rādītājiem, pēc kura iespējams salīdzināt valstu gatavību digitālo tehnoloģiju ieviešanai un izmantošanai, ir Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss jeb DESI indekss.

Latvija pēc DESI indeksa starp Eiropas Savienības (ES) valstīm 2019. gadā ieņem 17. vietu. Kā Latvijas stiprās puses novērtētas savienojamība (ātrs un plaši pieejams platjoslas internets) un pieejami digitālie sabiedriskie pakalpojumi, piemēram, e-pārvaldes pakalpojumi, kā arī atvērto datu principu ieviešana. Taču kopumā Latvija krietni atpaliek no ES vidējiem rādītājiem cilvēkkapitāla un uzņēmējdarbības kritērijos, kā iemesls ir izteikti vājas iedzīvotāju digitālās pamatprasmes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums darba tirgū ar augošu pieprasījumu pēc šiem speciālistiem, kā arī salīdzinoši vājā digitālo risinājumu integrācija uzņēmumos. Ja nekas netiks darīts šo vājo punktu uzlabošanai, tad nākotnē, visticamāk, būs jārēķinās ar konkurētspējas pasliktināšanos mazāk digitalizēta un produktīva darbaspēka ietekmē, kas savukārt var radīt virkni izaicinājumu politikas veidotājiem (neatbilstošu prasmju veidots strukturālais bezdarbs, uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas vājināšanās, u.c.).

Rezultātā riskējam zaudēt darbavietas nevis digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstības ietekmē, bet tieši pretēji – tāpēc, ka atpaliekam šo tehnoloģiju ieviešanā no mūsu konkurentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nodibināts Roche Inovāciju inkubators un izsludināts pirmais projektu konkurss

Db.lv, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes risinājumu kompānija "Roche Latvija" ir nodibinājusi "Roche Inovāciju inkubatoru", un šonedēļ ir izsludināts pirmais projektu konkurss, kas vērsts uz plaušu vēža morfoloģijas materiāla apstrādes un analīzes ar mākslīgo intelektu attīstīšanu.

"Roche Inovāciju inkubatora" mērķis ir veicināt un atbalstīt jaunu un inovatīvu ideju izstrādi, kā arī pētniecību noteiktās veselības aprūpes jomās un produktu vai pakalpojumu radīšanu.

Inkubators darbosies kā pastāvīga jauno ideju platforma, kuras ietvaros atbilstoši izsludinātajiem uzsaukumiem būs iespējams saņemt "Roche Latvija" atbalstu inovatīvā risinājuma idejas izstrādei.

Ja ideja ir stadijā, kur nepieciešams turpināt tās izstrādes darbu, pētniecību un attīstīšanu, atbalsta saņēmējs pretendēs uz praktisku un konsultatīvu "Roche Latvija" palīdzību, piemēram, biroja telpu nodrošināšana, aprīkojuma pieejamība, speciālistu konsultācijas un cits tamlīdzīgs atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts "Maxima Latvija" modernizētais loģistikas centrs Ķekavas pagasta "Abrās".

Uzņēmums loģistikas centrā veicis investīcijas teju 3 miljonu eiro apmērā, paaugstinot efektivitāti šajā blokā par 30%. Tas paveikts, ieviešot ļoti šauro eju risinājumu, mākslīgo intelektu, videi draudzīgus risinājumus, kā arī palielinot litija-jonu elektroiekrāvēju skaitu par vienu piektdaļu.

"Ik gadu augam un attīstāmies, atverot jaunus veikalus Rīgā un reģionos, tādēļ arī loģistikas centram jāaug un jāattīstās līdzi veikalu tīklam, kļūstot efektīvākam. Iekšējo procesu efektivizācija jau vairākkārt sevi ir apliecinājusi. Pārdomāti investējot jaunākajās tehnoloģijās un procesu automatizācijā, mūsu mērķis bija celt katra darbinieka vērtību uzņēmumā, vienlaikus atvieglojot darba ikdienu," komentē "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tradicionālajai atkritumu apsaimniekošanai ir pienākušas beigas

SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielāks daudzums datu paver arī daudz plašākas iespējas tos izmantot, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Datu ir arvien vairāk un vairāk, un vienlaikus ir plašākas iespējas tos apstrādāt. Taču tas nav tā, ka būtu noticis lielais sprādziens un vienā dienā mēs pēkšņi būtu atklājuši lielos datus. Tas notiek pakāpeniski. Nevar pieņemt, ka tagad ir lielie dati un jaudīgi datori, kas tos vienkārši apstrādā. Nē, ir arī jādomā par gudriem veidiem, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz ir tā, ka joprojām nav tik spējīgu datoru, bet ir iespējams tos apstrādāt, ja paskatāmies uz datiem gudri, programmējam vai izmantojam tos citādi,» norāda Lora Le Bāre (Laure Le Bars), Eiropas Lielo datu asociācijas (The Big Data Value Association) viceprezidente un pētniecības direktore. Tā ir industrijas izveidota bezpeļņas organizācija, kas apvieno vairāk nekā 200 biedru no visas Eiropas. Asociācija ir Eiropas Komisijas partneris lielo datu privātās un publiskās partnerības programmas ieviešanā, lai īstenotu kopīgu redzējumu par to, ka Eiropa ir pasaules līdere lielo datu pievienotās vērtības radīšanā. Organizācijas mērķis ir attīstīt inovāciju ekosistēmu, kas veicinās datu un mākslīgā intelekta virzītu digitālu transformāciju Eiropā, lai sniegtu maksimālu ekonomisko un sociālo labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

GEFCO izstrādā «figitālos» risinājumus

Lelde Petrāne, 30.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas jomā strādājošā «GEFCO Grupa» paziņojusi par divu «figitālo» risinājumu izstrādi (eng: phygital (physical and digital), kas ir fizisko un digitālo tehnoloģiju risinājumu apvienojums.

«Chronotruck», kuru nesen iegādājās «GEFCO», ir autopārvadājumu digitālā tirdzniecības platforma, kas atvieglo piegāžu veikšanu kravu piegādātājiem un pārvadātājiem, izmantojot īpašus (robustus) algoritmus, kas saskaņo pieprasījumu ar pieejamo piegādes risinājumu. Savukārt, «Moveecar» ir digitāla platforma, ko ir izveidojuši «GEFCO» un kompānijas ārējie IT eksperti. Tā sniedz iespēju transporta, autobūves un līdzīgu nozaru klientiem nodrošināt transportlīdzekļu loģistiku to dzīves ciklā.

«Digitālā patērētāja uzvedība ir redzami ietekmējusi mūsu stratēģiju, kā mēs apkalpojam klientus bizness-biznesam (B2B) un bizness-biznesam-patērētājam (B2B2C) segmentos,» norāda Emanuels Arnauds, «GEFCO» pārdošanas un mārketinga viceprezidents. «Mēs esam apvienojuši sava fiziskā tīkla zināšanas un digitālās prasmes, lai būtu celmlauži jauniem «figitāliem» pakalpojumiem. «Chronotruck» un «Moveecar» izmanto mākslīgo intelektu, mašīnmācīšanos un jaudīgus algoritmus, lai uzlabotu klientu pieredzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Aicina veikt izmeklēšanu par Krievijā bāzētās lietotnes FaceApp darbību

LETA--AFP, 18.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas nekustamo īpašumu gigants “Country Garden Holdings” atvēris pirmo restorānu, kurā klientus apkalpo tikai roboti.

Restorānā, kura nosaukums ir “Foodom”, klientus pie ieejas sagaida robots. Izmantojot mākslīgo intelektu, viņi aizved klientus līdz to galdiņa, iesaka dienas piedāvājumus un pieņem pasūtījumus. Ēdienu klientam piegādā ar speciāla konveijera palīdzību. Visu maltīti virtuvē arī gatavo īpaši roboti - kopumā virtuvē strādā 32 roboti.

Restorāna ēdienkartē galvenokārt ir tā dibinātāja Yang Guoqiang dzimtās pilsētas Šundes tradicionālie ēdieni, kurus roboti gatavot iemācījušies no 10 labākajiem šīs pilsētas šefpavāriem, izmantojot datorprogrammu, kas precīzi definē, kāda ir temperatūra, sastāvdaļas un gatavošanas laiks.

Jaunā restorāna izveidē “Country Garden” investējis aptuveni 200 miljonus juaņu (29 miljonus ASV dolāru), un kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka pie viena restorāna neplāno apstāties, un tuvāko pāris gadu laikā Ķīnā plāno atvērt 1000 šāda veida restorānus, kur strādā roboti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Īsta vai mākslīga Ziemassvētku eglīte - kura ir labāka videi?

Lelde Petrāne, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk, rodas jautājums, vai šogad Ziemassvētkos izvēlēties īstu vai mākslīgu svētku eglīti? Ir vairāki apsvērumi, kurus būtu vērts ņemt vērā.

Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt.

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam

Lelde Petrāne, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aldara parka atjaunošanai piesaistīs ES finansējumu

Lelde Petrāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vairāk nekā 80% darba ņēmēju dod priekšroku attālinātam darbam

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus tendences pēdējo mēnešu laikā ir būtiski mainījušās, kā viena no galvenajām pārmaiņām ir attālinātais darbs. Pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā attālinātā darba iespējas darbiniekiem, kuriem darba specifika to pieļauj, piedāvāja 27% darba devēju, bet šobrīd jau 95%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem, mainot ikdienas strādāšanas paradumus, šis laiks ir ļāvis izvērtēt gan attālinātā darba priekšrocības, gan trūkumus. Aptaujas rezultāti liecina, ka darba ņēmēji par būtiskākajām priekšrocības attālinātajam darbam norāda ietaupītu laiku un naudu, piemēram, transports uz un no darbavietas, pusdienas ārpus biroja utt., iespēju strādāt un "būt darbā" no jebkuras vietas, kā arī elastīgāku darba laiku.

Savukārt darba devēji par būtiskākajām attālinātā darba priekšrocībām min jaunu tehnoloģiju apguvi un ieviešanu, atbildīga darba devēja tēla veicināšanu, profesionālās un privātās dzīves balansu un ietaupītus uzņēmuma resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad varētu sarukt Latvijā dzīvojošo starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedru aktivitāte

Tā pieļauj Elīna Bērziņa, kam pieder sociālais uzņēmums SIA "Typical", kas ražo pastkartes.

"Jau vasarā bija zināms, ka pasta tarifu cenas celsies, bet nebija gaidīts, ka tik ļoti attiecībā uz sūtīšanu ārzemēs. Vissāpīgākais ir tas, ka vairs nav nozīmes tam, vai sūtījums ir Eiropā vai ārpus tās, jo pusi mūsu ieņēmumu radīja latvieši, kuri ir starptautiskās pastkaršu sūtīšanas un kolekcionēšanas kustības postcrossing.com biedri.

Iepriekš nosūtīt pastkarti uz kādu no Eiropas valstīm maksāja 0,78 eiro, bet ārpus Eiropas – 0,85 eiro. Tagad vienas pastkartes nosūtīšana izmaksās sākot no 1,29 līdz 1,54 eiro," informē E. Bērziņa. Viņa pieļauj, ka šī iemesla dēļ saruks aktīvo biedru un sūtītāju skaits vai arī viņi retāk sūtīs pastkartes, tātad – pirks tās retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir izdevīgāk? Apmācīt esošo darbinieku vai pieņemt darbā pieredzējušu IT speciālistu?

Riga Coding School, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par attālinātu darbu daudzi runā jau sen un tieši šī brīža krīzes situācija daudziem ir pamudinājums to beidzot izmēģināt.

Konsultāciju uzņēmuma "Erda" biznesa partnere Pārsla Baško uzskata, ka nepieredzētā krīze saistībā ar jaunā koronovīrusa izplatību paver ne vien riskus, bet arī plašas iespējas. Viņas skatījumā viena no jomām, kur paveras milzu iespējas, ir darbs no mājām.

Viens no piemēriem aicinājumam biznesa vidē strādāt no mājām:

P. Baško norāda: "Manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis mācīties strādāt attālināti. Daudzi lielie pasaules spēlētāji, kas piedāvā tehnoloģijas attālinātam darbam, pēdējās dienās izsludinājuši piedāvājumus izmantot to risinājumus bez maksas, piemēram, "Microsoft Teams", kas ietver plašas konferenču organizēšanas iespējas, ir izsludinājis sešu mēnešu bezmaksas izmēģinājuma laiku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru